Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam svērt.

Atrasts vārdos (22):

Atrasts etimoloģijās (7):

Atrasts normatīvajos komentāros (2):

Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)

Atrasts vārdu savienojumos (5):

Atrasts skaidrojumos (118):

pārsvērt Apsvērt vēlreiz.
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
ļodzīties Braucot vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
diplomāts Cilvēks, kas savu mērķi prot sasniegt ar prasmīgu, labi apsvērtu izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju; kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
svērējs Darītājs --> svērt.
nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (ko darīt, veikt); iecere.
prātot Domās risināt, apsvērt; daudz un ilgi domāt; gudrot.
klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
izmisums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
iefasēt Fasējot iesvērt sīkākās vienībās.
zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt).
pagāzt Gāžot pasvērt (piem., uz sāniem).
pagāzties Gāžoties pasvērties (piem., uz sāniem).
rakt Iecirst lāpstu zemē, sasvērt slīpi un izcelt piem., zemi, smiltis (par cilvēkiem).
aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta rīcība, darbības veids, arī paņēmienu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piem., domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
parādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
parādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
akcentēt Izcelt, uzsvērt (ko rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
akcentēt Izrunāt (zilbi, vārdus) ar uzsvaru, akcentu (1); uzsvērt.
nicināt Izturēties (pret kādu) ar uzsvērtu necieņu, pārākuma apziņu, pazemojoši, nevērīgi u. tml.
daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
vīrišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērtā zilbe.
slīgt Liekties lejup, arī svērties uz kādu pusi.
patiesi Lieto, lai uzsvērtu kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām.
patiesību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
taisnību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
atklāti sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
nešus Lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek nesot.
rāpus Lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
olimpisks miers ļoti liela nosvērtība, savaldība.
puskoka lēcējs nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei (nepabeidz iesākto, neizdara apsolīto u. tml.).
šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs, strauji mainīgs.
ļodzīties Neturoties, nespējot noturēties stingri, vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (par ķermeni, tā daļām).
enklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās iepriekšējam runas plūsmā akcentētajam vārdam.
proklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās nākamajam runas plūsmā uzsvērtajam vārdam.
iesvērt Nosvērt (noteiktu daudzumu) un ievietot (iesaiņojumā, traukā).
izsvērt Nosvērt (visu kā daudzumu); sverot sadalīt (kādu kopumu) noteiktās daļās.
nosvērties Nosvērt sevi, savu ķermeni.
disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
izgāzties Nosvērties sānis un nogāzties, sagāzties.
noteikts Nosvērts, stingrs, nesvārstīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
metrs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju izkārtojums dzejolī; pantmērs.
pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to izkārtojums vārsmās.
glicerīns Organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais spirts – biezs, bezkrāsains, salds šķidrums, ko izmanto par izejvielu pārtikas, parfimērijas, zāļu ražošanā, kā arī sprāgstvielu izgatavošanā.
jambs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir neuzsvērta, bet otrā uzsvērta vai gara.
trohajs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta un otrā neuzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai pirmā zilbe gara un otrā īsa (antīkajā jeb metriskajā vārsmošanas sistēmā).
spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
daktils Pantmērs, kurā ir trīszilbju pēda ar uzsvērtu vai garu pirmo zilbi.
pārakcentēt Pārāk akcentēt, uzsvērt (ko).
šūpoties Pārvietojoties vai atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ.
redukcija Patskaņa artikulācijas vājinājums neuzsvērtā pozīcijā.
