norūkt
norūkt -rūcu, -rūc, -rūc, pag. -rūcu darbības vārds
1.intransitīvs Īsu brīdi rūkt un pārstāt rūkt (par dzīvniekiem).
PiemēriKrātiņā dusmīgi norūca lauva.
1.1.Īsu brīdi rūkt un pārstāt rūkt (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
PiemēriPagalmā norūca mašīna.
1.2.Iesākt rūkt un pārstāt rūkt (par pērkonu).
PiemēriNorūca tāls pērkons.
2.transitīvs Īgni, nelaipni, arī neskaidri pateikt (ko).
PiemēriDusmīgi norūkt.
Stabili vārdu savienojumiNorūkt bārdā (kaut ko).