Paplašinātā meklēšana
Meklējam teikt.
Atrasts vārdos (23):
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (2929):
- starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
- padot dievpalīgu (pa)teikt "Dievs palīdz!".
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
- smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
- taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
- atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
- termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
- aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
- nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
- nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās attiecībās.
- akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
- ofensīva Aktīva kampaņa ar noteiktu mērķi (pret ko).
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
- pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
- komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- izanalizēt Analizējot noteikt (sastāvu, uzbūvi), izvērtēt (saturu).
- apvidus Apgabals, kam ir kādas noteiktas raksturīgas pazīmes.
- iekārtot Apgādāt (telpu, ēku) ar mēbelēm un priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
- prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
- starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
- tērps Apģērbs, apģērba gabalu komplekts valkāšanai īpašos, noteiktos apstākļos.
- kostīms Apģērbs, kas piemērots noteiktai nodarbībai.
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
- ar līkumu Aplinkus, neizpaužot tieši (runāt, teikt).
- satvert Apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
- aizķerties Aprauties; palikt neizteiktam.
- izcenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu.
- palikt Apritēt (piem., par gadu skaitu); sasniegt (noteiktu vecumu).
- kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu.
- nošņākties Apslāpētā balsī noteikt, pateikt (ko); nošņākt (1).
- nošņākt Apslāpētā balsī, šņācot noteikt, pateikt (ko).
- pārstaigāt Apstaigāt, izstaigāt (ar noteiktu uzdevumu).
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
- tiesa Aptuveni (salīdzinot) noteikts (kā) garums, apjoms u. tml.
- garš Apzīmē noteiktu garumu.
- garš Apzīmē noteiktu ilgumu.
- plats Apzīmē noteiktu platumu.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
- samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
- šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
- ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
- atzīme Ar ciparu vai vārdisku formulējumu izteikts vērtējums (parasti mācību iestādē).
- klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piem., teikto, atskaņoto).
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, uztvert (skaņas, kāda teikto).
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, kādu vietu u. tml.).
- izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu); gārdzot pateikt, izrunāt.
- izmocīt Ar grūtībām pateikt, izrunāt.
- izlauzīt Ar grūtībām, nepareizi izrunājot, izteikt.
- velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
- hronometrāža Ar hronometru noteiktais ilgums.
- abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
- pareģot Ar īpašām spējām noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
- mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanas veids; dresēt (dzīvnieku).
- dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
- nicināt Ar izteiktu nepatiku attiekties (pret ko), atzīstot (to) par nepieņemamu, sliktu u. tml.
- kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- ievēlējamība Ar likumu noteikta kārtība, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
- vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
- klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādus darbus.
- institūcija Ar likumu noteikts, oficiāli iedibināts elements sabiedriskā dzīvē.
- valsts monopols ar likumu valstij noteiktas tiesības.
- pārliecināt Ar loģisku pamatojumu ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
- pamāt Ar mājienu vai mājieniem izteikt (sveicienu, atvadīšanos u. tml.).
- sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
- piemelot Ar meliem papildināt (teikto, rakstīto u. tml.).
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) rodas, gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; izgatavot šādu priekšmetu.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā noteiktā, vēlamā virzienā.
- pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
- noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
- uzskaite Ar noteikta veida slimību slimojošu pacientu reģistrs (ārstniecības iestādē).
- regulēt Ar noteiktām darbībām panākt vēlamo, nepieciešamo (lielumu, augstumu, stiprumu u. tml.).
- uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
- regulēt Ar noteiktām darbībām saskaņojot mehānisma sastāvdaļu darbību, panākt, ka (kas) iegūst vēlamo stāvokli, vēlamās īpašības.
- vadīt Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
- aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
- mest Ar noteiktām kustībām veidot, radīt (ko).
- patronāts Ar noteiktām tiesībām un pienākumiem saistīta aizbildnība pār draudzes baznīcu; šīs aizbildnības realizētājs.
- iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piemēram, pretinieka organizācijā savu cilvēku).
- datums Ar noteiktu numuru apzīmēta mēneša diena; dienas, mēneša, gada apzīmējums rakstiskā formā.
- iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
- noliegums Ar noteiktu valodas vienību vai konstrukciju izteikta (kā) neesamība, trūkums.
- parādprasība Ar parādsaistību kārtošanu saistīta prasība tiesā; dokuments, kurā izteikta prasība samaksāt parādu noteiktā termiņā.
- piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
- rūdīt Ar regulārām apzinātām darbībām panākt, ka (kas) kļūst stingrs, noteikts.
- rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- paust Ar savu rīcību, izturēšanos izteikt (ko).
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās (parasti ātri) noteiktā virzienā.
- stūrēt Ar stūres iekārtu vadīt (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
- pietiesāt Ar tiesas lēmumu noteikt (kam kas pienākas).
- piespriest Ar tiesas spriedumu noteikt, piemērot (sodu).
- statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
- vibrofons Ar vālītēm spēlējams mūzikas instruments, kas sastāv no dažāda garuma metāla plāksnītēm ar noteiktu skaņas augstumu.
- pasacīt Ar vārdiem pateikt (ko).
- vilināt Ar viltu, mānot u. tml. panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
- mānīt Ar viltu, vilinot panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
- bezdievīgs Ārkārtīgi stiprs, izteikts u. tml.
- raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- dispansers Ārstniecības iestāde, kas specializējusies noteikta veida slimību ārstēšanā un profilaksē.
- uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam, par ko).
- uzkrist Asi, kategoriski prasīt, izteikt pārmetumus (kādam).
- nocirst kā ar cirvi asi, strupi, ļoti noteikti pateikt, atbildēt.
- oktāva Astoņrindu pants, kam ir noteikta atskaņu kārtība.
- atņemt Atbildēt (uz sveicienu, uz teikto).
- lietderība Atbilstība noteiktam mērķim, noteiktam izmantojumam.
- atvaļinājums Atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu.
- stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- dziedāt (vienu un) to pašu dziesmu atkārtot jau agrāk teikto.
- apliecināt Atklāt savas spējas, izteikt sevi.
- konstatēt Atklāt, izzināt, noteikt.
- eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts.
- iemest sejā atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
- iemest acīs atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
- apvainot Atklāti pateikt, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
- atzīties Atklāti pateikt, paziņot (ko par sevi, ar sevi saistītu).
- mest acīs (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
- mest sejā (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
- laiks Atmosfēras stāvoklis noteiktā vietā un laikā ar noteiktu temperatūru, vēja virzienu, mākoņainību u. tml.
- atsavināt Atņemt likumā noteiktā kārtībā (piem., ko nelikumīgi iegūtu).
- izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- izvēlēties Atrast, izraudzīties noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
- aiziet Atrasties, būt novietotam noteiktā virzienā.
- izture Atrašanās, turēšana noteiktā stāvoklī (kādu laika posmu).
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
- attraukt Ātri atbildēt, atteikt.
- nobērt Ātri norunāt, pateikt.
- izšaut Ātri, arī īsi pateikt.
- izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
- samest Ātri, parasti ar noteiktām kustībām izveidot (piem., mezglu); arī samudžināt.
- novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (ko).
- sviesties Ātri, strauji virzīties (piem., iet, skriet, noteiktā virzienā, kopā ar kādu).
- posms Atsevišķa (kā) daļa ar noteiktam īpašībām, pazīmēm.
- operācija Atsevišķa darbība vai noteiktu darbību kopums; tehnoloģiska procesa viena pabeigta daļa.
- posms Atsevišķa kādas sistēmas vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
- posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
- noņemt Atskaitīt; noskaitot (noteiktu daudzumu), paņemt.
- koda atslēga atslēga, kas darbojas, lietojot noteiktu kodu.
- uzlikt (savu) zīmogu atstāt noteiktu ietekmi (uz ko), paliekamas pēdas.
- kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
- atsevišķs Atšķirts, izolēts (piem., noteiktam nolūkam).
- izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam noteiktā laika momentā.
- nobraukums Attālums, ko transportlīdzeklis nobraucis noteiktā laikposmā.
- gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
- liegties Atteikties (ko darīt).
- noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta); paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
- atmest Atteikties (no kā lieka, nepareiza, neizpildāma u. tml.).
- nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota).
- atraut Atteikties (no kā, piem., cita labā); neizlietot savām vajadzībām.
- pārvilkt svītru atteikties (no kā), izbeigt, pārtraukt (ko).
- pārvilkt krustu atteikties (no kā), izbeigt, pārtraukt (ko).
- atmest domu atteikties no kāda nodoma.
- mest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
- sviest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
- ņemt vārdus atpakaļ atteikties no saviem vārdiem.
- sabuntoties Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- apdzejot Attēlot, izteikt dzejā.
- sakars Attiecību kopums, kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
- tādējādi Attiecīgā noteiktā veidā; tā [1] (1).
- nostāja Attieksme (pret ko), noteikta viedokļa izpausme.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- akadēmiskais atvaļinājums Atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
- tvert Atveidot, interpretēt (ko), ievērojot noteiktas prasības, principus.
- tulkot Atveidot, izteikt (piem., tekstu, vārdu) citā valodā.
- sprausla Atvere (šķidruma, gāzes) noteikta virziena plūsmas regulēšanai (smidzinātājos, miglotājos, iekšdedzes motoros u. c.).
- konvencijas muita atvieglotas muitas nodevas, kas noteiktas ar līgumu.
- uzslava Atzinība, īsi pateikts atzinīgs vērtējums (kādam).
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība parādību attieksmēs; likums, likumība.
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka izveidojas (noteiktas īpašības).
- endēms Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā.
- celma nauda augoša meža vērtība, kas izteikta naudā.
- sakopot Augot izveidoties noteiktas formas kopumā (par augu daļām).
- muitas barjera augsta ievedmuita, kas noteikta, lai aizkavētu ārzemju preču ievešanu.
- fakultāte Augstākās mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo noteikta virziena vai virzienu speciālistus.
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- tiekties Augt, izplatīties u. tml. (noteiktā virzienā).
- fitocenoze Augu kopums kādā noteiktā teritorijā.
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- taksometrs Automobilis pasažieru vai kravas pārvadāšanai par maksu pēc individuāla pasūtījuma un noteiktas takses.
- drebulīgs Bailīgs, nedrošs; nenoteikts, šaubīgs.
- izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
- sadot vēju bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
- viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
- ņemt priekšā Bārt, izteikt pārmetumus, kritizēt.
- uzbērt Berot virsū (kādu materiālu) noteiktā vietā, izveidot (no tā ko paaugstinātu).
- bez mērķa bez (noteikta) mērķa, nolūka; bezmērķīgi.
- kur kājas nes bez noteikta mērķa, kur gadās (iet).
- amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
- trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
- pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu.
- ekspluatēt Bieži izmantot (parasti noteiktā nolūkā).
- daudzināt Bieži teikt, atkārtot.
- jādelēt Bieži vai ilgstoši, arī bez noteikta mērķa jāt (zirgu) šurp un turp.
- kaisīt Bieži, visu laiku teikt (ko).
- remonts Bojājumu, defektu novēršana (parasti kam lielam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- izbraukt Braukšus doties (uz kurieni, parasti noteiktā nolūkā).
- stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
- aizbraukt Braukt, doties (uz kurieni) ar noteiktu mērķi.
- signalizēt Brīdināt, ziņot (par ko) ar noteiktiem simptomiem, pazīmēm, uzvedību u. tml.
- nobrīdināt Brīdinot stingri noteikt, pateikt.
- badastreiks Brīvprātīga badošanās kā protesta forma, lai panāktu noteiktas prasības.
- iemetiens Bumbas (vai ripas) ievadīšana noteiktā vietā (sporta spēlē).
- dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml., kur cilvēks ar noteiktu datumu pieraksta savus pārdzīvojumus, atzīmē tās dienas notikumus.
- dzīvot Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās.
- šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
- maksāt Būt ar (noteiktu) cenu, vērtību; izmaksāt (2).
- nosolīt Būt ar mieru (izsolē) nomaksāt (noteiktu summu); šādā veidā nopirkt izsolē.
- turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
- svērt Būt ar noteiktu masu.
- nozīmēt Būt ar noteiktu nozīmi, jēgu.
- tecēt Būt ar noteiktu virzienu.
- sēdēt bez darba būt bez noteikta uzdevuma, pienākuma; nestrādāt.
- caurvīt Būt izteiktam, attēlotam (mākslas darbā).
- izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti.
- svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
- turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, vairākkārt mainīt attieksmi, uzskatus.
- valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
- aizvirzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) – par ceļiem, upēm u. tml.
- bāzēties Būt novietotam, atrasties noteiktā vietā.
- akreditēties Būt oficiāli pilnvarotam, veikt (noteiktus pienākumus).
- balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
- atrasties Būt sastopamam, pieteikties; gadīties.
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
- vest Būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur).
- nodarbināt Būt tādam, kas izraisa, aktivizē noteiktus psihiskus procesus.
- saturēt Būt tādam, kas spēj saistīt (kā) kopumu tā, ka (tas) paliek, atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
- strādāt Būt tādam, kas veic darbību noteiktā apjomā, noteiktā veidā, ar noteiktiem rezultātiem.
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
- prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt kustības virzienu.
- orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
- piekrist Būt vienisprātis, pievienoties (izteiktajam viedoklim, uzskatam u. tml.).
- valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
- burzīties Būt, uzturēties starp cilvēkiem kādā noteiktā vidē.
- zemesdarbi Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
- stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izgrūšanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai tā lidojumā.
- perforācija Caurumošana, noteikts īpaši veidotu caurumu kopums kādā materiālā.
- vēzēties Celt, virzīt roku vai kāju noteiktā virzienā.
- noceļot Ceļojot veikt (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- bankas kurss cena, par kādu konkrētā banka noteiktā brīdī pērk un pārdod valūtu vai vērtspapīrus.
- rabats Cenas pazeminājums, atlaide no kopējās summas (noteiktas kategorijas pircējam).
- zīlēt kafijas biezumos censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti; izteikt nepamatotus pieņēmumus, minējumus.
- likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot).
- refinansēšanas likme centrālās bankas noteikta procentu likme, pēc kuras tā izsniedz aizdevumus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, noteiktas formas (maizes) mīklas veidojums; kukulis.
- skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (piem., akmeņus) noteiktas formas gabalos.
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
- vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
- autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
- māksla Cilvēka radošo spēju un iztēles izpausme noteikta veida emocionāli tēlainos darbos.
- prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
- dzinējs Cilvēks (arī dzīvnieks), kas (ko) dzen, virza uz priekšu, liek (kādam) doties noteiktā virzienā (piem., zvēru medībās).
- maniaks Cilvēks ar spilgti izteiktām patoloģiskām tieksmēm.
- persona Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
- mazs Cilvēks, bērns ar noteiktām rakstura, personības īpašībām.
- pavēlnieks Cilvēks, kam ir vara, tiesības un iespēja noteikt, pavēlēt.
- rīkstnieks Cilvēks, kas ar rīksti vai citu instrumentu spēj noteikt ūdens āderes, metāla dzīslas u. tml. atrašanās vietu.
- kalpotājs Cilvēks, kas baznīcā, draudzē u. tml. veic noteiktus pienākumus.
- gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
- lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.); cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
- zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, izsmējīgi jokot, izteikties.
- pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības jomu, sabiedrisku virzienu u. tml.).
- regulētājs Cilvēks, kas regulē; speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml. noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai.
- izcirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (pārdošanai).
- palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
- stundinieks Cilvēks, kas strādā noteiktas stundas.
- kolekcionārs Cilvēks, kas vāc un sistematizē noteikta veida priekšmetus, veido kolekciju.
- baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
- vecumgrupa Cilvēku grupa ar noteiktu vecumu.
- kopiena Cilvēku grupa, kas apdzīvoja noteiktu teritoriju un kuriem bija kopīgi ražošanas līdzekļi.
- ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
- pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām raksturīgām iezīmēm (piem., kādā laikposmā).
- rase Cilvēku tips ar noteiktām raksturīgām fiziskām pazīmēm (piem., noteiktu ādas krāsu, acu formu u. tml.).
- uzvedība Cilvēku, sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās; pieņemtajām normām atbilstoša rīcība un izturēšanās.
- numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
- tiesībspēja Civilajās tiesībās noteikta fizisku un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
- nočāpstināt Čāpstinot noteikt, pateikt (ko).
- nočerkstēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt.
- nočīgāt Čīgāt (kādu noteiktu laiku).
- nočukstēt Čukstus īsi pateikt.
- izčukstēt Čukstus pateikt, izrunāt.
- pačukstēt Čukstus pateikt; paslepus (ko) paziņot, pastāstīt.
- iečukstēt Čukstus pateikt.
- faktoriāls Dabisko skaitļu rindas secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam noteiktam skaitlim.
- stāja Dabisks, parasti vertikāls, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc lieluma, kvalitātes, noteiktām īpašībām u. tml.
- jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas ir paredzēta noteiktam nolūkam, arī ko piešķir, dod kādam.
- segments Daļa (no kāda kopuma, veseluma), kas grupējama pēc noteiktām pazīmēm.
- puspateikts Daļēji, nepilnīgi pateikts.
- ierīce Darba līdzeklis (parasti tehnoloģiskā iekārtā), kas paredzēts noteiktam uzdevumam.
- kombains Darba mašīna, kas izpilda vairākas darbības, veicot noteiktu apstrādes ciklu.
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
- uzgriežņu atslēga darbarīks skrūvju un uzgriežņu skrūvēšanai ar noteiktu žokļu atvērumu.
- skaitīšana Darbība --> skaitīt; kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
- teikšana Darbība --> teikt.
- akreditācija Darbība, process --> akreditēt (2); valsts institūcijas pilnvarojums, atļauja darboties (kādai mācību iestādei), īstenot (noteiktu mācību programmu).
- piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (1); juridiski noteikta saistība vai emocionāla saikne (ar ko).
- salaide Darbība, process --> salaist (3); noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
- savirze Darbība, process --> savirzīt, savirzīties; noteikts (kā) novietojums.
- novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt, novirzīties; lielums, par kādu (kas) ir novirzījies vai atšķiras (no nospraustā kursa, noteiktās normas u. tml.).
- specializācija Darbības organizēšana noteiktā veidā (kādā nozarē, specialitātē).
- atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka runātājs atstāsta cita teikto, par kā patiesību nav pārliecinājies.
- normalizācija Darbību, pasākumu kopums, lai (kas) atbilstu noteiktai normai, pieņemtiem standartiem.
- apgaismotājs Darbinieks, kas atbild par apgaismošanu (teātrī, televīzijā u. tml.), darbinieks, kas apgaismo (noteiktas vietas).
- referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
- štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē ar noteiktiem amatiem un algām).
- zvanīt Darbinot signālierīci, radīt noteiktas frekvences skaņu; atskanēt šādai skaņai.
- reaģēt Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
- gaita Darbs, darba pienākumi, kas saistīti ar noteiktu profesiju, amatu vai noteiktu darbības vietu.
- sezonas darbs darbs, ko veic tikai noteiktā gada daļā.
- plūsmas metode darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
- nodārdināt Dārdošā, skaļā balsī noteikt, pateikt (ko).
- blēņoties Darīt ko peļamu; darīt (arī teikt ko) nenopietni, bez nozīmes.
- norādīt Darīt zināmu, dot noteiktu informāciju.
- izvirzīt Darīt zināmu, izteikt (piem., domu, problēmu).
- klausīt Darīt, rīkoties, ņemot vērā (kāda) teikto, pēc (viņa) gribas, lūguma, padoma u. tml.
- nodarboties Darīt, veikt (ko), nodoties (kam), pildīt noteiktus pienākumus.
- noteicējs Darītājs --> noteikt; tas, kas (ko) nosaka.
- teicējs Darītājs --> teikt.
- datu bāze datora failā (datnē) sakārtots noteiktu datu kopums.
- taisnošana Datorā ierakstītā teksta rakstu zīmju horizontāla un vertikāla izlīdzināšana lappuses malās atbilstoši noteiktām prasībām.
- kārtridžs Datorā ievietojams bloks ar noteiktām programmām.
- kasetne Datorā ievietojams bloks ar noteiktām programmām.
- datora jauda datora spēja izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu laika vienībā.
- vadība Datora un tā izpildāmo apstrādes procesu vadīšana, kas nodrošina noteiktu uzdevumu risināšanas un darbību izpildes secību.
- konfigurācija Datorsistēmas elementu kopums, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
- krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
- dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
- brīvā strofika dažāda garuma dzejas panti, kas mijas nenoteiktā kārtībā; brīvais pants.
- sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
- ne šāds, ne tāds Dažādi, nenoteikti vērtējams.
- akupunktūra Dažādu slimību ārstēšana, durot speciālas adatas noteiktos ķermeņa punktos; adatu terapija.
- laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu pēc kāda noteikta laika.
- reglamentēt Detalizēti noteikt (piem., darba gaitu, darbības kārtību).
- reglamentēt Detalizēti noteikt, regulēt (ko).
- doza Deva, noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums.
- nona Deviņrindu pants ar noteiktu atskaņu kārtību.
- vēju roze diagramma, kurā attēloti vēja virzieni kādā vietā noteiktā laika posmā.
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu un tembru.
- gadadiena Diena, kad aprit noteikts pilnu gadu skaits kopš kāda nozīmīga notikuma; diena, kad tiek atzīmēts (kā) pastāvēšanas pilnu gadu skaits.
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- dežūra Dienesta vai citu pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
- diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa, noteikts datums, kas saistīts ar kādu notikumu, darbību.
- svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
- rits Dievkalpojumu sistēma; priekšrakstos paredzēts noteiktu reliģisku darbību kopums.
- nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt (ko).
- iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
- pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno noteikta atskaņu sistēma vai intonācija.
- kombinācija Divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā.
- muitas savienība divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
- iedzirdīt Dodot iedzert (kādu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- iebarot Dodot ieēst (apvārdotu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- ieēdināt Dodot ieēst (ko), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- vērtspapīrs Dokuments (vekselis, čeks, akcija, obligācija u. c.), kurā izteiktas tā īpašnieka noteiktas saistības un mantiskās tiesības.
- sertifikāts Dokuments, kas apliecina atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
- liecība Dokuments, kas atspoguļo skolēna sekmes noteiktā mācību posmā (ceturksnī, semestrī, gadā).
- nodomu protokols dokuments, kurā tiek fiksēta divu pušu vienošanās bez noteiktām saistībām.
- lieta Dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
- votums Domas, kas izteiktas balsošanā.
- gājiens Došanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
- rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1); ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas biedru u. tml.
- dalīt Dot (no kopuma) katram noteiktu daudzumu.
- izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu daudzumu).
- ziedot Dot, veltīt Dievam, arī dieviem (ko), lai pateiktos tiem, arī izlūgtos to labvēlību u. tml.; upurēt.
- mērķdotācija Dotācija, kas atvēlēta noteiktam, konkrētam mērķim.
- aiziet Doties (kur noteiktā nolūkā).
- iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- iet pie mācītāja doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
- nākt Doties šurp, ierasties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli); ierasties (lai ieņemtu kādu amatu).
- iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvniekam veikt noteiktas darbības).
- izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- bārt Dusmīgi izteikt neapmierinātību, pārmetumus; rāt.
- sabārt Dusmīgi izteikt savu neapmierinātību, stingri norāt (kādu).
- bārties Dusmīgi teikt pārmetumus, paust neapmierinātību, rāties.
- rāties Dusmīgi teikt pārmetumus; bārties.
- rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties pie kāda; teikt pārmetumus, bārt.
- nodvest Dvešot izteikt, izrunāt (ko).
- brīvā dzeja dzeja bez stingri noteikta ritma, bez pantmēra un atskaņām.
- ritms Dzejas valodas galvenā pazīme – noteiktu (vienādu vai līdzīgu) valodas vienību regulāra atkārtošanās tekstā.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
- franču balāde dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību.
- dīvāns Dzejoļu krājums (Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā), kurā dzejoļi sakārtoti noteiktā secībā, ievērojot vai nu lirikas žanru, vai atskaņotos vārdus.
- apgaitnieks Dzelzceļa vai ceļa darbinieks, kas pārbauda noteiktu posmu (apgaitu) un atbild par kārtību tajā.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- nopūta Dziļa ieelpa un lēna, spēcīga, sadzirdama izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis; šādā veidā kas pateikts.
- nopūsties Dziļi ieelpot un lēnām spēcīgi, arī sadzirdami izelpot, izpaužot parasti negatīvas emocijas; šādi elpojot, ko pateikt.
- iedzīvotājs Dzīvnieks, kas dzīvo kādā noteiktā vietā.
- dzīvnieku valsts dzīvnieku kopums kādā noteiktā ģeoloģiskā periodā vai apvidū; fauna.
- ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies un nedod pēcnācējus.
- bībops Džeza mūzikas stils (radies 20. gs. četrdesmitajos gados), kam raksturīgi izteikti sinkopēti ritmi.
- izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu daudzumu).
- akadēmiskais parāds eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
- ballistiskā ekspertīze ekspertīze, ko veic, lai noteiktu lodes, šāviņa trajektoriju.
- elektriskā strāva elektrisko lādiņu kustība noteiktā virzienā.
- strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā; elektriskā strāva.
- siltumstari Elektromagnētiskais starojums, ko termodinamiska līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstarojums; infrasarkanais starojums.
- vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir parakstīts ar elektronisko parakstu noteiktā laika brīdī.
- pakāpe Elektronisko ierīču patstāvīgs mezgls, kam ir noteikts uzdevums.
- sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
- izelsot Elsojot pateikt, izrunāt.
- noelsties Elšot noteikt, pateikt (ko).
- izelst Elšot pateikt, izrunāt.
- stabule Ērģeļu sastāvdaļa – cilindriska detaļa noteikta skaņas augstuma un tembra iegūšanai.
- uztura režīms ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
- profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
- uzziņa Fakti, dati u. tml. (noteiktā sfērā, nozarē), kas iegūstami no to apkopojuma.
- kunga tiesa feodālās rentes veids – noteikta produktu daudzuma daļa.
- lēnis Feodālismā – mantojams zemes īpašums, ko vasalis saņēma par noteiktu pienākumu pildīšanu.
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, ja plaknē vai telpā izpilda noteiktas transformācijas.
- mērķfinansējums Finansējums, kas tiek atvēlēts noteiktam, konkrētam mērķim.
- aizņēmums Finansiāls darījums – naudas līdzekļu saņemšana, kas pēc noteikta laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
- fotofinišs Finišs, kad uzvarētāju var noteikt, tikai pēc finiša brīdī uzņemtajiem (foto, video) materiāliem.
- mērvienību sistēma fizikālo lielumu mērvienību kopums, kas izveidots saskaņā ar noteiktiem principiem.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piem., pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa vai rezultāta radīšanai.
- balle Formāls, grezns sabiedrisks deju pasākums ar noteiktu programmu, kas notiek atbilstošās telpās (parasti plašā zālē) un kur tiek ievērota augsta līmeņa uzvedības kultūra un noteikta apģērbu etiķete.
- noformēties Formējoties izveidoties, iegūt noteiktu formu, izskatu.
- redukcijas formulas formulas, pēc kurām trigonometriskās funkcijas no jebkura leņķa var izteikt ar šaurleņķa funkcijām.
- noformulēt Formulējot izteikt.
- eksponentfunkcija Funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājs.
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamie dzīvie organismi un nedzīvā to eksistences vide.
- gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laikapstākļi.
- monohromatiska gaisma gaisma ar vienu noteiktu viļņu garumu.
- polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
- apmeklējums Gājiens, ierašanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
- klejojums Gājiens, pastaiga (parasti bez noteikta mērķa).
- servējums Galda klājums (piem., svētku mielastam), noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus.
- virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
- momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
- garantija Galvojums, ka prece vai pakalpojums būs kvalitatīvs līdz noteiktam termiņam, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus.
- nogānīties Gānoties izteikt savu nepatiku; nolamāties.
- nogārgt Gārdzot izteikt, pateikt (ko).
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
- nogausties Gaužoties noteikt, pateikt (ko).
- nošu atslēga grafiska zīme, kas norāda noteiktas skaņas (un līdz ar to arī pārējo skaņu) atrašanās vietu nošu sistēmā.
- obligātā literatūra grāmatas, kas (skolēnam, studentam) ir noteikti jāizlasa.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- locījums Gramatiska kategorija, kas izteikta ar lokāma vārda gramatisko formu un rāda tā sintaktiskās attieksmes ar citiem vārdiem vārdkopā vai teikumā.
- pārskats Grāmatvedībā – dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus par kādu laika posmu.
- kredīta apgrozījums grāmatvedības konta kredīta kopējā summa noteiktā pārskata periodā.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- frizēt Griezt, cirpt (dzīvnieka) apspalvojumu, veidojot noteiktu formu.
- nogriezt Griežot saīsināt, izveidot noteiktā formā; apgriezt.
- kopa Grupa, kuras locekļus vai daļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
- klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteiktiem kritērijiem; sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
- klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteiktiem kritērijiem.
- nogvelzt Gvelžot noteikt, pateikt (ko).
- seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
- iezis Ģeoloģiskos procesos izveidojies noteikta sastāva un uzbūves minerālu sakopojums patstāvīga masīva veidā.
- vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
- tūre Horeogrāfiskas norises daļa – noteiktu kustību, darbību kopums; dejotāja apgrieziens.
- tabula Horizontālās vai vertikālās ailēs izkārtots skaitļu vai citādi izteiktu datu kopums.
- propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
- pazīt Identificēt, noteikt (ko), izmantojot pieredzi, zināšanas.
- iedziļināt Iebūvēt, izveidot (parasti celtni, tās daļu) noteiktā dziļumā.
- posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- iekārtojums Iedalījums noteiktā kārtībā, secībā; ieviesta, nodibinājusies kārtība.
- iekārtot Iedalīt (ko) noteiktā kārtībā, secībā.
- rajonēt Iedalīt (ko) rajonos, atbilstoši noteiktiem kritērijiem.
- sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no veicamā darba, pienākumiem u. tml.).
- vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (piem., ierīces, iekārtas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas) darbošanos noteiktā veidā; šāda iedarbību kopuma veids.
- normēt Iedibināt, noteikt normu vai normas.
- izsniegt Iedot (ko) noteiktam saņēmējam.
- atļauties Iedrošināties (pateikt, darīt).
- nodzert Iedzert (kādu daļu); dzerot patērēt (noteiktu daudzumu).
- izdzert Iedzert (visas zāles vai noteiktu daudzumu).
- vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
- saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokli raksturojošs statistiskais rādītājs – gada laikā reģistrētais saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
- savākt Iegūt noteiktu (kā) skaitu, daudzumu.
- nokrāsoties Iegūt noteiktu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
- tonēt Iegūt noteiktu nokrāsu, krāsas toni, jaucot krāsas vai krāsojot kādu materiālu.
- radiouztvērējs Iekārta noteiktu radioviļņu uztveršanai un pārveidošanai skaņās.
- monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
- radioraidītājs Iekārta, kas izstaro elektromagnētisko impulsu ar noteiktu frekvenci.
- turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
- gongs Iekārts metāla disks, kuru piesitot, rodas noteikta augstuma skaņa; šāda diska radītā skaņa.
- sakārtot Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
- sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piem., domas, iespaidus).
- izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā, secībā (atsevišķas sastāvdaļas, elementus).
- ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt programmā; ievadīt (piem., datorā) noteiktu programmu.
- pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam, fotogrāfam u. tml.
- ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piem., sacensību rezultātā); tikt iekļautam (kādā grupā).
- novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu; iekārtoties.
- turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā; būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
- likme Iepriekš (piem., ar likumu) noteikta nodokļa, kredīta, algas vai cita maksājuma norma.
- kombinēt Iepriekš izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (rīcību, darbību).
- paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
- nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
- nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
- maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru (kas) virzās.
- datēt Ierakstīt (piem., dokumentā) datumu; konstatēt, noteikt (piem., daiļdarba) rašanās laiku.
- kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
- nosebot Ierasties (kur) vēlāk, nekā paredzēts, noteikts, vai neierasties vispār; nokavēt.
- nokavēt Ierasties (noteiktu laiku) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
- apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
- sanākt Ierasties, sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) – par vairākiem, daudziem.
- dozators Ierīce (parasti automātiska) noteiktas porcijas, devas atmērīšanai, atdalīšanai (no šķidruma, beramas vielas, mīkstas masas u. tml.).
- lodlampa Ierīce lodēšanai ar noteiktā virzienā vērstu liesmu.
- svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
- stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā.
- padevējs Ierīce, iekārta (kā) padošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu.
- taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
- žirokompass Ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu (parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu).
- lāzers Ierīce, kas rada ļoti intensīvu un noteikta viļņu garuma gaismas staru kūli, ko izmanto medicīnā, hologrāfijā, kompaktdisku rakstīšanā un atskaņošanā u. tml.
- regulators Ierīce, mehānisms (mašīnas, iekārtas vai citas sistēmas) uzturēšanai noteiktā darbības režīmā; automātiskās vadības sistēmas daļa.
- spīles Ierīce, rīks (priekšmeta) saspiešanai, saturēšanai noteiktā stāvoklī.
- lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
- proponēt Ierosināt, ieteikt, likt priekšā, piedāvāt (ideju, teoriju, rīcības plānu u. tml).
- iepūst Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju).
- ierunāties Iesākt runāt; īsi pateikt (ko).
- lūgumraksts Iesniegums, kurā izteikts lūgums kaut ko atļaut vai piešķirt.
- nomaksa Iespēja (ko) iegādāties, par to norēķinoties vēlāk, veicot noteiktā laika periodā regulārus maksājumus.
- opcija Iespēja noteiktā laikā pirkt vai pārdot (piem., vērtspapīrus) pēc iepriekš paredzētās cenas.
- teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
- potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams kādai darbībai, norisei un noteiktos apstākļos var izpausties, īstenoties.
- spēks Iespēja, vara (piem., ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
- jādomā iespraudums, ko lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai.
- aģentūra Iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu.
- aģentūra Iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.
- kinodirekcija Iestāde, kas organizē kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piem., padomju laikā).
- muzejs Iestāde, kas vāc, glabā, sistematizē, izstāda apskatei, kā arī pēta noteikta veida materiālās un garīgās kultūras vērtības.
- bāze Iestāde, noliktava, ēku komplekss u. tml., kas apgādā (ko) ar materiālajiem resursiem vai nodrošina noteikta veida pakalpojumus.
- stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu, piem., pētniecisku, darbību veikšanai; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
- ievilkties Iesūkties (vielā, masā, šķidrumā); piesātinoties (ar vielu) sasniegt noteiktu gatavību.
- noiet Iet (noteiktā veidā) un pabeigt iet.
- soļot Iet ierindā noteiktā ritmā.
- iet pēc azimuta iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
- maršēt Iet, soļot vienmērīgā, noteiktā ritmā; arī staigāt.
- izvirzīt Ieteikt (kādu, kādu darbu, piem., apbalvošanai).
- propagandēt Ieteikt (ko) lietošanai.
- izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, atbildīgam pienākumam u. tml.); izvirzīt.
- izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam), parasti izvēloties no vairākiem.
- precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru).
- iesacīt Ieteikt.
- ieminēties Ieteikties, pateicot (ko); ierunāties (par ko).
- lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- iedvest Ietekmējot, pārliecinot panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme).
- leģislatūra Ievēlētās pārstāvnieciskas institūcijas (piem., parlamenta) vai vēlētas amatpersonas (piem., prezidenta) pilnvaru laiks, ar likumu noteiktais darbības periods.
- turēties Ievērot (piem., noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
- pieturēties Ievērot noteiktus principus; balstīties, pamatoties (uz ko).
- iekārtot Ieviest, iedibināt noteiktu kārtību.
- perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par ko nevēlamu).
- kodēt Ievirzīt cilvēka apziņu noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu) ar psihoterapijas metodēm.
- rūkt Īgni teikt (ko).
- uzrūkt Īgni, neapmierināti pateikt (kādam).
- norūkt Īgni, nelaipni, arī neskaidri pateikt (ko).
- jebkurš Ikviens, katrs (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas).
- uzglabāt Ilgāku (arī noteiktu) laiku glabāt (tā, ka, piemēram, nebojājas, nezaudē kvalitāti).
- uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
- nēsāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- valkāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu) sakārtojumu, griezumu; nēsāt (2).
- sagulēt Ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
- klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); klaiņot.
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām (parasti bez noteikta mērķa); klīst.
- sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
- sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
- izstaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt (noteiktā apģērbā).
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru (komandierim) sniedz pēc reglamentā noteiktas formas.
- materiāls Informācija, dati, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
- viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā; materiāls [1] (2).
- datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
- ziņot Informēt (komandieri) par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u. tml.).
- zāle Īpaši iekārtota, plaša telpa ar noteiktām funkcijām.
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā pie kāda objekta) pauž godinājumu (kam).
- maģija Īpaši vārdi un noteiktas darbības, ar ko var izraisīt pārdabisku spēku ietekmi par labu vai par ļaunu kādam; buršana.
- lakonisms Īpašība izteikties īsi, koncentrēti, kodolīgi, bez liekvārdības.
- lielums Īpašība, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
- pazīme Īpašība, pēc kuras iespējams noteikt, identificēt (ko, kādu).
- mājsēde Īpašs pārvietošanās ierobežojums – prasība nepamest dzīvesvietu noteiktā laikā.
- diēta Īpašs uztura režīms ar noteiktiem ierobežojumiem (piem., liekā svara zaudēšanai).
- zoboties Ironiski, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).
- iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu.
- pasviest Īsi, impulsīvi pateikt (ko).
- uzsaukt Īsi, parasti saucot (kādam), pateikt (ko).
- rezumējums Īss (piem., izteikto domu) apkopojums, kopsavilkums; gala slēdziens.
- bona Īstermiņa saistību raksts, kas dod tiesības saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
- delartiskā jeb masku komēdija itāļu teātra veids (no 16.–18. gs.), kurā darbojas noteikti tipveida personāži ar brīvi improvizētu tekstu.
- lēkt acīs izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī.
- izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) – par putniem; arī izvest.
- notecēt Izbeigties (par iepriekš noteiktu laikposmu).
- iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot noteiktu naudas summu; samaksāt daļu (no kādas summas).
- atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai cita izdarīto, pateikto).
- salikt Izdarot kustību (piem., ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
- likt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piem., rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- tiražēt Izgatavot pēc parauga noteiktu skaitu eksemplāru; pavairot.
- izcirpt Izgriezt (matus, ūsas kādā vietā), piešķirot noteiktu formu.
- izcirpt Izgriezt (vilnu, spalvas u. tml. no noteiktas dzīvnieka ķermeņa daļas); nocirpt vilnu, spalvas u. tml. (noteiktā ķermeņa daļā).
- bažīties Izjust bažas; izteikt bažas.
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības).
- protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu); dāvāt labvēlību.
- pārtērēt Izmantot vairāk (laika), nekā paredzēts vai noteikts.
- izspēlēt (lielāko, pēdējo) trumpi izmantot, likt lietā izšķirošo līdzekli; pateikt pašu svarīgāko, būtiskāko.
- aprobācija Izmēģināšana, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
- aprobēt Izmēģināt, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
- sadumpoties Izpaust savu neapmierinātību, atteikties paklausīt (kādam), pakļauties (kam).
- palaist muti izpaust to, ko nevajag vai nedrīkst teikt; izpļāpāties.
- nokārtot formalitātes izpildīt noteiktās prasības, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
- izkārtot Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (darbību, pasākumu, laiku u. tml. ).
- mest Izplatīt (gaismu) noteiktā virzienā; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta.
- svaidīties Izplatīties (parasti vairākkārt, noteiktā virzienā) – par gaismu.
- sarīkot (kādam, kam) linča tiesu izrādīt pašiniciatīvu un ātri, bez pietiekamas apstākļu noskaidrošanas izteikt nesaudzīgu nosodījumu (kādam, tā rīcībai).
- kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, sāpes, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, nezināmu cēloni, iemeslu).
- iegūt Izraisīt, panākt (noteiktu attieksmi pret sevi).
- ekscerpēt Izrakstīt no teksta noteiktā nolūkā (vārdus, teikumus u. tml.); šādā veidā apstrādāt (tekstu).
- piemērot Izraudzīties (juridisku normu) un noteikt atbilstoši situācijai, konkrētiem apstākļiem u. tml.
- intonēt Izrunāt (piem., zilbi, teikumu) ar noteiktu intonāciju.
- pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
- apgriezt Izskaidrot pilnīgi citādi (piem., kāda teikto).
- sertificēt Izsniedzot sertifikātu, apliecināt (kāda) kvalifikāciju, (kā) atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
- izdot Izsniegt (noteiktai personai attiecīgi noformētu dokumentu).
- pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
- apgalvot Izteikt (domu, spriedumu) ļoti noteikti, kategoriski.
- nolādēt Izteikt (kādam, kam) lāstu.
- formulēt Izteikt (kādu domu, lēmumu u. tml.).
- tuvināt Izteikt (kādu lielumu) ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
- prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt, panākt (ko).
- paaicināt Izteikt aicinājumu; uzaicināt.
- sakurināt pirti izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- sakurt pirti izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- pārfrāzēt Izteikt citiem vārdiem (kāda) teikto, pausto.
- piedraudēt Izteikt draudus, brīdinājumu, ka sekos nepatīkama rīcība.
- saglaimot Izteikt glaimus, ko glaimojošu.
- celt ierunas izteikt iebildumus.
- pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
- nokomandēt Izteikt komandu, pavēlēt.
- komandēt Izteikt komandu.
- izmelot Izteikt melus, ko nepatiesu, arī pārspīlētu.
- dot Izteikt mutvārdiem vai rakstveidā; parādīt (piem., ar žestu).
- parūkt Izteikt neapmierinātību; pakurnēt.
- atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt (ko piedāvātu); atsacīties.
- atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt, noraidīt (piem., piedāvājumu, lūgumu); atteikties.
- sarāt Izteikt nopēlumu, nosodījumu (par ko); sabārt (par ko).
- atteikt Izteikt noraidījumu (lūdzējam, piedāvātājam u. tml.); atsacīt.
- atsacīt Izteikt noraidījumu (lūdzējam, piedāvātājam u. tml.).
- piekarināt (kādu) birku izteikt noteiktu vērtējumu; piedēvēt (kādam ko).
- piekārt (kādu) birku izteikt noteiktu vērtējumu; piedēvēt (kādam ko).
- riet Izteikt pārmetumus (kādam).
- nolasīt morāli izteikt pārmetumus, aizrādījumus, pamācības.
- nolasīt lekciju izteikt pārmetumus, aizrādījumus, pamācības.
- krustot šķēpus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
- krustot zobenus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
- likt priekšā izteikt priekšlikumu, ieteikt.
- ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt).
- norāt Izteikt rājienu, pārmetumus; nobārt.
- uzticēt papīram izteikt rakstiski (piem., kādas domas, pārdzīvojumus).
- nosacīt Izteikt rīkojumu, norādīt.
- noteikt Izteikt rīkojumu, norādīt.
- pieteikties Izteikt savu vēlmi, gribu (ko darīt, veikt).
- komentēt Izteikt savu viedokli, spriedumu, attieksmi (par ko).
- sadalīt skaitli pirmreizinātājos izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
- apmētāt (ar) dubļiem izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus; noķengāt.
- konstatēt Izteikt spriedumu, apgalvojumu.
- nozvērēties Izteikt stingru solījumu.
- nosolīties Izteikt stingru, noteiktu solījumu; stingri apņemties.
- izjautāt Izteikt vairākus jautājumus (kādam), lai (ko) uzzinātu.
- apliecināt Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi).
- apvārsmot Izteikt vārsmās; apdzejot.
- novēlēt Izteikt vēlējumu, lai (kas) būtu, realizētos.
- uzprasīties Izteikt vēlēšanos, gatavību (ko darīt, uzņemties u. tml.).
- piedāvāties Izteikt vēlēšanos, gatavību izdarīt, paveikt (ko).
- novēlēt Izteikt vēlēšanos, lai kas tiktu izdarīts.
- atsaukties Izteikt vērtējumu, atzinumu (par ko).
- novērtēt Izteikt vērtējumu, savu viedokli (par ko).
- zobgaļot Izteikt zobgalības.
- iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā), atveidot (izrādē, kinofilmā).
- noliecināt Izteikt, darīt zināmu (piem., tiesā) savu liecību (1).
- ietērpt Izteikt, ietvert (piem., vārdos, skaņās).
- izskandināt Izteikt, izpaust (daudziem vai visiem).
- izlikt Izteikt, izpaust (piem., vārdos, attēlos, skaņās).
- pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam).
- izrunāt Izteikt, izsacīt (daudz vai visu); pārrunāt.
- izrunāties Izteikt, pateikt (parasti neviļus, negribēti).
- izrunāties Izteikt, pateikt asi, arī nepieklājīgi.
- izrunāt Izteikt, pateikt.
- izgvelzt Izteikt; arī izpļāpāt (ko).
- nodot Izteikt.
- debilitāte Izteikta muļķība, stulbums, nesaprātība.
- atkarība Izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piem., lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
- seksapīls Izteikta seksuālā pievilcība.
- pārmetums Izteikta, arī citādi pausta neapmierinātība ar kāda rīcību, runu, attieksmi.
- vestāliete Izteikti dievbijīga, svētulīga sieviete.
- debils Izteikti muļķīgs, stulbs, nesaprātīgs.
- kā zāģa zobi izteikti nelīdzens, negluds, robains.
- svaigs Izteikti raksturīgs (kam); patīkams (par smaržu).
- iedzelt Izteikties tā, lai (kādu) sāpīgi aizskartu; būt tādam, kas sāpīgi aizskar (piem., par vārdiem).
- papildinājums Izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto.
- pārtērēt Iztērēt (ko) par daudz; iztērēt (ko) vairāk, nekā iepriekš paredzēts, arī noteikts, atļauts.
- traktēt Iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, faktu) no noteikta viedokļa.
- posties Izturēties noteiktā veidā pirms kādas darbības (par dzīvniekiem).
- izmest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- pārmest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- konstituēties Izveidojoties, nodibinoties noteikt funkcijas, sadalīt pienākumus u. tml.
- nodibināt Izveidot (iestādi, biedrību u. tml.), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- noformēt Izveidot (kā) ārējo izskatu, atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktam mērķim.
- izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
- sastādīt Izveidot (piem., skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
- sastādīt Izveidot (tekstu, datu kopumu u. tml.), apvienojot kādu informāciju, materiālus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādu informāciju, materiālus u. tml.
- nostādīt Izveidot atbilstoši noteiktām prasībām (piem., uzņēmumu).
- sakārtot Izveidot noteiktā novietojumā, sistēmā.
- savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp ko); iekļaut (ko).
- savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
- iztaisīt Izveidot noteiktu sejas izteiksmi, grimasi; pārvērst, izmainīt (piem., balsi).
- konfigurēt Izveidot tādu datorsistēmas elementu kopumu, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
- nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piem., kādā norisē).
- izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību.
- uzdot Izveidot, noteikt (piemēram, kādas ierīces programmu, sistēmas stāvokli).
- iegrimt Izveidoties (noteiktam stāvoklim); nonākt (kādā stāvoklī).
- ieiet (kādās) sliedēs izveidoties noteiktai kārtībai.
- iegūt Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem).
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai; tikt nokārtotam, atrisinātam.
- iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
- apģērbties Izvēlēties un nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu; ģērbties.
- izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) – par putniem.
- biezība Izvietojuma blīvums (noteiktā platībā).
- izkārtot Izvietot (ko) noteiktā kārtībā, veidā; sakārtot.
- izklāt Izvietot (noteiktā kārtībā).
- kārtot Izvietot (piem., sastāvdaļas) noteiktā sistēmā; veidot (kādu sistēmu) no sastāvdaļām.
- iekārtot Izvietot, ielikt (kur) noteiktā kārtībā; ievietot (kur) vēlamā stāvoklī.
- izlikt Izvietot, novietot (ko) noteiktā nolūkā.
- izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā.
- celt Izvirzīt, izteikt.
- nospraust Izvirzīt, noteikt.
- nojāt Jājot veikt (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
- hīts Jāšanas, rikšošanas sacensības ar atkārtotu startu noteiktā distancē.
- dzimstība Jaundzimušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
- lasīt starp rindām jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
- pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
- pārjautāt Jautāt, atkārtojot iepriekš izteikto tekstu vai tā daļu.
- nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
- karakuģis Jūras kara flotes kuģis noteiktu uzdevumu veikšanai.
- flote Jūras karaspēka vienība militāro operāciju veikšanai noteiktā vietā.
- saistība Juridiskā aktā noteikts pienākums veikt kādas darbības.
- noilgums Juridiskā spēka zudums pēc likumā noteiktā laika, arī iespējas zudums prasīt vai saukt pie atbildības.
- autortiesības Juridisko normu noteiktās autora tiesības (uz savu darbu).
- valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
- reiz Kādā (nenoteiktā) reizē, laikā; kādreiz.
- viennakt Kādā (noteiktā) naktī.
- vienreiz Kādā (noteiktā) reizē; kādreiz, reiz.
- traktējums Kāda jautājuma, problēmas, fakta u. tml. aplūkojums no noteikta viedokļa.
- grupa Kāda kopuma daļa, iedalījums pēc noteiktām pazīmēm, kritērijiem.
- vieta Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa; kādas norises moments.
- tobrīd Kādā pagājušā, noteiktā brīdī; tolaik, tad.
- nosvērties Kādā situācijā, norisē ieņemt noteiktu nostāju (par labu kādam, kam).
- alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
- sprūds Kādā virzienā virzāma detaļa (ierīcē, mehānismā) kādas noteiktas darbības norisei.
- kaut kur kādā, precīzi vēl nenoteiktā vai nezināmā vietā.
- mode Kādam noteiktam laikam raksturīgs ģērbšanās, arī dzīves stila, uzvedības u. tml. veids.
- galds Kādas iestādes atsevišķa nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas kārto noteikta veida jautājumus.
- konfesija Kādas reliģijas (parasti kristietības) paveids ar tai raksturīgu rituālu; piederība pie noteikta reliģijas paveida.
- ortogramma Kādas valodas vienības (piem., skaņas, vārda) atveide rakstībā atbilstoši noteiktam pareizrakstības likumam.
- iks stunda kāds (nezināms, nenoteikts) laika moments.
- X stunda kāds (nezināms, nenoteikts) laika moments.
- dažs Kāds nenoteikts, nenosaukts (no kāda kopums, daudziem līdzīgiem).
- dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
- padzīvot Kādu laiku atrasties, uzturēties noteiktā vietā.
- padzīvot Kādu laiku dzīvot (apzināti noteiktā veidā).
- vārti Kalnu slēpošanas trasē noteiktā attālumā novietots šķērslis, kas slēpotājam jāapbrauc.
- kara kuģis kara flotes kuģis noteikta uzdevuma veikšanai; karakuģis.
- maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās pa ceļiem uz noteiktu vietu, noteiktā laikā un pilnā kaujas gatavībā.
- sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus uzdevumus.
- spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
- pasēt Kāršu spēlē – atteikties no kārtējās kāršu izspēles vai izstāties no spēles.
- pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
- kontrolkarte Karte, kurā ieraksta noteiktus datus (piem., laiku sporta sacensībās).
- ranžēt Kārtot noteiktā veidā (skaitļus, parasti variantes).
- timpāns Katla formas sitaminstruments ar noteikta augstuma skaņu.
- ordeņa lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
- medaļas lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
- nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu noteiktu summu).
- krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) kauliņu spēlē: tiek uzmests noteikts cipars, kas rada attiecīgu situāciju.
- kilometrāža Kilometros izteikts (parasti ceļa) garums.
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- sekstīna Klasiska sešrindu strofa ar noteiktu atskaņu kārtību.
- servēt Klāt galdu, noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus; pasniegt, uzlikt (ēdienu).
- nobrēkties Kliedzot pateikt; nokliegties.
- nobļaut Kliedzot, bļaujot (kādam ko) pateikt.
- uzbļaut Kliedzot, bļaujot pateikt (ko).
- nodudināt Klusā, mīlīgā balsī pateikt.
- ciest klusu klusēt, neteikt, neizpaust.
- nobubināt Klusi, neskaidri pateikt (ko).
- iebubināt Klusi, neskaidri pateikt.
- bubināt Klusi, neskaidri runāt, teikt (ko).
- iedudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) pateikt (parasti ausī).
- izdvest Klusu, ar grūtībām pateikt, izrunāt.
- dvest Klusu, ar grūtībām teikt, čukstēt, arī radīt (kādu skaņu).
- izpausties Kļūt citiem uztveramam (piem., par psihisko stāvokli, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
- mulst Kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam.
- sasvārstīties Kļūt nestabilam, zaudēt noteiktību.
- samulst Kļūt, parasti pēkšņi, neskaidram, nenoteiktam.
- sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par 0,6 metriem un kam nav skaidri izteikta galvenā stumbra; pundurkrūms.
- pundurkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par 0,6 metriem un kam nav skaidri izteikta galvenā stumbra; sīkkrūms.
- rotaļdeja Kolektīva rotaļa, ko izpilda, dziedot kādu latviešu tautas dziesmu un veicot noteiktas kustības; attiecīgais tautas horeogrāfijas žanrs.
- sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
- nokomplektēt Komplektējot izveidot (noteiktu kolektīvu).
- rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu) kādam noteiktam uzdevumam.
- izkārtojums Kompozīcija (piem., daiļdarbam), noteiktā kārtībā izvietojot (tā) atsevišķās sastāvdaļas, elementus.
- atminēt Koncentrējot domāšanu, uztveri noteiktam uzdevumam, saprast, konstatēt (ko), rast atbildi; uzminēt.
- perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
- paradigma Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā.
- nenoteiktība Konkrētības, noteiktības trūkums.
- piemērs Konkrēts fakts, ko piemin, lai paskaidrotu, ilustrētu izteikto domu.
- nosacīt Konstatēt, noskaidrot, noteikt.
- vadīkla Konstrukcijas elements, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
- rupors Konusveida taure skaņas pastiprināšanai, koncentrējot to noteiktā virzienā; megafons.
- E Kopā ar noteiktiem cipariem apzīmē kādu no pārtikas produktu piedevām (piem., konservantu, krāsvielu, emulgatoru, skābuma regulētāju).
- telpa Kopa, kam ir noteikta struktūra un ko izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
- vienība Kopējai darbībai, kādam noteiktam uzdevumam izveidota cilvēku grupa.
- sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir savstarpējas attieksmes ar noteiktām funkcijām.
- nokratīties Kratoties nobraukt (noteiktu laiku vai attālumu).
- nokrekšķināt Krekšķinot noteikt, pateikt.
- nokrekšķēt Krekšķot noteikt, pateikt.
- gorodki Krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot nūju, cenšas izsist noteiktā veidā sakārtotas cilindriskas koka figūras.
- Mirušo piemiņas diena kristīgās baznīcas noteikta mirušo atceres diena.
- liturģija Kristīgo dievkalpojums vai tā daļa atbilstoši attiecīgajā konfesijā noteiktajai kārtībai.
- sadot Kritizēt, izteikt pārmetumus.
- kubatūra Kubikvienībās izteikts (kā) tilpums.
- augseka Kultūraugu izvietojuma maiņa noteiktā secībā.
- augu seka kultūraugu izvietojums, maiņa noteiktā secībā; augseka.
- seka Kultūraugu maiņa noteiktā secībā.
- izkunkstēt Kunkstot izteikt.
- nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- turpgaita Kustība, plūsma uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas kustības, plūsmas sākuma vietas, punkta).
- lineārais ātrums kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
- brīvās kustības kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
- laukums Kvadrātvienībās izteikts (kā virsmas) lielums.
- kvadratūra Kvadrātvienībās izteikts (kā) laukums.
- noķemmēt Ķemmējot saglaust, sakārtot noteiktā veidā (matus).
- noķērkt Ķērcošā balsī noteikt, pateikt (ko).
- noķērkties Ķērcošā balsī noteikt, pateikt.
- līdzsvars Ķermeņa stāvoklis noteiktā attiecībā pret apkārtējiem priekšmetiem; telpu.
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piem., hipnotizētiem cilvēkiem).
- noķiķināt Ķiķinot noteikt, pateikt (ko).
- lāga Labs, atbilstošs noteiktām prasībām, derīgs izmantošanai.
- iziet Laika gaitā attīstoties, sasniegt (noteiktu pakāpi, stadiju, stāvokli u. tml.).
- pulksteņa laiks laika moments, laika sprīdis, kas ir noteikts pēc pulksteņa rādījuma.
- brīdis Laika moments, posms, kad kas notiek, arī īss laika posms noteiktos apstākļos.
- gads Laika posms (parasti 12 kalendāra mēneši), kurā noris noteikts (saimnieciskās vai sabiedriskās dzīves) cikls.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana.
- pusgads Laikposms, kas ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts darbību cikls.
- kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums (piem., sporta sacensībās).
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
- lūgt Laipni, pieklājīgi izteikt vēlēšanos, arī prasību (kādam, lai tas ko dara, dod u. tml.).
- ačkups Latviešu tautas deja divdaļīgā taktsmērā ar noteiktu (parasti četru) pāru skaitu.
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši, kuru valodai raksturīgas noteiktas īpatnības (fonētikā, leksikā, gramatikā).
- vadakmens Laukakmens, kam var zināt tā veidošanās vietu, un pēc tā noteikt ledāja plūsmas virzienu.
- kombains Lauksaimniecības darba mašīna, ar ko vienlaicīgi veic noteiktu labības novākšanas un apstrādes operāciju ciklu.
- platība Laukuma mērvienībā izteikts (kā) virsmas lielums.
- kvadrātvienība Laukuma mērvienība, kuras pamatā ir kvadrāts ar noteikta garuma malu.
- aizlēkt Lecot sasniegt noteiktu attālumu.
- azimuts Leņķis starp kādu noteiktu virzienu un ziemeļu virzienu.
- pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
- uzņemt augstumu lidojot pacelties noteiktā augstumā.
- pusvārds Līdz galam nepateikta vai neskaidri izteikta doma.
- kompozicionālā anafora līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
- saliekt Liecot izveidot (ko) noteiktā formā.
- datu banka liela automatizēta (datorizēta) datu krātuve par noteiktu tēmu.
- plantācija Liela zemes platība, kurā audzē viena veida augus; lielsaimniecība (piem., kolonijās), kur šādās zemes platībās audzē noteiktas lauksaimniecības kultūras.
- nukleīnskābes Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no noteiktā secībā izvietotu nukleotīdu virknes un nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
- vērpete Liels (kā, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
- slāņu svīta liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā.
- sumbrs Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu, platu kaklu ar izteiktu kupri un garām krēpēm, platu pieri, īsiem ragiem (abu dzimumu dzīvniekiem) un biezu, brūnu, priekšējā daļā garāku apmatojumu; Eiropas bizons [Bison bonasus].
- masīvs Liels, nenoteiktas formas reljefa pacēlums.
- galīgs lielums lielums, kas atrodas noteiktās robežās.
- reference Lielums, pēc kura (kas) tiek aprēķināts, noteikts, vērtēts u. tml.
- priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piem., sadzīvē, saimniecībā); lieta, kurai ir noteikta vērtība, funkcija.
- gan Lieto jautājuma teikumos, lai piešķirtu šaubu, nenoteiktības, arī minējuma nokrāsu.
- vai Lieto teikuma vai teikuma daļas beigās, piešķirot vārdam, izteikumam nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- kurš Lieto, jautājot par dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (no noteiktas grupas, daudzuma).
- kas Lieto, jautājot par nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (darbības) cēloni, iemeslu.
- kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kuriene Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība.
- kurp Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, uz kuru kas virzās.
- kāds Lieto, jautājot par vienu no tiem, kas ir noteiktā secībā; kurš.
- jā Lieto, lai apstiprinātu izteikto domu.
- jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
- kas Lieto, lai apstiprinātu teikto, piešķirtu tam lielāku ticamību vai norādītu uz ļoti lielu līdzību.
- nē Lieto, lai apstiprinoši atbildētu uz jautājumu, kas izteikts ar noliegumu.
- lielisks Lieto, lai emocionāli izteiktu apmierinājumu, prieku par notikušo, darīto, teikto u. tml.
- ups Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu.
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu aicinājumu nesteigties; lieto, lai izteiktu brīdinājumu vai draudus.
- pa Lieto, lai izteiktu aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag.
- kas ir, tas ir lieto, lai izteiktu apgalvojumu vai apstiprinājumu.
- ā Lieto, lai izteiktu apliecinājumu, ka kaut kas ir saprasts.
- nuja Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
- labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai), arī lai apstiprinātu iespējamo atbildi.
- pareizs Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- tā jau nu ir lieto, lai izteiktu atturīgu, negribīgu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
- fū Lieto, lai izteiktu atvieglojumu, arī nogurumu.
- nu Lieto, lai izteiktu dažāda veida emocionāli intelektuālu attieksmi (draudus, šaubas, neticību u. tml.).
- johaidī Lieto, lai izteiktu dažādas emocijas piem., izbrīnu, pārsteigumu, nepatiku.
- vai Lieto, lai izteiktu dažādas izjūtas (piem., prieku, bailes, sāpes).
- ek Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (nepatiku, sarūgtinājumu, dusmas, nevērību u. tml.).
- eh Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (piem., nevērību, nopēlumu).
- vienkārši Lieto, lai izteiktu domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu.
- ak Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret īstenības parādībām (piem., pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
- vai Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret notiekošo, redzamo u. tml.
- kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- nekā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa vilšanās, (kā) neesamība, neiespējamība.
- ahā Lieto, lai izteiktu gandarījumu, arī apstiprinājumu.
- (nu) un tad? lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- Ak (tu) tētīt! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Mīļā debestiņ! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- Mīļā stundiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- nū Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- skat Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- apžēliņ Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu.
- apžēloties Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu.
- ehē Lieto, lai izteiktu izbrīnu.
- phē Lieto, lai izteiktu izsmieklu, nicinājumu, riebumu.
- tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
- stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
- lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai izteikumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
- ni un ni lieto, lai izteiktu ļoti kategorisku noliegumu.
- nujā Lieto, lai izteiktu nedrošu apgalvojumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
- mjā Lieto, lai izteiktu nedrošu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
- pfu Lieto, lai izteiktu negatīvas, nepatīkamas izjūtas, arī izbīli, pārsteigumu.
- kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
- Kur nu! lieto, lai izteiktu neiespējamību, noliegumu.
- fu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī izbailes.
- tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
- fui Lieto, lai izteiktu nepatiku, riebumu.
- tpu Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- diemžēl Lieto, lai izteiktu nožēlu.
- e Lieto, lai izteiktu pamudinājumu (kādam ko teikt, pievērst kam uzmanību u. tml.).
- palūk Lieto, lai izteiktu pamudinājumu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk.
- kur Lieto, lai izteiktu parādības emocionālu vērtējumu, piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- kas nav, tas nav lieto, lai izteiktu pārliecinošu noliegumu.
- Vai tu re! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Ak tu debess! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debesu tētīt! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debesu tētiņ! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- tu re! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debess augstā! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- mī Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- bāc Lieto, lai izteiktu pārsteigumu.
- arī Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu.
- paldies Lieto, lai izteiktu pateicību.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli sākt kustību, pamudinātu uz (parasti tūlītēju, nekavējošu) darbību.
- lai iet lieto, lai izteiktu piekrišanu, apņemšanos, ko darīt.
- okei Lieto, lai izteiktu piekrišanu.
- ka Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, bažas par kā (parasti nevēlama) iespējamību.
- arī Lieto, lai izteiktu pievienojumu.
- jā Lieto, lai izteiktu pozitīvu, piekrītošu atbildi (piem., uz priekšlikumu, bildinājumu).
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā.
- ai Lieto, lai izteiktu prieku, izbailes, pārsteigumu u. tml.
- urrā Lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu kādu; urā.
- urā Lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu kādu; urrā.
- miers Lieto, lai izteiktu rīkojumu ieņemt pamatstāju, pārtraukt (darbību, kustību), kļūt mierīgam.
- pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt.
- Labs ir! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- nū Lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam).
- Ej nu ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Ej, ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- būt Lieto, lai izteiktu to, kam jānotiek.
- nebūt Lieto, lai izteiktu to, kam nav jānotiek.
- iekšā Lieto, lai izteiktu uzaicinājumu ienākt.
- ar Lieto, lai izteiktu vēlējumu (atvadu sveicienā).
- arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa vai salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu.
- pats Lieto, lai izteiktu vispārākās pakāpes nozīmi.
- kas Lieto, lai izteiktu, ka sacītais nav sadzirdēts vai saprasts.
- hm Lieto, lai izteiktu, piem., izbrīnu, šaubas.
- ei Lieto, lai izteiktu, piem., izbrīnu.
- raug Lieto, lai mudinātu pievērst uzmanību (kam redzamam, teiktam, rakstītam); lūk.
- nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu, noliedzoši atbildētu uz jautājumu, priekšlikumu, protestētu pret ko.
- citiem vārdiem sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- pareizāk sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- ar vienu vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- ar vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- īsi sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- vienvārdsakot Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- tā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, nenoteiktību.
- tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
- pareizs Lieto, lai norādītu, ka tiek precizēts iepriekš teiktais.
- o Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu, izteiktu piekrišanu.
- gatavs Lieto, lai pastiprinātu ar lietvārdu izteikto nojēgumu; īsts.
- nu Lieto, lai pastiprinātu vai citādi niansētu izteikto apgalvojumu vai noliegumu.
- ē Lieto, lai paustu dažādas jūtas, noteiktu attieksmi (piem., nicinājumu, nevērību).
- kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
- eu Lieto, lai pievērstu uzmanību, ierosinātu kādu darbību, izteiktu pārsteigumu, izbrīnu, dusmas.
- patiesību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- taisnību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- atklāti sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības) kārtu, secību (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām).
- kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (parasti no noteiktas grupas).
- kur Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kuriene Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
- lietojamība Lietojuma iespējas, (kā) derīgums noteikta mērķa sasniegšanai.
- noma Lietošana uz laiku par noteiktu samaksu; īre.
- termiņlietošana Lietošana, kam ir noteikts termiņš; terminēta lietošana.
- nomāt Lietot uz laiku par noteiktu maksu (parasti ko tādu, kas var nest peļņu); īrēt.
- īpašvārds Lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā.
- sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugas vārds.
- sugas vārds lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
- pielīgt Līgstot vai slēdzot līgumu, noteikt (ko), vienoties (par ko).
- nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt), noteikt (piem., darba samaksu, algu).
- līgumsods Līgumā noteikts sods par līgumsaistību neizpildi.
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos (noteiktas reizes vai noteiktu laiku).
- čarters Līgums par transportlīdzekļa nomāšanu noteiktam reisam vai uz noteiktu laiku.
- cikloīda Līkne (regulāri pusapļi), ko iezīmē uz apļa noteikts punkts, šim aplim virzoties pa taisni.
- nolikt Likt (kādam) atrasties (kur, piem., noteiktu pienākumu veikšanai).
- noturēt Likt (kam) atrasties (kādā vietā noteiktu laiku).
- izvietot Likt (kur) novietoties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
- atstāt pēc stundām likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanas palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
- izkārtot Likt izvietoties, novietot (ko) noteiktā kārtībā, veidā.
- pielikt Likt klāt (piem., maksājumam noteiktu naudas summu); šādā veidā palielināt (piem., algu).
- disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai [2]; pieradināt pie noteiktas kārtības.
- iekasēt Likt samaksāt un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
- pārbaudīt Likt uzrādīt (dokumentu) un noteikt (tā) derīgumu.
- ridāt Likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
- kravāt Likt, novietot vienkopus, noteiktā vietā.
- nostādīt Likt, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā); likt stāvēt, atrasties (kur noteiktā uzdevumā).
- aiztriekt Likt, pavēlēt doties (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā); aizsūtīt (pēc kā).
- diktēt Likt, prasīt, lai dara (ko) bez ierunām; uzspiest (savu gribu); noteikt (ko).
- tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
- sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (tiesā) ar prasību civillietā vai sūdzību krimināllietā (pret kādu).
- dzēst sodāmību likumā noteiktajā kārtībā atzīt sodāmību par spēkā neesošu.
- pilngadība Likumā noteikts vecums, kādā persona iegūst pilnas juridiskas un politiskas tiesības.
- garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- likumdošana Likuma vai tā grozījumu sagatavošana, apspriešana un pieņemšana noteiktā valsts institūcijā.
- spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
- izoterma Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu temperatūru noteiktā laika momentā vai laika posmā.
- izobāra Līnija, kas kartē savieno punktus, kuros noteiktā laika momentā vai laika posmā ir vienāds atmosfēras spiediens.
- tercīna Lirisks dzejolis, kas sastāv no trīsrindēm ar noteiktā veidā kārtotām atskaņām.
- litrāža Litros izteikts (kā) tilpums.
- deklinācija Locījumu formu sistēma (nomeniem); pēc noteiktām locīšanas pazīmēm izdalītā (nomenu) grupa.
- sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
- implikācija Loģisks slēdziens, kas izriet no tā, kas nav skaidri, nepārprotami izteikts.
- izlocīt Lokot panākt, ka (priekšmets, tā daļa) tiek izliekts (noteiktā leņķī).
- ampluā Lomu tips ar noteiktām mākslinieciskām īpatnībām; aktiera spējas, kas ļauj spēlēt kāda noteikta tipa lomas.
- izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali); lozējot sadalīt, piešķirt.
- izlozēt Lozējot noteikt (piem., starta kārtību, sporta spēļu pretinieku).
- repertuārs Lugas, koncerti, kinofilmas u. tml., ko kādā noteiktā laika posmā izrāda (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī).
- rožukronis Lūgšanu krelles (parasti katoļiem) ar noteiktu zīļu skaitu, kas palīdz kontrolēt lūgšanu secību un skaitu.
- palūgt Lūguma formā izteikt vēlēšanos, vajadzību (kādam, lai ko izdara vai atļauj ko darīt).
- laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- laist pie vārda ļaut runāt, izteikties.
- nodot asinis ļaut, lai noņem noteiktu daudzumu asiņu.
- palaist Ļaut, likt iet, virzīties (noteiktā veidā).
- nogriezt kā ar nazi Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- kā ar nazi nogriezt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- noburkšķēt zem deguna ļoti klusu, neskaidri (ko) pateikt.
- kategorisks Ļoti noteikts, stingrs, nelokāms (savās prasībās, uzskatos) – par cilvēku.
- kost mēlē ļoti nožēlot izteikto.
- krass Ļoti skaidri uztverams, ļoti izteikts.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
- kliegt Ļoti skaļi runāt, teikt.
- brēkt Ļoti skaļi, neapvaldīti runāt, teikt.
- zirdzisks Ļoti smieklīgs; izteikti komisks.
- teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
- trenažieris Mācību ierīce noteiktu iemaņu apgūšanai.
- arodskola Mācību iestāde, kurā sagatavo darbiniekus noteiktām profesijām.
- seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
- klase Mācību posms (skolā), kurā skolēni vienā mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
- akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks – parasti 45 minūtes.
- gatavot Mācīt (kādu), piem., profesijas iegūšanai; mācīt, trenēt (kādu) noteikta uzdevuma veikšanai.
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intesitāti nekā citos punktos.
- nolalināt Maigā, mīlīgā balsī pateikt (ko).
- iedūdot Maigi, mīlīgi pateikt (parasti ausī).
- nodūdot Maigi, mīlīgi pateikt.
- svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piem., parādībai, norisei, stāvoklim).
- taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka sejai, tās daļām, arī balsij rodas noteikta izteiksme.
- zīme Mājiens, norādījums (parasti izteikts ar žestu, mīmiku).
- produktīvie mājdzīvnieki mājlopi un mājputni, truši, kažokzvēri u. c. dzīvnieki, no kuriem var iegūt noteikta veida produkciju.
- vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu pa ūdensceļu vai par kuģu nolīgšanu uz noteiktu laiku; frakts; pārvadājuma maksa.
- abonentmaksa Maksa par abonēšanu uz noteiktu termiņu; abonēšanas maksa.
- alga Maksa, atlīdzība par padarīto darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma).
- termiņmaksājums Maksājums, kam ir noteikts termiņš; terminēts maksājums.
- tolerance Maksimālā pieļaujamā novirze no noteiktajiem rādītājiem; pielaide.
- svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari.
- raksturs Mākslā – personāžs, tēls ar spilgtām, izteiktām īpašībām, pazīmēm.
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
- deja Mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
- simbols Māksliniecisks tēls, ar kuru izteikta kāda ideja.
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
- dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piem., vēja, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā kustības enerģijā.
- agregāts Mašīnas, aparāta vai iekārtas daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem (izteiktiem ar burtiem) neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
- pārdoties Materiālu ieguvumu dēļ atteikties no saviem principiem, vērtībām, nodot sevi (kāda atkarībā).
- paglaimot Mazliet glaimot, pateikt glaimus.
- laikus Mazliet pirms noteiktā, paredzētā laika vai īstā laikā; laicīgi.
- izmeklēt Medicīniski pārbaudīt, lai noteiktu veselības stāvokli, slimības diagnozi.
- refleksu āmuriņš medicīnisks instruments neliela āmura veidā, ar kuru, pasitot pa noteiktu punktu, pārbauda cilvēka refleksus.
- ienesums Medus, ko bites saražo noteiktā periodā.
- agregāts Mehāniski savienots mašīnu, aparātu vai iekārtu kopums noteikta darba veikšanai.
- takts Mehānismu darbības cikla noteikta daļa.
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (parasti noteikta veida, grupas priekšmetu) kopumu.
- ķerstīties Meklēt vārdus, izteikties nesakarīgi.
- motīvs Melodija vai melodijas daļa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
- sekvence Melodiska vai harmoniska skaņu secība, kas vairākas reizes atkārtojas, ikreiz par noteiktu intervālu pārvietodamās uz augšu vai leju.
- pūst Melst, teikt (ko).
- izmērs Mērījot noteikts lielums, apjoms.
- samērīt Mērījot sadalīt (noteiktās daļās); mērījot iezīmēt (noteiktas daļas).
- kurss Mērķtiecīga virzīšanās uz noteiktu politisku, sabiedrisku u. tml. mērķi.
- mērķēt Mērķtiecīgi vērst, virzīt savu darbību (uz kādu noteiktu sabiedrības grupu).
- pielietot Mērķtiecīgi, ar noteiktu nolūku lietot, izmantot.
- uzmest Metot (ko, piemēram, beramu materiālu, kopā noteiktā veidā) izveidot.
- aizmest Metot (šķēpu, disku u. tml.) aizvirzīt noteiktā attālumā, sasniedzot kādu rezultātu.
- metrāža Metros izteikts (kā) garums, platība.
- mežaudze Meža kokaugu kopums; meža gabals ar noteiktu koku, krūmu un zemsegas augu kombināciju.
- mežsargs Mežniecības darbinieks, kas apsargā noteiktu meža apgaitu, kā arī pārzina un uzrauga mežu stādīšanu, kopšanu, ciršanu un dažādu tehnisku mežsaimniecības darbu izpildīšanu.
- meža tehniķis mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
- rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un burtu kombināciju.
- komandantūra Militārā iestāde, ko pārzina komandants, un kuras galvenais uzdevums ir uzturēt kārtību un drošību noteiktā teritorijā; šīs iestādes ēkas telpas.
- sargkareivis Militārpersona, kas norīkota noteikta militāra vai valsts objekta apsargāšanai vai godasardzē.
- skaldnība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos.
- bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
- mirstība Mirušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
- patversme Mītne, kur var uzturēties (noteiktu diennakts laiku vai pastāvīgi) bez pajumtes, apgādības u. tml. palikuši pieaugušie vai bērni.
- žetons Monētai līdzīgs veidojums ar noteiktu vērtību.
- Morzes ābece Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
- Morzes kods Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
- kupris Mugurkaula deformācija – izteikts leņķveidīgs mugurkaula izliekums.
- izmurgot Murgojot pateikt, izrunāt.
- nomurmināt Murminot noteikt, pateikt.
- minēt Mutvārdos vai rakstveidā darīt zināmu (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, nosaukt.
- izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piem., domu, vērtējumu); izteikties.
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) vienmērīga maiņa un noteikts izkārtojums (skaņdarbā).
- metalofons Mūzikas instruments, kurā skaņu rada, ar nūjiņām sitot pa noteiktā skaņkārtā sakārtotām metāla plāksnītēm.
- tamburīns Mūzikas sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu – apaļa stīpa ar, parasti, tajā iestieptu ādu un malās piestiprinātiem zvārguļiem.
- etīde Mūziķa meistarības izkopšanai domāts instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā ir kāds noteikts spēles paņēmiens.
- vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic (parasti noteiktus, specializētus) šīs amatpersonas pienākumus.
- cena Naudā izteikta preces vērtība.
- sākumcena Naudā izteikta sākotnējā preces vērtība.
- budžets Naudas izteiksmē paredzēto (valsts, iestādes, uzņēmuma) ienākumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam.
- noguldījums Naudas līdzekļi, kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem ir noguldīti bankā vai citā finanšu iestādē.
- kredīts Naudas līdzekļu nodošana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību (parasti pret attiecīgu nodrošinājumu); šādā veidā nodotie naudas līdzekļi.
- kapitāls Naudas summa (noteiktam nolūkam).
- dzeramnauda Naudas summa, ko dod virs noteiktās maksas par kādiem pakalpojumiem.
- depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
- nopukstēt Neapmierināti, dusmīgi noteikt, pateikt (ko).
- izburkšķēt Neapmierināti, īgni, nesaprotami pateikt, izrunāt.
- kļūda Neatbilstība noteiktām prasībām, normām, nosacījumiem; nepareiza rīcība.
- palikt Neatteikties (piem., no kāda viedokļa, uzskata).
- atsacīties Neatzīt, neturpināt ievērot (ko iepriekš atzītu, pieņemtu); atteikties.
- nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
- kritizēt Negatīvi vērtēt, izteikt negatīvu spriedumu.
- izspiest caur zobiem negribīgi ko pateikt.
- neiedrošināties ne iepīkstēties neiedrošināties, nedrīkstēt nekā teikt pretī.
- nedrīkstēt ne iepīkstēties neiedrošināties, nedrīkstēt nekā teikt pretī.
- laist vējā Neievērot (teikto).
- uzšķaudīt Neievērot, neatzīt (piemēram, ko sabiedrībā noteiktu), nicīgi izturēties (pret ko).
- mirklis Neilgs laikposms (noteiktos apstākļos).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties, uzturēties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko), parasti noteiktā veidā, stāvoklī.
- uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, vidē).
- nokavēt Neizmantot, palaist garām kā veikšanai, izpildīšanai (paredzēto, noteikto, arī visizdevīgāko laiku).
- noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
- klusēt Neizpaust, neizteikt (piem., domas, uzskatus).
- neņemt mutē vārdus neizrunāt, neteikt, nelietot savā runā.
- aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā.
- pataupīt Neizteikt, neizpaust (līdz kādam laikam).
- atturēt Neizteikt.
- paturēt Neizteikt.
- ne vārda nekā (neteikt, neziņot u. tml.).
- bāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- bāzt acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- iebāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- grūst acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku, teikt (ko nepatīkamu).
- desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa, ko parasti ēd ceptu vai vārītu.
- epifānija Neliela apjoma literārs darbs, kurā emocionāli izteikta doma, pēkšņa atklāsme par kādu parādību vai notikumu.
- nesesers Neliela kastīte vai soma noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai.
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
- raudze Neliels ārstnieciskas vielas daudzums, ko ievada organismā zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- taksobuss Neliels autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām.
- kāds Neliels, nenoteikts skaits; nedaudz.
- žargons Neliterārās valodas paveids, ko, parasti sarunvalodā, lieto noteikta sociālā vai profesionālā grupa.
- izlaist Neminēt, nepateikt; neuzrakstīt.
- vaukšķēt Nemitīgi runāt, izteikt savu vai citu viedokli.
- grauzt Nemitīgi teikt, atgādināt ko nepatīkamu, radot (kādā) nemieru.
- jebkad Nenoteiktā, nezināmā laikā, brīdī; vienalga kad, jebkurā laikā.
- jebkur Nenoteiktā, nezināmā vietā; vienalga kur.
- nekonsekvence Nenoteiktība, svārstīgums (piem., spriedumos, rīcībā); konsekvences trūkums.
- strēķis Nenoteikts (kā) daudzums.
- jebkāds Nenoteikts (kādā priekšmetu, parādību grupā); vienalga kāds.
- hameleons Nenoteikts cilvēks, kas atkarībā no situācijas maina savas domas un uzskatus.
- ļaudis Nenoteikts cilvēku kopums; cilvēki.
- plūstošs Nenoteikts, arī mainīgs (par kā apveidu, virzību).
- dažs Nenoteikts, neliels skaits; nedaudz.
- šaubīgs Nenoteikts, nepastāvīgs (par laikapstākļiem).
- mulss Nenoteikts, neskaidri jaušams.
- jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts (priekšmets, parādība); vienalga kas.
- kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, vēl neminēts.
- vairāki Nenoteikts, samērā neliels (parasti cilvēku) skaits.
- nekonsekvents Nenoteikts, svārstīgs (piem., spriedumos, rīcībā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ne cepts, ne vārīts nenoteikts.
- aplokšņu alga neoficiāla alga, par kuru darba devējs nemaksā valsts noteiktos nodokļus.
- neteikt Nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml.
- teikt Nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml.
- cirsmojums Nepārtrauktu cirsmu rinda, kas stiepjas noteiktā virzienā.
- norīt Nepateikt (piem., ko nevēlamu).
- nokavēt Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
- nokavēties Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
- līgumreiss Neregulārs reiss (piem., aviosatiksmē), ko organizē saskaņā ar īpašu līgumu (noteiktiem pasažieriem, noteiktā maršrutā un laikā).
- palaist gar ausīm nesadzirdēt, neievērot (teikto).
- ritmiskā proza nesaistītā valodā rakstīti darbi ar noteiktu ritmu, ko veido frāzes un teikumi.
- ģērbties Nēsāt, valkāt (piem., noteikta veida, kvalitātes apģērbu).
- ārdīties Nesavaldīgi, skaļi paust sašutumu, teikt pārmetumus, kliegt.
- noburkšķēt Neskaidri (ko) pateikt (parasti paužot neapmierinātību).
- noņurdēt (ko) zem deguna neskaidri (ko) pateikt.
- novervelēt Neskaidri, arī ātri norunāt, pateikt (ko).
- rūkt bārdā neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
- rūkt bārdā zem deguna neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
- rūkt bārdā caur zobiem neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
- šļupstēt Neskaidri, nedroši runāt, teikt (ko).
- kā pa miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
- kā caur miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
- kā miglā neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
- kā pa vienu miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti.
- nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
- nomurkšķēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
- murkšķēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt; runāt, sacīt (ko).
- noņurdēt Neskaidri, paklusu (ko) noteikt, pateikt.
- ņurdēt Neskaidri, paklusu runāt, teikt (ko).
- miglains Neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par domām, priekšstatiem).
- svārstīties Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties; būt nenoteiktam, nepastāvīgam savā rīcībā, uzskatos u. tml.
- atsacīties Nespēt, pārtraukt darboties; atteikties.
- nesacīt ne pieci neteikt neko, klusēt; neiebilst.
- neteikt ne četri neteikt neko, klusēt; neiebilst.
- nesacīt ne četri neteikt neko, klusēt; neiebilst.
- neminēt ne vārda neteikt neko, noklusēt.
- atsacīties Netīkot, necensties (pēc kā); upurēt (ko); atteikties.
- nevietā Nevajadzīgi; arī nepareizi (ko teikt, rakstīt, darīt).
- sintēze Neviendabīgu elementu saistījums noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
- iesprukt Neviļus tikt izteiktam.
- izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties.
- izsprukt pār lūpām neviļus, negribēti tikt izteiktam, izpaustam.
- izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam; izsacīties.
- pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izpaustam; izsprukt.
- izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.); pasprukt.
- sprukt Neviļus, negribēti tikt teiktam, runātam (piem., par vārdiem, izteicieniem u. tml.).
- kaut kad nezināmā, nenoteiktā laikā; kādā reizē.
- kaut kāds Nezināms, nenoteikts, arī vēl neminēts (piem., par priekšmetu, parādību).
- zākāt Nicīgi, nievīgi, arī izsmējīgi izteikt nopēlumu.
- spļaut acīs nievīgi, nicinoši, arī izaicinoši ko teikt (kādam).
- spļaut sejā nievīgi, nicinoši, arī izaicinoši ko teikt (kādam).
- nonivelēt Nivelējot noteikt.
- novirzīt Nodalīt (finanšu līdzekļus noteiktam mērķim).
- sektors Nodaļa (iestādē, organizācijā u. tml.) ar noteiktu specializāciju.
- apņemšanās Nodoms, ko noteikti grib realizēt; solījums sev, saistības.
- izdziedāt Nodziedāt (noteiktā augstumā, skaļumā).
- novilkt Nodzīvot (līdz kādam noteiktam laikam).
- sasniegt Nodzīvot (līdz noteiktam vecumam).
- izcirpt Nogriezt (zaru galus, krūmu galotnes u. tml.), piešķirot noteiktu formu.
- termiņnoguldījums Noguldījums, kam ir noteikts termiņš; terminēts noguldījums.
- nokātot Noiet, nosoļot (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
- uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
- neteikt Nolieguma darb. --> teikt.
- nokravāt Nolikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (ko izliktu, izvietotu); novākt.
- karātavu humors nomācošā, bezizejas situācijā izteikts joks, ironisks teiciens.
- izmaksāt Nomaksāt, samaksāt visu (maksājot pa daļām noteiktā laika posmā).
- ierasties Nonākt, atnākt (kur, pie kā) noteiktā nolūkā.
- izpelnīt Nopelnīt (parasti kādu noteiktu summu).
- pēc- Norāda laiku, kas ir pēc tā, kurš izteikts salikteņa otrajā daļā.
- par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) nenoteiktu, nezināmu pazīmi, īpašību, par ko jautā.
- tāds Norāda uz (ko) zināmu vai iepriekš minētu ar nenoteiktām, īpašībām, pazīmēm.
- tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika) aptuvenību, nenoteiktību.
- aiz- Norāda uz darbības virzību prom, attālināšanos; norāda uz darbības virzību uz noteiktu galapunktu, mērķi.
- aiziet Norāda uz jaunas darbības, procesa sākumu; lieto, lai izteiktu pamudinājumu turpināt iesākto darbību, procesu.
- pār- Norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
- šis (un) tas norāda uz ko nenoteiktu, arī konkrēti neminētu.
- kaut kas norāda uz ko nenoteiktu, nezināmu, arī neminētu.
- šāds Norāda uz konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi u. tml. ar noteiktām īpašībām vai pazīmēm.
- kāds Norāda uz nenoteiktu laika momentu vai nenoteiktu vietu.
- daudz Norāda uz nenoteiktu, (samērā) lielu skaitu, daudzumu.
- mazliet Norāda uz nenoteiktu, nelielu skaitu, daudzumu; nedaudz.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- maz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
- nedaudz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
- nost Norāda uz nepieciešamību rīkoties nevilcinoties, arī noteikti, konsekventi.
- kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu laiku, par ko tiek jautāts.
- tāls Norāda uz noteiktu attālumu.
- tālums Norāda uz noteiktu attālumu.
- šis Norāda uz noteiktu dzīvu būtni; viņš, viņa.
- viss Norāda uz noteiktu laiku no sākuma līdz beigām.
- šis Norāda uz noteiktu priekšmetu, parādību; tas, tā.
- tikos Norāda uz noteiktu pulksteņa laika momentu.
- reize Norāda uz noteiktu secību, skaitu.
- attālums Norāda uz noteiktu vai aptuvenu šādas līnijas garumu.
- tas Norāda uz noteiktu vai iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- tur Norāda uz noteiktu vietu, kur kas atrodas, notiek.
