nometinājums
nometinājums [nùometinãjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Paveikta darbība, rezultāts → nometināt.
PiemēriApmeklēt kara bēgļu nometinājuma vietu.
1.1.Soda veids – izsūtīšana no pastāvīgās dzīvesvietas un piespiedu nometināšana noteiktā vietā citur.
PiemēriMūža nometinājums.