Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nozvērēt
nozvērēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Nodot zvērestu, ar zvērestu apliecināt.
PiemēriNozvērēt uzticību jaunajam valdniekam.
1.1.Stingri apsolīt.
PiemēriViņa nozvērēja tādas muļķības vairs nedarīt.