- tas viss norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
- viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
- šis Norāda uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi citu vidū.
- pie Norāda uz personu, ar kuru (kāds) stājas, nonāk noteiktās attiecībās.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālāk par citiem (noteiktā attālumā) no kā.
- labi ja norāda uz šaubu, nenoteiktības nokrāsu izteikumā.
- pēc- Norāda uz to, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais seko aiz kā.
- tā Norāda uz zināmu, noteiktu (arī iepriekš minētu, paredzētu) darbību, norisi, stāvokli, pazīmi u. tml.
- -māns Norāda, ka (kādam) ir nepārvarama, patoloģiska tieksme, pārlieku liela aizraušanās ar to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā.
- priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
- ārpus Norāda, ka (kas) nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
- ārpus Norāda, ka (kas) notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
- pretī Norāda, ka (kas) tiek virzīts, virzās uz ko, piem., noteiktu objektu, arī mērķi.
- zemē Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta virzienā pret zemi, lejup.
- laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā; ārā.
- tikiem Norāda, ka darba, pieņemšanas, darbības u. tml. laiks ir noteikts, pulksteņa laika momentu ierobežots.
- no- Norāda, ka darbība aptver kādu (parasti noteiktu) attālumu.
- no- Norāda, ka darbība aptver kādu (parasti noteiktu) laikposmu.
- at- Norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
- viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds.
- zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais notiek vai ir kārtojams vēlāk.
- tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks nekā pamattonis.
- aiz- Norāda, kas ar izteikto darbību pārspēj kādu.
- gar Norāda, pret ko ir noteikta attieksme.
- ierādīt Norādīt, noteikt (vietu) kādam.
- liegt Noraidīt, neatļaut; atteikt.
- spļaut laimei acīs noraidoši, augstprātīgi atteikties no kādas iespējas, piedāvājuma.
- atkratīties Noraidoši, izvairīgi izteikties, arī pastiprinot noraidījumu ar žestiem.
- nocentrēt Noregulēt (ko) noteiktā attiecībā pret centru, rotācijas asi.
- nostādīt Noregulēt (ko) noteiktas darbības veikšanai, arī novietot, novirzīt (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
- notēmēt Noregulēt (šaujamieroci) tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu, noteiktu mērķi; nomērķēt.
- piekomandēt Norīkot (kādu) noteiktu pienākumu pildīšanai.
- bilance Norises, darbības rezultātu izvērtējums, kopsavilkums noteiktā laikaposmā.
- ilgt Noritēt, pastāvēt noteiktu vai aptuveni noteiktu laika posmu.
- noteikums Normatīvs akts, norādījumu kopums, ar kuru noteikta kāda kārtība (piem., kādā jomā, nozarē, situācijā), paskaidrots, kā veikt kādu darbību u. tml.
- simbolisks Nosacīts; tāds, kam ir kāda noteikta, īpaša nozīme.
- aizsargāt Nosargāt (noteiktu laukuma daļu) pret pretinieku uzbrukumiem – sporta spēlēs.
- nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; pateikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
- dziļums Nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu no kā virsmas.
- fiksēt Nostiprināt (piem., bojātus locekļus, to daļas) noteiktā stāvoklī.
- nofiksēt Nostiprināt noteiktā stāvoklī.
- iesvērt Nosvērt (noteiktu daudzumu) un ievietot (iesaiņojumā, traukā).
- izsvērt Nosvērt (visu kā daudzumu); sverot sadalīt (kādu kopumu) noteiktās daļās.
- atšaut Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu).
- iedalīt Noteikt (dienas, darbalaika, brīvā laika u. tml.) sadalījumu atbilstoši veicamajam; paredzēt (laiku) veicamajam.
- dot Noteikt (gadus pēc izskata).
- skaitīt Noteikt (kā) daudzumu, skaitu ar ierīci, iekārtu u. tml.
- racionēt Noteikt (kā) devu; normēt.
- mērīt Noteikt (kā) lielumu, daudzumu, stiprumu u. tml., lietojot speciālu instrumentu vai ierīci ar standartvienībām.
- svērt Noteikt (kā) masu (parasti ar svariem).
- pārbaudīt Noteikt (kā) piemērotību lietošanai, izmēģināt (ko) praksē.
- pārcenot Noteikt (kam) citu cenu.
- limitēt Noteikt (kam) limitu; ierobežot.
- normēt Noteikt (kam) normu, daudzuma, ilguma u. tml. robežu.
- notaksēt Noteikt (kam) vērtību naudas izteiksmē; novērtēt.
- testēt Noteikt (ko) ar testu (1) vai testiem.
- testēt Noteikt (ko) ar testu (2) vai testiem.
- uzņemt Noteikt (laika momentu), parasti kā sākumā, beigās.
- sadalīt Noteikt (laika) posmus (tā) izmantošanai.
- nospraust kursu Noteikt (piem., kuģa) kursu.
- uzcenot Noteikt (precei) uzcenojumu.
- skaitīt Noteikt (priekšmetu, zīmju, parādību) skaitu, daudzumu, pakāpeniski to palielinot.
- uzlikt Noteikt ar lēmumu, likumu, tiesas spriedumu (piemēram, darba apjomu, sodu).
- kotēt Noteikt cenu, biržas kursu (piem., vērtspapīriem).
- nospraust kursu Noteikt darbības, attīstības virzienu.
- paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
- uzlikt muitu noteikt muitu.
- pazīlēt pēc rokas noteikt nākotni pēc plaukstas līnijām.
- peilēt Noteikt novērojamā objekta virzienu ar īpašu ierīci.
- pārvērtēt Noteikt pārāk lielu (kā) vērtību.
- taksēt Noteikt taksi; vērtēt (ko), parasti naudā.
- nospraust dzīves ceļu noteikt turpmāko darbības virzienu, dzīves gaitu.
- nospraust ceļu noteikt turpmāko darbības virzienu.
- bonitēt Noteikt vērtību (mājdzīvniekiem, augsnei u. tml.) pēc kādām pazīmēm.
- pārbaudīt Noteikt veselības stāvokli, arī (orgāna) funkcionēšanas spējas.
- raksturot Noteikt, aprakstīt un vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes.
- pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas.
- locīt Noteikt, arī nosaukt (kāda vārda) locījumu formas.
- pārcelt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā laikā.
- pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā; pārcelt.
- diagnosticēt Noteikt, konstatēt (piem., bojājumu).
- diagnosticēt Noteikt, konstatēt (slimību) pēc kādām pazīmēm.
- pateikt Noteikt, konstatēt, arī novērtēt.
- nodefinēt Noteikt, noformulēt; definēt, īsi raksturot.
- nolikt Noteikt, nolemt, ka notiks, realizēsies (kas, kādā veidā).
- nosacīt Noteikt, norādīt.
- paredzēt Noteikt, nosacīt (ko) – par likumiem, noteikumiem u. tml.
- noskandināt Noteikt, pateikt (ko).
- nomuldēt Noteikt, pateikt (piem., ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
- atšķirt Noteikt, pazīt starp citiem (pēc kādām pazīmēm).
- identificēt Noteikt, pazīt; konstatēt (pēc kādām raksturīgām pazīmēm).
- specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām.
- konstituēt Noteikt; izveidot, nodibināt kopu (piem., sabiedrisku organizāciju).
- pasacīt Noteikt; pateikt (2).
- viens vesels noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- kārtība Noteikta (dzīves, darba) organizācija (kur); uzvedības, darbības noteikumi (kur).
- režīms Noteikta (dzīves, dienas) kārtība ar stingru laika sadalījumu, lai saglabātu vai atgūtu veselību.
- šķirne Noteikta (izstrādājumu) grupa, kas ar savām īpašībām atšķiras no citām (tā paša veida izstrādājumu) grupām.
- veselums Noteikta (kā savstarpēji cieši saistīta) sistēma, kopa, grupa u. tml.
- vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību u. tml., arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
- lasījums Noteikta (piem., likumprojekta) stadija, kurā (tas) tiek izskatīts, apspriests.
- vieta Noteikta (priekšmeta) daļa.
- uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piemēram, aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
- posms Noteikta atsevišķa daļa (kāda pasākuma, parasti sporta sacensību) norises secībā.
- stadija Noteikta attīstības pakāpe, darbības fāze.
- tonis Noteikta augstuma mūzikas skaņa.
- takse Noteikta cena vai maksa (par darbu, pakalpojumiem).
- vienots veselums noteikta cieši savstarpēji sasaistītu sastāvdaļu, elementu sistēma, kopa, grupa.
- pasaule Noteikta cilvēku darbības joma.
- tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; paraža; ieradums.
- platforma Noteikta darbības programma (piem., politiskai partijai).
- etaps Noteikta distances daļa sporta sacensībās.
- noskaņojums Noteikta domu, uzskatu, gribas u. tml. virzība, arī attieksme (pret kādu, ko).
- noskaņa Noteikta emocionāla vai psihiska stāvokļa izpausme (balsī).
- izgriezums Noteiktā formā izgriezta vieta (tērpam, apaviem).
- ticības apliecinājums noteiktā formā izteikts paziņojums par savu ticību Dievam; kredo.
- brikete Noteiktā formā sapresēts sīkgraudains materiāls.
- akts Noteiktā formā sastādīts dokuments.
- koda Noteiktā formā veidots (skaņdarba, dejas, baleta izrādes) nobeigums.
- naudaszīme Noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību; naudas zīme; banknote.
- naudas zīme noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību.
- radiobāka Noteiktā ģeogrāfiskā punktā novietota radiotehniska ierīce, kuras izstarotos radiosignālus izmanto kuģu vai lidmašīnu atrašanās vietas noteikšanai.
- gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā.
- mājiens ar sētas mietu noteikta izturēšanās, rīcība, nepārprotami izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- pārņemt Noteiktā kārtībā nomainot kādu, sākt pildīt (kādus pienākumus); sākt cita vietā (kādu darbību, funkcijas u. tml.).
- klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
- kriminālkodekss Noteiktā kārtībā sakopotu krimināltiesību normu krājums.
- baterija Noteiktā kārtībā savienotu elementu kopums elektriskās enerģijas radīšanai; galvaniskais elements, kam vienā galā ir plus pols, bet otrā – mīnus pols.
- krautne Noteiktā kārtībā veidots (piem., būvmateriālu) krāvums.
- ceremonija Noteikta kārtība, forma, kādā (kas) notiek; svinības, ko rīko pēc šādas kārtības.
- secība Noteikta kārtība, noteikts veids, kādā (kas) seko viens otram.
- kursa darbs noteikta kursa ietvaros izstrādājams studenta patstāvīgs darbs savā specialitātē.
- traumatisms Noteiktā laika posmā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu; traumu ieguve, to veids pēc struktūras.
- trimestris Noteikta laika posma trešdaļa.
- grozs Noteiktā laikaposmā cilvēkam nepieciešamais pārtikas, preču u. tml. daudzums; šāds nepieciešamais daudzums naudas izteiksmē.
- produkcija Noteiktā laikposmā saražotais produktu kopums; saražotās preces.
- sprosts Noteikta lieluma metāla stieņu vai sieta būris dzīvnieku turēšanai.
- datums Noteikta mēneša diena, kad ir (kas) noticis vai ir (kam) jānotiek.
- metode Noteikta mērķa sasniegšanas, konkrēta uzdevuma risināšanas veids; paņēmiens vai paņēmienu sistēma kādas darbības, uzdevuma veikšanai, pētīšanai u. tml.
- biomasa Noteikta organismu grupējuma (populācijas, biocenozes) kopējā masa noteiktā laukuma vai tilpuma vienībā.
- blanka Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām; veidlapa.
- veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
- formulārs Noteikta parauga veidlapa ziņu ierakstīšanai.
- princips Noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
- tauvas josla noteikta platuma josla pie ūdenstilpes krasta, kur drīkst atrasties jebkurš un kuru privātīpašnieks nedrīkst nožogot.
- aizsargjosla Noteikta platuma zemes josla gar upēm, ezeriem, jūru, kur nav atļauta būvniecība.
- formalitāte Noteikta prasība, noteikums, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
- gals Noteikta sabiedrības daļa, cilvēku grupa, kas sociālajā hierarhijā ieņem vai nu augstāko vai zemāko vietu.
- daļa Noteikta sastāvdaļa (kādā veselumā); detaļa (piem., iekārtā).
- rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u. tml.).
- programma Noteiktā secībā dots (piem., sarīkojumā, koncertā, televīzijā u. tml.) izpildāmo priekšnesumu saraksts; iespieddarbs, kurā sniegta informācija par izrādi un tās dalībniekiem, par koncerta priekšnesumiem; priekšnesumu pasākumu kopums.
- radioprogramma Noteiktā secībā pēc pulksteņlaika sakārtoti radioraidījumu saraksts.
- virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piem., uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
- virtene Noteiktā secībā saistītu, savītu, savērtu u. tml. nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums, virkne.
- kombinācija Noteiktā secībā sakārtots (ciparu, burtu) kopums.
- rožukronis Noteiktā secībā sakārtotu lūgšanu kopums.
- rinda Noteikta secība, kādā cilvēki seko cits citam (kādā sarakstā); vieta šajā secībā.
- kārtība Noteikta secība, sistēma, kādā (kas) izvietojas.
- režīms Noteikta sistēma, kārtība (kādai darbībai, norisei).
- tonalitāte Noteikta skaņkārta no noteiktas pamatskaņas.
- gastronomija Noteikta sortimenta pārtikas preču kopums.
- fāze Noteikta stadija, posms.
- fonts Noteikta stila datorzīmju komplekts.
- biocenoze Noteiktā teritorijā sastopamo augu un dzīvnieku kopums, kurus savstarpēji saista līdzīgas prasības pēc vides apstākļiem.
- apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
- gals Noteikta teritorija, tās daļa.
- akvatorija Noteikta ūdens platība, piem., jūras, līča, ostas rajona robežās.
- spiegot Noteiktā uzdevumā slepeni vākt un sniegt informāciju par ienaidnieka vai sāncenša darbību, rīcību, nodomiem.
- uzrunāt Noteiktā veidā (piemēram, ar savu daiļradi) ietekmēt (kādu).
- savelt Noteiktā veidā apstrādājot (vilnu), iegūt vēlamo formu, veidojumu.
- piebrauciens Noteikta veida darbība, paņēmiens, lai iegūtu kāda labvēlību.
- zīme Noteikta veida iespieddarbs ar īpašām pazīmēm, kurā izteikta naudas vērtība; banknote.
- reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
- reģistrēt Noteiktā veidā pierakstīt (piem., faktus, norises dabā u. tml.).
- piederums Noteikta veida priekšmetu kopuma atsevišķs elements, atsevišķs priekšmets.
- ķēde Noteiktā veidā saistītu priekšmetu virkne; vienveidīgu priekšmetu virkne.
- klasifikators Noteiktā veidā sakārtotu, grupētu uzziņu rādītājs.
- pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kā) kopums.
- matadata Noteiktā veidā salocīta stieplīte matu saspraušanai vai rotāšanai.
- plosts Noteiktā veidā sasaistītu kokmateriālu kopums pludināšanai pa ūdenstilpēm.
- salaist Noteiktā veidā savienot (detaļas, elementus u. tml.).
- repertuārs Noteikta veida, žanra darbu kopums, kas tiek (kur) izrādīts, atskaņots, demonstrēts u. tml.
- gars Noteiktā veidā.
- punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam, arī kurā veic speciālus darbus.
- puse Noteikta vietas, teritorijas daļa.
- strāva Noteikta virziena (piem., gaisa, šķidruma, gaismas) plūsma kādā vidē.
- strāvot Noteiktā virzienā izplatīties, plūst (piem., par gaisu, šķidrumu, skaņu).
- polarizācija Noteikta virziena veidošanās, arī radīšana (kādai parādībai, tās izpausmei).
- valdošais vējš noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
- platība Noteikta zemes virsas daļa; noteikta teritorija, kas ir aizņemta (ar ko) vai paredzēta (kam).
- šifrs Noteikta zīmju sistēma, pēc kuras pārveido tekstu, veicot slepenu informācijas pārraidi, saraksti u. tml.
- grāds Noteikta zinātniskās kvalifikācijas pakāpe.
- todien Noteiktā, jau pagājušā dienā.
- togad Noteiktā, jau pagājušā gadā.
- tolaik Noteiktā, jau pagājušā laika posmā.
- tomēnes Noteiktā, jau pagājušā mēnesī.
- tonakt Noteiktā, jau pagājušā naktī.
- tonedēļ Noteiktā, jau pagājušā nedēļā.
- topavasar Noteiktā, jau pagājušā pavasarī.
- toziem Noteiktā, kādā jau pagājušā ziemā.
- tovakar Noteiktā, kādā jau pagājušajā vakarā.
- tovasar Noteiktā, kādā jau pagājušajā vasarā.
- torīt Noteiktā, kādā no pagājušo dienu rītiem.
- profils Noteikta, raksturīga (piem., priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni); šķērsgriezums.
- toviet Noteiktā, zināmā vietā.
- siltumprasība Noteiktai augu grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
- iestādījums Noteiktai cilvēka dzīves vajadzībai (piem., ēšanai, atpūtai) izveidota iestāde, uzņēmums (piem., restorāns, kafejnīca).
- šrifts Noteiktai rakstības sistēmai raksturīgā zīmju grafiskā forma; noteikta lieluma un stila rakstu zīmju komplekts; fonts.
- servīze Noteiktam cilvēku skaitam paredzēts (tējas, kafijas, pusdienu u. tml.) trauku komplekts ar vienotu apdari.
- standarts Noteiktām fizikālo, ķīmisko u. c. īpašību prasībām atbilstošs tipveida paraugs, ražojums, viela u. tml.
- kabīne Noteiktam mērķim iekārtota neliela telpa vai norobežojoša konstrukcija.
- bloks Noteiktam mērķim paredzēts (celtņu, telpu u. tml.) apvienojums.
- garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu komplekts.
- komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienu veselumu.
- veselais saprāts noteiktām normām atbilstošs saprāts.
- skaidrais saprāts noteiktām normām atbilstošs saprāts.
- vērtība Noteiktām prasībām atbilstošs (kā, piemēram, priekšmeta, vielas, norises) īpašību kopums.
- trase Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš; attiecīgais maršruts.
- komplekts Noteiktam uzdevumam, noteiktai vajadzībai paredzēto priekšmetu, piederumu u. tml. pilnīgs kopums.
- spaile Noteiktam zvejas veidam nepieciešamo rīku (piem., tīklu) kopums.
- šihta Noteiktās attiecībās sajaukts izejmateriālu maisījums, kas paredzēts pārstrādei, piem., metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
- veģis Noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums.
- lekāls Noteiktas konfigurācijas šablons, pēc kā iezīmē gatavojamās detaļas kontūras vai pārbauda izgatavotās detaļas formu.
- celms Noteiktas mikroorganismu sugas tīrkultūra.
- personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst iestādes, organizācijas, uzņēmuma u. tml. personālā.
- termoregulācija Noteiktas temperatūras uzturēšana ar tehniskiem līdzekļiem (piem., telpā, ierīcē).
- veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums; parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
- raut vai no elles laukā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- raut vai no elles ārā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- nekādā ziņā noteikti nē.
- prasība Noteikti, arī kategoriski pausta vēlēšanās (ko) iegūt, panākt.
- katrā ziņā noteikti, arī protams, bez šaubām.
- kā vīrs ar vīru noteikti, atklāti, vīrišķīgi.
- kā likts noteikti, bez šaubām.
- apgalvojums Noteikti, kategoriski izteikta doma, spriedums.
- Lai velns par mazu puiku paliek! noteikti, katrā ziņā, par spīti visam, lai cik neiespējami kas liktos.
- uz galvošanu noteikti, katrā ziņā.
- kā štiks noteikti, precīzi, nekavējoties.
- obligāts Noteikti; katrā ziņā.
- visādā ziņā Noteikti.
- konsekvence Noteiktība, noteiktu principu ievērošana; loģiska pamatotība, likumsakarība.
- konkrētisms Noteiktība, tiešums; konkrētība.
- fāze Noteikts (debess ķermeņa) stāvoklis, kas periodiski atkārtojas.
- porcija Noteikts (ēdiena, dzēriena) daudzums, kas paredzēts lietošanai vienā reizē, vienai personai.
- porcija Noteikts (kā) daudzums, daļa, deva.
- norma Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
- tradīcija Noteikts (kā) pastāvēšanas, esamības veids.
- uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums; arī struktūra.
- skaits Noteikts (kā) skaitlisks kopums.
- cikls Noteikts (norišu, procesu u. tml.) kopums, kas periodiski atkārtojas.
- cikls Noteikts (norišu, procesu u. tml.) kopums, kas veido atsevišķu posmu (norišu, procesu u. tml.) virknē, ķēdē.
- deva Noteikts (piem., barības, zāļu) daudzums, kas paredzēts vienai reizei vai noteiktam laika posmam.
- formācija Noteikts (piem., dabas veidojumu) kopums.
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (piem., maisījumā); kvantitatīvais samērs (piem., šķīdumā).
- ietvars Noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u. tml.).
- diskurss Noteikts aspekts; teksts.
- konkrēts Noteikts atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā).
- kvalificēts balsu vairākums noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas).
- stils Noteikts darbības, rīcības, izturēšanās veids.
- mērs Noteikts daudzums; noteikta pakāpe, robeža.
- ēdienreize Noteikts diennakts laiks, kurā uzņem ēdienu.
- diēta Noteikts ēdienu kopums; ēdienkarte.
- noskaņa Noteikts emocionāls stāvoklis, ko izraisa situācija, apstākļi, pārdzīvojums u. tml.
- noskaņojums Noteikts emocionāls stāvoklis; garastāvoklis.
- prāts Noteikts emocionāls stāvoklis.
- stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret kādu, ko); arī nostāja.
- kodollādiņš Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kā arī ierīce tās uzspridzināšanai.
- sākuma stāvoklis noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piem., vingrojumu).
- pamatstāvoklis Noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piem., vingrojumu).
- pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā); rokas vai pirkstu stāvoklis (mūzikas instrumentu spēlē).
- komandanta stunda noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju; komandantstunda.
- komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts ievāc no zemniekiem īpašos apstākļos (piem., kara laikā).
- modulis Noteikts lielums vai lielumu attiecība; arī koeficients.
- sasuka Noteikts matu sakārtojums, veidojums.
- sasukājums Noteikts matu sakārtojums.
- summa Noteikts naudas līdzekļu daudzums.
- forma Noteikts paraugs, pieņemtā kārtība.
- mērķauditorija Noteikts personu loks, kam kas (piem., prece, pakalpojums) paredzēts.
- kārta Noteikts posms (piem., pasākuma) norises secībā.
- velniņš Noteikts psihoemocionāls stāvoklis; šāda stāvokļa izpausme.
- režīms Noteikts stāvoklis, apstākļi, funkcionēšanas veids.
- nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko veic maksājumus vai ko dod, saņem (par ko).
- redzesleņķis Noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek vērtēts, aplūkots.
- metrs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju izkārtojums dzejolī; pantmērs.
- pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to izkārtojums vārsmās.
- kārtība Noteikts veids, kādā (kas) notiek, tiek īstenots.
- frekvence Noteikts viļņu diapazons, kurā raida kāda radiostacija.
- ass Noteikts, krass (par līnijām, formām, kontrastiem).
- ciets Noteikts, negrozāms; ciešs.
- tēraudciets Noteikts, nelokāms, skarbs.
- izturēts Noteikts, nemainīgs (piem., uzskatos, rīcībā); arī konsekvents; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- eksakts Noteikts, precīzs.
- maniere Noteikts, savdabīgs, piem., izpildījuma veids, paņēmiens.
- tvirts Noteikts, skaidri uztverams (par līnijām).
- strikts Noteikts, stingrs (piem., par izteikumiem, darbībām, prasībām).
- svēts Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (par uzskatiem, pārliecību u. tml.).
- ciešs Noteikts, stingrs, negrozāms.
- stingrs Noteikts, strikts.
- tvirts Noteikts, vingrs (par kustībām).
- saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām, arī dzīvniekiem); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne.
- pasaule Noteiktu dabas parādību kopums, to eksistence ar savām raksturīgām iezīmēm.
- spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
- noskaņa Noteiktu domu, uzskatu, emocionālu attieksmju u. tml. kopums (starp cilvēkiem, publiskajā vidē).
- oreols Noteiktu īpašību kopums; īpaša attieksme (saistībā ar kādu, ko).
- konteiners Noteiktu izmēru un noteikta veida tilpne (kā) transportēšanai bez iesaiņojuma.
- figūra Noteiktu kustību vai dejas soļu kombinācija.
- siltumnīcas efekts noteiktu ķīmisku savienojumu izraisīta temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā.
- rutīna Noteiktu nemainīgu darbību, notikumu virkne; vienveidīgs, monotons (dzīves) ritums.
- selekcija Noteiktu objektu, signālu izdalīšana, atlase (no kāda kopuma).
- aģitācija Noteiktu politisko ideju izplatīšana, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrību, lai iegūtu piekritējus (piem., kādai kustībai, partijai).
- pasaules uzskats noteiktu principu, uzskatu sistēma par pasauli un tās likumsakarībām.
- rupors Noteiktu uzskatu, viedokļa paudējs, izplatītājs.
- aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (no daudziem vai visiem).
- bezprincipialitāte Noteiktu, stingru principu trūkums.
- noturēties Noturēt savu ķermeni līdzsvarā un nenokrist; palikt (noteiktā stāvoklī).
- pārķert Notvert (ko uz noteiktu vietu, arī noteiktā virzienā raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert.
- nokopt Novācot (ko), sakārtot; novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
- nokult Novācot ar kombainu, iegūt (noteiktu graudu daudzumu).
- pagriezt muguru novērsties, atteikties (no kā, no kāda).
- remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
- kvalifikācija Novērtēšana, atzīšana par atbilstošu noteiktai grupai, veidam, kategorijai.
- degustēt Novērtēt (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus), pēc garšas, smaržas un izskata, lai noteiktu (to) kvalitāti.
- apsveikt Novērtēt atzinīgi (ko), izteikt prieku (par ko).
- kvalificēt Novērtēt, atzīt par atbilstošu noteiktai grupai, veidam, kategorijai.
- nolikt Novietot (transportlīdzekli) noteiktā vietā, noteiktos apstākļos.
- centrēt Novietot noteiktā attiecībā pret centru.
- izvietot Novietot noteiktā kārtībā, veidā (kur priekšmetus); izkārtot.
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- uzlikt Novietot, nostiprināt (piemēram, detaļu, ierīci) noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam).
- uzstutēt Novietot, uzlikt, atbalstīt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- orientēt Novietot, vērst (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
- izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā; ieņemt esošās vietas.
- nogulties Novietoties guļus (kur, uz kā u. tml.); novietoties guļus (noteiktā ķermeņa stāvoklī).
- kārtoties Novietoties noteiktā kārtībā.
- sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā; sastāties ierindā.
- kvalificēts noziegums noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
- noņirgt Ņirdzot, smejoties pateikt (ko).
- noņirgāties Ņirgājoties pateikt (ko).
- simbolizācija Objektu attēlošana, izmantojot noteiktus simbolus.
- taksons Objektu kopums, kam raksturīgas noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
- reskripts Oficiāla (valdnieka, augstas amatpersonas) vēstule, kurā izteikts kāds rīkojums, paziņojums par apbalvojuma piešķiršanu, pateicība u. tml.
- karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
- diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
- galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds) izpildīs noteiktas saistības, prasības; garantēt (piem., parāda atmaksu).
- rajonēt Oficiāli atzīt (kultūraugu šķirnes) piemērotību audzēšanai noteiktā rajonā.
- standarts Oficiāli atzīta, apstiprināta, noteiktām prasībām atbilstoša norma, paraugs, arī attiecīgs normatīvs dokuments u. tml., kas reglamentē (kādu darbību, tehnoloģiju, procesu u. tml.).
- piešķirt Oficiāli dot (kādas tiesības), nodrošināt (noteiktu statusu, stāvokli).
- nodibināt Oficiāli juridiski noteikt.
- izsludināt Oficiāli noteikt; oficiāli noteikt un paziņot.
- iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, pieteiktu u. tml.
- embargo Oficiāls aizliegums no kādas valsts izvest vai ievest tajā noteiktas preces, ieročus u. tml.
- pateicības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
- atzinības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
- matrikula Oficiāls noteiktu personu saraksts, reģistrs.
- petīcija Oficiāls rakstveida iesniegums kādai iestādei (parasti augstākai valsts varas institūcijai) noteiktā jautājumā.
- galvojums Oficiāls solījums atbildēt par kādas personas noteiktu saistību, prasību izpildi (piem., parāda atmaksu).
- orgāns Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un funkcijām.
- vecumgrupa Organismu grupa ar noteiktu vecumu.
- iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
- fonds Organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
- gājiens Organizēta daudzu cilvēku iešana ar noteiktu mērķi; šādu cilvēku kopums.
- kampaņa Organizēta, sabiedrību ietekmējoša darbība, ko veic kādā noteiktā laikposmā.
- streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
- pasākums Organizēti veikts darbību kopums ar noteiktu raksturu un mērķi.
- pasākums Organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; sarīkojums.
- aparāts Orgānu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju organismā.
- korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
- komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
- uzkāpt Paaugstināties, palielināties (līdz noteiktai pakāpei).
- plato Paaugstināts līdzenums ar lēzenu virsu un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
- laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veidā atdzist.
