Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nomērcēt
nomērcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
Mērcējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības.
PiemēriNomērcēt siļķi.