apsvērums Rezultāts --> apsvērt; pamatots slēdziens; motīvs (piem., kādai darbībai, rīcībai).
histērisks Saistīts ar histēriju, tai raksturīgs; arī tāds (cilvēks), kam piemīt kaprīzes, nenosvērtība, untumi.
sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
nav (nekāds) joks saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
nav joka lieta saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
nevainīgs kā jērs saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.
nevainīgs kā jēriņš saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.
sist (vai) nost saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
sazvelt Sasvērt (2).
kantēt Sasvērt, sagāzt (parasti ko smagu) uz šķautnes, malas (piem., lai pakāpeniski pārvietotu).
sagāzties Sasvērties, parasti stipri, arī sagrūt.
sazvelties Sasvērties.
šaržs Satīrisks vai humoristisks kāda cilvēka portrets, kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības.
alauns Sērskābes dubultsāls, kas satur vienvērtīga un trīsvērtīga metāla jonus.
emfātisks Sevišķi izcelts, uzsvērts, akcentēts, arī emocionāli izteiksmīgs.
artikulēta runa skaidra, uzsvērti precīza runa.
takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas taktsdaļas līdz nākamajai tikpat uzsvērtai taktsdaļai; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
saprāts Spēja apsvērti attiekties pret jebkādu dzīves uzdevumu; prāts.
rēķināt Spriest, domāt (par ko), apsvērt (ko).
sabiezināt krāsas stāstot vai rakstot pārspīlēt, uzsvērt, akcentēt negatīvo.
sānis Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.).
sāniski Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.).
retorisks izsauciens stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums izsaukuma teikuma veidā.
retorisks jautājums stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums jautājuma veidā.
klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu, piem., aizķeroties kājai, sākot slīdēt.
svērties svērt (1) sevi.
fasēt svērt noteiktās vienībās (parasti pārtikas preces) un iesaiņot.
pārsvērt svērt vēlreiz, atkārtoti.
lode svērtenis.
gāzties svērties (uz sāniem, apkārt); arī brukt, jukt (par ko lielu, smagu).
šķiebties svērties uz kādu pusi, kļūt šķībam.
bezkaislīgs Tāds, kam nav kaislību, kas neaizraujas, neļaujas jūtām; mierīgs, nosvērts, auksts.
svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts kritiskos brīžos, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, izturas nosvērti, nemēdz jokot, smieties.
nenopietns Tāds, kas joko, smejas, neizturas nosvērti; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vīrišķs Tāds, ko veido viena uzsvērta zilbe.
nemierīgs Tāds, kura izturēšanās, uzvedība nav mierīga, nosvērta; tāds, kas ir pastiprināti kustīgs, satraukts, uzbudināts.
sasvērties Tikt sasvērtam.
ferīts Trīsvērtīgs dzelzs oksīda savienojums ar citu metālu oksīdiem.
akcentēt Uzsvērt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi).
likt uzsvaru Uzsvērt, akcentēt (vārdu, zilbi).
pasvītrot Uzsvērt, izcelt (piem., domu, atziņu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
metrs Uzsvērto un neuzsvērto daļu maiņa (mūzikā).
pēda Uzsvērto un neuzsvērto vai īso un garo zilbju savienojums pēc noteiktiem likumiem.
ļodzīties Vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par stingri nenostiprinātu priekšmetu).
plānot Veidot plānu (kā) attīstībai, norisei, darbībai; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
sillabotoniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
zvāļoties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; gāzelēties.
zvalstīties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; gāzelēties.
gāzelēties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; zvalstīties.
zvāroties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru.
gaisa pistole vieglprātīgs, nenopietns, nenosvērts cilvēks.
gaisa šautene Vieglprātīgs, nenopietns, nenosvērts cilvēks.
metrika Vienmērīga uzsvērto un neuzsvērto elementu secība.
relatīvā virsvērtība virsvērtība, kas rodas, paaugstinot darba ražīgumu.
absolūtā virsvērtība virsvērtība, kas rodas, pagarinot darba dienu.
uzvijas virsvērtība virsvērtības pārpalikums.
apdomāt Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
dūzis Visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā kāršu sugā (vairākās kāršu spēlēs).
dārgs Visvērtīgākais, vissvarīgākais, visnozīmīgākais (cilvēka dzīvē).