- saduļķot Padarīt nenoteiktu, neskaidru, sliktu.
- ritmizēt Padarīt ritmisku; piešķirt (kam) noteiktu ritmu.
- konkretizēt Padarīt uzskatāmu, precizēt; izteikt konkrētākā formā (piem., minot piemērus).
- kapitulēt Padoties, atteikties no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
- vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteiktā kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
- noildzināt Paildzināt; aizkavēt (parasti līdz kādam noteiktam laikam).
- krāt Pakāpeniski, ilgāku laiku vākt (ko) un (noteiktam mērķim) apkopot.
- pārvaldījums Pakārtojuma paveids, kurā vārkopas atkarīgo komponentu piesaista neatkarīgajam komponentam vienā noteiktā formā.
- nopurpināt kaut ko zem deguna paklusu, neskaidri ko pie sevis pateikt.
- savaldīt Pakļaut (piem., roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
- saistīties Pakļauties noteiktiem pienākumiem, juridiskiem nosacījumiem u. tml.
- novilkt Palēnināti izrunājot vārdus, noteikt, pateikt (ko).
- nostiept Palēnināti, stiepti runājot, noteikt, pateikt.
- balstīt Palīdzēt (cilvēkam) pārvietoties vai turēties noteiktā stāvoklī.
- attīstīties Palielināties, sasniegt (piem., noteiktu līmeni).
- artikuls Palīgvārds, ko dažās valodās lieto kopā ar lietvārdu noteiktības vai nenoteiktības, arī dzimtes, skaitļa, locījuma gramatiskās kategorijas izteikšanai.
- pastāvēt Palikt noteiktos uzskatos, domās, neļaujot sevi ietekmēt.
- turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties, parasti, kādu laiku.
- uztaustīt Pamanīt, atrast (piemēram, ar skatienu, arī noteiktu metodi).
- aizstāvēt Pamatot, izklāstīt publiskā apspriedē (piem., diplomdarba, bakalaura, maģistra darba) galvenos principus un atspēkot izteiktos iebildumus.
- sūtīt Panākt (pamudinot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu mērķi).
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- laist Panākt, arī ļaut, ka (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
- laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskam stāvoklim, viņa darbībai) veidojas noteikta, arī citāda virzība (uz ko, pret ko).
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, griba, raksturs u. tml.) kļūst stingrs, noteikts.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka, auga īpašības, šķirne u. tml.) kļūst kvalitatīvāka, piemērotāka noteiktām prasībām.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, teritorija) kļūst kvalitatīvāks, piemērots noteiktām prasībām.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas, uzturas noteiktā vietā.
- normalizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) darbojas, noris, pastāv u. tml. atbilstoši noteiktām prasībām, normām.
- nodarbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) funkcionē noteiktā veidā; vingrināt.
- pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk izteikts, intensīvs.
- noturēt Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa) saglabā noteiktu stāvokli.
- laist Panākt, būt par cēloni, ka (piem. šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., ierīce, iekārta, tehniska, bioloģiska sistēma) darbojas noteiktā veidā.
- uzaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas, attīstās (cilvēki ar noteiktām īpašībām).
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst pilnīgāks, saturīgāks; būt par cēloni, ka kļūst izteiktāks.
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., noteikta attieksme, situācija).
- izmācīt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteiktas iemaņas.
- novaldīt Panākt, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) darbojas noteiktā, vēlamā veidā.
- nodot Panākt, ka (kāds, kas) nonāk (noteiktu amatpersonu, iestāžu pārziņā); pakļaut (kādai rīcībai, darbībai).
- sataisīt Panākt, ka (kam) rodas noteikta izteiksme.
- turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piem., rokās, klēpī, uz muguras).
- noturēt Panākt, ka (kas) atrodas (noteiktu laiku kādos apstākļos).
- pilnveidot Panākt, ka (kas) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām; uzlabot, pilnīgot.
- iegriezt pareizās sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
- ievadīt (kādās) sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
- ievirzīt (kādās) sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
- paturēt Panākt, ka (kas) pastāv, saglabājas noteiktā veidā.
- virzīt Panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas noteiktā virzienā.
- izvest Panākt, ka (mazuļi) sasniedz noteiktu attīstības pakāpi un atstāj ligzdu – par putniem.
- ievirzīt Panākt, ka (piem., darbība, norise) iegūst noteiktu virzību.
- dzīt Panākt, ka (piem., dzīvnieks) dodas noteiktā virzienā.
- turēt Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
- uzlabot Panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām.
- aizvirzīt Panākt, ka dodas noteiktā virzienā.
- šaut Panākt, ka lode, šāviņš u. tml. izvirzās no ieroča un vēršas uz noteiktu objektu; būt tādam, no kura virzās ārā lode, šāviņš u. tml. un vēršas uz noteiktu objektu.
- nomainīt Panākt, ka noteiktā amatā, darbā, pienākumu pildīšanā u. tml. stājas kāds cits.
- izveidot Panākt, ka rodas (piem., jaunas šķirnes, noteiktām prasībām atbilstošs dzīvnieku kopums).
- piepušķot Papildināt (teikto, rakstīto u. tml.) ar ko izdomātu, pārspīlētu; izskaistināt.
- koda Papildu rinda noteiktu dzejas formu, piem., sonetu, nobeigumā.
- banknote Papīra naudas zīme; vekselis par noteiktu naudas summu.
- noraidīt no laukuma par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
- obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
- pazīme Parādība, raksturīga īpašība, pēc kuras iespējams noteikt, paredzēt (ko).
- plāns Parasti savienojumā "pirmais", "otrais", "trešais", "pēdējais": lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
- tips Paraugs, kam piemīt noteiktas, kādam objektam raksturīgas īpašības.
- eseja Pārbaudes darbs – sacerējums ar noteiktu struktūru un tematiskā izklāsta veidu.
- referāts Pārbaudes darbs par noteiktu (kāda mācību priekšmeta) tēmu.
- apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
- prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
- emocijas Pārdzīvojumi, jūtas, ko izraisa dzīvas būtnes reakcija uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
- turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
- īpašs Paredzēts noteiktam nolūkam.
- uzticības votums parlamenta balsošanā izteikta uzticība vai neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
- neuzticības votums parlamenta balsošanā izteikta uzticība vai neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
- parmezāns Parmidžāno siers, kas tiek ražots noteiktās provincēs Itālijā.
- norakstīt Pārrakstīt, pierakstīt (uzrakstītu tekstu) noteiktam nolūkam.
- uzlaist Pārsniegt, atstāt lielāku (piemēram, auduma gabala izmēru šujot); pārsniegt (noteikta laika) ierobežojumu.
- pārgremot Pārstāstīt vēlreiz (ko zināmu, citu teikto u. tml.); atgremot.
- sūtnis Pārstāvis, ko (piem., valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
- līgumiskā pārstāvība pārstāvniecība, kas noteikta līgumā.
- pasterizācija Pārtikas produktu karsēšana noteiktā temperatūrā (līdz 100ºC), lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
- atlaisties Pārtraukt (darbu, nodarbi u. tml.), piekāpties; atteikties (no iecerēm).
- netiešais pārvaldījums pārvaldījums, kurā atkarīgais komponents pievienots noteiktā locījumā kopā ar prievārdu.
- kodēt Pārveidot (informāciju) noteiktā zīmju sistēmā.
- parafrāzēt Pārveidot citādi, izteikt citiem vārdiem.
- novirzīties Pārvietojoties aizvirzīties prom, nost (no noteiktā kustības virziena).
- sasniegt Pārvietojoties nonākt (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- nest Pārvietojoties turēt (ķermeni, ķermeņa daļu) noteiktā stāvoklī, valkāt (ko) noteiktā veidā.
- virzīt Pārvietot (ko) noteiktā virzienā; norādīt (kam) noteiktu virzienu, ievirzi (piem., ar vārdiem, žestiem); būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas noteiktā virzienā.
- virzīties Pārvietoties (noteiktā virzienā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- atsacīt Pasacīt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atteikt.
- izņemt vārdus no mutes pasacīt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
- aktivitāte Pasākumi, aktīvu darbību virkne ar noteiktu mērķi.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
- sapulce Pasākums, kurā piedalās noteikta cilvēku grupa, lai kopīgi apspriestu viņiem aktuālus jautājumus, risinātu problēmas, pieņemtu lēmumus u. tml.
- pārbaudīt Paskatīties, pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
- paklīst Pastaigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa).
- noturēties Pastāvēt (kādu laiku) – par noteiktiem laikapstākļiem; būt tādam, kad pastāv noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- būt Pastāvēt, arī parādīties (noteiktu laika posmu).
- būt Pastāvēt, iestāties (piem., par noteiktu diennakts posmu, gadalaiku).
- klaidonība Pastāvīga pārvietošanās no vienas vietas uz otru; klaiņošana, īslaicīga uzturēšanās (kur) bez noteiktiem ienākumiem.
- tas Pastiprina, uzsver sekojoša vārda nozīmi, norādot uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību u. tml.
- autonomija Pašpārvalde, pašpārvaldes tiesības, ko nācija realizē noteiktā valsts teritorijas daļā.
- nosaukt Pateikt (kā) vārdu, apzīmējumu.
- atgādināt Pateikt (kādam), lai atceras, izdara, ievēro (ko).
- nobuldurēt Pateikt (ko citā valodā).
- nomurgot Pateikt (ko nesaprotamu, nesakarīgu u. tml.).
- atbildēt Pateikt (ko) uz jautājumu; dot atbildi rakstveidā.
- nočīkstēt Pateikt (ko) žēli, raudulīgi.
- atteikt Pateikt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atsacīt.
- piemetināt Pateikt (ko), papildinot iepriekš teikto; piebilst.
- piebilst Pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
- izsviest Pateikt (parasti īsi, starp citu); izmest.
- izmest Pateikt (parasti īsi, starp citu).
- trāpīt (kā) naglai uz galvas pateikt ko īsti vietā, pateikt ko trāpīgu.
- aizbilst Pateikt par kādu ko labu, pateikt kāda labā (ko).
- apmainīt Pateikt savu un uzklausīt cita (domu).
- aizbāzt muti Pateikt tā, ka otram vairs nav, ko sacīt.
- pārmīt Pateikt viens otram (ko).
- uzdot Pateikt, darīt zināmas (piemēram, kādas ziņas).
- atzīties mīlestībā pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- atklāt mīlestību pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- padot Pateikt, darīt zināmu; parādīt.
- pavēstīt Pateikt, dot iespēju (kādam) uzzināt.
- iebilst Pateikt, ieteikties (parasti iestarpinot).
- izdabūt Pateikt, izrunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); arī panākt, ka (kāds ko) pasaka, izpauž.
- izmuldēt Pateikt, izrunāt (piem., ko slēpjamu).
- iebilst Pateikt, ka nepiekrīt (kam), apšauba (ko).
- izstāstīt ceļu pateikt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- piesacīt Pateikt, norādīt (kādam).
- noteikt Pateikt, nosacīt (ko).
- nosacīt Pateikt, noteikt (ko).
- uzbilst Pateikt, pasacīt, parasti īsi; arī pajautāt.
- atklāt Ameriku pateikt, paziņot ko jaunu.
- piezīmēt Pateikt, piebilst (ko).
- iedot Pateikt, uzrakstīt (adresi, telefona numuru).
- uzkakāt Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- uzkāst Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- uzdirst Pateikt, uzrakstīt kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu.
- palaist Pateikt.
- tencināt Pateikties (par ko).
- gandarīt Pateikties, atlīdzināt Dievam, izpērkot grēkus, lūdzoties u. tml.
- paldiesot Pateikties, vairākkārt atkārtojot "paldies".
- teikt paldies pateikties.
- izlietot Patērēt, izmantot (visu vai noteiktu kā daudzumu).
- mācīt Paust (noteiktu uzskatu, atziņu); būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņu).
- rosināt Paust, izteikt (piem., kādu priekšlikumu); veikt sākotnējās darbības, lai (to) īstenotu.
- atspoguļot Paust, izteikt.
- lādēties Paust, teikt lāstus.
- iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aktīvi aizstāvēt (ko), iebilst (pret ko).
- izmantot Pavadīt (noteiktā nolūkā laiku, laika posmu).
- uztaisīt Paveicot attiecīgu darbību, radīt (piemēram, noteiktu rezultātu).
- pabeigt Paveikt pašu pēdējo (piem., darbības, pasākuma) posmu; pateikt pašus pēdējos vārdus, teikumus (piem., sarunā, uzrakstītajā).
- novēlot Paveikt, izdarīt (ko) vēlāk par paredzēto, noteikto laiku; nokavēt (2).
- izdarīt Paveikt, izpildīt, realizēt, iegūstot noteiktus rezultātus.
- atteikums Paveikta darbība, rezultāts --> atteikt; vārdos vai rakstveidā izteikts noraidījums.
- ieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> ieteikt; labvēlīga atsauksme (par kādu).
- lūgums Paveikta darbība, rezultāts --> lūgt (1); laipni, pieklājīgi izteikta vēlēšanās, prasība.
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt(1); mutvārdu vai rakstu formā izpausts (kā) vērtējums, noteikta atzīme, balle u. tml.
- pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (2); dokuments, kurā izteikta prasība (pēc kā).
- pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); atzīme par pierakstīšanos noteiktā dzīvesvietā (padomju laikā).
- pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt; dokuments, kurā izteikta vēlme ko darīt, kur piedalīties u. tml.
- plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (1); kādu objektu (piem., celtņu, telpu) noteikts izkārtojums.
- likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
- imperatīvs Pavēlošs, kategorisks; tāds, kas noteikti jāievēro, nepieciešams.
- kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa (kardinālu komisija), kas pārzina noteiktus jautājumus.
- izplūst Pazaudēt apveidu, iegūt nenoteiktas, neskaidras kontūras.
- nocenot Pazemināt iepriekš noteikto cenu.
- zīme Pazīme (lai noteiktu ko).
- taisnīgums Pazīme, kas raksturo morālās apziņas noteiktu vērtējumu, attieksmi, izriet no priekšstata par cilvēku, tā tiesībām un izpaužas kā atbilstība īstenībai, patiesībai.
- zīlēt pēc rokas pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
- zīlēt pēc delnas pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
- noilgt Pēc likumā noteiktā laika zaudēt juridisko spēku, nebūt realizējamam.
- forma Pēc noteikta parauga darināts apģērbs (piem., vienas profesijas pārstāvjiem).
- frāze Pēc noteikta parauga, shēmas veidots izteikums.
- katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, izveidots (piem., grāmatu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
- paradigma Pēc noteikta principa, noteiktas pazīmes grupēts valodas vienību (parasti gramatisko formu) kopums.
- rādītājs Pēc noteiktām pazīmēm sakārtotu dokumentu, objektu u. c. uzskatījums, kas palīdz atrast šos dokumentus, objektus u. c. kādā kopumā.
- klase Pēc noteiktām pazīmēm sistematizēta (priekšmetu, parādību) grupa.
- šķira Pēc noteiktām pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
- ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (mākslas darbu vai kultūrvēsturisku materiālu) kopums.
- klase Pēc pasažieru ērtībām noteikta (piem., kuģu kajīšu, dzelzceļa vagonu) kategorija; attiecīgā kuģa kajīte, dzelzceļa vagons, vieta lidmašīnā u. tml.
- kampaņa Pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu darbu kopums (parasti par lauksaimniecisko ražošanu padomju iekārtas laikā).
- izlasīt sejā pēc sejas vaibstu izteiksmes noteikt otra cilvēka emocijas, izjūtas.
- metodika Pedagoģijas nozare par (piem., kāda noteikta mācību priekšmeta) mācīšanas paņēmieniem un metodēm.
- nopeilēt Peilējot noteikt; peilējot uztvert.
- izsaukties Pēkšņi emocionāli, skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt; iesaukties.
- pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
- šaut Pēkšņi, ātri teikt, sacīt.
- izspert Pēkšņi, negaidīti (ko) pateikt, izteikt.
- žurnāls Periodisks izdevums, kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
- radiožurnāls Periodisks radioraidījums par noteiktu tēmu.
- kandidāts Persona, kam (pirms uzņemšanas kādā organizācijā) noteikts pārbaudes laiks.
- oponents Persona, kas (piem., diskusijā) apstrīd kāda izteikto viedokli, uzskatus, iebilst pret ko.
- kandidāts Persona, kas ir pieteikta iespējamai ievēlēšanai (piem., likumdošanas institūcijā).
- liecinieks Persona, kas likumā noteiktā kārtībā aicināta liecināt izmeklēšanā, tiesā.
- apsūdzētais Persona, kas likumā noteiktā kārtībā tiek saukta pie kriminālatbildības.
- pilsonis Persona, kas pieder pie noteiktas valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
- rentnieks Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
- novicis Persona, kurai noteikts pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
- lobijs Persona, personu grupa, kas mēģina ietekmēt vēlētus politiķus (parasti deputātus), lai panāktu viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- vara Personas iespēja valdīt, noteikt, pakļaut u. tml.
- komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai apspriest un izlemt noteikta rakstura jautājumus.
- korpuss Personu grupa, kopums, kas darbojas noteiktā jomā.
- uzvārds Personvārds, kas norāda piederību pie noteiktas ģimenes, dzimtas.
- salīdzināt Pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- tenderis Piedāvājumu konkurss – izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
- piedāvāties Piedāvāt sevi (kādam amatam, profesijai) noteiktu pienākumu pildīšanai u. tml.
- būt Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā; tikt paredzētam (noteiktam nolūkam izmantošanai).
- dzīvot Piekopt kādu noteiktu dzīvesveidu, darbību u. tml.
- piekārtot Pielāgot (kāda vajadzībām, noteiktam mērķim u. tml.).
- klausība Pienākums veikt noteiktus darbus.
- salīgt Pieņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- nolemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
- izlemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, sapulcē u. tml.); izšķirt.
- uzprasīt Pieprasīt (noteiktu cenu par ko, parasti pārdodot).
- saaģitēt Pierunājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) rīkojas noteiktā veidā.
- aģitācija Pierunāšana, pārliecināšana (par kādu noteiktu jautājumu).
- pūķis Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķī.
- aizbāzt muti Piespiest klusēt, neļaut izteikt savas domas.
- orientēt Piešķirt (kam) noteiktu virzību, mērķi.
- formatēt Piešķirt dokumentam noteiktu ārējo veidolu (malu un atkāpju lielumu, burtu veidu u. tml.).
- autorizēt Piešķirt pilnvaras (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā.
- sadalīt Piešķirt, izsniegt u. tml. katram noteiktu daļu (no kopuma).
- uzdot Pieteikt (kādu), arī darīt zināmu (ko par kādu).
- pasūtīt Pieteikt abonementu (laikrakstiem, žurnāliem u. tml.).
- matot Pieteikt matu (šaha spēlē).
- piemeldēt Pieteikt, stingri pateikt (ko).
- piesacīt Pieteikt.
- lūgt vārdu pieteikties runāt (piem., sanāksmē).
- ierakstīties Pieteikties, piereģistrēties (piem., par biedru, dalībnieku).
- reģistrēties Pieteikties, reģistrēt vai likt reģistrēt sevi (piem., interneta vietnē, dalībai konferencē).
- piemeldēties Pieteikties.
- piesacīties Pieteikties.
- aizrādīt Pievēršot kāda uzmanību, izteikt kritiku, brīdinājumu, norādīt uz trūkumiem u. tml.
- piemaksāt Pievienot maksājumam (noteiktu naudas summu).
- piekārtot Pievienot noteiktā kārtībā, veidā.
- pieslēgties Pievienoties (piem., kādai tehniskai sistēmai), nodrošinot noteiktus pakalpojumus.
- piebalsot Pievienoties, piekrist (piem., kāda teiktajam).
- pildbumba Pildīta, noteikta smaguma bumba (piem., vingrošanai).
- pārdot (savu) dvēseli velnam pilnībā atteikties no morāles principiem (parasti savtīgu interešu dēļ).
- sakoncentrēt Pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam.
- ticēt uz vārda pilnīgi ticēt kāda teiktajam.
- apaļš Pilnīgs, izteikts.
- vesels Pilns, noteikts laikposms.
- pilnvarošana Pilnvaru piešķiršana (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā; autorizācija.
- nelaikā Pirms iepriekš paredzētā, noteiktā laika; priekšlaicīgi.
- filtrs Plāksne, ekrāns, vielas slānis u. tml., kas pilnīgi vai daļēji absorbē gaismu vai noteikta veida starus.
- diafragma Plāksnīte ar atveri, kas optiskajā ierīcē (piem., fotoaparātā) regulē gaismas staru kūļa lielumu; šīs plāksnītes noteikts atvērums.
- kalendāra plāns plāns, kurā norādīta (darbība, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām.
- kalendārs Plāns, kurā norādīta darbību, pasākumu u. tml. veikšana noteiktā laikā (dienās, mēnešos u. tml.); kalendārais plāns.
- taktika Plānveidīga rīcība noteikta mērķa sasniegšanai.
- vieta Platība, telpa, arī platības, telpas daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
- zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam; lauksaimniecībā izmantojamā platība.
- partija Politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas sociālās grupas vai noteiktu politisko uzskatu pārstāvji, lai aizstāvētu šīs sociālās grupas vai politiskā novirziena uzskatus, intereses.
- vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
- prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta un ko izraisa, piem., realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
- kondīcija Prasību kopums, noteikta kvalitāte, kādai jābūt lauksaimniecības dzīvnieka miesas stāvoklim.
- pieprasīt Prasīt (kam) noteiktu sodu.
- rakstītmāka Prasme izteikties labā rakstu valodā.
- matemātisks Precīzs, noteikts.
- izpārdošana Preču pārdošana par pazeminātām cenām, ko veic noteiktā laika posmā; preču mantu pārdošana, likvidējot, piem., veikalu, uzņēmumu.
- pirktspēja Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegādāties par noteiktu naudas vienību.
- bonuss Prēmija; piemaksa, papildatalgojums (par noteiktu darba rezultātu).
- zonas aizsardzība pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piem., savas aizsardzības zonas priekšā).
- uzgalis Priekšmeta galam uzstiprināta, noteiktai funkcijai paredzēta detaļa.
- kvalitāte Priekšmeta, būtnes, parādības būtiska noteiktība, kas padara to tieši par šo un nevis kādu citu priekšmetu, būtni, parādību.
- slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
- parametrs Priekšmetu vai parādību raksturojošs skaitliski izteikts lielums.
- izkārtojums Priekšmetu, atsevišķu elementu, sastāvdaļu izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
- augļu augļi procenti, ko pēc noteikta termiņa pieskaita kapitālam, lai tie atkal kopā ar kapitālu dotu procentus.
- procentu barjera procentos izteikts nobalsojušo skaits, kāds nepieciešams, lai partija iekļūtu parlamentā.
- mācība Process, kurā cilvēks gūst noteikta veida zināšanas vai praktiskas iemaņas.
- tehnoloģiskums Produkcijas atbilstība noteiktiem ražošanas un ekspluatācijas apstākļiem.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma noteiktā laika posmā.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iekārta, ierīce spēj saražot noteiktā laika posmā.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj saražot noteiktā laika posmā; ražošanas jauda.
- profesiju segregācija profesiju dalīšana uz dzimuma pamata noteikta veida un līmeņa profesijās.
- mērķprogramma Programma noteikta, konkrēta mērķa sasniegšanai, noteiktu, konkrētu uzdevumu īstenošanai.
- draiveris Programma, kas apkalpo noteiktu perifērijas ierīci (piem., printeri, monitoru).
- lietotne Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogramma; lietojumprogrammatūra.
- lietojumprogrammatūra Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogramma; lietotne.
- lietojumprogramma Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogrammatūra; lietotne.
- bloks Programmēšanā – algoritma daļa, kurā notiek funkcionāli vienota darbība ar noteiktu uzdevumu.
- metodisti Protestantisma konfesija, kas radusies 18. gs. Anglijā, atdaloties no anglikānisma un pulcējot kristiešus, kuri garīgajā dzīvē vadījās pēc noteiktas metodes.
- iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
- suģestija Psihiska iedarbošanās uz cilvēku, kas izraisa noteiktu (parasti viņa gribai, apziņai pretēju) psihisko stāvokli.
- uzmanība Psihiskās darbības koncentrētība un virzība uz noteiktu objektu, šīs darbības izpausme (pret kādu, ko).
- iedvesmot Psihiski iedarboties uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestēt.
- lustrācija Publiski izteikta atzīšanās un nožēla par izdarīto, tādējādi mazinot savu vainu.
- nopukoties Pukojoties izpaust neapmierinātību; pukojoties noteikt, pateikt (ko).
- modinātājs Pulkstenis (arī mobilais telefons, radioaparāts), kas ar zvanu, melodiju u. tml. noteiktā laikā signalizē (parasti, lai pamodinātu).
- kuranti Pulkstenis (parasti tornī) ar noteiktā toņu secībā skanošiem zvaniem.
- nopurpināt Purpinot noteikt, pateikt (ko).
- noraidījums Puses darbība, tai iebilstot pret noteiktu jautājumu vai tiesvedības procesa norisi.
- nometnieks Putns, kam viss dzīves cikls – ligzdošana, barošanās un ziemošana – noris vienā noteiktā teritorijā; pretstats: gājputns.
- ornitofauna Putnu sugu kopums (piem., noteiktā teritorijā); faunas daļa, ko veido putni.
- radiotīkls Radiosakaru sistēma, kurā ar sakaru kanāliem savā starpā saistītu radioraidītāju grupa nodrošina radiosakarus noteiktā teritorijā.
- turēt Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); vadīt (ko) noteiktā virzienā.
- polarizēt Radīt (kādai parādībai, tās izpausmei) noteiktu virzienu.
- paņemt Radīt (kādam) noteiktus apstākļus, situāciju.
- kārtot Radīt parasto vai citādu kārtību, izskatu (telpai, priekšmetam u. tml.); izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā.
- noskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
- uzskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
- turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
- dibināt Radīt, veidot (piem., organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu vai veiktu noteiktā veida darbības.
- izrāt Rājot izteikt (kādam), pārmetumu, nosodījumu.
- kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
- čeks Rakstisks rīkojums bankai izmaksāt vai pārskaitīt noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja norēķinu konta.
- rakstība Rakstīšana; noteikta žanra daiļdarbu veidošana.
- šķautne Raksturīga, spilgti izteikta īpašība, iezīme.
- darbs Raksturīgu darbību kopums, kas jāveic., piem., noteiktā gadalaikā, nozarē.
- izsacīt Raksturot, apzīmēt (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izteikt.
- aprakstīt Raksturot; izteikt vārdos (piem., izjūtas).
- atlūgums Rakstveida iesniegums, kurā izteikts lūgums atbrīvot no darba, ieņemamā amata.
- izveidoties Rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par kādu darbības nozari).
- krist Rāties, izteikt pārmetumus (kādam).
- kopprodukts Ražoto materiālo labumu kopums (noteiktā periodā).
- krāsa Redzamās gaismas noteikta garuma viļņu izraisīta redzes sajūta, uztvere.
- uzģērbties Refleksīvs --> uzģērbt; nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida) apģērbu.
- ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību, transportlīdzekļu u. tml.) izkārtojums kopīgai darbībai; šāds (piem., sportistu) izkārtojums.
- pensija Regulāra (valsts) naudas izmaksa noteiktu vecumu sasniegušiem, darbnespējīgiem vai apgādnieku zaudējušiem pilsoņiem.
- noregulēt Regulējot nodrošināt (noteiktus apstākļus).
- skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instruments) rada noteikta augstuma skaņas.
- noskaņot Regulējot, skaņojot panākt, ka (kas) rada svārstības ar noteiktu frekvenci vai reaģē uz šādām svārstībām.
- pierakstīt Reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā (padomju laikā).
- pierakstīties Reģistrēties (noteiktā dzīvesvietā).
- pierakstīties Reģistrēties, pieteikties.
- pārrēķināt Rēķinot izteikt (citās mērvienībās, citā vērtībā).
- aprēķināt Rēķinot noteikt, atrast (meklējamo lielumu, rezultātu).
- laika relejs relejs, kas automātiski pēc noteikta laika izslēdz agregātu.
- kults Reliģiska (kā) pielūgšana, godāšana; šīs pielūgšanas, godāšanas izpausme noteiktos rituālos un ceremonijās.
- ordenis Reliģiska apvienība ar noteiktu dzīves kārtību un darbības mērķi.
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos labvēlību, pateiktos; ziedot.
- aicinājums Rezultāts --> aicināt; laipns, lūguma formā izteikts ierosinājums.
- orientācija Rīcība, darbība u. tml., lai (kas) tiktu vērsts noteiktā virzienā.
- žests Rīcība, kas apliecina noteiktu attieksmi (pret ko).
- izlaipot Rīkoties divkosīgi, izvairoties no noteiktas rīcības.
- prast kaunu rīkoties saskaņā ar noteiktām morāles normām.
- prasties kaunu rīkoties saskaņā ar noteiktām morāles normām.
- aprīkojums Rīku, priekšmetu u. tml. papildelementu kopums kādas darbības veikšanai, noteikta uzdevuma izpildei.
- dejot Ritmiski kustēties, liekot soļus noteiktā secībā (parasti mūzikas pavadījumā); izpildīt deju.
- ierobs Robs (parasti izveidots noteiktam nolūkam).
- svīķurbis Rokas darbarīks noteikta diametra caurumu urbšanai koksnē.
- zemes urbis rokas instruments vai ierīce, ar kuru gruntī, augsnē iespējams izveidot noteikta diametra bedri.
