strādāt
strādāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
1.Veikt noteiktas darbības, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
PiemēriLabi strādāt.
- Labi strādāt.
- Smagi strādāt.
- Strādāt no rīta līdz vakaram.
- Strādāt pie datora.
- Strādāt dārzā.
- Strādāt ārzemēs.
- Strādāt komandā.
- Strādāt ar cilvēkiem.
- Strādāt ar ķimikālijām.
- Būvnieki strādāja arī ziemā.
1.1.Veikt, parasti ilgāku laiku, šādas darbības (piem., iestādē, uzņēmumā), saņemot par to atlīdzību.
PiemēriStrādāt pamatdarbā.
- Strādāt pamatdarbā.
- Strādāt savā profesijā.
- Strādāt rūpnīcā.
- Strādāt autoservisā.
- Strādāt policijā.
- Strādāt par pavāru.
- Strādāt uz kruīzu kuģa.
- Strādāt agronoma darbu.
- Strādāju televīzijas dizaina un stila nodaļā.
- Māte strādā par audzinātāju bērnudārzā.
- Salonā strādā vairākas frizieres.
- Es uzņēmumā strādāju tikai otro mēnesi.
1.2.Veikt šādas darbības sistemātiski, ilgāku laiku (kādā nozarē, specialitātē).
PiemēriStrādāt lauksaimniecībā.
- Strādāt lauksaimniecībā.
- Strādāt ražošanā.
- Strādāt apkalpojošā sfērā.
1.3.Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko).
PiemēriStrādāt pie disertācijas.
- Strādāt pie disertācijas.
- Strādāt pie pētījuma.
- Zēns strādā pie projekta darba par skolas vēsturi.
- Konkursa dalībnieki bija cītīgi strādājuši, pētot Anšlava Eglīša daiļradi.
1.4.Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piem., ar kādu kolektīvu).
PiemēriStrādāt ar deju kopu.
- Strādāt ar deju kopu.
- Diriģents ļoti personiski strādāja ar kori, zināja katra korista vārdu.
2.Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko).
PiemēriBērns labprāt strādā ar krāsām un aplikāciju.
- Bērns labprāt strādā ar krāsām un aplikāciju.
- Strādāt ar mālu iemācījos savu vecāku keramikas darbnīcā.
- Juris ir aksesuāru un rotaslietu dizainers, viņam patīk strādāt ar metālu.
- Tēva vadībā zēni mācījušies strādāt ar cirvi, āmuru un lāpstu.
3.transitīvs Parasti savienojumā "strādāt darbu": veikt darbu.
PiemēriStrādāt fizisku darbu.
- Strādāt fizisku darbu.
- Strādāt garīgu darbu.
- Strādāt gadījuma darbus.
- Katrs, kas strādā kādu darbu, saņem noteiktu samaksu par padarīto.
3.1.Veikt algotu darbu (noteiktu laikposmu).
PiemēriStrādāt virsstundas.
- Strādāt virsstundas.
- Strādāt uz līguma pamata.
- Strādāt vasaras darbu.
3.2.sarunvaloda Darīt (parasti ko nevēlamu, negaidītu).
PiemēriKurš gan bērnībā nav strādājis palaidnības?
- Kurš gan bērnībā nav strādājis palaidnības?
- Man dzīvoklī ir trusis, viņš brīvi skraida pa māju un strādā nedarbus.
4.transitīvs Veicot agrotehniskus pasākumus, gatavot (augsni, tīrumu) sējai.
PiemēriStrādāt augsni.
- Strādāt augsni.
- Es kā lauku meitene apzinos, ko nozīmē strādāt zemi, tas ir ļoti grūti.
5.formā: trešā persona Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piem., par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
PiemēriMuzejs strādā līdz 17.00.
- Muzejs strādā līdz 17.00.
- Jaunais veikals jau strādā.
- Uzņēmums strādā maiņās.
- Kopš jaunā gada banka sākusi strādāt ar jaunu zīmolu.
5.1.Būt tādam, kas veic darbību noteiktā apjomā, noteiktā veidā, ar noteiktiem rezultātiem.
PiemēriStrādāt ar peļņu.
- Strādāt ar peļņu.
- Strādāt ar skaidru naudu.
- Ražotne strādā pie sortimenta paplašināšanas.
- Uzņēmums pērn strādājis ar 40 miljonu latu apgrozījumu.
5.2.Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
PiemēriPļaujmašīna strādā nevainojami.
- Pļaujmašīna strādā nevainojami.
- Motors strādā pie jebkuriem apgriezieniem un slodzes.
5.3.pārnestā nozīmē Iedarboties (par parādībām dabā).
PiemēriSaule un ūdens var strādāt mūsu labā, ja vien protam tos izmantot.
- Saule un ūdens var strādāt mūsu labā, ja vien protam tos izmantot.
6.formā: trešā persona Darboties, funkcionēt (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
PiemēriSirds strādā ritmiski.
- Sirds strādā ritmiski.
- Kaut arī naktīs nieres strādā intensīvāk nekā dienā, urīns izdalās mazāk.
7.formā: trešā persona Veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem).
PiemēriVēl pagājušā gadsimta vidū zirgi naski strādāja tīrumos un vilka ratus.
- Vēl pagājušā gadsimta vidū zirgi naski strādāja tīrumos un vilka ratus.
- Īpaša amortizācijas sistēma dzeņa galvā ļauj tam mežā strādāt, nenodarot sev ļaunu.
Stabili vārdu savienojumiKā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.). Strādā kā pulkstenis. Strādā kā zirgs. Strādā kā zvērs.
- Kā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.) idioma — saka par neveiklu, smagnēju cilvēku.
- Strādā kā pulkstenis idioma — saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
- Strādā kā zirgs idioma — sarunvaloda saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
- Strādā kā zvērs idioma — sarunvaloda saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
- Strādāt ar elkoņiem idioma — grūstīties.
- Strādāt melnās miesās idioma — netaupot spēkus, smagi strādāt.
- Strādāt par vēderu idioma — strādāt, atalgojumā saņemot tikai uzturu.
- Strādāt sviedriem vaigā idioma — netaupot spēkus, smagi strādāt.
- Strādāt vaiga sviedros idioma — netaupot spēkus, smagi strādāt.