lalināt
lalināt darbības vārds; intransitīvs
lallināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; intransitīvs
1.Dziedāt, parasti atkārtojot zilbi "la"; arī trallināt.
PiemēriMeitene ejot lalina.
- Meitene ejot lalina.
- Lalināt muzikantiem līdzi.
- transitīvs Lalināt pie sevis dziesmiņu.
1.1.pārnestā nozīmē; formā: trešā persona Dzidri, maigi skanēt (piem., par zvanu).
PiemēriPie loga lalināja vēja zvans.
- Pie loga lalināja vēja zvans.
2.Runāt, lietojot zilbes ar "l" skaņu (par bērniem).
PiemēriBērns savā nodabā lalina un dūdo.
- Bērns savā nodabā lalina un dūdo.
- transitīvs Bērns prot lalināt vairākas skaņas.
2.1.Maigi, mīlīgi runāt (parasti ar bērnu).
PiemēriLalināt ar bērnu.
- Lalināt ar bērnu.