- dzīvnieku noteicējs rokasgrāmata – dzīvnieku pazīmju apraksts, pēc kurām iespējams noteikt attiecīgā dzīvnieka vietu zooloģiskajā sistēmā.
- augu noteicējs rokasgrāmata ar augu pazīmju aprakstu, tabulām, pēc kurām var noteikt attiecīgā auga dzimtu, ģinti, sugu.
- grafoloģija Rokraksta pētīšana, piem., lai noteiktu sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
- sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu u. tml.).
- izsacīt Runājot izteikt; ar vārdiem izpaust.
- norunāt Runājot pateikt, pasacīt (ko).
- izrunāt Runājot, stāstot izpaust, pateikt citiem (parasti ko nepatiesu, nepamatotu).
- zilbe Runas vienība, ko veido viena vai vairākas valodas skaņas noteiktā secībā un ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.
- runāt (kā) pa mākoņiem runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
- runāt (kā) pa gaisu runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
- sacīt Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); teikt (1).
- murmuļot Runāt, teikt (ko).
- pļurkstēt Runāt, teikt (ko).
- verkšķēt Runāt, teikt (ko).
- svaidīties Runāt, teikt daudz (parasti lieku); runāt, teikt neapdomīgi.
- grābt no (zila) gaisa runāt, teikt ko nepamatotu, izdomātu.
- ķert no (zila) gaisa runāt, teikt ko nepamatotu.
- runāt skaidru valodu runāt, teikt patiesību.
- runāt atklātu valodu runāt, teikt patiesību.
- aizrunāt Runāt, teikt, bilst (ko) kāda labā.
- iespļaut sejā rupji apvainot (kādu), atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
- iespļaut ģīmī rupji apvainot (kādu), atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
- kustība Sabiedriska darbība, norise, kurā cenšas sasniegt noteiktu mērķi.
- sacīt priekšā sacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž; ieteikt kādam, piem., ideju, darbību, rīcību.
- izkārtojums Sadalījums, organizācija pēc noteikta principa.
- sagarināt Sadalīt (ko, piem., zāģējot) noteikta garuma daļās.
- zonēt Sadalīt teritoriju, telpu pēc noteiktiem kritērijiem.
- pārdalīt Sadalīt vēlreiz, no jauna (ko piešķirtu, iedalītu), atvēlot katram noteiktu daļu.
- iestādīt Sagatavot, noregulēt (parasti automātisku iekārtu) noteiktu operāciju veikšanai.
- tiklīdz Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu (kura darbība notiek pirms virsteikumā izteiktās darbības); tikko (3).
- tikko Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu (kura darbība notiek pirms virsteikumā izteiktās darbības).
- ka Saista salikta teikuma daļu ar seku palīgteikumu (parasti, ja palīgteikums attiecas uz visu sastāvdaļā izteikto).
- kā Saista teikuma locekļus atkārtojumā, pastiprinot izteikto nojēgumu.
- kā Saista teikuma locekļus atkārtojumā, pastiprinot izteikto nojēgumu.
- tā Saista teikuma locekļus atkārtojumā, pastiprinot izteikto nojēgumu.
- lokālisms Saistība, (kā) saistīšana, ierobežošana ar noteiktu teritoriju, vietu.
- šajā ziņā saistījumā ar noteiktiem apstākļiem, situāciju u. tml.
- šinī ziņā saistījumā ar noteiktiem apstākļiem, situāciju u. tml.
- šai ziņā saistījumā ar noteiktiem apstākļiem, situāciju u. tml.
- sintezēt Saistīt (neviendabīgus elementus) noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
- lokalizēt Saistīt ar noteiktu teritoriju, vietu.
- algot Saistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
- biedroties Saistīties (ar noteiktu locījuma formu).
- vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) – piem., par domām, teksta sastāvdaļām; risināties secīgi, arī raiti (par runu).
- pozicionāls Saistīts ar (kā) stāvokli, novietojumu (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu), šādam stāvoklim, novietojumam raksturīgs.
- verbāls Saistīts ar darbības vārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir izteikts ar darbības vārdu.
- praktisks Saistīts ar kādu noteiktu (dzīves, sadzīves u. tml.) reālo vajadzību, prasību apmierināšanu, arī ar kādu, parasti ikdienišķu, darbību veikšanu.
- speciāls Saistīts ar kādu noteiktu darbības nozari, šādai nozarei raksturīgs.
- konfesionāls Saistīts ar kādu noteiktu konfesiju, tai piederīgs.
- katrreizējs Saistīts ar katru noteiktu reizi, gadījumu; ikreizējs.
- metodisks Saistīts ar metodiku (1), noteiktu metožu ievērošanu.
- nomināls Saistīts ar nomenu, tam raksturīgs; tāds, kas ir izteikts ar nomenu.
- sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
- sillabisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā.
- tālaika Saistīts ar noteiktu laikposmu pagātnē.
- metrisks Saistīts ar noteiktu pantmēru, (dzejas) ritmu.
- formāls Saistīts ar noteiktu prasību, tradīciju ievērošanu vai izpildi.
- sezonveida Saistīts ar noteiktu sezonu, tai raksturīgs.
- tautisks Saistīts ar noteiktu tautību (1), tautu (1), nāciju, tai raksturīgs (parasti par parādībām kultūrā).
- lokāls Saistīts ar noteiktu teritoriju, vietu, tai raksturīgs; vietējs.
- satiksme Saistīts ar regulāru transportlīdzekļu pārvietošanos pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
- sociālvēsturisks Saistīts ar sabiedrības šķiru, sociālo grupu, to pārstāvju dzīvi, attiecībām noteiktos vēsturiskos apstākļos.
- potenciāls Saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
- tematisks Saistīts ar tematu, tam raksturīgs; tāds, kam ir noteikts temats.
- zonāls Saistīts ar zonu (1), tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
- sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piem., krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
- Dievs ir mans liecinieks saka apliecinot, ka teiktais ir patiesība.
- stingrs mugurkauls saka par cilvēku, kam (kādā jautājumā) ir noteikts, nemainīgs uzskats, viedoklis un kurš to nemaina atkarībā no apstākļiem.
- tā kā tā saka par ko, kas noteikti būs, notiks.
- tā vai tā saka par ko, kas noteikti būs, notiks.
- tik un tā saka par to, kas noteikti būs, notiks.
- tik vai tā saka par to, kas noteikti būs, notiks.
- agri vai vēlu saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks.
- mēles galā būt Saka par to, ko gribas pateikt.
- uz mēles būt Saka par to, ko gribas pateikt.
- gudrais no austrumiem saka, apšaubot tāda cilvēka teikto, kas sevi uzskata par gudru.
- piemini manus vārdus saka, brīdinot, ka notiks tā, kā teikts.
- Ej (tu) dirst! saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret to.
- stingra roka saka, ja (kāds) rīkojas stingri, nepiekāpīgi, noteikti, arī nežēlīgi.
- ar stingru roku saka, ja (kāds) rīkojas stingri, nepiekāpīgi, noteikti, arī nežēlīgi.
- goda vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu; patiesi.
- klāt kā likts saka, ja ieradīsies nekavējoties, īstajā brīdi, noteikti.
- mēle niez saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par ko runāt.
- mute ir ciet (kādam) saka, ja kādam vairs nav ko teikt, ja kāds nezina, ko teikt, negrib runāt.
- kā uz mutes kritis saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma nespēj pateikt ne vārda.
- pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
- pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
- būt uz lūpām (kādam) saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas kavē to darīt.
- kā pīlei ūdens saka, ja kāds kaut ko neņem vērā, nereaģē uz teikto.
- iekšā ir, bet ārā nenāk saka, ja kāds nespēj parādīt savas zināšanas, izteikt savas domas.
- mute neveras saka, ja kāds nespēj parunāt, ja kaut ko negrib teikt.
- izlaužas uz āru saka, ja kas neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
- tagad visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- pēc tam visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- tā ir, kā ir saka, ja negrib dot noteiktu atbildi.
- kā to lai saka saka, ja nezina, kā izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko paust tieši, atklāti.
- par laimi saka, lai izteiktu apmierinājumu, atvieglojumu sakarā ar to, kas ir vai nav noticis.
- lai nesacītu vairāk saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- nu, (vai) zini saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret teikto.
- sist (vai) nost saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
- lai tur vai kas saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- Nu un? saka, reaģējot uz sarunbiedra teikto.
- Nu un tad? saka, reaģējot uz sarunbiedra teikto.
- Maksā ragā! saka, uzsverot, ka jāmaksā tūlīt, noteikti, katrā ziņā.
- sarindot Sakārot (noteiktā secībā).
- rūdīt Sakarsējot (materiālu) līdz noteiktai temperatūrai un strauji atdzesējot, palielināt (tā) izturību, cietību.
- sagrupēt Sakārtot, sadalīt grupās (parasti pēc noteiktām pazīmēm).
- sakopot Sakārtot, sistematizēt (domas, iespaidus u. tml.): pievērst (domas, uzmanību) noteiktam objektam.
- savākt Sakopot (spēkus) noteiktai darbībai.
- koncentrēt Sakopot un vērst uz noteiktu objektu.
- pārsacīties Sakot ko, kļūdīties; pārteikties.
- uzrunāt Sakot ko, vērsties (pie kāda); vērsties (pie kāda), lietojot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai.
- uzņemt Sākt (noteiktā virzienā) virzīties (uz kurieni).
- uzņemt Sākt runāt (par kādu tematu, arī noteiktā veidā), arī sākt dziedāt (dziesmu).
- vērt muti sākt runāt, izteikt savas domas.
- sakārtot Salikt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
- redukcija Samazināšana, samazināšanās vai samazinājums (līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
- pamīksts Samērā gļēvs, nenoteikts, padevīgs.
- tieksme Samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi; eksistences veids (augiem).
- kuģis Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piem., saimniecisku, pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
- komanda Samērā neliela (personu) grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
- nopietns Samērā smags, spēcīgi izteikts (piem., par slimību, tās simptomiem).
- paciets Samērā stingrs, noteikts.
- josla Samērā šaura (organisma) daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
- vēsma Samērā vāji izteikta kāda jauna pazīme (piemēram, parādībai, norisei).
- pastingrs Samērā, arī pietiekami noteikts, nelokāms (par cilvēku, tā rakstura īpašībām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paritāte Samērs; attiecība starp divu valstu papīrnaudas vienībām pēc zelta daudzuma, kuru tās pārstāv; ārvalstu valūtas iepirkšanas cena, kas izteikta iekšzemes valūtā.
- kolokvijs Sanāksme, kurā apspriež referātus par noteiktu tēmu.
- uzkāpt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- uzmīt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- saprast (kādu) no pusvārda saprast, izprast (kāda) līdz galam nepateikto, daļējo noklusēto.
- likt trūkties (kādam) sarāt (kādu), izteikt rājienu (kādam).
- tvists Sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā ar izteiktām gurnu kustībām, kurā partneri dejo viens otram pretī; šīs dejas mūzika.
- pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā, oficiālā domu apmaiņā, arī diskusijā iztirzāt (noteiktu jautājumu, problēmu sanāksmē, sapulcē u. tml.).
- noformēt Saskaņā ar noteikumiem, prasībām noteiktā procedūrā nokārtot (ko).
- izkūņoties Sasniedzot noteiktu attīstības pakāpi, izlīst, atbrīvoties no kūniņas.
- pārvarēt Sasniegt (kādu rezultātu); tikt pāri (noteiktai robežai).
- pārkāpt (kā) slieksni sasniegt (noteiktu vecumu, stāvokli u. tml.).
- ieiet Sasniegt (noteiktu vecumu); sasniegt, piedzīvot (noteiktu laika posmu).
- uzkāpt Sasniegt (piemēram, sabiedriskā stāvokļa) noteiktu, parasti augstu, pakāpi.
- nobriest Sasniegt gatavību, noteiktu attīstības stadiju.
- izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā; intelektuāli attīstīties; sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par rakstura īpašībām, uzskatiem).
- sakopot Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus) noteiktai darbībai.
- ingredients Sastāvdaļa, piedeva (kādā maisījumā), ko pievieno, lai piešķirtu noteiktas īpašības.
- nosaukties Saucot pateikt (ko).
- rezervāts Saudzējama teritorija, kurā ir noteikts dabas aizsardzības režīms.
- lamāt Saukt (kādu) rupjos, apvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; teikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
- insolācija Saules staru plūsma (kādā vietā), apgaismojums; saules enerģijas daudzums, ko noteiktā laikā saņem laukuma vienība.
- iekost mēlē savaldīties un nepateikt (ko).
- iekost mēli zobos savaldīties un nepateikt (ko).
- stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piem., priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
- saliedēt Savienot, saistīt (cilvēkus) noteiktā, stabilā grupā.
- saliedēt Savienot, saistīt (piem., parādības, īpašības) noteiktā sistēmā.
- saliedēties Savienoties, saistīties (cilvēkiem) noteiktā, stabilā grupā.
- sauksme Savstarpēja sazināšanās ar iepriekš noteiktiem saucieniem, signāliem.
- sižets Savstarpēji saistītu notikumu norise, darbības elementu kopums, kas izkārtots noteiktā sistēmā un veido, piem., literāra darba, filmas, reportāžas saturu.
- shēma Savstarpēji savienotu elektronisku komponentu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju.
- komunicēt Saziņas procesā dot, sniegt informāciju, izteikt (ko); sazināties, uzturēt kontaktus.
- process Secīgu darbību kopums, virkne (noteikta rezultāta sasniegšanai).
- nosēkties Sēcošā balsī ko noteikt, pateikt.
- nosēkt Sēcošā balsī noteikt, pateikt; nosēkties (2).
- izsējas norma sēklas daudzums, kas izsējams noteiktā platībā.
- ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kurā izmanto dabas līdzekļus, ievēro noteiktus uztura un dzīvesveida principus.
- kiniķi Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvji (4. gs. p. m. ē.), kas aicināja atteikties no mantas, ģimenes, baudas, lai iegūtu garīgu neatkarību.
- zaļais sertifikāts sertifikāts, ko izsniedz tūrisma mītnēm un kas apliecina vides kvalitātes atbilstību noteiktām normām.
- pašhipnoze Sevis suģestēšana, psihiska ietekmēšana, lai sev izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- struktūrshēma Shēma, kas atspoguļo (kā, piem., iestādes, arī noteikta procesa, norises) struktūru.
- seksbumba Sieviete ar izteikti seksuālu ārieni.
- signālraķete Signāla raidīšanai paredzēta raķete ar lādiņu, kas deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
- vadības signāls signāls, kura iedarbības rezultātā vadāmais objekts izpilda noteiktas darbības.
- frakcija Sīka (kā) daļiņa ar atšķirīgām īpašībām; sīku daļiņu kopa ar noteiktiem parametriem.
- siltumspēja Siltuma daudzums, kas rodas, pilnīgi sadegot noteiktam kādas vielas daudzumam.
- procents Simtā daļa; simtdaļās izteikts daudzums (%).
- sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks – nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
- slēgums Sistēma, kas izveidojas, savienojot, saslēdzot noteiktā kārtībā (piem., elektriskos vadus); savienojums.
- dipols Sistēma, kas sastāv no diviem vienāda lieluma, bet pretējas zīmes elektriskajiem lādiņiem, kuri atrodas noteiktā attālumā viens no otra.
- vingrināt Sistemātiski nodarbojoties, veicot vingrinājumus, panākt, būt par cēloni, ka tiek iegūtas, rodas noteiktas īpašības, iemaņas, spējas.
- vingrināties Sistemātiski nodarbojoties, vingrinot sevi, censties iegūt noteiktas īpašības, iemaņas, spējas.
- kodificēt Sistematizēt, apvienot likumus, noteikumus, normas noteiktā sistēmā.
- kartotēka Sistematizēts kartīšu sakopojums ar noteiktām ziņām, informāciju.
- trenkt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, noteiktā virzienā.
- robežgadījums Situācija vai objekts, ko nevar iedalīt vienā noteiktā kategorijā, sistēmā u. tml.
- kristalizācija Skaidras, noteiktas domas, izpratnes u. tml. veidošanās.
- vesels skaitlis skaitlis, kas nav izteikts daļskaitļa veidā.
- rezultāts Skaitļos izteikts (sporta spēles) stāvokļa rādītājs; iznākums.
- vērtība Skaitļos, mērvienībās izteiktais (kā) kvantitatīvais raksturojums.
- progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā pēc noteiktas likumības.
- ģeometriskā progresija skaitļu virkne, kurā katru nākamo locekli (sākot ar otro) iegūst, reizinot iepriekšējo ar kādu noteiktu skaitli (piem., 1, 3, 9, 27, kur koeficients ir 3).
- rinda Skaitļu, funkciju vai citu elementu virkne, kas sakārtota pēc noteiktas shēmas.
- noskaitīt Skaitot atdalīt vai iedalīt (noteiktu naudas summu, arī kā daudzumu).
- nosaukt Skaļā balsī pateikt.
- nokliegt Skaļā balsī, kliedzot (ko) pateikt.
- uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, pavēli).
- iekliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt (ko kur iekšā).
- nokliegties Skaļā balsī, kliedzot pateikt (ko).
- iekliegties Skaļā balsī, kliedzot pateikt (vārdus, īsu teikumu).
- izkliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt, izrunāt.
- klaigāt Skaļā, kliedzošā balsī teikt, runāt (ko).
- izrēkt Skaļā, skarbā balsī pateikt, izrunāt.
- nobrēkt Skaļi brēcot, kliedzot pateikt (ko).
- šķendēties Skaļi un neiecietīgi izteikt savu nepatiku, neapmierinātību; skaļi dusmoties.
- kliegt Skaļi, demonstratīvi paust savu viedokli, izteikt neapmierinātību, sašutumu; protestēt.
- iesaukties Skaļi, emocionāli, ierunāties, pateikt.
- sabrēkt Skaļi, neapvaldīti pateikt (ko).
- pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
- periods Skaņdarba posms, kurā izteikta vairāk vai mazāk pabeigta muzikālā doma.
- nocirst Skarbi noteikt, pateikt.
- plāns Skatījums no noteikta viedokļa, arī kā izpausmes sfēra, aspekts.
- varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
- balets Skatuves mākslas veids, kura saturs ir izteikts horeogrāfiski muzikālos tēlos.
- noklausīties Slepus klausoties, uzzināt (citam teiktā saturu).
- arodslimība Slimība, kuras cēlonis ir ar noteiktu profesiju saistītie nelabvēlīgie darba apstākļi.
- endēmija Slimības regulāra atkārtošanās kādā noteiktā apvidū.
- adatu terapija slimību ārstēšana, durot speciālas adatas noteiktos ķermeņa punktos; akupunktūra.
- skrīnings Slimību diagnosticēšanas sistēma – iedzīvotāju masveida medicīniskā izmeklēšana, lai atklātu personas, kas saslimušas ar kādu noteiktu slimību.
- nočivināt Smalkā balsī (parasti jautri, priecīgi) noteikt, pateikt.
- nočiepstēt Smalkā balsī noteikt, pateikt.
- izčiepstēt Smalkā balsī pateikt, izrunāt.
- nopīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī noteikt, pateikt (ko).
- nokviekt Smalkā, spiedzošā balsī pateikt, arī nodziedāt (ko).
- nosmiet Smejot, smejoties noteikt, pateikt (ko).
- nosmieties Smejoties noteikt, pateikt (ko).
- pasmieties Smejoties pateikt.
- nosmīnēt Smīnot noteikt, pateikt (ko).
- rekomendēt Sniegt norādījums, pamācības; ieteikt.
- pamācīt Sniegt, izteikt pamācības, norādījumus; dot padomus.
- institūts Sociālo un tiesisko normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības kādā noteiktā jomā.
- nometinājums Soda veids – izsūtīšana no pastāvīgās dzīvesvietas un piespiedu nometināšana noteiktā vietā citur.
- noraidījums Soda veids sporta spēlē – par noteikumu pārkāpumu piespriests aizliegums tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
- megafons Speciāla ierīce ar ruporu skaņu pastiprināšanai un izplatīšanai noteiktā virzienā.
- futrālis Speciāla kārba, ietvars noteikta priekšmeta glabāšanai.
- locis Speciālists, kas labi pārzina noteikta rajona kuģošanas apstākļus un palīdz vadīt kuģi, tam iebraucot ostās, kanālos u. tml. vietās.
- iestādītājs Speciālists, kas sagatavo, noregulē (parasti automātisku) iekārtu noteiktu operāciju veikšanai.
- profesija Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods.
- refrižeratorkuģis Specializēts kuģis ar tajā ierīkotu iekārtu noteikta temperatūras režīma radīšanai kravas telpās.
- piesātināts Spēcīgi izteikts, stipri jūtams (piem., par garšu, smaržu).
- stiprs Spēcīgi izteikts.
- tvirts Spēcīgs, noteikts (par skaņu, parasti par balsi).
- ciets Spēcīgs, noteikts, stingrs; ciešs.
- dzelžains Spēcīgs, tāds, kam raksturīga stingrība, noteiktība, arī izturība (piem., par gribu, raksturu).
- absolūtā dzirde spēja ar dzirdi precīzi noteikt skaņu augstumu, tonalitāti u. tml.
- dīgtspēja Spēja dīgt, ko raksturo ar sēklu skaitu (procentos), kuras sadīgst noteiktā laikā dīgšanai piemērotos apstākļos.
- humors Spēja dzīvē saskatīt un subjektīvi izteikt dzīves pretrunas un cilvēku trūkumus to komiskajās izpausmēs.
- ietilpība Spēja ietvert, uzņemt (kā) noteiktu daudzumu.
- runas dāvanas spēja izteikties brīvi, daiļrunīgi.
- orientācija Spēja noteikt atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
- snūkers Spēle diviem (parasti) spēlētājiem ar 22 dažādu krāsu bumbiņām noteiktā secībā uz speciāla galda ar atverēm malā; ar nūju izdara sitienu pa balto bumbiņu; biljarda paveids.
- krokets Spēle, kurā, sitot ar koka āmuriem, vada bumbiņu cauri vairākiem noteiktā kārtībā izvietotiem vārtiņiem.
- izspēlēt Spēlējot spēli, veikt noteiktu darbību, gājienu.
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa – neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapiņa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
- kava Spēļu kāršu komplekts ar noteiktu kāršu skaitu.
- runāt Spēt izteikties (kādā valodā), prast (kādu valodu).
- orientēties Spēt noteikt savu atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
- turēt Spēt veikt (piem., noteiktu darbu, tā daudzumu); spēt pārvarēt (piem., ko nelabvēlīgu).
- raksturīgs Spilgti izteikts; savdabīgs.
- meistarsacīkstes Sporta sacensības, kas noteiktā sporta veidā notiek reizi gadā un kurās uzvarētājs iegūst čempiona nosaukumu.
- spēka paņēmiens sporta spēlēs – noteikta veida darbība, darbību kopums, ko veic ar spēku, lai kavētu pretinieku komandas spēlētāja darbību.
- aizsardzība Sporta spēlēs – noteiktas laukuma daļas aizsargāšana no pretinieka uzbrukumiem; arī attiecīgās pozīcijas.
- velotriāls Sporta veids – šķēršļu pārvarēšana ar velosipēdu noteiktā trasē, braucējam visērtākajā, izdevīgākajā veidā.
- peldēšana Sporta veids – virzīšanās pa ūdeni, peldot noteiktā stilā un cenšoties sasniegt maksimālu ātrumu.
- orientēšanās Sporta veids, kurā sportistam noteiktā teritorijā, izmantojot karti un kompasu, ir jāatrod vairāki kontrolpunkti.
- spekulācija Spriedumi, apgalvojumi, izteikumi, kas nebalstās uz faktiem un ir bez stingriem, noteiktiem pierādījumiem.
- hipotētisks spriedums spriedums, kurā apgalvojums ir atkarīgs no noteiktiem nosacījumiem.
- izteiciens Stabils, raksturīgs vārdu savienojums; vārdu savienojums, kurā īsi izteikta doma.
- iestādīt Stādot izveidot (dārzu u. tml.); stādot pildīt (ar augiem) noteiktu platību.
- patrulēt Staigājot vai braucot (pa noteiktu teritoriju), uzturēt kārtību, sargāt, kontrolēt situāciju – par kareivju, policistu u. tml. grupu vai transportlīdzekļiem, ar kuriem tie pārvietojas.
- klejot Staigāt (parasti) dažādos virzienos, bez noteikta mērķa; klīst.
- klimst Staigāt, klīst (parasti bez noteikta mērķa).
- peļņa Starpība starp (kā) ieņēmumiem un izmaksām noteiktā laika periodā.
- GPS Starptautiska orientēšanās sistēma, kas, balstoties uz Zemes pavadoņu raidītajiem signāliem, ļauj noteikt kāda objekta atrašanās vietu vai tā pārvietošanos.
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa starptautiska tiesa, kas skata personu vai valstu iesniegumus, ja valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību koncencijā noteiktās pilsoniskās un politiskās tiesības.
- sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu).
- iestāstīt Stāstot pārliecināt; stāstot censties panākt, ka notic (teiktajam).
- korelācija Statiska vai varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
- vecums Stāvoklī, kad kopš mūža, eksistences sākuma ir pagājis noteikts, parasti laika mērvienībās izteikts, laikposms.
- nesakārtotība Stāvoklis, kad (kam) nav radīta noteikta kārtība, kad (kas) nav sakārtots.
- sakārtotība Stāvoklis, kad (kam) radīta noteikta kārtība, kad (kas) veido noteiktu sistēmu.
- nekārtība Stāvoklis, kad (kas) ir sajaukts; noteiktas secības, kārtības trūkums.
- kārtība Stāvoklis, kad (piem., sabiedriskā vietā, pasākumā) viss noris pareizi, atbilstoši noteiktumiem; disciplīna.
- nepieciešamība Stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
- pozīcija Stāvoklis, novietojums (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu).
- nostenēties Stenot noteikt, pateikt (ko).
- nodīkt Stieptā balsī, dīcot noteikt, pateikt (ko).
- uzaurot Stiepti kliedzot, pateikt, uzsaukt (ko).
- pieteikt Stingri noteikt; piekodināt.
- dzelžains Stingri noteikts, arī nemaināms.
- dzelzs Stingri noteikts, arī nemaināms.
- piekodināt Stingri pieteikt, norādīt.
- nodricelēt Stingri pieteikt, pamācīt (kādu).
- disciplīna Stingri uzvedības noteikumi, noteikta kārtība, kas jāievēro kāda kolektīva locekļiem; šīs kārtības, noteikumu ievērošana.
- nodiktēt Stingri, kategoriski noteikt (ko).
- noprasīt Stingri, noteikti pajautāt.
- ciets Stingrs, noteikts, skarbs; tāds, kurā izpaužas stingrība, noteiktība, skarbums.
- spartisks Stingrs, noteikts; arī vienkāršs, pieticīgs.
- šerijs Stiprināts sausais, pussausais vai deserta vīns no noteiktu šķirņu baltajām vīnogām; attiecīgā vīna šķirne; heress.
- heress Stiprināts sausais, pussausais vai deserta vīns no noteiktu šķirņu baltajām vīnogām; attiecīgā vīna šķirne; šerijs.
- izstomīt Stomoties pateikt, izrunāt.
- izstrādāt Strādājot iegūt (noteiktu atalgojumu).
- izstrādāt Strādājot paveikt (noteiktu darba daudzumu).
- pārstrādāt Strādāt vairāk, nekā noteikts (piem., līgumā, likumā).
- gaļas izcirtējs strādnieks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos pārdošanai.
- viesulis Strauja, spēcīga vēja riņķveida kustība ap izteiktu vertikālu asi.
- izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt (ko) un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
- izgrūst Strauji, spēji, arī ar pūlēm pateikt, izrunāt; īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
- modulis Strukturēts, relatīvi patstāvīgs mācību priekšmetu un nodarbību komplekss, ko var dažādi kombinēt, veidojot mācību kursu ar noteiktu specializāciju vai ievirzi.
- skaldīt Strupi, asi teikt, runāt.
- noskaldīt Strupi, skarbi pateikt, noteikt.
- akadēmiskais atvaļinājums Studenta oficiāla atbrīvošana uz noteiktu laiku no aktīvām studijām veselības vai sociālo apstākļu dēļ.
- akadēmiskais parādnieks students, kas nav nokārtojis noteiktajā laikā paredzētos eksāmenus un ieskaites.
- zūdīties Sūdzēties, izteikt neapmierinātību, gausties.
- iesukāt Sukājot ieveidot (matus, bārdu) noteiktā formā.
- sasukāt Sukājot izveidot (matus noteiktā sakārtojumā).
- monētu standarts summārā nominālā vērtība, par kādu no noteikta metāla daudzuma kaļamas dažādas nominālvērtības monētas.
- dzinējsuns Suns, ko (parasti) izmanto medībās, lai panāktu, ka meža zvēri dodas noteiktā virzienā; suns, ko izmanto pēdu dzīšanai.
- nosūroties Sūrojoties izpaust neapmierinātību (par ko); sūrojoties noteikt, pateikt (ko).
- nosutināt Sutinot panākt, ka (kas) iegūst noteiktu gatavības pakāpi; izsutināt.
- svaru stienis svarcelšanas rīks – stienis ar diviem noteikta smaguma elementiem galos.
- misija Svarīgs (parasti starptautisks) uzdevums, noteiktu pienākumu pildīšana (kādā ārvalstī).
- aktualitāte Svarīgums, nozīmīgums (noteiktā laika posmā), atbilstība pašreizējam momentam.
