Paplašinātā meklēšana
Meklējam svērt.
Atrasts vārdos (22):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (112):
- pārsvērt Apsvērt vēlreiz.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- ļodzīties Braucot vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
- diplomāts Cilvēks, kas savu mērķi prot sasniegt ar prasmīgu, labi apsvērtu izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
- histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju; kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
- svērējs Darītājs --> svērt.
- nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (ko darīt, veikt); iecere.
- prātot Domās risināt, apsvērt; daudz un ilgi domāt; gudrot.
- klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
- izmisums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- iefasēt Fasējot iesvērt sīkākās vienībās.
- zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt).
- pagāzt Gāžot pasvērt (piem., uz sāniem).
- pagāzties Gāžoties pasvērties (piem., uz sāniem).
- rakt Iecirst lāpstu zemē, sasvērt slīpi un izcelt piem., zemi, smiltis (par cilvēkiem).
- aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta rīcība, darbības veids, arī paņēmienu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piem., domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
- parādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- parādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- akcentēt Izcelt, uzsvērt (ko rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
- izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
- akcentēt Izrunāt (zilbi, vārdus) ar uzsvaru, akcentu (1); uzsvērt.
- nicināt Izturēties (pret kādu) ar uzsvērtu necieņu, pārākuma apziņu, pazemojoši, nevērīgi u. tml.
- daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
- sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
- vīrišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērtā zilbe.
- slīgt Liekties lejup, arī svērties uz kādu pusi.
- patiesi Lieto, lai uzsvērtu kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām.
- patiesību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- taisnību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- atklāti sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- nešus Lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek nesot.
- rāpus Lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
- olimpisks miers ļoti liela nosvērtība, savaldība.
- puskoka lēcējs nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei (nepabeidz iesākto, neizdara apsolīto u. tml.).
- šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs, strauji mainīgs.
- ļodzīties Neturoties, nespējot noturēties stingri, vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (par ķermeni, tā daļām).
- enklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās iepriekšējam runas plūsmā akcentētajam vārdam.
- proklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās nākamajam runas plūsmā uzsvērtajam vārdam.
- iesvērt Nosvērt (noteiktu daudzumu) un ievietot (iesaiņojumā, traukā).
- izsvērt Nosvērt (visu kā daudzumu); sverot sadalīt (kādu kopumu) noteiktās daļās.
- nosvērties Nosvērt sevi, savu ķermeni.
- disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
- izgāzties Nosvērties sānis un nogāzties, sagāzties.
- noteikts Nosvērts, stingrs, nesvārstīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- metrs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju izkārtojums dzejolī; pantmērs.
- pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to izkārtojums vārsmās.
- glicerīns Organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais spirts – biezs, bezkrāsains, salds šķidrums, ko izmanto par izejvielu pārtikas, parfimērijas, zāļu ražošanā, kā arī sprāgstvielu izgatavošanā.
- jambs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir neuzsvērta, bet otrā uzsvērta vai gara.
- trohajs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta un otrā neuzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai pirmā zilbe gara un otrā īsa (antīkajā jeb metriskajā vārsmošanas sistēmā).
- spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- daktils Pantmērs, kurā ir trīszilbju pēda ar uzsvērtu vai garu pirmo zilbi.
- pārakcentēt Pārāk akcentēt, uzsvērt (ko).
- šūpoties Pārvietojoties vai atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ.
- redukcija Patskaņa artikulācijas vājinājums neuzsvērtā pozīcijā.
- apsvērums Rezultāts --> apsvērt; pamatots slēdziens; motīvs (piem., kādai darbībai, rīcībai).
- histērisks Saistīts ar histēriju, tai raksturīgs; arī tāds (cilvēks), kam piemīt kaprīzes, nenosvērtība, untumi.
- sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
- nav (nekāds) joks saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
- nav joka lieta saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
- nevainīgs kā jērs saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.
- nevainīgs kā jēriņš saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.
- sist (vai) nost saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
- sazvelt Sasvērt (2).
- kantēt Sasvērt, sagāzt (parasti ko smagu) uz šķautnes, malas (piem., lai pakāpeniski pārvietotu).
- sagāzties Sasvērties, parasti stipri, arī sagrūt.
- sazvelties Sasvērties.
- šaržs Satīrisks vai humoristisks kāda cilvēka portrets, kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības.
- alauns Sērskābes dubultsāls, kas satur vienvērtīga un trīsvērtīga metāla jonus.
- emfātisks Sevišķi izcelts, uzsvērts, akcentēts, arī emocionāli izteiksmīgs.
- artikulēta runa skaidra, uzsvērti precīza runa.
- takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas taktsdaļas līdz nākamajai tikpat uzsvērtai taktsdaļai; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
- saprāts Spēja apsvērti attiekties pret jebkādu dzīves uzdevumu; prāts.
- rēķināt Spriest, domāt (par ko), apsvērt (ko).
- sabiezināt krāsas stāstot vai rakstot pārspīlēt, uzsvērt, akcentēt negatīvo.
- sānis Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.).
- sāniski Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.).
- retorisks izsauciens stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums izsaukuma teikuma veidā.
- retorisks jautājums stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums jautājuma veidā.
- klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu, piem., aizķeroties kājai, sākot slīdēt.
- bezkaislīgs Tāds, kam nav kaislību, kas neaizraujas, neļaujas jūtām; mierīgs, nosvērts, auksts.
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts kritiskos brīžos, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, izturas nosvērti, nemēdz jokot, smieties.
- nenopietns Tāds, kas joko, smejas, neizturas nosvērti; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vīrišķs Tāds, ko veido viena uzsvērta zilbe.
- nemierīgs Tāds, kura izturēšanās, uzvedība nav mierīga, nosvērta; tāds, kas ir pastiprināti kustīgs, satraukts, uzbudināts.
- sasvērties Tikt sasvērtam.
- ferīts Trīsvērtīgs dzelzs oksīda savienojums ar citu metālu oksīdiem.
- akcentēt Uzsvērt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi).
- likt uzsvaru Uzsvērt, akcentēt (vārdu, zilbi).
- pasvītrot Uzsvērt, izcelt (piem., domu, atziņu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- metrs Uzsvērto un neuzsvērto daļu maiņa (mūzikā).
- pēda Uzsvērto un neuzsvērto vai īso un garo zilbju savienojums pēc noteiktiem likumiem.
- ļodzīties Vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par stingri nenostiprinātu priekšmetu).
- plānot Veidot plānu (kā) attīstībai, norisei, darbībai; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
- sillabotoniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
- zvāļoties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; gāzelēties.
- zvalstīties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; gāzelēties.
- gāzelēties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; zvalstīties.
- zvāroties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru.
- gaisa pistole vieglprātīgs, nenopietns, nenosvērts cilvēks.
- gaisa šautene Vieglprātīgs, nenopietns, nenosvērts cilvēks.
- metrika Vienmērīga uzsvērto un neuzsvērto elementu secība.
- relatīvā virsvērtība virsvērtība, kas rodas, paaugstinot darba ražīgumu.
- absolūtā virsvērtība virsvērtība, kas rodas, pagarinot darba dienu.
- uzvijas virsvērtība virsvērtības pārpalikums.
- apdomāt Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
- dūzis Visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā kāršu sugā (vairākās kāršu spēlēs).
- dārgs Visvērtīgākais, vissvarīgākais, visnozīmīgākais (cilvēka dzīvē).
svērt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV