Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nozvanīt
nozvanīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
1.Zvanīt un pārstāt zvanīt.
PiemēriNozvanīja modinātājs.
1.1.transitīvs Zvanot pavēstīt (noteiktu laiku).
PiemēriPulkstenis nozvana divpadsmit.