Paplašinātā meklēšana

Meklējam strādāt.

Atrasts vārdos (25):

Atrasts vārdu savienojumos (8):

Atrasts skaidrojumos (464):

insulīns Aizkuņģa dziedzera izstrādāts hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
radze Apavu apakšējā daļā iestrādāti adatveida izciļņi.
blanšēt Applaucējot (ar karstu ūdeni, tvaiku) apstrādāt pārtikas produktus.
kalandrēt Apstrādāt (audumu, papīru, plastmasu u. tml.) ar kalandru.
šķīvot Apstrādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
irdināt Apstrādāt (augsni), lai (to) padarītu irdenu.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
apmalot Apstrādāt (kā) malu; izveidot apmali.
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tās) iegūtu vēlamās īpašības.
dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
ķimizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piem., mainītu tā formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
dedzināt Apstrādāt (ko), pakļaujot (to) uguns iedarbībai.
beicēt Apstrādāt (koksni) ar beici.
kultivēt Apstrādāt (lauku, tīrumu u. tml.) ar kultivatoru.
kulstīt Apstrādāt (linus) ar kulstīklu, lai atdalītu šķiedru no spaļiem.
krāsot Apstrādāt (matus) ar krāsvielu, mainot (to) krāsu.
apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot zarus; apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
darināt Apstrādāt (nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot (tā) zarus; cirst, zāģēt (nocirsta, nozāģēta koka zarus).
nodarināt Apstrādāt (nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus; nocirst, nozāģēt (nocirsta, nozāģēta koka zarus).
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
apdarināt Apstrādāt (parasti sakņaugus), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
nodarināt Apstrādāt (piem., sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
lobīt Apstrādāt (piem., tīrumu) uzirdinot, apvēršot augsnes virskārtu.
darināt Apstrādāt (sakņaugus), nogriežot lapas, sīkās saknes.
kodināt Apstrādāt (sēklas) ar ķimikālijām, lai novērstu slimību izraisītājus.
adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam, konkrētajām vajadzībām.
kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
sakopt Apstrādāt (zemi, lauku), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
nošļūkt Apstrādāt (zemi) ar šļūci.
apkopt Apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamos darbus, lai (augi) labi augtu.
izbeicēt Apstrādāt ar beici vai kodīgu šķidrumu (parasti no iekšpuses).
frēzēt Apstrādāt ar frēzi, frēzmašīnu.
kveldināt Apstrādāt ar karstumu.
izkodināt Apstrādāt ar kodīgām vielām.
mīstīt Apstrādāt ar mīstīklām.
sārmot Apstrādāt ar sārmu.
notvaicēt Apstrādāt ar tvaiku (audumu, adījumus).
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
hlorēt Apstrādāt vielu ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu šīs vielas atvasinājumus.
smilšot Apstrādāt, attīrīt (ko) ar smilšu strūklu.
balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas.
karakulāda Apstrādāta karakuljēru āda (parasti kažokāda); karakuls.
vilkāda Apstrādāta vilka āda (parasti kažokāda).
āre Apstrādāta, iekopta zeme; tīrums.
art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
parazitēt Apzināti nestrādāt un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem.
piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
ecēt Ar ecēšām apstrādāt (augsni).
ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēvelmašīnu apstrādāt.
plosīties Ar grūtībām, ilgi darboties, strādāt, lai panāktu, sasniegtu (ko).
dresēt Ar īpašām metodēm izstrādāt un nostiprināt dzīvniekos vēlamus nosacījuma refleksus un iemaņas.
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
mūmija Ar konservējošām vielām pret trūdēšanu apstrādāts miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermenis.
nokult Ar labības kombainu novākt un apstrādāt.
pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
veldzētie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
dzēstie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
vīlēt Ar vīli [1] apstrādāt.
saart Arot apstrādāt (kādu platību); uzart.
apart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu); uzart.
uzart Arot apstrādāt (piemēram, tīrumu, augsni).
dežūrārsts Ārsts, kas ir norīkots strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika; dežurējošais ārsts.
uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
drāzt Atdalot skaidas (parasti ar nazi) apstrādāt; apstrādājot, parasti ar nazi, gatavot (priekšmetu).
apšuve Auduma, ādas u. tml. sloksne, ar ko apdarināts, apstrādāts (piem., apģērbs).
radze Automašīnas riepās iestrādāti asi izciļņi, kas nodrošina labāku saķeri ar ceļa segumu (piem., slidenos braukšanas apstākļos).
