nomērīt
nomērīt -īju, -ī, -ī, arī -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Mērot iegūt datus par (kā) garumu, platumu u. tml.
PiemēriNomērīt un nosvērt zīdaini.
- Nomērīt un nosvērt zīdaini.
- Nomērīt garumu.
- Nomērīt loga platumu.
- Nomērīt vidukļa apkārtmēru.
1.1.Mērot piešķirt, iedalīt.
PiemēriNomērīt 10 ha zemes.
- Nomērīt 10 ha zemes.
2.Vērtējoši (ar acīm, skatienu) apskatīt, novērtēt.
PiemēriAr skatienu nomērīt meiteni.
- Ar skatienu nomērīt meiteni.
Stabili vārdu savienojumiKā nomērīti. Kā nomērīts.
- Kā nomērīti idioma — vienāda lieluma.
- Kā nomērīts idioma — pašā laikā; precīzi atbilstošs.