svērt
svērt sveru, sver, sver, arī sveru [svȩru], pag. svēru darbības vārds; transitīvs
svēriens lietvārds; vīriešu dzimte
svērums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Noteikt (kā) masu (parasti ar svariem).
PiemēriSvērt kartupeļus.
- Svērt kartupeļus.
- Svērt cukuru maisos.
- Es strādāju fermā, sveru un izsniedzu lopbarību.
- Zoodārzā svērs žirafes, lai saprastu, vai tās attīstās labi un ēd pietiekami.
1.1.pārnestā nozīmē Rūpīgi pārdomāt.
PiemēriPrātā rūpīgi sveru, kā rīkoties.
- Prātā rūpīgi sveru, kā rīkoties.
2.intransitīvs Būt ar noteiktu masu.
PiemēriGlāze miltu sver 160 gramu.
- Glāze miltu sver 160 gramu.
- Es sveru sešdesmit piecus kilogramus.
- Pieaudzis degunradzis var svērt pat 2,7 tonnas.
Stabili vārdu savienojumiSvērt vienos svaros.
- Svērt vienos svaros idioma — vērtēt (ko) vienādi.