nosacīt
nosacīt -saku, -saki, -saka, pag. -sacīju darbības vārds; transitīvs
1.Pateikt, noteikt (ko).
PiemēriViņa brīdi domā un tad nosaka: "Jā!"
- Viņa brīdi domā un tad nosaka: "Jā!"
- "Es tiešām nezinu," māte nosaka.
- "Tā tev nevajadzēja darīt," viņš nosacīja.
1.1.Izteikt rīkojumu, norādīt.
PiemēriSkolotājs bija stingri nosacījis, ka uz stundām jāierodas laikā.
- Skolotājs bija stingri nosacījis, ka uz stundām jāierodas laikā.
2.Noteikt, norādīt.
PiemēriNosacīt valūtas kursu.
- Nosacīt valūtas kursu.
- Nosacīt pabalsta apmēru.
- Nosacīt maksāšanas termiņu.
3.formā: trešā persona Būt par (kā) juridisku pamatu.
PiemēriNoteikumi nosaka procedūras kārtību.
- Noteikumi nosaka procedūras kārtību.
- Likums nosaka, ka vēlēšanu tiesības ir visiem Latvijas pilsoņiem.
3.1.Būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju.
PiemēriTirgū cenu nosaka pieprasījums un piedāvājums.
- Tirgū cenu nosaka pieprasījums un piedāvājums.
- Klimatiskie apstākļi ietekmē un nosaka augu valsts attīstību.
- Cilvēka raksturs nosaka viņa rīcību.
4.Konstatēt, noskaidrot, noteikt.
PiemēriNosacīt attālumu pēc acumēra.
- Nosacīt attālumu pēc acumēra.
- Nosacīt diagnozi.
- Atšķirība nav nosakāma.