nozust
nozust -zūdu, -zūdi, -zūd, pag. -zudu darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt nesaskatāmam, aizvirzoties (aiz kā), attālinoties vai ievirzoties (kur).
PiemēriNozust aiz krūmiem, kokiem.
1.1.Kļūt nesaskatāmam, šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur) – par debess spīdekļiem.
PiemēriSaule nozūd aiz apvāršņa, aiz mežu galiem.
2.Doties, aiziet prom (no kurienes).
PiemēriNozust no viesu acīm.
2.1.Doties, aiziet (kur, uz kurieni).
PiemēriNozust aizkulisēs.
3.Nebūt nekur atrodamam, neatrasties meklējamā vietā; pazust (par priekšmetiem).
PiemēriČeks nozudis.
4.formā: trešā persona Beigt pastāvēt, izbeigties, izzust.
PiemēriViss sniegs jau nozudis.
4.1.Izbeigties, izzust (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriApetīte nozudusi.
Stabili vārdu savienojumiNozust no apvāršņa. Nozust no skatuves.