nomētāt
nomētāt [nùomȩ̃tât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Apmētāt (kādu, ko).
PiemēriNomētāt ar jēlām olām.
1.1.Apmētājot (ar akmeņiem), nonāvēt.
PiemēriNomētāt ar akmeņiem sievieti par laulības pārkāpšanu.
2.Nenolikt vietā; nevīžīgi, nekārtīgi nomest; izmētāt (ko).
PiemēriNomētāt savas kurpes.
2.1.Izmētājot (ko), noklāt (ar to kādu virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriAr cigarešu izsmēķiem nomētāta grīda.
Stabili vārdu savienojumiNomētāt ar akmeņiem. Nomētāt ar cepurēm. Nomētāt ar dubļiem.