nosacīt
nosacīt -saku, -saki, -saka, pag. -sacīju transitīvs, darbības vārds
1.Pateikt, noteikt (ko).
PiemēriViņa brīdi domā un tad nosaka: "Jā!"
1.1.Izteikt rīkojumu, norādīt.
PiemēriSkolotājs bija stingri nosacījis, ka uz stundām jāierodas laikā.
2.Noteikt, norādīt.
PiemēriNosacīt valūtas kursu.
3.formā: trešā persona Būt par (kā) juridisku pamatu.
PiemēriNoteikumi nosaka procedūras kārtību.
3.1.Būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju.
PiemēriTirgū cenu nosaka pieprasījums un piedāvājums.
4.Konstatēt, noskaidrot, noteikt.
PiemēriNosacīt attālumu pēc acumēra.