nometināt
nometināt [nùometinât] -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Likt apmesties uz dzīvi (kur, kādā vietā).
PiemēriNometināt kolonistus.
- Nometināt kolonistus.
1.1.Izsūtot no pastāvīgās dzīves vietas, likt apmesties uz dzīvi (kur, kādā vietā).
PiemēriIzsūtītie, kas bija nometināti Amūras apgabalā.
- Izsūtītie, kas bija nometināti Amūras apgabalā.
- Ģimene uz mūžu bija nometināta Sibīrijā.