nomērcēt
nomērcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Mērcējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības.
PiemēriNomērcēt siļķi.
- Nomērcēt siļķi.
- Nomērcētas melnās plūmes.
- Zirņus, pupiņas pirms vārīšanas vajag nomērcēt.