- fāze Svārstību stāvoklis kādā noteiktā laika momentā.
- vēzēties Svārstīties, kustēties noteiktā amplitūdā.
- padot labrītu sveicinot pateikt "labrīt!".
- padot labdienu sveicinot pateikt “labdien!”.
- padot labvakaru sveicinot pateikt “labvakar!”.
- nosvepstēt Svepstot pateikt (ko).
- sasvērt Sverot (ko), sadalīt (to) pa noteiktiem kopumiem.
- nosvērt Sverot iedalīt (noteiktu kā daudzumu).
- nosvērt Sverot noteikt, uzzināt (kā) masu, svaru.
- fasēt Svērt noteiktās vienībās (parasti pārtikas preces) un iesaiņot.
- saulgrieži Svētki, ieražu kopums, kas saistīts ar noteiktu gada laiku, arī Saules stāvokli.
- mest pār bortu sviest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- sviest pār bortu sviest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- mest pār kārti sviest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- sviest pār kārti sviest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- laist pār kārti sviest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- hipokrāta zvērests svinīgos apstākļos izteikta ārsta apņemšanās savā darbā ievērot ētikas normas.
- glezniecība Šā mākslas veida darbu kopums (piem., kādā noteiktā laika posmā).
- juku jukām šā tā, kā pagadās, bez noteiktas kārtības, secības.
- troksnis Šāda skaņa, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē.
- skaņa Šādas svārstības, svārstību kopums, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos.
- uzdzert Šādi iedzert (noteiktu alkoholiska dzēriena daudzumu).
- periods Šāds laika posms, kam raksturīga noteiktu apstākļu, parādību regulāra atkārtošanās.
- upuris Šahā, dambretē u. tml. – ar noteiktu mērķi panākts (piemēram, savas figūras, kauliņa) zaudējums.
- upurēt Šahā, dambretē u. tml. – ar noteiktu mērķi zaudēt (piemēram, figūru, kauliņu).
- izšalkot Šalkojot izteikt, izpaust.
- sašaut Šaujot mērķī, iegūt (noteiktu punktu skaitu).
- stars Šaura, noteiktā virzienā orientēta (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) izplatīšanās josla, arī (šādi orientēts) kopums.
- trankvilizatora šautene šautene, no kuras tiek izšauta īpaša šautriņa ar trankvilizatoru un kas paredzēta dzīvnieku iemidzināšanai uz noteiktu laiku.
- deja Šī mākslas veida darbs (ar noteiktu kustību kompozīciju, tempu, dinamiku); attiecīgo kustību kopums.
- nošķendēties Šķendējoties noteikt, pateikt (ko).
- caurtece Šķidruma plūšana (kam) cauri; spēja laist cauri (šķidrumu) noteiktā laika vienībā.
- atlasīt Šķirojot atdalīt, atlikt nost, savrup; izraudzīties, izvēlēties (no kopuma) pēc noteikta kritērija.
- uzšķirt Šķirot atrast (noteiktu vietu, lappusi grāmatā, bloknotā u. tml.).
- atvadīties Šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu, piem., atsveicināties, paspiest roku, teikt atvadu vārdus.
- aizšķirt Šķirt līdz noteiktai lappusei, vietai.
- nošļupstēt Šļupstot noteikt, pateikt (ko).
- izšļupstēt Šļupstot pateikt, izrunāt.
- izšņākt Šņācošā balsī pateikt, izrunāt.
- iešņākt Šņācoši pateikt (parasti ausī).
- uzšņākt Šņācot pateikt (ko).
- izšņukstēt Šņukstot izpaust, izteikt.
- uz (kāda) vārda tā, ka (kā) īpašuma, lietošanas u. tml. tiesības ir saistītas ar noteiktu (vārdā un uzvārdā nosaukto) personu.
- starp rindām tā, ka var uztvert, nojaust vārdos neizteikto teksta jēgu.
- augstums Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā.
- uzstādījums Tāda programmatūras un datora konfigurācijas izveidošana, kas var nodrošināt noteikta veida uzdevumu atrisināšanu.
- brīvās vārsmas tādas sillabotoniskā sistēmā rakstītas vārsmas, kurās pēdu skaits nav noteikts.
- nepārvarama vara tādi apstākļi, kuriem rodoties, nav iespējams pildīt (piem., līgumā) noteiktās saistības.
- bezprincipiāls Tāds (cilvēks), kam nav noteiktu principu; tāds, kas neievēro noteiktus principus.
- monohromatisks Tāds (gaismas starojums), kam ir viens noteikts viļņu garums jeb frekvence.
- beidzamais Tāds (laika moments, laika posms), kas ir noteiktai rīcībai piemērotā laika beigās vai tieši pirms kāda paredzēta pasākuma, notikuma.
- oficiāls Tāds (piem., dokuments), kurā tiek ievērota noteikta forma; formāls.
- oficiāls Tāds (piem., pasākums, norise), kas ir saistīts ar noteiktu formalitāšu ievērošanu.
- zvaigžņots Tāds (uzņēmums), kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar 1–5 zvaigznēm (2).
- neoficiāls Tāds, kā veikšanai, norisei nav ar likumu, noteikumiem u. tml. nostiprināta, noteikta pamata.
- pirmā numura tāds, kam (noteiktas spējas, īpašības, iezīmes u. tml.) izpaužas visaugstākajā pakāpē.
- mācīts Tāds, kam ir ieaudzināts noteikts izturēšanās veids (par dzīvnieku); dresēts.
- vēderains Tāds, kam ir izteikti apaļa forma.
- stiprs Tāds, kam ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (par ierīcēm, mašīnām, to daļām).
- lieltonnāžas Tāds, kam ir liels reģistra tonnās izteikts tilpums (par kuģiem).
- mazvērtīgs Tāds, kam ir maza vērtība; tāds, kas maz atbilst, ir maz piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- prātīgs Tāds, kam ir noteikta jēga, tāds, kurā iegūst vēlamos rezultātus (par darbību, norisi).
- kvalificēts Tāds, kam ir noteikta kvalifikācija (1).
- finīts Tāds, kam ir noteikta laika, skaitļa un personas forma (par darbības vārda formām).
- smags Tāds, kam ir noteikta masa, noteikts svars.
- secīgs Tāds, kam ir noteikta secība; tāds, kurā (kas) likumsakarīgi seko viens otram.
- liels Tāds, kam ir noteikta skaitliskā vērtība.
- silts Tāds, kam ir noteikta temperatūra virs nulles (pēc Celsija skalas).
- auksts Tāds, kam ir noteikta temperatūra zem nulles (parasti pēc Celsija skalas).
- norobežots Tāds, kam ir noteiktas robežas (piem., par platību, telpu).
- ierobežots Tāds, kam ir noteiktas robežas.
- pārliecināts Tāds, kam ir noteikti uzskati, uzskatu sistēma, par kuru pareizību tas nešaubās un rīkojas saskaņā ar tiem.
- augsts Tāds, kam ir noteikts attālums no apakšas līdz augšai.
- dibināts Tāds, kam ir noteikts pamats, ko izraisījis noteikts, parasti vērā ņemams cēlonis; pamatots.
- saskarīgs Tāds, kam ir noteiktu attiecību kopums (ar ko) – par parādībām sabiedrībā.
- rūdīts Tāds, kam ir noturīgi izveidojies (noteikts dzīves, uzvedības veids).
- kompetents Tāds, kam ir piekritība, tiesības, noteikta apjoma pilnvaras.
- veiksmīgs Tāds, kam ir pozitīvs rezultāts, tāds, kas ir paveikts labā kvalitātē, atbilstoši noteiktām prasībām.
- valdonīgs Tāds, kam ir raksturīga tieksme noteikt, pavēlēt, uzspiest savu gribu.
- pedantisks Tāds, kam ir raksturīgs izteikts, arī pārmērīgs rūpīgums, kārtīgums.
- norobežots Tāds, kam ir skaidras, noteiktas kontūras.
- mērķtiecīgs Tāds, kam ir skaidrs un noteikts mērķis, tāds, kas cenšas sasniegt izvirzīto mērķi.
- vājš Tāds, kam ir slikta, piem., saturiskā kvalitāte, tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, normām, arī neizraisa patiku.
- suģestējošs Tāds, kam ir spēja iedarboties uz cilvēka psihi, izraisīt noteiktu stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to vienībām).
- ģeometrisks Tāds, kam ir stingri noteiktas līnijas, kompozīcija, kas atgādina ģeometrijas objektus.
- liels Tāds, kam kāda rakstura, personības īpašība piemīt ļoti izteikti.
- dziļš Tāds, kam līdz (kā) pamatam, dibenam ir noteikts attālums; tāds, kas sniedzas, ievirzās noteiktā attālumā no (kā) virsmas.
- nekvalificēts Tāds, kam nav atbilstošas kvalifikācijas noteikta darba veikšanai.
- nekonkrēts Tāds, kam nav konkrēta, reālu faktu atspoguļojoša satura; nenoteikts, neskaidrs.
- bezmērķīgs Tāds, kam nav noteikta mērķa, nolūka; nelietderīgs.
- bezveidīgs Tāds, kam nav noteikta veida, forma.
- beztermiņa Tāds, kam nav noteikts termiņš.
- nenoteikts Tāds, kam nav skaidri izteiktas formas, robežu, raksturīgo pazīmju.
- tipisks Tāds, kam piemīt noteiktai cilvēku grupai raksturīgas īpašības.
- kvalificēts Tāds, kam piemīt noteiktas pazīmes.
- ritmisks Tāds, kam piemīt noteikts ritms; tāds, ko raksturo noteikts ritms.
- cēloņsakarīgs Tāds, kam raksturīga cēloņu un seku objektīvi noteikta sakarība.
- vēzienveida Tāds, kam raksturīgas kustības noteiktā amplitūdā.
- vājš Tāds, kam trūkst stingrības, izturības, noteiktības, arī viegli ietekmējams (par cilvēku, tā raksturu, gribu u. tml.).
- nevainojams Tāds, kas (ko) veic, izpilda atbilstoši noteiktām prasībām, bez kļūdām, trūkumiem.
- sinhronisks Tāds, kas apkopo, pētī valodas parādības kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā; tāds, kas pastāv kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā (par valodas parādībām).
- endēmisks Tāds, kas aptver noteiktu apvidu.
- pabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli, kam ir noteikta robeža vai arī kas izbeidzas, sasniedzas kādu robežu; perfektīvs.
- perfektīvs Tāds, kas apzīmē pabeigtu darbību vai darbības stāvokli, kam ir noteikta robeža (par darbības vārdu).
- vērtīgs Tāds, kas atbilst noteiktām (piemēram, priekšmeta, vielas, norises) īpašību kopuma prasībām, tāds, kam ir liela vērtība (1).
- skaists Tāds, kas atbilst noteiktam estētiskam ideālam.
- kārtns Tāds, kas atbilst noteiktām likumībām; arī regulārs.
- kulturāls Tāds, kas atbilst noteiktām prasībām, normām.
- labs Tāds, kas atbilst noteiktām prasībām, tāds, kurā ir noteiktām prasībām atbilstoši, piemēroti apstākļi.
- lādzīgs Tāds, kas atbilst noteiktām prasībām; labs.
- pieklājīgs Tāds, kas atbilst noteiktām prasībām; samērā pietiekams.
- labs Tāds, kas atbilst, ir piemērots noteiktām izmantošanas, lietošanas prasībām.
- regulārs Tāds, kas atkārtojas ar noteiktiem starplaikiem; tāds, kura darbības pastāvīgi atkārtojas noteiktā veidā.
- vietējs Tāds, kas atrodas noteiktā (parasti citiem tuvā, arī zināmā) vietā, teritorijā.
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (piem., par ūdenstilpes krastu, malu, ceļu); tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu.
- zonāls Tāds, kas atrodas, noris kādā teritorijā; tāds, kas funkcionē, aptverot kādu noteiktu teritoriju.
- teksturēts Tāds, kas atšķiras no citiem ar savu tekstūru; tāds, kam ir izteikta tekstūra.
- teritoriāls Tāds, kas attiecas uz noteiktu teritoriju.
- vietējs Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti citiem tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā; tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem).
- vietējs Tāds, kas iegūts, ražots u. tml. noteiktā vietā, teritorijā; tāds, kas sastopams noteiktā vietā, teritorijā vai ir raksturīgs noteiktai vietai, teritorijai.
- turpejošs Tāds, kas iet, virzās uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- konsekvents Tāds, kas ievēro noteiktus principus; noteikts, mērķtiecīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- toreizējs Tāds, kas ir bijis, pastāvējis pagātnē noteiktu laikposmu.
- patstāvīgs Tāds, kas ir brīvs no kādas ietekmes vai iespaida, tāds, kam ir pašam savi noteikti uzskati, nostāja; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- praktisks Tāds, kas ir ērts, atbilstošs noteiktām vajadzībām; tāds, kam izmantošanā ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu.
- tipoloģisks Tāds, kas ir grupēts pēc noteiktiem kritērijiem, vispārinātiem modeļiem.
- predestinēts Tāds, kas ir iepriekš nolemts, noteikts.
- augšminētais Tāds, kas ir iepriekš pateikts, nosaukts.
- implicīts Tāds, kas ir ietverts, bet nav skaidri izteikts; noprotams, nojaušams.
- speciāls Tāds, kas ir īpaši paredzēts kādai noteiktai darbībai, kādam noteiktam nolūkam; saistīts ar kādu noteiktu darbību, parādību, priekšmetu.
- verbāls Tāds, kas ir izteikts ar vārdiem, izpaužas vārdos; vārdisks.
- vārdisks Tāds, kas ir izteikts ar vārdiem, izpaužas vārdos.
- mutisks Tāds, kas ir izteikts ar vārdiem, runājot.
- sistemātisks Tāds, kas ir izveidots pēc noteiktiem principiem; tāds, kas veido sistēmu.
- specializēts Tāds, kas ir izveidots, organizēts kādas noteiktas darbības, noteikta uzdevuma veikšanai.
- nosvērts Tāds, kas ir līdzsvarots, mierīgs, arī noteikts (par cilvēku).
- zems Tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (piem., par vārdiem, izteicieniem, stilu); literārās valodas normām neatbilstošs.
- lietderīgs Tāds, kas ir lietojams, izmantojams noteiktam mērķim, noteiktai vajadzībai.
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nepastāvīgs, nevienmērīgs, arī nenoteikts (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
- viltīgs Tāds, kas ir mainīgs, rada nenoteiktu, aplamu priekšstatu (piem., par laika apstākļiem, kā drošumu, ietekmi).
- daudzi Tāds, kas ir nenoteiktā, (samērā) lielā skaitā, daudzumā.
- nedaudzi Tāds, kas ir nenoteiktā, samērā nelielā skaitā.
- vairāki Tāds, kas ir nenoteiktā, samērā nelielā skaitā.
- nepieciešams Tāds, kas ir noteikti vajadzīgs, bez kā nevar iztikt, pastāvēt.
- likumīgs Tāds, kas ir noteikts ar likumu (1), atbilstošs likumam; tāds, kas ir, pastāv saskaņā ar likumu.
- nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, izturas nosvērti, nemēdz jokot, smieties.
- termāls Tāds, kas ir pakļauts siltuma enerģijas iedarbībai; tāds, kam ir noteikta sasiluma pakāpe.
- obligāts Tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs.
- nešaubīgs Tāds, kas ir pārliecināts, stingrs savos uzskatos, rīcībā un rīkojas droši, noteikti, bez šaubīšanās.
- savs Tāds, kas ir raksturīgs tikai noteiktai personai, noteiktam priekšmetam, parādībai, veido tās iezīmes, īpatnības; arī savdabīgs.
- attiecīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko noteiktu, attiecas uz to; piemērots, nepieciešams (kam).
- smags Tāds, kas ir saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī bīstams dzīvībai; tāds, kas ir saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
- vietējs Tāds, kas ir saistīts ar noteiktu vietu, teritoriju; tāds, kas ir nozīmīgs tikai noteiktai vietai, teritorijai.
- pilnvarots Tāds, kas ir saņēmis pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai.
- pilns Tāds, kas ir sasniedzis savas attīstības augstāko pakāpi; tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktas attīstības pakāpes prasībām (parasti par augu stāvokli).
- nomināls Tāds, kas ir skaitliski izteikts un norādīts uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes u. tml.
- nomināls Tāds, kas ir skaitliski izteikts; tāds, kam ir noteikts skaitliskais raksturojums.
- nelokāms Tāds, kas ir stingri pārliecināts, noteikts, neietekmējams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dzeltens Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- pelēks Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- sarkans Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zaļš Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šāds krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā u. tml.
- melns Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- brūns Tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- neaprakstāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, spilgts, ka to grūti vai neiespējami aprakstīt, izteikt vārdos.
- oficiāls Tāds, kas ir valdības, administrācijas vai amatpersonas noteikts, izstrādāts, apstiprināts, izdots.
- tipveida Tāds, kas ir veidots pēc noteikta parauga, tipa.
- pārpilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) ļoti pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam (kāda īpašība, pazīme) piemīt ļoti izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- pilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku); tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piem., par skatienu, balsi).
- izpildu Tāds, kas izpilda noteiktas funkcijas.
- svēts Tāds, kas izteikti pozitīvi pilnīgi atšķiras no ikdienišķā; tāds, kas ir saistīts ar Dieva izpausmi, atklāsmi.
- tekstuāls Tāds, kas izteikts ar vārdiem.
- digitāls Tāds, kas izteikts ciparu kodā, operē ar ciparu elektrisko signālu vai veic šā signāla vizuālo indikāciju.
- viegls Tāds, kas izteikts mazā mērā, maz manāms, izjūtams.
- cipars Tāds, kas izteikts skaitliskā kodā; tāds, kas darbojas šādā kodu sistēmā; digitāls.
- bezvārda Tāds, kas nav izteikts vārdos, norisinās bez vārdiem.
- mēms Tāds, kas nav izteikts, izpausts vārdos.
- nesaistošs Tāds, kas nav noteikti jāpilda, jāievēro.
- neizturēts Tāds, kas nav noteikts, noturīgs; nekonsekvents.
- nenosvērts Tāds, kas nav pietiekami noteikts, līdzsvarots, mierīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- aptuvens Tāds, kas nav pilnīgi noteikts, precīzs.
- nepilnvērtīgs Tāds, kas nav pilnvērtīgs; tāds, kas tikai daļēji atbilst noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- viegls Tāds, kas nav saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī nav bīstams dzīvībai (par slimību, ievainojumu u. tml.); tāds, kas noris bez grūtībām, lielām fiziskām ciešanām, arī tāds, kas noris strauji (par fizioloģisku procesu); tāds, kas nav saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
- neitrāls Tāds, kas nav saistīts ar noteiktu funkcionālu stilu un kam nepiemīt emocionāli ekspresīva nokrāsa; vispārlietojams.
- neoficiāls Tāds, kas nav saistīts ar stingri noteiktām attiecībām, noteikumiem, formalitāšu ievērošanu u. tml.; neformāls, brīvs.
- nesakārtots Tāds, kas nav sakārtots, kurā nav izveidota, radīta noteikta kārtība vai sistēma.
- viegls Tāds, kas nav spilgti izteikts (par psihiska stāvokļa izpausmi).
- organizēts Tāds, kas nav stihisks, bet notiek vai noris pēc noteiktas sistēmas un plāna.
- nelabs Tāds, kas neatbilst noteiktām izmantošanas prasībām; nepatīkams, nevēlams.
- vājš Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, normām; tāds, kurā nav noteiktām prasībām atbilstoši, piemēroti apstākļi.
- neapmierinošs Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, normām.
- slikts Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, tāds kurā nav noteiktām prasībām atbilstoši, piemēroti apstākļi.
- nekārtns Tāds, kas neatbilst noteiktām, parasti pastāvošām likumībām; neregulārs.
- slikts Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots noteiktām izmantošanas, lietošanas prasībām.
- bezpersonisks Tāds, kas neattiecas uz noteiktu cilvēku.
- kategorisks Tāds, kas nepieļauj iebildumus, tāds, kam jāpakļaujas (piem., par prasību); ļoti noteikts, stingrs.
- neizlēmīgs Tāds, kas nespēj ātri, droši izlemt (ko); tāds, kas nespēj izšķirties (piem., par kādu noteiktu rīcību).
- nešķīstošs Tāds, kas nešķīst (šķidrumā, kādā noteiktā vielā).
- dzimis Tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai (cilvēku) grupai.
- gods Tāds, kas nopelnu dēļ uzņemts, ievēlēts (piem., par biedrības biedru), bet nav saistīts ar noteiktu pienākumu veikšanu.
- ilgs Tāds, kas noris, pastāv noteiktu laika posmu.
- terminēts Tāds, kas noslēgts uz noteiktu laiku; tāds, kam ir noteikts termiņš.
- apņēmīgs Tāds, kas noteikti cenšas izpildīt savus nodomus.
- ritmisks Tāds, kas notiek, norisinās vienmērīgi, noteiktā ritmā.
- selektīvs Tāds, kas pamatojas uz atlasi, izvēli pēc kādas noteiktas pazīmes, iedarbojas uz noteikta veida objektiem (par vielām, procesiem u. tml.).
- plats Tāds, kas pārsniedz parasto, piem., savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, platumu.
- priekšlaicīgs Tāds, kas pastāv, noris pirms paredzētā, noteiktā, parastā laika.
- sistemātisks Tāds, kas pastāvīgi atkārtojas, tiek atkārtots; tāds, kura darbība pastāvīgi atkārtojas noteiktā veidā; arī regulārs (1).
- aktuāls Tāds, kas pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā ir nozīmīgs, svarīgs; arī neatliekams.
- nevainojams Tāds, kas paveikts atbilstoši noteiktām prasībām, bez kļūdām, trūkumiem.
- saistīts Tāds, kas pieder (pie noteikta laikposma), tāds, kas ir radies, izveidots (noteiktā laikposmā).
- precīzs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām normām (piem., par aparātiem, instrumentiem); tāds, kas darbojas pilnīgi pareizi.
- precīzs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām normām, pilnīgi sasniedz vēlamo mērķi (par darbību, procesu u. tml.).
- pilns Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām prasībām (parasti par stāvokli).
- pilnvērtīgs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām prasībām, uzskatiem (piem., par parādībām sabiedrībā).
- pilnvērtīgs Tāds, kas pilnīgi, no dažādiem viedokļiem atbilst, ir pilnīgi piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- regulatīvs Tāds, kas rada, uztur kārtību, nosaka noteiktas robežas, plānveidību (kādā jomā).
- sērijveida Tāds, kas ražots, izgatavots pēc vienotiem, kādai noteiktai sērijai atbilstošiem standartiem.
- periodisks Tāds, kas regulāri atkārtojas; tāds, kas atkārtojas noteiktā veidā.
- kārtējs Tāds, kas regulāri seko iepriekšējam; tāds, kas regulāri notiek, atkārtojas pēc noteikta laikposma.
- stihisks Tāds, kas rodas un noris bez noteikta plāna, vadības (parasti par parādībām sabiedrībā).
- ikreizējs Tāds, kas saistīts ar katru noteiktu reizi, gadījumu.
- tolaiku Tāds, kas saistīts ar noteiktu, jau pagājušu laika pomu.
- tonāls Tāds, kas saistīts ar tonēšanu, noklāšanu noteiktā tonī.
- krietns Tāds, kas samērā labi atbilst, ir piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- galīgs Tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi; tāds, kas izpaužas ļoti izteikti.
- endēmisks Tāds, kas sastopams tikai noteiktā apvidū.
- lielisks Tāds, kas sevišķi labi atbilst noteiktām (piem., izmantošanas) prasībām, izraisa patiku.
- zvērināts Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, principiem; tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas (ar ko).
- šaubīgs Tāds, kas šaubās, nav pārliecināts (par ko); tāds, kas izturas, rīkojas nenoteikti, nedroši u. tml.
- plānveidīgs Tāds, kas tiek īstenots, noris pēc noteikta plāna.
- mērķtiecīgs Tāds, kas tiek veikts saskaņā ar kādu mērķi; stingrs, noteikts.
- spaidi Tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma u. tml., pakļaujot (kādu) noteiktas darbības obligātai izpildei; arī piespiedu (1).
- uzklausīgs Tāds, kas uzklausa un parasti cenšas ievērot cita teikto.
- pilnasiņu Tāds, kas vairākās paaudzēs pieder noteiktam cilvēku slānim, tautībai u. tml.; tīrasiņu.
- neiztrūkstošs Tāds, kas vienmēr ir, kam noteikti jābūt.
- ieturēts Tāds, kas viscaur izveidots noteiktā veidā, formā.
- nevarīgs Tāds, kas zināšanu, iemaņu u. tml. trūkuma dēļ nespēj ko veikt atbilstoši noteiktām prasībām.
- procentuāls Tāds, ko aprēķina procentos (1); tāds, kas ir izteikts procentos.
- absolūts Tāds, ko attiecina uz noteiktu sākumpunktu vai skaita no tā.
- nenosakāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami precīzi noteikt, konstatēt.
- periodisks Tāds, ko izdod regulāri, noteiktos termiņos (par iespieddarbiem).
- neglābjams Tāds, ko nav iespējams novērst, kas noteikti notiek.
- relatīvs Tāds, ko neattiecina uz noteiktu sākuma punktu vai neskaita no tā.
- vienpersonisks Tāds, ko realizē viena persona, arī viena noteikta grupa.
- kristālisks Tāds, kura atomi, molekulas izvietotas stingri noteiktā regulārā kārtībā un veido kristālrežģi (par vielu).
- stingrs Tāds, kura darbība, rīcība, izturēšanās ir (parasti) nemainīga, saskaņota ar noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem (par cilvēku).
- regulējams Tāds, kura darbību, stāvokli ir iespējams mainīt (piem., pēc augstuma, platuma, noteikta darba režīma).
- supletīvs Tāds, kura gramatiskās formas ir datrinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem (piem., es – manis). Supletīva forma – gramatiskā forma, kurā gramatiskā nozīme izteikta ar saknes maiņu.
- slēgts Tāds, kurā ir noteikti piedalīšanās nosacījumi, ierobežojumi (piem., sapulce).
- iespējams Tāds, kura īstenošanās ir varbūtīga, nav noteikta.
- labs Tāds, kurā izpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām prasībām, vēlmēm, (kā) gaumei; tāds, kas izraisa patiku.
- lūdzošs Tāds, kurā izpaužas lūgums, neatlaidīgi izteikta vēlēšanās.
- dzelžains Tāds, kurā izpaužas stingrība, noteiktība.
- apņēmīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; stingrs, noteikts.
- nešaubīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; pilnīgi pārliecināts, drošs, noteikts.
- dvēselisks Tāds, kurā izteiktas bagātas, dziļas jūtas, dziļš pārdzīvojums.
- regulārs Tāds, kurā kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā; simetrisks.
- sertificēts Tāds, kura kvalitāte, atbilstība noteiktām prasībām ir apliecināta ar sertifikātu.
- nekārtīgs Tāds, kurā nav ievērota noteikta (piem., darbību) secība; tāds, kas nav regulārs, sistemātisks.
- juceklīgs Tāds, kurā nav noteiktas secības, kārtības, sistēmas.
- slikts Tāds, kurā neizpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām prasībām, vēlmēm, (kā) gaumei; tāds, kas izraisa nepatiku.
- sintētisks Tāds, kurā noteiktā sistēmā, vienotā veselumā ir apvienoti, saistīti neviendabīgi elementi.
- pilnvērtīgs Tāds, kura personības īpašības, darba prasme, zināšanas pilnīgi atbilst noteiktām sabiedrības prasībām, arī sabiedrības ideālam.
- pilnvērtīgs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, pilnīgi atbilstoši noteiktām prasībām, uzskatiem.
- slikts Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām; tāds, kas izraisa nepatiku, arī ko nevēlamu.
- precīzs Tāds, kura saturs pilnīgi pareizi atspoguļo īstenību (par informāciju, tekstu u. tml.); tāds, kura saturs un forma pilnīgi atbilst noteiktam mērķim (piem., par tekstu, tā elementiem).
- trīszvaigžņu Tāds, kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar trim zvaigznītēm (piem., par viesnīcām, kempingiem).
- kvalificēts Tāds, kura veikšanai nepieciešama noteikta kvalifikācija (1), zināšanas, prasme; tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- precīzs Tāds, kura veiktā darbība pilnīgi atbilst noteiktām normām, pilnīgi sasniedz vēlamo mērķi (par cilvēku).
- spēcīgs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piem., par mašīnām, ierīcēm, to daļām).
- hiperbola Tādu plaknes punktu ģeometriskā vieta, kuru attālumiem līdz diviem noteiktiem punktiem ir nemainīga starpība.
- ass Taisne ar noteiktām īpašībām.
- stars Taisnes nogrieznis, kura sākums ir fiksēts noteiktā punktā.
- upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos labvēlību, pateiktos.
- godība Tas (piem., materiālās vērtības, apģērbs), kas apliecina noteiktu labklājības līmeni, materiālo vai sabiedrisko stāvokli; noteikta labklājības līmeņa, materiālā vai sabiedriskā stāvokļa pierādījums.
- efektivitāte Tas, cik viegli, ātri vai lēti ar attiecīgo līdzekli, metodi vai rīcības veidu sasniedzams noteikts rezultāts.
- mērķis Tas, kam paredzēta, uz ko vērsta noteikta darbība, rīcība.
- labums Tas, kas apmierina noteiktas cilvēka (materiālās vai garīgās) vajadzības, atbilst cilvēka, sabiedrības interesēm, centieniem.