Atrasts piemēros (101):

sirpis ..viņa milzīgais sirpja deguns raudzījās tieši svērteniski lejup..
lauķis "Labrīt!" Nīna uzsvērti saka, lai norādītu uz lauķa nepieklājību.
svērtuve 17. gs. celtajā svērtuvē tika turēti precīzi svari tirgotāju vajadzībām.
nenosvērts Agresīva, rupja un nenosvērta sieviete.
apsvērt Apsvērt iespēju pārcelties uz dzīvi pilsētā.
apsvērt Apsvērt katru sakāmo vārdu.
apsvērt Apsvērt priekšlikumu.
apsvērt Apsvērt radušos situāciju.
par Apsvērt visus par un pret.
pret Apsvērt visus par un pret.
apsvērt Apsvērt, cik daudz naudas var iztērēt.
apsvērt Apsvērt, kā rīkoties.
svērtenis Auklas svērtenis.
sasvērt Benzīna pļāvējiem ir ierobežota darbošanās nogāzēs, tos nedrīkst sasvērt vairāk par 30 grādiem.
pārsvērties Bērnus ūdenī nevajadzētu atstāt uz piepūšamajiem matračiem, jo tie var pārsvērties un apgāzties.
trakulīgs Cik mierīga un nosvērta ir Kristīne, tik trakulīgs Edgars.
persieši Cilvēkiem patīk simpātiskie, ar nosvērtu raksturu apveltītie persieši.
uzsvērt Gleznā uzsvērtas personāžu apaļīgās formas.
nosvērts Gudrs un nosvērts politiķis.
uzsvērts Ģērbties uzsvērti vienkārši.
iesvērt Iesvērt divus kilogramus ābolu.
iesvērt Iesvērt konfektes.
izsvērt Izsvērt cukuru pa kilogramam.
izsvērt Izsvērt padarīto.
izsvērt Izsvērt preces.
izsvērt Izsvērt savu dzīvi.
izsvērt Izsvērti komentāri.
izsvērt Izsvērts cilvēks.
izsvērt Izsvērts tumšo un gaišo laukumu pretnostatījums.
uzsvērts Izturēties uzsvērti laipni.
sasvērt Ja vētras laikā no stiprinājumiem norauj dzinēju, tas var sasvērt kuģi uz vienu pusi.
sānis Kuģis sāka svērties sāņus.
virsvērtība Labdarības pasākuma virsvērtība bija cilvēku pozitīvās emocijas.
svērties Lai kontrolētu svaru, ieteicams regulāri svērties.
svērties Laivā iekļuva ūdens un tā sāka svērties uz vienu pusi.
lietišķs Lietišķs un nosvērts cilvēks.
pārsvērt Lūgt pārdevējam pārsvērt pirkumu.
mierīgs Mierīgs, nosvērts cilvēks.
svērtenis Montāžas svērtenis.
nenosvērts Nenosvērta psihe.
nenosvērts Nenosvērta rīcība, uzvedība.
nenosvērts Nenosvērts cilvēks.
nenosvērts Nenosvērts raksturs.
nepastāvīgs Nenosvērts, nepastāvīgs raksturs.
taktsdaļa Neuzsvērta taktsdaļa.
zilbe Neuzsvērta zilbe.
nomērīt Nomērīt un nosvērt zīdaini.
bezmēns Nosvērt ar bezmēnu.
nosvērt Nosvērt kartupeļu maisu.
nosvērt Nosvērt kravu.
labība Nosvērt labību.
nocirpt Nosvērt nocirpto vilnu.
nosvērt Nosvērt salasītās dzērvenes.
nosvērt Nosvērt vienu kilogramu siera.
gaita Nosvērta gaita.
nosvērts Nosvērta rakstura cilvēks.
nosvērts Nosvērta rīcība.
nosvērts Nosvērta, pašapzinīga personība.
nosvērties Nosvērties par labu kādai partijai.
nosvērties Nosvērties pirms un pēc diētas ievērošanas.
nosvērties Nosvērties vairākuma pusē.
sasvērties Pagaidām viss veicās labi, bet mirklī notikumi varēja sasvērties pavisam uz otru pusi.
pārsvērt Pārsvērt kravu.
ķirbjaugs Pēc ķīmiskā sastāva melone ir visvērtīgākais ķirbjaugs.
sastāvs Pēc ķīmiskā sastāva melones ir visvērtīgākais ķirbjaugs.
svērt Pieaudzis degunradzis var svērt pat 2,7 tonnas.
nenosvērts Psihiski nenosvērts dzīvnieks.
svērtenis Pulksteņa svērtenis.
rāms Rāms, nosvērts cilvēks.
svērtenis Rīkstnieka darbarīki ir kārklu klūdziņa un svērtenis.
pārsvērties Ritēja spēle, kuras svaru kausi varēja pārsvērties kā viena, tā otra pretinieka pusē.
uzsvērt Runā uzsvērt sadarbības nozīmi.
nosvērts Runāt mierīgā nosvērtā balsī.
sasvērt Sasvērt kartupeļus maisos pa 10 kg.
sasvērt Sasvērt ķiršus kastītēs.
sasvērt Sasvērt miltus paciņās.
trīsvērtīgs Savienojumos alumīnijs ir trīsvērtīgs.
svērtenis Sena navigācijas ierīce bija svērtenis, kas tika izmantots ne tikai dziļuma mērīšanai, bet arī grunts īpašību noteikšanai.
stabils Stabils, nosvērts cilvēks.
notušēt Stāstā uzsvērts labais un notušēts sliktais.
svērt svērt cukuru maisos.
svērt svērt kartupeļus.
svērtenisks svērteniska līnija.
sasvērt Šķīvi drīkst sasvērt nedaudz prom no sevis, lai zupu būtu vieglāk izēst.
tektonika Telpās uzsvērta tektonika ar ailu plašo atvērumu, pilastru grupējumu.
trīsvērtīgs Trīsvērtīgā slāpekļa savienojumi.
trīsvērtīgs Trīsvērtīgās dzelzs hidroksīds.
trīsvērtīgs Trīsvērtīgās skābes.
nosvērties Uzkāpt uz svariem un nosvērties.
būtisks Uzsvērt būtiskākos jautājumus.
uzsvērt Uzsvērt ritma akcentus.
uzsvērt Uzsvērt svešā īpašvārda pirmo zilbi.
taktsdaļa Uzsvērta taktsdaļa.
uzsvērts Uzsvērta vienaldzība runā.
zilbe Uzsvērta zilbe.
vilkt Uzsvērti gari vilkt vārdus.
vārsma Uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
svērtenisks Vējš viļņos mētāja kuģi kā spalviņu un vēla te svērteniski, te guleniski.
dominance Vīriešu dominance tika uzsvērta kā valdošā.
svērtspēja Virtuves svaru svērtspēja ir 5 kilogrami.
nomērīties Visiem der laiku pa laikam nosvērties un nomērīties.

svērt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV