Paplašinātā meklēšana
Meklējam zilbe.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (44):
- gravis Diakritiska zīme ( ` ), ar ko apzīmē zilbes intonāciju, akcentu jeb uzsvaru, arī skaņas izrunas veidu.
- klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
- trallināt Dziedāt bez vārdiem, parasti, atkārtojot zilbes "tra la lā", arī jautri dziedāt.
- prosodija Fonētisko parādību kopums – skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
- hieroglifs Grafisks simbols, kas senēģiptiešu un dažās citās rakstu sistēmās apzīmē vārdus, zilbes vai atsevišķas skaņas.
- intonācija Kādai (parasti garai) zilbei raksturīgais skaņu augstums un spēks.
- daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
- sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
- vīrišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērtā zilbe.
- jambs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir neuzsvērta, bet otrā uzsvērta vai gara.
- trohajs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta un otrā neuzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai pirmā zilbe gara un otrā īsa (antīkajā jeb metriskajā vārsmošanas sistēmā).
- tanka Piecrindu bezatskaņu dzejolis (japāņu dzejā), kura pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pēdējās rindās – septiņas zilbes; attiecīgās dzejas žanrs.
- stostīties Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes.
- lalināt Runāt, lietojot zilbes ar "l" skaņu (par bērniem).
- sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
- ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras), kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm.
- ķīļu raksts seno austrumu tautu raksts, kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm; ķīļraksts.
- zilbiska skaņa skaņa, kas spēj veidot zilbes kodolu.
- četrzilbīgs Tāds, kam ir četras zilbes.
- divzilbīgs Tāds, kam ir divas zilbes.
- sešzilbīgs Tāds, kam ir sešas zilbes.
- monosillabisks Tāds, kam ir tikai viena zilbe; vienzilbīgs.
- trīszilbīgs Tāds, kam ir trīs zilbes.
- daudzzilbīgs Tāds, kam ir vairākas zilbes.
- nezilbisks Tāds, kas nespēj veidot zilbes kodolu (par skaņu).
- vienzilbīgs Tāds, kas sastāv no vienas zilbes; ļoti īss, lakonisks.
- zilbisks Tāds, kas veido zilbes kodolu (par valodas skaņām).
- sievišķs Tāds, ko veido divas zilbes, divzilbīgs (par atskaņām).
- vīrišķs Tāds, ko veido viena uzsvērta zilbe.
- septiņzilbju Tāds, kurā ir septiņas zilbes.
- monosillabiska valoda valoda, kurā ir tikai vienzilbes vārdi.
- skaniskā rakstība valodas vienību pieraksta sistēma, kurā ar rakstu zīmēm atveido skaņas vai zilbes.
- zilbes robeža vienas zilbes beigu daļa un nākamās zilbes sākumdaļa.
- slēgta zilbe zilbe, kas beidzas ar līdzskani.
- vaļēja zilbe zilbe, kas beidzas ar patskani vai divskani.
- gara zilbe zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
- īsa zilbe zilbe, kuras centrā ir īss patskanis vai skanenis.
- zilbes beigas zilbes daļa aiz zilbes kodola.
- zilbes sākums zilbes daļa pirms zilbes kodola.
- zilbes kodols zilbes galvenā daļa starp zilbes sākumu un zilbes beigām.
- zilbes centrs zilbes galvenā daļa starp zilbes sākumu un zilbes beigām.
- lauztā intonācija zilbes intonācija, kuras pirmā daļa ir kāpjoša un saspriegta, bet otrā – nesaspriegta.
- akūts Zīme (´), ko latviešu tradicionālajā fonētiskajā transkripcijā lieto kāpjošās zilbes intonācijas apzīmēšanai; zīme, ar kuru apzīmē atšķirīgu skaņas kvalitāti.
- cirkumflekss Zīme (~), ko latviešu valodniecībā lieto stieptās zilbes intonācijas apzīmēšanai.
zilbe citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV