svērt
svērt sveru, sver, sver, arī sveru [svȩru], pag. svēru darbības vārds; transitīvs
svēriens lietvārds; vīriešu dzimte
svērums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Noteikt (kā) masu (parasti ar svariem).
PiemēriSvērt kartupeļus.
1.1.pārnestā nozīmē Rūpīgi pārdomāt.
PiemēriPrātā rūpīgi sveru, kā rīkoties.
2.intransitīvs Būt ar noteiktu masu.
PiemēriGlāze miltu sver 160 gramu.
Stabili vārdu savienojumiSvērt vienos svaros.