nomērīt
nomērīt -īju, -ī, -ī, arī -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Mērot iegūt datus par (kā) garumu, platumu u. tml.
PiemēriNomērīt un nosvērt zīdaini.
1.1.Mērot piešķirt, iedalīt.
PiemēriNomērīt 10 ha zemes.
2.Vērtējoši (ar acīm, skatienu) apskatīt, novērtēt.
PiemēriAr skatienu nomērīt meiteni.
Stabili vārdu savienojumiKā nomērīti. Kā nomērīts.