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
braukt mežā braukt uz mežu strādāt meža darbus.
sēdēt bez darba būt bez noteikta uzdevuma, pienākuma; nestrādāt.
vergot Būt, strādāt par vergu (1).
apcirst Cērtot apstrādāt, apdarināt (visapkārt, no visām pusēm).
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piem., nelielas spraugas ar pakulām, sūnām u. tml.); šādi apstrādāt (ko).
sula Cilvēka vai dzīvnieka orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
baltrocis Cilvēks ar nesastrādātām rokām; cilvēks, kas nav radis strādāt un izvairās no fiziska, netīra darba.
nespējnieks Cilvēks, kas (piem., slimības, vecuma dēļ) nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
naktsputns Cilvēks, kas mēdz iet gulēt ļoti vēlu, mēdz strādāt vēlu vakarā, naktīs.
jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
strādātgribētājs Cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu.
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt; aizsākums, pirmās sekmes (kādā darbā).
izstrādne Darbība, process --> izstrādāt; izstrādāšana; izstrāde.
izstrāde Darbība, process --> izstrādāt; izstrādāšana.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek apstrādāts, pārveidojot par ko citu.
turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā), atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
tapināt Darināt; veidot, izstrādāt.
monitors Datora sastāvdaļa – elektroniska ierīce ar ekrānu, kas vizuāli attēlo apstrādāto informāciju.
teksta redaktors datorprogramma, kas ļauj apstrādāt un rediģēt tekstu (veikt, piem., teksta kopēšanu, izgriešanu, ievietošanu).
nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā bloks var strādāt arī tad, ja tas ir atslēgts no sistēmas.
datne Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; fails.
vergot Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
sampleris Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuru tiek radīti un apstrādāti sampli.
uzdauzīt Dauzot apstrādāt (piemēram, cepamu gaļas gabalu).
zaļums Dažu augu (piem., diļļu, pētersīļu, seleriju) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus; augi, no kuriem iegūst šādas lapas, lakstus.
kaviārs Delikatese – īpaši apstrādāti storveidīgo un lašveidīgo zivju ikri.
pārdestilēt Destilējot pārstrādāt.
plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piem., darba, darbības, arī norises, pasākuma) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments.
robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts; vienkāršs, primitīvs.
tvertne Dobs priekšmets, trauks (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
izklīst Doties uz dažādām vietām (dzīvot, strādāt).
patentatslēga Durvīs iemontējama slēdzene, kurai iestrādāta īpaša, tikai šai vienai slēdzenei piemītoša un tās atslēgai atbilstoša tapiņu kombinācija; šādas slēdzenes atslēga.
iekšējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu); sadzīvot (1).
kulties Dzīvot, strādāt, pārvarot grūtības, trūkumu; pūlēties.
apecēt Ecējot apstrādāt (lauku); noecēt.
saecēt Ecējot apstrādāt (parasti visu vai lielāku platību).
uzecēt Ecējot apstrādāt (tīrumu, augsni).
noecēt Ecējot apstrādāt.
ieecēt Ecējot iestrādāt.
izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
safrēzēt Frēzējot ar frēzi (2), apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību).
safrēzēt Frēzējot ar frēzmašīnu, izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā.
neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., Kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
sniegadēlis Garš, diezgan plats speciāli apstrādāts dēlis, uz kura stāvot, slīd pa sniegu no kalna snovborda sporta veidā; sniega dēlis; snovborda dēlis.
kasīties Gausi, neražīgi strādāt, lēnām, tūļīgi darboties.
sagremot Gremojot pārstrādāt (uzņemtās barības vielas).
strādātgriba Griba strādāt, darboties.
tikt Gūt iespēju strādāt, mācīties (kur); sākt strādāt, mācīties (kādā darbā, mācību iestādē).
sēt Iekaisīt un iestrādāt augsnē (kā) sēklas.
ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (piem., iešūta) mala (apģērbam).
programma Iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu vispārīgais, principiālais plāns ilgākam laikposmam.
scenārijs Iepriekš izstrādāts plāns (darbībai, norisei, procesam).
uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt).
atnākt Ierasties, lai strādātu (par ko).
izmetējs Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza ārā, izmet (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
nodarbināt Iesaistīt darbā, dot iespēju strādāt; likt darīt (ko).
iestāties Iesākt strādāt.
litogrāfija Iespieduma tehnika grafikā un poligrāfijā – attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas kaļķakmens plāksnes.
pāriet Iestāties, sākt strādāt vai mācīties (citā darbavietā, citā mācību iestādē).
iemetināt Iestiprināt, iestrādāt (kāda materiāla gabalu) kur starpā (piem., ko pagarinot, aizpildot).
kūdrot Iestrādāt (parasti ieart) augsnē kūdru.
iekultivēt Iestrādāt augsnē (ar kultivatoru).
iekalt Iestrādāt kalumā.
oderēt Iestrādāt oderi (apģērbam, arī apaviem).
izoderēt Iestrādāt oderi (piem., apģērbam, apaviem).
vatēt Iestrādāt siltinājuma kārtu (piem., vates, vatelīna) (parasti tekstilizstrādājumā).
pildīt Ievietot, iestrādāt (ko citu) gatavojamā produkta iekšienē.
kapāties Ilgāku laiku (parasti daudz) strādāt, darboties.
noņemties Ilgāku laiku daudz darboties, strādāt, nopūlēties u. tml.
norakties Ilgāku laiku daudz rakt, strādāt zemes darbus.
izkalpoties Ilgāku laiku, daudz strādāt, kalpot.
izstrādāties Ilgāku laiku, daudz strādāt.
izvergoties Ilgāku laiku, daudz vergot, smagi strādāt.
piesēdēt Ilgstoši sēžot, intensīvi strādāt (pie kā).
knibināties Ilgstoši strādāt (parasti ko sīku, smalku).
muļļāt Ilgstoši, bez jūtama rezultāta strādāt (pie kā), risināt, veidot (ko).
siksna Īpaši apstrādāta (ādas, auduma u. tml.) lente.
nubuks Īpaši apstrādāta (liellopa) āda ar mīkstu, samtainu virsmu.
zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
pergaments Īpaši apstrādāta dzīvnieka (piem., aitas, kazas, teļa) āda, ko lietoja rakstīšanai.
kažokāda Īpaši apstrādāta dzīvnieka āda ar apmatojumu, ko izmanto kažoku, cepuru u. tml. izgatavošanai.
aktīvā ogle īpaši apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
medicīniskā ogle īpaši apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
pēdiņa Īpaši apstrādāta zeķu apakšējā, pēdas daļa.
āda Īpaši apstrādāts dzīvnieka ķermeņa ārējais apvalks, ko izmanto apavu, apģērbu u. tml. izgatavošanai.
zvērāda Īpaši apstrādāts dzīvnieka ķermeņa ārējais apvalks, ko izmanto apavu, apģērbu u. tml. izgatavošanai.
krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar baltu, gludu un spīdīgu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgiem plankumiem.
zobu diegs īpaši apstrādāts pavediens zobu starpu tīrīšanai.
rušināties Irdināt augsni, zemi (dārzā); strādāt dārza darbus.
atpūsties Izbeigt regulāri strādāt, darboties.
izekscerpēt Izrakstīt (vārdus, teksta daļu); apstrādāt (tekstu), izrakstot vārdus, teksta daļas.
ekscerpēt Izrakstīt no teksta noteiktā nolūkā (vārdus, teikumus u. tml.); šādā veidā apstrādāt (tekstu).
projektēt Izstrādāt (kā) projektu (1).
saprojektēt Izstrādāt (kā) projektu; izprojektēt (ko lielākā daudzumā).
apstrādāt Izstrādāt līdz galam; pārveidot (piem., tekstu, melodiju).
programmēt Izstrādāt programmu.
virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta.
aitāda Izstrādāta aitas āda (kažokāda).
bebrāda Izstrādāta bebra āda.
briežāda Izstrādāta brieža āda.
cūkāda Izstrādāta cūkas āda.
