norunāties
norunāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos darbības vārds; atgriezenisks
Ilgāku laiku, daudz runāt; savstarpēji runāties (kādu laikposmu).
PiemēriViņš ir norunājies līks.
- Viņš ir norunājies līks.
- Trīs stundas ar draudzeni norunājāmies.