norunāt
norunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Runājot pateikt, pasacīt (ko).
PiemēriĀtri norunāt savu sakāmo.
1.2.Runājot pavadīt (kādu laikposmu).
PiemēriNorunāt visu pēcpusdienu.
1.3.Runājot (pa telefonu) notērēt (naudu).
PiemēriMēnesī pa telefonu norunāt lielu naudas summu.
2.Runājot savstarpēji vienoties.
PiemēriNorunāt satikšanos pēcpusdienā.