čūskāda Izstrādāta čūskas āda.
cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitāda.
kazāda Izstrādāta kazas āda.
lapsāda Izstrādāta lapsas āda (parasti kažokāda).
roņāda Izstrādāta roņa āda.
stirnāda Izstrādāta stirnas āda.
suņāda Izstrādāta suņa āda.
nutrija Izstrādāta šī dzīvnieka āda (parasti kažokāda).
polārlapsa Izstrādāta šī dzīvnieka āda, parasti kažokāda; izstrādājums no šī dzīvnieka ādas.
sudrablapsa Izstrādāta šī dzīvnieka āda, parasti kažokāda; izstrādājums no šī dzīvnieka ādas.
šinšillāda Izstrādāta šinšillas (1) āda (kažokāda).
teļāda Izstrādāta teļa āda.
tīģerāda Izstrādāta tīģera āda.
trušāda Izstrādāta truša āda (kažokāda).
ūdrāda Izstrādāta ūdra āda (kažokāda).
vāverāda Izstrādāta vāveres āda (parasti kažokāda).
būvprojekts Izstrādāts plāns, tehnoloģiskā shēma būves realizēšanai.
džinss Izturīgs, speciāli apstrādāts kokvilnas audums, ko izmanto darba un ikdienas apģērbu šūšanai.
ieveidot Izveidot (piem., attēlu, padziļinājumu); iestrādāt (ko kādā priekšmetā, materiālā).
komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
koksēt Karsējot bez gaisa pieplūdes, pārstrādāt (parasti akmeņogles) koksā.
izkārst Kāršot apstrādāt, attīrīt (piem., vilnu).
viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons.
pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni vai pārstrādāt (tos) citā priekšmetā.
pārkausēt Kausējot pārstrādāt.
caunāda Kažokāda no izstrādātas caunas ādas.
seskāda Kažokāda no izstrādātas seska ādas.
sacietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt.
nokodināt Kodinot apstrādāt (piem., sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
izkodināt Kodinot izgatavot, izveidot, arī apstrādāt.
skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
izdiena Kopējais algotā darbā nostrādātais laiks; algota darba stāžs.
sastrādāties Kopīgi strādāt; savstarpēji saskaņoti strādāt.
krokodilāda Krokodila āda (parasti izstrādāta).
nokultivēt Kultivējot apstrādāt (lauku, tīrumu).
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (piem., apgaismotu negatīvu), lai padarītu attēlu redzamu.
salāts Lakstaugs ar veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, ko lieto uzturā termiski neapstrādātus [Lactuca sativa].
kašņāties Lieki, nevajadzīgi strādāt zemes darbus, apstrādāt augsni.
izmantot Likt (kādam) darboties, strādāt savā labā; gūt labumu (no kāda).
strādināt Likt (parasti daudz) strādāt.
likt pie arkla likt art; likt strādāt.
izstrādināt Likt daudz strādāt; izkalpināt.
izkalpināt Likt kādam smagi, grūti strādāt (par mazu atlīdzību vai bez atlīdzības).
pārstrādināt Likt pārāk daudz strādāt.
izdzīt Likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt.
izsūkt Likt strādāt tik daudz, ka (cilvēks) zaudē (visus) spēkus; izkalpināt tā, ka (cilvēkam) zūd (visi) spēki.
likt darbā Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).
kalpināt Likt strādāt; izmantot.
nostrādināt Likt strādāt; panākt, ka (kāds) nostrādājas.
pielikt pie darba likt strādāt.
uzlobīt Lobot apstrādāt (piemēram, tīrumu).
palodze Loga ailes apakšējā daļā iestrādāta plāksne.
ielocīt Lokot iestrādāt, ievietot.
laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
rauties vaiga sviedros ļoti čakli strādāt.
rauties sviedriem vaigā ļoti čakli strādāt.
plēsties pušu ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
rauties pušu ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
plēsties uz pusēm ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
rauties uz pusēm ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
kā zirgs Ļoti daudz; ārkārtīgi, intensīvi (piem., strādāt).
noplēsties melnās miesās ļoti nopūlēties, smagi nostrādāties.
noplēsties vaiga sviedros ļoti nopūlēties, smagi, grūti nostrādāties.
norauties Ļoti nostrādāties.
nokalpināt Ļoti nostrādināt (kādu); likt (kādam) strādāt savā labā.
filigrāns Ļoti smalki izstrādāts, līdz pilnībai izkopts.
strādātmāka Māka, prasme strādāt.
izspiest kā citronu maksimāli izmantot, likt strādāt tā, ka zūd visi spēki.
bakterioloģiskie ieroči masveida iznīcināšanas ieroči – baktērijas vai to izstrādāti toksīni, ko lieto, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
odere Materiāls, kas ir iestrādāts apģērba, arī apavu iekšpusē.
pavīlēt Mazliet, nedaudz, vīlējot, apstrādāt (ko).
dežūrmāsa Medicīnas māsa, kas ir norīkota strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika.
piesaldēt Medicīniskos nolūkos apstrādāt ar aukstumu (ko).
smalkāda Mīksta, īpaši apstrādāta, elastīga āda, no kā izgatavo augstas kvalitātes izstrādājumus.
Morzes ābece Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
Morzes kods Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
apara Neaparta, neapstrādāta vieta tīrumā, pļavā; neaparts zemes gabals.
aizlaist zemi atmatā neapstrādāt aramzemi, ļaujot tai aizaugt.
jēlnafta Neapstrādāta nafta.
stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts.
iziet no ierindas nedarboties; nespēt strādāt.
paknibināt Neilgu laiku, mazliet pastrādāt (piem., rokdarbu).
paknibināties Neilgu laiku, mazliet pastrādāt, padarboties (ap ko).
pastrādāt Neilgu laiku, mazliet strādāt.
negludums Neizstrādāta vieta, izteiksme (tekstā, valodā).
kabatas lakats neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats, kabatlakatiņš.
kabatlakatiņš Neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats.
zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, sakņaugu lapas) lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
nercāda Nerca kažokāda (parasti izstrādāta).
strādāt melnās miesās netaupot spēkus, smagi strādāt.
strādāt vaiga sviedros netaupot spēkus, smagi strādāt.
strādāt sviedriem vaigā netaupot spēkus, smagi strādāt.
bakstīties Nevīžīgi, nolaidīgi strādāt; negribīgi, nemākulīgi darīt (ko).
napalms No naftas produktiem izstrādāts recekļains degmaisījums degbumbām un liesmumetējiem.
vēršāda Nodīrāta, apstrādāta vērša āda.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju.
jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais produkts vēl nav pilnībā apstrādāts, tā rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
nobraukt Nostrādāt (kādu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu.
nokalpot Nostrādāt (kādu laikposmu).
nolauzt Nostrādāt, nodzīvot (kādu laikposmu), parasti pārvarot grūtības, piepūloties.
stāžs Nostrādātais laiks (kādā nozarē, specialitātē, arī darbavietā).
apvīlēt Nošūt vīli (gar malu); nošujot vīli, apstrādāt.
pieteikties Oficiāli darīt zināmu savu vēlmi (kur piedalīties, strādāt, ko saņemt u. tml.) un nokārtot nepieciešamās formalitātes.
saimniekot Organizēt, vadīt darbus un strādāt (savā zemnieku saimniecībā, uzņēmumā u. tml.).
streiks Organizēta darba pārtraukšana, atteikšanās strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
izsist no ierindas padarīt kaujai nespējīgu, nespējīgu strādāt, darboties.
