Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nometņot
nometņot [nuõmetņuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos.
PiemēriBērni vēlas nometņot ik vasaru.