nometnieks
nometnieks [nuõmetniẽks] lietvārds; vīriešu dzimte
nometniece [nuõmetniẽce] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Putns, kam viss dzīves cikls – ligzdošana, barošanās un ziemošana – noris vienā noteiktā teritorijā; pretstats: gājputns.
PiemēriFazāni ir nometnieki, apmešanās vietu nemēdz mainīt.
1.1.Dzīvnieks, kas pastāvīgi uzturas kādā apvidū, neaizklejo tālu no vairošanās vietām.
PiemēriKurmji ir nometnieki un savu dzīvesvietu nemaina.
2.formā: daudzskaitlis Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā; pretstats: klejotāji.
PiemēriNometnieku cilts.