- saturs Tas, kas ir izpausts, izteikts, attēlots (piem., tekstā, mākslas darbā).
- informācija Tas, kas ir izteikts ar šifru, kodu, skaitļu, simbolu u. tml. palīdzību.
- pārtēriņš Tas, kas ir iztērēts lielākā apjomā, nekā noteikts, atļauts.
- darbs Tas, kas ir jāprot un jāveic noteiktas profesijas, specialitātes pārstāvim.
- nepieciešams Tas, kas ir noteikti vajadzīgs, bez kā nevar iztikt.
- punkts Tas, kas ir par pamatu, cēloni, arī saistīts ar noteiktu situāciju (norisē, darbībā, stāvoklī).
- pilnvarots Tas, kas ir saņēmis pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai.
- kanons Tas, kas ir stingri noteikts, obligāts; tas, kas ir vispārpieņemts.
- priekšmets Tas, kas kādās (parasti juridiskās, sociālās) attiecībās iegūst noteikta objekta raksturu.
- zemslānis Tas, kas nav klaji pateikts, pausts, bet ir izsecināms no kā; zemteksts.
- autsaiders Tas, kas nepieder pie noteiktām aprindām, grupējuma u. tml.; izstumtais.
- ziedojums Tas, ko dod, veltī Dievam, arī dieviem, lai pateiktos, arī izlūgtos labvēlību u. tml.
- izteiciens Tas, ko kāds ir teicis, teiktais.
- virsuzdevums Tas, ko veic vairāk par uzdevumā noteikto, paredzēto.
- objekts Tas, uz ko ir vērsta teikumā izteiktā darbība un ko latviešu valodā izsaka ar papildinātāju, retāk teikuma priekšmetu.
- dvēseļu revīzija tautas skaitīšana, ko ieviesa cars Pēteris I, lai noteiktu nodokļu maksātāju skaitu, vienmērīgi sadalītu karaspēka uzturēšanu u. tml.
- sektors Tautsaimniecības daļa ar noteiktām specifiskām iezīmēm.
- teikt acīs teikt atklāti.
- patriekt jokus teikt jokus, jokoties.
- teikt priekšā teikt kādam tekstu, kas tam jāpauž.
- aizmest kādu (labu) vārdu teikt ko kāda labā, aizrunāt par kādu.
- aizlikt (labu) vārdu teikt ko kāda labā, aizrunāt par kādu.
- turēt runu teikt runu, uzstāties ar runu.
- solīt Teikt, apgalvot, ka (kas, piem., noteikta rīcība, darbība) tiks īstenots, īstenosies.
- ņemt mutē vārdus teikt, pieminēt, lietot savā runā.
- predikativitāte Teikuma pamatnozīme, kas saistīta ar sintaktisko formu izteikto satura attieksmi pret īstenību.
- priekšvārds Teksts (grāmatas, brošūras u. tml. sākumā), kurā izteikti autora vai citas personas iepriekšēji paskaidrojumi, piezīmes (par šo grāmatu, brošūru u. tml.).
- kabinets Telpa ar attiecīgu inventāru un iekārtu, kas paredzēta noteiktam mērķim (piem., mācībām, ārstniecībai).
- gals Telpa, telpas daļa, kuru apdzīvo noteikta cilvēku grupa; vieta, kas paredzēta noteiktai cilvēku grupai.
- rasējums Telpiska objekta grafisks attēlojums plaknē; pēc noteikta mēroga veidots tehniskais zīmējums.
- radioraidījums Tematisks radio raidījums, ko pārraida noteiktā, programmā paredzētā laikā.
- satenkot Tenkojot daudz pateikt, izpaust.
- smilšu (spēļu) terapija terapijas veids, kurā cilvēks, izmantojot smiltis, ūdeni un figūriņas, var izteikt to, ko nevar pastāstīt vārdiem, atbrīvoties no spriedzes, dusmām, bailēm u. tml.
- profiltērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- ģeogrāfija Teritoriālais izvietojums (kādai noteiktai nozarei); teritoriālā pārstāvība.
- zona Teritorija, apgabals ar noteiktu specifiku.
- iecirknis Teritorijas vai joslas (parasti neliela) daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam, noteiktai darbībai.
- izveidoties Tiekot organizētam, nodibinātam, rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par kolektīvu, sabiedrisku institūciju).
- servitūts Tiesības ar noteiktiem ierobežojumiem lietot cita īpašumu; tiesības ierobežot īpašnieka rīcību viņa īpašumā.
- padomdevēja balsstiesības tiesības izteikt savu viedokli, nepiedaloties balsošanā.
- bibliotēkas abonements tiesības noteiktu laiku bibliotēkas grāmatas izmantot ārpus bibliotēkas.
- dubultpilsonība Tiesiska personas piederība pie divām noteiktām valstīm.
- pilsonība Tiesiska personas piederība pie noteiktas valsts.
- tiesību normu sistematizācija tiesisko normatīvo aktu sakārtošana un pilnveidošana, izklāstot tos noteiktā sistēmā.
- piekritība Tiesu iestāžu tiesības un kompetence izlemt noteiktu kategoriju lietas.
- rādīt ar pirkstu (uz kādu) Tieši teikt, arī tieši rādīt, norādīt, kas un kā darāms, kā jāizturas, jārunā u. tml.
- rastrs Tīklveida sistēma, kas sastāv no daudziem noteiktā veidā izvietotiem vienāda tipa elementiem (piem., caurumiem, lēcām, spoguļiem) un sadala gaismas staru plūsmu atsevišķos elementos (izmanto, piem., attēla reproducēšanā); tīklaine.
- tīklaine Tīklveida sistēma, kurā noteiktā veidā uz virsmas izvietoti vienāda tipa elementi (piem., caurumi, lēcas, pikseļi displeja ekrānā).
- pretendēt Tīkot, tiekties (pēc kā); censties (ko) panākt, pieteikt savas tiesības (uz ko).
- izkārtoties Tikt iekļautam, izvietotam noteiktā kārtībā (piem, par mākslas darba sastāvdaļām, elementiem).
- atskanēt Tikt izteiktam, parasti publiski.
- sakārtoties Tikt izvietotam noteiktā kārtībā (piem., par transportlīdzekļiem).
- izkārtoties Tikt izvietotam noteiktā kārtībā.
- kārtoties Tikt kārtotam, izvietotam noteiktā kārtībā (piem., mākslas darbā) – par sastāvdaļām, elementiem.
- kvalificēties Tikt novērtētam, atzītam par atbilstošu noteiktai grupai, veidam, kategorijai.
- specializēties Tikt organizētam noteikta mērķa sasniegšanai (kādā darbības nozarē); tikt specializētam.
- sarindoties Tikt sakārtotam (noteiktā secībā).
- noskanēt Tikt skaļi pateiktam.
- izkārtoties Tikt veidotam noteiktā sistēmā.
- šķilties Tikt veikli, raiti teiktam, runātam.
- virzīties Tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) – par priekšmetiem, transportlīdzekļiem u. tml.
- šķērēt Tīt uz veltņa noteiktu skaitu nepieciešamā garuma pavedienu (auduma pamatnei).
- notonēt Tonējot panākt, ka (kas) iegūst noteiktu krāsas toni; viegli iekrāsot.
- tonnāža Tonnās izteikts svars vai masa.
- rituāls Tradicionāli izveidojies vai speciāli radīts noteiktu darbību kopums (piem., lai atzīmētu kāda procesa sākumu, noslēgumu vai pāriešanu jaunā kvalitātē).
- satiksme Transportlīdzekļu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml.; regulāra transportlīdzekļu pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
- līzings Transportlīdzekļu un citu preču noma ar izpirkuma tiesībām, pakāpeniski bankā nomaksājot preces vērtību un noteiktus procentus; izpirkumnoma.
- izpirkumnoma Transportlīdzekļu un citu preču noma ar izpirkuma tiesībām, pakāpeniski bankā nomaksājot preces vērtību un noteiktus procentus; līzings.
- satrenēt Trenējot panākt, ka (piem., noteikti rādītāji) kļūst labāki.
- saturēt Turot (ko), spēt panākt, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- gatavināt Turot (piem., augļus) īpašos apstākļos, panākt, ka nogatavojas, sasniedz noteiktu gatavības pakāpi.
- veidoties Tuvoties noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāli, profesionāli attīstīties.
- ūdenīgums Ūdens daudzums (parasti upē) noteiktā dekādē, mēnesī u. tml., salīdzinājumā ar attiecīgā perioda vidējo daudzumu; ūdens daudzums (kādā vidē).
- ūdens caurtece ūdens daudzums, kas notek pa upi noteiktā laika vienībā.
- bikforda aukla ūdensdroša aukla (ar lēni degošu sastāvu vidū) spridzināmo vielu, ierīču aizdedzināšanai pēc noteikta laika.
- ūdens Ūdenstilpe, ūdenstilpju kopums; ūdenstilpes daļa, josla (piemēram, ar noteiktām pazīmēm).
- modulis Unificēts elektroniskas aparatūras konstruktīvs elements, kas veic noteiktas funkcijas.
- kaut kurp uz kādu nezināmu vai vēl nenoteiktu vietu.
- kolektīvais līgums uz noteiktu laiku noslēgta vienošanās starp arodbiedrībām un darba devējiem par darba noteikumiem un algu.
- sadot Uzdot (piem., daudzus pienākumus), izteikt (piem., daudzus norādījumus).
- darbuzdevums Uzdotais darbs; rīkojums veikt noteiktu darbu.
- uzklausīt Uzmanīgi klausīties (kādu, kāda teikto), parasti pilnībā, cenšoties saprast; attiecīgi reaģēt, ņemt vērā dzirdēto (piemēram, lūgumu, norādījumu).
- trāpīt Uzminēt; pareizi domāt, teikt.
- iesaukt Uzņemt aktīvajā karadienestā pilsoņus, kas sasnieguši noteiktu vecumu; arī mobilizēt.
- apgrozījums Uzņēmuma pārdoto preču vai pakalpojumu apjoms noteiktā laika periodā.
- likviditāte Uzņēmuma spēja noteiktā laikā ieguldītos līdzekļus pārvērst skaidrā naudā; firmas vai bankas spēja laikus nodrošināt savu saistību izpildi.
- parakstīt Uzrakstīt recepti (medikamenta iegādei, lietošanai); rakstveidā noteikt (piem., ārstēšanas procedūru).
- rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (amatpersonas) lēmums par dokumentā skartajiem jautājumiem vai dots norādījums to izpildei.
- lozungs Uzsaukums, aicinājums, kurā izteikta ideja, doma, politiska prasība.
- sauklis Uzsaukums, aicinājums; uzsaukuma, aicinājuma formā izteikta ideja.
- atzīt Uzskatīt (par kādu); nonākt līdz kādai atziņai; izteikt kādu atziņu.
- atzīt Uzskatīt par esošu, arī pareizu, likumīgu un izteikt, apliecināt to.
- vērtīborientācija Uzskatu, nostājas un ar to saistītās rīcības, darbības vērstība, virzība uz noteiktām vērtībām, kvalitātēm, kuru izpratnes pamatā ir zināšanas.
- pēda Uzsvērto un neuzsvērto vai īso un garo zilbju savienojums pēc noteiktiem likumiem.
- uzsacīt Uzteikt (1).
- uzturdeva Uztura deva (noteiktam laikposmam).
- dzīvot Uzturēties (ilgāku laiku) noteiktā vietā (par cilvēkiem).
- perināties Uzturēties noteiktā vietā (par sabiedrībā nevēlamām personām).
- dzīvot Uzturēties, eksistēt noteiktā vietā, vidē (par dzīvniekiem).
- iztaisīt Uztvert un reaģēt (kādā noteiktā veidā).
- sagaršot Uztvert, konstatēt (kā) garšu (parasti tikai nedaudz izteiktu).
- nokopt Vācot ko prom, liekot ko noteiktā vietā, sakārtot, iztīrīt (piem., telpu, apkārtni).
- komanda Vadības signāls veikt noteiktu (datora) operāciju.
- apstāvēt Vadīt bēru ceremoniju, teikt izvadīšanas runu.
- nolidot Vadīt lidaparātu vai būt par lidamšīnas apkalpes locekli (noteiktu laikposmu).
- novaidēt Vaidot izrunāt; gaužoties, žēlojoties noteikt, pateikt (ko).
- novaimanāt Vaimanājot noteikt, pateikt (ko).
- pa virsu vairāk par noteikto, paredzēto, vajadzīgo; papildus.
- kampaņa Vairākas noteiktā laikposmā īstenotas militāras operācijas ar kopīgu stratēģisku mērķi.
- mētāties Vairākkārt (parasti nenopietni) runāt, teikt (ko).
- radināt Vairākkārt iedarbojoties (uz kādu), panākt, ka pakāpeniski izveidojas (vēlamas īpašības, noteikti paradumi, spējas piemēroties kādiem apstākļiem u. tml.).
- papukstēt Vairākkārt izteikt nelielu neapmierinātību.
- tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt.
- knābāt Vairākkārt teikt (kādam) ko asu, dzēlīgu.
- mētāt Vairākkārt teikt, sacīt (ko).
- iepraktizēties Vairākkārt veicot (noteiktas darbības), ilgstošāk strādājot, iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, veiklību u. tml.
- malt Vairākkārt, atkārtoti ko teikt, stāstīt.
- laipot Vairīties no noteiktas rīcības, sava viedokļa paušanas.
- grāmatiņa Vākos iestiprināts neliela formāta dokuments ar noteiktu tekstu.
- pārvaldīt Valdīt (pār noteiktu teritoriju); valdot (pār ko), vadīt, pārzināt (tā) darbību.
- regālija Valdnieka monopoltiesības uz noteiktiem ienākumiem (piem., no monētu kalšanas, tirgus nodevām, dzintara ieguves u. tml.).
- novaldīt Valdot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- zilbes intonācija valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē.
- zilbes akcents valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē.
- sociolekts Valodas paveids, kas raksturīgs noteiktam sabiedrības slānim vai sociālai grupai; sociālais dialekts.
- sociālais dialekts valodas paveids, kas raksturīgs noteiktam sabiedrības slānim vai sociālai grupai; sociolekts.
- rakstība Valodas vienību pieraksta sistēma, ievērojot noteiktus atveides principus.
- sintagma Valodas vienību secīgs kārtojums tekstā noteiktās attieksmēs.
- sintagmātika Valodas vienību secīgs kārtojums tekstā noteiktās attieksmēs.
- kara stāvoklis valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai; karastāvoklis.
- karastāvoklis Valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai.
- karaspēks Valsts bruņotie spēki; bruņoto spēku veids ar noteiktu specializāciju, organizāciju.
- institūcija Valsts iestāde vai sabiedriska organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves jomā, piem., likumdošanā, tiesu darbā; struktūrvienība.
- sankcija Valsts iestādes iedarbības līdzeklis, arī kriminālsods, ko piemēro noteiktu normu un noteikumu pārkāpējiem.
- pārkrievošana Valsts politika, šīs politikas noteikta mērķtiecīga darbība, lai (kas, kāds) pārkrievotos.
- tiesa Valsts varas institūcija, kas likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas; celtne, telpas, kur darbojas šāda institūcija.
- tiesības Valsts varas noteiktas un nodrošinātas obligātas sociālas normas, kas ietvertas likumos un pieņemtajos lēmumos.
- stāvoklis Valsts varas noteikts režīms, kārtība (valstī, kādā tās daļā).
- peldošs valūtas kurss valūtas kurss, kura cena tiek noteikta tirgū.
- atklāt Vaļsirdīgi izteikt, uzticēt; darīt zināmu.
- ļaut sirdij vaļu Vaļsirdīgi pateikt ko par sevi.
- virtuāls Varbūtējs, iespējams; tāds, kas var parādīties vai kam noteiktos apstākļos jāparādās.
- rekcija Vārda īpašība piesaistīt atkarīgo komponentu noteiktā formā.
- salīdzinājums Vārdos izteikts divu priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, satuvinājums, kas pamatojas uz to līdzību; vārdu savienojums, kam ir noteikta sintaktiska forma šāda saistījuma, satuvinājuma izteikšanai.
- zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
- noraidījums Vārdos vai rakstveidā izteikts atteikums.
- termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
- skaitlis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
- vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
- izteikums Vārdu savienojums (parasti viens vai vairāki teikumi), kurā izteikta, piem., atziņa, secinājums, paskaidrojums u. tml.
- skaitāmpantiņš Vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai; skaitāmais pantiņš.
- skaitāmais pantiņš vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai; skaitāmpantiņš.
- pagūt Varēt (ko izdarīt) savlaicīgi, noteiktā laikposmā; paspēt.
- slodze Veicamo darbu daudzums, to norma, kas atbilst izpeļņā noteiktā laika vienībai.
- apdrošināt Veicot iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu (piem., kad zaudēts īpašums, darbaspējas, dzīvība).
- trāpīt Veicot kādas darbības, skart ko, virzīt, virzīties uz ko u. tml., lai sasniegtu noteiktu rezultātu.
- nokristīt Veicot kristības ceremoniju, dot vārdu un padarīt (kādu) par noteiktas kristīgās konfesijas piederīgo.
- rēķināt Veicot matemātisku darbību vai matemātiskas darbības, noteikt (kā daudzumu, lielumu, vērtību u. tml.); veikt aprēķinus.
- forma Veidne (noteikta apveida piešķiršanai).
- izveidot Veidojot izgatavot (ko); panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- ieveidot Veidojot panākt, ka (kas) iegūst (noteiktu formu, izskatu).
- izveidot Veidojot piešķirt (noteiktu veidu, formu).
- veidnis Veidojums (piemēram, no kokmateriāliem, metāla), kas nodrošina noteiktu iepildītās betona masas stāvokli līdz sacietēšanai.
- kristalizēt Veidot (ko, piem., formulējumu) ļoti skaidru, noteiktu, precīzu, atbrīvojot no liekā, nevajadzīgā.
- strukturēt Veidot (ko) ar noteiktu struktūru; konstatēt (kā) struktūru.
- formalizēt Veidot (ko) pēc noteiktas gatavas formas, zināmas struktūras.
- perforēt Veidot noteiktu caurumu kombināciju; veidot robus (kā malās); caurumot.
- vērtēt Veidot noteiktu spriedumu, atziņu, secinājumu par kā (piemēram, par cilvēka, tā spēju, priekšmeta, vietas, telpas, norises) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, to līmenim.
- taisīt Veidot, veikt darbību ar noteiktām sava ķermeņa kustībām.
- izteiksme Veids, kādā (kas) tiek izteikts.
- strādāt Veikt algotu darbu (noteiktu laikposmu).
- strādāt Veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem).
- strādāt Veikt noteiktas darbības, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
- darboties Veikt noteiktas funkcijas (par dzīvu organismu, tā daļām); norisēt (par psihiskām norisēm).
- apstrādāt Veikt noteiktas operācijas, saņemot un tālāk nosūtot (ko).
- kursēt Veikt regulārus braucienus, reisus (pa noteiktu maršrutu).
- lūgt Veikt reliģisku darbību – vērsties pie Dieva vai svētajiem ar lūgšanu (2); lūgšanā izteikt savas vēlēšanās, arī pateicību.
- parastais vekselis vekselis, kurā ietverta kādas personas saistība samaksāt vekselī minētajai personai norādīto naudas summu noteiktā termiņā un vietā.
- trata Vekselis, kurā ietverts vekseļa devēja rakstisks rīkojums aizņēmējam norādītā termiņā un vietā noteiktu naudas summu vekselī ierakstītajai trešajai personai vai vekseļa uzrādītājam; pārvedu vekselis.
- sasaukums Vēlētu (valsts orgāna, sabiedriskas organizācijas u. tml.) locekļu kopums, kuri noteiktu laiku īsteno (šī valsts orgāna, sabiedriskās organizācijas) kompetenci.
- novilkt Velkot virzīt uz leju, līdz galam (ko); velkot novietot (ko) noteiktā stāvoklī, lai iedarbinātu (piem., ierīci, mehānismu).
- pēdējā vēlēšanās vēlme, lūgums, kas izteikts neilgi pirms nāves.
- pārmalt Vēlreiz atkārtot, vēlreiz apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
- saveltnēt Veltnējot panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; veltnējot izveidot (ko).
- noskatīties Vērīgi, arī ar noteiktu attieksmi skatīties (uz ko, kur u. tml.).
- koncentrēt Vērst (skatienu) uz noteiktu objektu.
- iecentrēt Vērst, koncentrēt (vienā noteiktā virzienā).
- stādīt Vērtējot izvirzīt (kādu, ko) kāda grupējuma, kopuma u. tml. noteiktā vietā, līmenī.
- novērtēt Vērtējot noteikt (kā vērtību skaitliskā izteiksmē).
- novērtēt Vērtējot noteikt (kāda, kā) kvalitāti, atbilstību noteiktām prasībām.
- novērtēt Vērtējot noteikt, arī izprast, apzināties, izvērtēt (ko).
- novērtēt Vērtējot pēc pieņemtas sistēmas, noteikt (zināšanu, prasmes u. tml.) līmeni, pakāpi.
- pārvērtēt Vērtēt, noteikt (kā) vērtību vēlreiz, atkārtoti.
- vekselis Vērtspapīrs – likumā noteiktas formas dokuments, kurā ietvertas naudas saistības.
- flora Vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (kādā noteiktā teritorijā); augu valsts.
- fauna Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums (noteiktā teritorijā); dzīvnieku valsts.
- nācija Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība noteiktā teritorijā ar kopīgu valodu, kultūru un psiholoģiskām īpatnībām; tauta, kurai ir sava valsts.
- arodizglītība Vidējā profesionālā izglītība, kurā tiek sagatavoti kvalificēti darbinieki noteiktām profesijām.
- notrallināt Vieglprātīgi pavadīt, nodzīvot (noteiktu laikposmu).
- vējīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējains (2).
- vējains Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējīgs.
- tvaiks Viela gāzveida stāvoklī, kas noteiktos apstākļos atrodas ar tās pašas vielas kondensēto stāvokli (šķidro vai cieto fāzi).
- krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai tas atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
- kodolsprāgstviela Viela, kas noteiktu fizikāli ķīmisku reakciju rezultātā izraisa kodolsprādzienu.
- kontrastviela Viela, ko izmanto, lai rentgenoloģiskajā izmeklēšanā padarītu saskatāmus noteiktus orgānus.
- materiāls Viela, priekšmets u. tml., kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā; viela, izejviela.
- molmasa Vielas viena mola masa, kas izteikta kilogramos (kg/mol) vai gramos (g/mol).
- skaldāmie materiāli vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos.
- bārstīt Vienā laidā teikt (ko).
- stacija Viena no 14 ar attiecīgu attēlu iezīmētām vietām, kas paredzēta noteikta Jēzus Kristus ciešanu notikuma apcerei (katoļu baznīcā).
- ģeogrāfiskais garums viena no trim ģeogrāfiskajām koordinātām, grādos izteikts attālums no sākuma meridiāna (nullmeridiāna) austrumu vai rietumu virzienā.
- iedaļa Viena no vienādām atzīmēm (mērinstrumenta, mērierīces) skalā; attālums starp šādām blakus esošām atzīmēm (kas atbilst noteiktam mērāmam lielumam).
- kā pagadās vienalga kā, bez noteiktas kārtības.
- baznīca Vienas konfesijas ticīgo organizācija ar noteiktu dogmatiku un tradīcijām.
- populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
- valūtas kurss vienas valsts nauda, kas izteikta citas valsts naudas vienībās.
- runāt pie sevis vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
- runāties (pašam) ar sevi vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
- runāt pašam ar sevi vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
- runāt (pašam) ar sevi vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
- kūlis Viendabīga, vienmērīga (kā) plūsma, kas izplatās no viena punkta, avota noteiktā virzienā.
- paātrinājumtaustiņš Vienlaicīgi nospiežamu tastatūras taustiņu kombinācija, kas nodrošina noteiktas funkcijas izpildi.
- sadraudze Vienota (cilvēku) kopa, noteikts kopums.
- noalgot Vienoties par konkrēta darba vai pienākumu izpildi, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
- līgt Vienoties par strādāšanu (pie kāda, par ko) uz laiku par noteiktu atalgojumu.
- slēgt Vienoties, uzņemoties noteiktas saistības (ar ko), arī atbildību (par ko).
- pilnvarojums Vienpusīgs akts, ar ko pilnvardevējs pilnvaro personu, organizāciju u. tml. veikt noteiktu darbību.
- mājiens Vienreizēja paveikta darbība --> māt; (rokas, galvas) kustība ar noteiktu nozīmi.
- sabiedriski ekonomiskā formācija viens no posmiem cilvēces attīstības vēsturē, kam raksturīgs noteikts ražošanas veids.
- sērija Vienveidīgu vai radniecīgu, arī pēc noteiktiem standartiem veidotu priekšmetu, ražojumu u. tml. kopums.
- telpa Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
- kalns Vieta, kas nedaudz, bet izteikti paceļas pāri apkārtnei; uzkalns.
- redzespunkts Vieta, no kuras (kas) tiek uztverts; noteikts punkts (kādā telpā), ko uztver acs.
- svīta Vietējā stratigrāfiskā iedalījuma pamatvienība, kurai ir ģeogrāfisks nosaukums un noteikta vieta stratigrāfiskajā griezumā; iežu slāņu kopums ar līdzīgu sastāvu.
- tērpt Vilkt (cilvēkam) noteiktiem, īpašiem apstākļiem paredzētu apģērbu, apģērba gabalus.
- saviļāt Viļājot izveidot (ko) noteiktā formā.
- automātisms Vingrinājumos iegūta spēja atkārtot noteiktas kustības, tās neregulējot apzināti.
- komandants Virsnieks, kas ir atbildīgs par noteiktu teritoriju vai objektu.
- starts Virzīšanās (skrējiena, brauciena u. tml.) sākums no sacensību distances noteiktas vietas; sacensību distances vieta, no kurienes sāk virzīšanos.
- laist Virzīt, arī ļaut virzīties (priekšmetam noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- pārvietoties Virzīties (kur, pa kurieni) noteiktā veidā.
- turēties solī virzīties ar noteiktu gaitas ātrumu, arī pielāgoties cita gaitai, ātrumam.
- tikt Virzīties, lai mainītu atrašanās vietu, nokļūtu noteiktā vietā.
- veikt Virzīties, pārvietoties (noteiktu attālumu, ceļu ar noteiktu garumu).
- turēties Virzīties, pārvietoties atbilstoši noteiktam virzienam, attālumam, arī noteiktām prasībām; veikt, darīt (ko) ar noteiktu ātrumu.
- savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, ka (kas) nonāk tuvu kopā vai noteiktā novietojumā (attiecībā vienam pret otru).
- aizvirzīties Virzoties (noteiktā virzienā) pārvietoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, kam priekšā).
- savirzīties Virzoties, pārvietojoties nonākt, novietoties kopā vai noteiktās telpiskās attiecībās.
- noveikt Virzoties, pārvietojoties veikt (noteiktu attālumu).
- sastāvs Visi (kāda cilvēku kopuma) locekļi, kas ir apvienoti pēc noteiktām pazīmēm.
- sastāvs Visi augi vai dzīvnieki, kas pēc noteiktām pazīmēm ir apvienoti kādā kopumā.
- nenoteiktība Vispārināta īpašība --> nenoteikts.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (1), šīs parādības konkrēta izpausme; zemkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no kādas platības noteiktā laikposmā.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskam ideālam, izraisa estētiskas jūtas.
- vajadzība Vispārināta īpašība --> vajadzīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
- pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatzināšanas un galvenās prasmes.
- skaņa Vissīkākā akustiski artikulējamā vienība ar noteiktām fizikālajām īpašībām.
- dēlis Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot baļķi (apaļkoku) noteikta biezuma plāksnēs.
- apmaldīties Zaudēt mērķtiecību, noteiktu virzienu (par domām, skatienu).
- nodūkt Zemā balsī, paklusu noteikt, pateikt.
- brāķis Zemas kvalitātes ražojums, prece (ar defektiem, bojājumiem); ražojums, kas neatbilst noteiktām prasībām, standartiem.
- vietiene Zemes daļa, kas aptver pēc reljefa izcelsmes vienotu grupējumu, kam atbilst noteikts reljefa saposmojums un augsnes cilmiežu izvietojums.
- ģeoloģija Zemes un Zemes garozas sastāvs un uzbūve (kādā noteiktā vietā).
- dzimtcilvēks Zemnieks, kas ir piesaistīts noteiktam feodāļa īpašumam.
- izzīdīt Zīdīt (jaundzimušo) līdz noteiktai attīstības pakāpei.
- fermāta Zīme nošu rakstā (𝄐), kas pagarina skaņu vai pauzi par nenoteiktu laiku (parasti pusotras, divas reizes).
- priekšmets Zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas.
- sinhronija Zinātniski pētniecisks skatījums uz valodu kā vienotu sistēmu kādā noteiktā laikposmā.
- dati Ziņas, fakti, kas savākti noteiktam mērķim (piem., analīzei).
- pārskats Ziņojums par paveikto kādā noteiktā laika posmā; atskaite.
- signalizēt Ziņot ar noteiktiem signāliem (1).
- nozvanīt Zvanot pavēstīt (noteiktu laiku).
- pludiņš Zvejas rīka peldošs elements, detaļa, kas notur to vai tā daļu noteiktā ūdentilpes dziļumā.
- nozvilnēt Zvilnot pavadīt (kādu noteiktu laikposmu).
- noņaudēt Žēlabainā balsī pateikt (ko).
- kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.
teikt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV