Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
strādāt
strādāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
1.Veikt noteiktas darbības, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
PiemēriLabi strādāt.
  • Labi strādāt.
  • Smagi strādāt.
  • Strādāt no rīta līdz vakaram.
  • Strādāt pie datora.
  • Strādāt dārzā.
  • Strādāt ārzemēs.
  • Strādāt komandā.
  • Strādāt ar cilvēkiem.
  • Strādāt ar ķimikālijām.
  • Būvnieki strādāja arī ziemā.
1.1.Veikt, parasti ilgāku laiku, šādas darbības (piem., iestādē, uzņēmumā), saņemot par to atlīdzību.
PiemēriStrādāt pamatdarbā.
  • Strādāt pamatdarbā.
  • Strādāt savā profesijā.
  • Strādāt rūpnīcā.
  • Strādāt autoservisā.
  • Strādāt policijā.
  • Strādāt par pavāru.
  • Strādāt uz kruīzu kuģa.
  • Strādāt agronoma darbu.
  • Strādāju televīzijas dizaina un stila nodaļā.
  • Māte strādā par audzinātāju bērnudārzā.
  • Salonā strādā vairākas frizieres.
  • Es uzņēmumā strādāju tikai otro mēnesi.
1.2.Veikt šādas darbības sistemātiski, ilgāku laiku (kādā nozarē, specialitātē).
PiemēriStrādāt lauksaimniecībā.
  • Strādāt lauksaimniecībā.
  • Strādāt ražošanā.
  • Strādāt apkalpojošā sfērā.
1.3.Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko).
PiemēriStrādāt pie disertācijas.
  • Strādāt pie disertācijas.
  • Strādāt pie pētījuma.
  • Zēns strādā pie projekta darba par skolas vēsturi.
  • Konkursa dalībnieki bija cītīgi strādājuši, pētot Anšlava Eglīša daiļradi.
1.4.Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piem., ar kādu kolektīvu).
PiemēriStrādāt ar deju kopu.
  • Strādāt ar deju kopu.
  • Diriģents ļoti personiski strādāja ar kori, zināja katra korista vārdu.
2.Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko).
PiemēriBērns labprāt strādā ar krāsām un aplikāciju.
  • Bērns labprāt strādā ar krāsām un aplikāciju.
  • Strādāt ar mālu iemācījos savu vecāku keramikas darbnīcā.
  • Juris ir aksesuāru un rotaslietu dizainers, viņam patīk strādāt ar metālu.
  • Tēva vadībā zēni mācījušies strādāt ar cirvi, āmuru un lāpstu.
3.transitīvs Parasti savienojumā "strādāt darbu": veikt darbu.
PiemēriStrādāt fizisku darbu.
  • Strādāt fizisku darbu.
  • Strādāt garīgu darbu.
  • Strādāt gadījuma darbus.
  • Katrs, kas strādā kādu darbu, saņem noteiktu samaksu par padarīto.
3.1.Veikt algotu darbu (noteiktu laikposmu).
PiemēriStrādāt virsstundas.
  • Strādāt virsstundas.
  • Strādāt uz līguma pamata.
  • Strādāt vasaras darbu.
3.2.sarunvaloda Darīt (parasti ko nevēlamu, negaidītu).
PiemēriKurš gan bērnībā nav strādājis palaidnības?
  • Kurš gan bērnībā nav strādājis palaidnības?
  • Man dzīvoklī ir trusis, viņš brīvi skraida pa māju un strādā nedarbus.
4.transitīvs Veicot agrotehniskus pasākumus, gatavot (augsni, tīrumu) sējai.
PiemēriStrādāt augsni.
  • Strādāt augsni.
  • Es kā lauku meitene apzinos, ko nozīmē strādāt zemi, tas ir ļoti grūti.
5.formā: trešā persona Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piem., par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
PiemēriMuzejs strādā līdz 17.00.
  • Muzejs strādā līdz 17.00.
  • Jaunais veikals jau strādā.
  • Uzņēmums strādā maiņās.
  • Kopš jaunā gada banka sākusi strādāt ar jaunu zīmolu.
5.1.Būt tādam, kas veic darbību noteiktā apjomā, noteiktā veidā, ar noteiktiem rezultātiem.
PiemēriStrādāt ar peļņu.
  • Strādāt ar peļņu.
  • Strādāt ar skaidru naudu.
  • Ražotne strādā pie sortimenta paplašināšanas.
  • Uzņēmums pērn strādājis ar 40 miljonu latu apgrozījumu.
5.2.Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
PiemēriPļaujmašīna strādā nevainojami.
  • Pļaujmašīna strādā nevainojami.
  • Motors strādā pie jebkuriem apgriezieniem un slodzes.
5.3.pārnestā nozīmē Iedarboties (par parādībām dabā).
PiemēriSaule un ūdens var strādāt mūsu labā, ja vien protam tos izmantot.
  • Saule un ūdens var strādāt mūsu labā, ja vien protam tos izmantot.
6.formā: trešā persona Darboties, funkcionēt (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
PiemēriSirds strādā ritmiski.
  • Sirds strādā ritmiski.
  • Kaut arī naktīs nieres strādā intensīvāk nekā dienā, urīns izdalās mazāk.
7.formā: trešā persona Veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem).
PiemēriVēl pagājušā gadsimta vidū zirgi naski strādāja tīrumos un vilka ratus.
  • Vēl pagājušā gadsimta vidū zirgi naski strādāja tīrumos un vilka ratus.
  • Īpaša amortizācijas sistēma dzeņa galvā ļauj tam mežā strādāt, nenodarot sev ļaunu.
Stabili vārdu savienojumiKā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.). Strādā kā pulkstenis. Strādā kā zirgs. Strādā kā zvērs.