nozvanīt
nozvanīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
1.Zvanīt un pārstāt zvanīt.
PiemēriNozvanīja modinātājs.
- Nozvanīja modinātājs.
- Nozvana baznīcas zvani.
- Nozvana tramvajs.
1.1.transitīvs Zvanot pavēstīt (noteiktu laiku).
PiemēriPulkstenis nozvana divpadsmit.
- Pulkstenis nozvana divpadsmit.