nomest
nomest -metu [-mȩtu], -met, -met [-mȩt], pag. -metu transitīvs, darbības vārds
1.Metot, ar metienu novirzīt (ko) lejā, zemē vai pieļaut, ka (kas) nokrīt; nosviest.
PiemēriNomest konfekšu papīrīti zemē.
1.1.Ar strauju kustību nevērīgi nolikt, novietot.
PiemēriNomest mugursomu uz grīdas.
1.2.Strauji atbrīvoties (no tā, ko tur rokās); strauji nolikt.
PiemēriNomest telefona klausuli.
2.Ar strauju kustību novirzīt nost.
PiemēriNomest segu un piecelties no gultas.
2.1.Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus).
PiemēriViņi nometa drēbes un metās ūdenī.
3.Metot (no lidaparāta), panākt, ka (kas) nonāk lejā, zemē u. tml.
PiemēriLidmašīna nomet vairākas bumbas.
4.Atbrīvoties (no vecā apspalvojuma, ragiem u. tml.).
PiemēriNomest ragus.
5.Atbrīvoties (no liekā svara), samazināt (savu svaru).
PiemēriNomest lieko svaru.
Stabili vārdu savienojumiNomest svaru.
5.1.Atbrīvoties (no tā, kas traucē, apgrūtina).
PiemēriNomest slogu.
5.2.Atbrīvoties (no netikuma), atmest (nevēlamu paradumu).
PiemēriNomest smēķēšanu.
6.sarunvaloda Atbrīvot (kādu no darba).
PiemēriNomest no amata.
Stabili vārdu savienojumiNomest cimdu. Nomest ieročus. Nomest masku. Nomest zemē.