teikt
teikt teicu, teic, teic (tagadnes formas parasti nelieto), pag. teicu transitīvs, darbības vārds
1.Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); sacīt1.
PiemēriTeikt dažus vārdus.
Stabili vārdu savienojumiTeikt jāvārdu. Teikt paldies. Teikt priekšā.
1.1.Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
Stabili vārdu savienojumiTeikt acīs.
1.2.Pavēlēt, pamudināt; arī pamācīt, brīdināt.
PiemēriCik reižu nav teikts – par drošību jārūpējas pašiem.
1.3.Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
Stabili vārdu savienojumiTeikt savu vārdu.
1.4.formā: vajadzības izteiksme Jāatzīst, arī jākonstatē.
PiemēriJāteic, tā ir pareiza pieeja.
1.5.Paust (ko) ar savu izteiksmi (par acīm, skatienu).
PiemēriSkatiens teica: es tevi gribu, un es tevi dabūšu.
2.konstrukcijā: vārdu savienojums "neteikt nekā" vai vārdu savienojums "neteikt neko" Nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml.
PiemēriDomāju, mamma mani rās, bet viņa neteica neko.
3.novecojis Slavēt; cildināt.
PiemēriBajārs teica savas meitas, Čaklas darba darītājas. Kad aizgāju, tad atradu Neslaucītu istabiņu.
Stabili vārdu savienojumiTeikt ardievas.