zilbe
zilbe lietvārds; sieviešu dzimte
Runas vienība, ko veido viena vai vairākas valodas skaņas noteiktā secībā un ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.
PiemēriUzsvērta zilbe.
- Uzsvērta zilbe.
- Neuzsvērta zilbe.
- Slēgta zilbe.
- Zilbes ritms.
- Zilbju mīkla.
- Neizdvest ne zilbi.
- Dalīt vārdus zilbēs.
- Zilbei raksturīgs skanīguma pieaugums, kulminācija un atslābums.
- Vārdā "va-lo-da" ir trīs zilbes.
Stabili vārdu savienojumiGara zilbe. Īsa zilbe. Vaļēja zilbe.
- Gara zilbe — zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
- Īsa zilbe — joma: valodniecība zilbe, kuras centrā ir īss patskanis vai skanenis.
- Vaļēja zilbe — joma: valodniecība zilbe, kas beidzas ar patskani vai divskani.
- Zilbes akcents — valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē.
- Zilbes beigas — zilbes daļa aiz zilbes kodola.
- Zilbes centrs — zilbes galvenā daļa starp zilbes sākumu un zilbes beigām.
- Zilbes intonācija — valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē.
- Zilbes kodols — zilbes galvenā daļa starp zilbes sākumu un zilbes beigām.
- Zilbes robeža — vienas zilbes beigu daļa un nākamās zilbes sākumdaļa.
- Zilbes sākums — zilbes daļa pirms zilbes kodola.
Cilme:No vācu Silbe, kam pamatā latīņu syllaba.