Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nomētāties
nomētāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ilgāku laiku (kur) mētājoties, nebūt vairs atrodamam, pazust.
PiemēriZibatmiņa kaut kur nomētājusies.
  • Zibatmiņa kaut kur nomētājusies.
  • Lai rokdarbu piederumi nenomētātos, var likt tos maisiņos.
2.Ilgāku laiku mētāties (pa gultu).
PiemēriNomētāties pa gultu līdz trijiem naktī.
  • Nomētāties pa gultu līdz trijiem naktī.
3.Ilgāku laiku mētāties, klīst (pa kurieni), atrasties, būt (kādā vietā).
PiemēriVisu dienu nomētāties pa pilsētu.
  • Visu dienu nomētāties pa pilsētu.
  • Iespējams, putns visu ziemu nomētājies tepat Latvijā.