lalināt
lalināt darbības vārds; intransitīvs
lallināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; intransitīvs
1.Dziedāt, parasti atkārtojot zilbi "la"; arī trallināt.
PiemēriMeitene ejot lalina.
1.1.pārnestā nozīmē; formā: trešā persona Dzidri, maigi skanēt (piem., par zvanu).
PiemēriPie loga lalināja vēja zvans.
2.Runāt, lietojot zilbes ar "l" skaņu (par bērniem).
PiemēriBērns savā nodabā lalina un dūdo.
2.1.Maigi, mīlīgi runāt (parasti ar bērnu).
PiemēriLalināt ar bērnu.