stostīties
stostīties [stuôstîtiês] -os, -ies, -ās, pag. -ījos atgriezenisks, darbības vārds
1.Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes.
PiemēriBērns uztraukumā stostās.
1.1.Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; stomīties.
Piemēri"K–kāpēc?" stostos aiz pārsteiguma.
1.2.Runāt ar grūtībām, neveikli (parasti svešā valodā).
PiemēriAr grūtībām stostos angliski.