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties; iedvesmot (1); iejūsmināt.
pārmānīt Panākt, ka (kāds) pārnāk strādāt, darboties (citā darba vietā, kolektīvā u. tml.).
bezdarbs Parādība, kad daļa strādātspējīgo neatrod sev pastāvīgu algotu darbu.
strādāt Parasti savienojumā "strādāt darbu": veikt darbu.
darbaholisms Pārmērīga aizraušanās ar darbu, tieksme pārmērīgi daudz strādāt.
dramatizēt Pārstrādāt (parasti) epikas daiļdarbu, izveidojot lugu.
kompostēt Pārstrādāt kompostā; gatavot (kompostu).
reģenerēt Pārstrādāt ražošanas procesā vai ķīmiskā reakcijā izlietotos produktus tā, ka (tie) kļūst derīgi atkārtotai izmantošanai.
izmantot Pārstrādāt, uzņemt (organismā derīgās vielas).
pārsla Pārtikas produkts – īpaši apstrādāti, saplacināti graudi.
atstāt Pārtraukt mācīties, strādāt.
nokāpt no kuģa Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
nokāpt krastā Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
nokāpt malā Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
pārtaisīt Pārveidot, pārstrādāt (ko).
pacilāt Pastrādāt ar cilājamu darbarīku.
saimniekot Patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem strādāt, rīkoties (kur).
nobeigt Paveikt līdz galam pašu pēdējo (darbības) posmu; izveidot, izstrādāt (kā) beigu daļu.
izstrāde Paveiktā darba daudzums, izstrādātās produkcijas daudzums.
izstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (1); izstrādātais priekšmets, produkts.
izstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (2).
kārsums Paveikta darbība, rezultāts --> kārst; šādā veidā apstrādātā šķiedra.
pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1); tas, kas ir pārveidots par ko citu.
tepējums Paveikta darbība, rezultāts --> tepēt; plaisā, padziļinājumā u. tml. iestrādātais tepes kopums.
velmējums Paveikta darbība, rezultāts → velmēt; velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
halturēt Pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādāt.
startēt Piedalīties, rīkoties, lai kur iesaistītos, ko panāktu (piem., mācītos, strādātu, ieņemtu kādu stāvokli sabiedrībā).
lauku piens piens, kas iegūts lauku saimniecībā un nav apstrādāts pienotavā vai piena kombinātā.
karbonizēt Piesātināt ar ogļskābo gāzi; apstrādāt ar ogļskābo gāzi.
kalpība Piespiesta kalpošana, atkarība, pakļautība, pienākums strādāt kā labā.
piehalturēt Piestrādāt (lai gūtu papildu peļņu).
sapilināt Pilinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); pilinot (ko virsū), apstrādāt.
čipkarte Plāna plāksnīte, kurā iestrādāta mikroshēma.
viedkarte Plastikāta karte ar iestrādātu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto, piemēram, informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai, datu apstrādei un to saglabāšanai, lietotāju identificēšanai, kā arī naudas norēķiniem, pārvedumiem.
noplaucēt Plaucējot apstrādāt (ko ar ļoti karstu vai verdošu šķidrumu).
uzpolsterēt Polsterējot uzklāt (uz mēbeles), iestrādāt (tajā) elastīga, mīksta materiāla slāni.
digitālā rakstpratība prasme strādāt ar datoru un darboties interneta vidē.
datorprasme Prasme strādāt ar datoru.
strādātprasme Prasme strādāt.
strādātprieks Prieks strādāt.
spogulis Priekšmets ar īpaši apstrādātu virsmu, kas labi atstaro gaismu un rāda attēlu.
izprojektēt Projektējot izstrādāt dokumentāciju (piem., kāda objekta celtniecībai).
samplēt Radīt un apstrādāt skaņas ar sampleri.
izveidot Radošā domāšanas procesā radīt (piem., kādu tekstu, projektu, metodi); izstrādāt.
šifrēt Rakstīt, apstrādāt (tekstu), lietojot šifru (1); lasīt, iegūt informāciju no šādi apstrādāta teksta.
galaprodukts Ražošanas procesa rezultāts – produkts, kas vairs netiek tālāk pārveidots vai apstrādāts.
aprakt Rokot apstrādāt (zemi); uzrokot zemi, apstrādāt (kokus, krūmus).
tvirts Rūpīgi izstrādāts, izteiksmīgs, skaidrs, kodolīgs (par mākslas darbu, tā elementiem).
izrušināt Rušinot viscaur uzirdināt (augsni); rušinot augsni, apstrādāt (sējumus, stādījumus).
ķerties Sākt (ko) darīt, izgatavot, apstrādāt; sākt darboties (ar darbarīku, ierīci).
likties kopā sākt kopā dzīvot, darboties, strādāt.
ķerties pie darba sākt strādāt.
galete Sapresēta īpaši apstrādātu graudu plāksnīte.
iegūt Saražot, izstrādāt, izveidot.
izstrādāt Sastrādāt (augsni).
sacirst malkā sastrādāt (ko) tā, kas tas var tikt izmantots par kurināmo.
iestrādāt Sastrādāt, sagatavot (augsni, zemi) sēšanai, stādīšanai.
malka Sastrādāta (šķilās, pagalēs) koksne, ko izmanto par kurināmo.
stiklbetons Sienu paneļi, arī pārseguma plātnes ar dzelzsbetonā iestrādātiem stikla blokiem; ar stikla lauskām fakturēti dzelzsbetona paneļi.
detalizēt Sīki izstrādāt; sīki iztirzāt, analizēt.
detaļprojekts Sīki izstrādāts (celtnes, apbūves) projekts.
detālplānojums Sīki izstrādāts (kādas teritorijas, apbūves) plānojums.
detalizēts Sīki izstrādāts; sīki iztirzāts, izanalizēts.
lietojamība Sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var iemācīties tās izmantošanu; strādāt ar to.
kalt Sitot ar āmuru, apstrādāt (metālu); šādā veidā strādāt.
izslīpēt Slīpējot izveidot; slīpējot apstrādāt.
(ar) sviedriem laistīt smagi fiziski strādāt.
(ar) sviedriem slacīt smagi fiziski strādāt.
liet sviedrus smagi strādāt (parasti kā labā).
liekt muguru Smagi strādāt.
locīt muguru Smagi strādāt.
rauties melnās miesās smagi, intensīvi strādāt (parasti fizisku darbu).
malt Smalcinot īpašā ierīcē, iekārtā ar rotējošām detaļām, pārstrādāt (produktu) pulverveidā vai ļoti sīkās daļiņās; šādā veidā iegūt (ko).
filigrāns Smalki izstrādāts.
matča Smalks tējas pulveris no īpaši audzētām un apstrādātām zaļās tējas lapām, ko tradicionāli lieto Austrumāzijā.
miglot Smidzinot augus ar ķimikālijām, apstrādāt (kādu platību).
velūrs Speciāli apstrādāta teļāda.
lakāda Speciāli apstrādāta, ar laku pārklāta āda.
ševroāda Speciāli apstrādāta, mīksta kazāda; ševro.
ševro Speciāli apstrādāta, mīksta kazāda; ševroāda.
darbspēja Spēja strādāt.
darbaspējas Spējas strādāt; darba veikšanai nepieciešamās fiziskās un psihiskās spējas.
rauties Spraigi, intensīvi darīt (ko); darboties; strādāt.
ieraut Spraigi, intensīvi strādāt; saraut.
nodarbinātība Stāvoklis, kad cilvēki ir iesaistīti darbā, kad ir iespēja strādāt.
nepabeigtība Stāvoklis, kad kas nav līdz galam paveikts, izstrādāts, izveidots.
stiegrotais stikls stikls, kurā iestrādāts stiegrojums – metāla stiepļu siets.
nostrādāt Strādāt (kādu laiku) un beigt strādāt.
piekopt (kādu) amatu strādāt (par ko).
strādāt amatu apvienošanas kārtībā strādāt divās (vai vairākās) darba vietās.
strādāt amatu savienošanas kārtībā strādāt divās (vai vairākās) darbavietās.
braukt uz kuģiem strādāt par jūrnieku.
braukt uz kuģa strādāt par jūrnieku.
kalpot par vēderu strādāt par uzturu, apģērbu (bez samaksas naudā).
dubļus brist strādāt smagus, netīrus (parasti lauku) darbus.
