Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nomērcēt
nomērcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Mērcējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības.
PiemēriNomērcēt siļķi.