pastrādāt Strādāt un pabeigt strādāt.
strādāt par vēderu strādāt, atalgojumā saņemot tikai uzturu.
turēties strīpā strādāt, darboties vienlīdz veiksmīgi ar citiem.
svaigēšana Svaiga (termiski neapstrādāta vai minimāli apstrādāta) uztura lietošana pārtikā.
svaigēdājs Svaigēšanas piekritējs; cilvēks, kurš uzturā lieto pamatā (vai tikai) svaigu (termiski neapstrādātu vai minimāli apstrādātu) uzturu.
apsvilināt Svilinot, apdedzinot apmatojumu, apstrādāt (no virspuses dzīvnieka ķermeni).
ciete Šī viela, pārstrādāta balta pulvera veidā, ko izmanto pārtikā; stērķele.
apšūt Šujot apdarināt, apstrādāt.
metināt Šujot apstrādāt (piem., drānas malas).
dīkā Tādā stāvoklī, kad netiek apstrādāts, izmantots (par zemi).
darbaspējīgs Tāds (cilvēks), kas spēj strādāt algotu darbu.
jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir sācis strādāt kādā amatā, profesijā un ir nepieredzējis; tāds, kas tikko vai nesen ir kļuvis (par ko).
indīgs Tāds (dzīvnieks), kura organismā tiek izstrādātas indīgas aizsargvielas.
laisks Tāds, kad var nestrādāt, būt bezdarbībā.
skanīgs Tāds, kam ir labi izstrādāta, arī uztverei tīkama forma (piem., par tekstu).
slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
artistisks Tāds, kam raksturīga rūpīgi izstrādāta mākslinieciskā forma; māksliniecisks, izteiksmīgs.
strādīgs Tāds, kas daudz strādā; tāds, kuram patīk strādāt; darbīgs; čakls.
spārnots Tāds, kas ir garīgi aktīvs, darbīgs, tāds, kam ir vēlēšanās strādāt, darboties (par cilvēku).
kosmoss Tāds, kas ir paredzēts, lai lidotu, uzturētos, strādātu šādā telpā; tāds, kas ir saistīts ar lidojumiem, uzturēšanos, darbu šādā telpā.
oficiāls Tāds, kas ir valdības, administrācijas vai amatpersonas noteikts, izstrādāts, apstiprināts, izdots.
tīrvilnas Tāds, kas izstrādāts tikai no vilnas, bez citu šķiedru piejaukuma.
negatavs Tāds, kas nav līdz galam izstrādāts, pabeigts.
mīksts Tāds, kas nav stingrs, ciets, ir samērā viegli lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu); tāds, kas ir izgatavots no šāda auduma, ādas.
neizveicīgs Tāds, kas neprot, arī nespēj veikli, ātri kustēties, strādāt, darboties.
ražīgs Tāds, kas spēj strādāt, darboties ļoti rezultatīvi.
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis strādāt, darboties (kādā nozarē); tāds, kam ir maz pieredzes.
ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt, apstrādāt u. tml.; pretstats: mīksts.
mīksts Tāds, ko var samērā viegli saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
negluds Tāds, kurā ir nepilnības, neizstrādātas vietas; tāds, kas nav raits, plūstošs.
aptamborēt Tamborējot (visapkārt kam), apdarināt, apstrādāt (ko).
ielaidums Tas (gabals), kas ielaists, iestrādāts (kādā priekšmetā), parasti no atšķirīga materiāla.
karbonizēt Tekstilrūpniecībā – apstrādāt (vilnu, pusvilnu) ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
tvaicēt Termiski apstrādāt (ko) ar piesātinātu vai pārkarsētu ūdens tvaiku.
bulgurs Termiski apstrādāti, smalcināti kviešu graudi.
uzpūsts perlīts termiski apstrādāts perlīts, porains materiāls, ko izmanto par vieglo pildvielu, ražojot siltumizolējošus materiālus un par sorbentu, īpaši jūrā izplūdušas naftas savākšanai.
rūdītais stikls termiski apstrādāts stikls, kas kļūst vairākkārt izturīgāks par parasto stiklu un plīstot sadrūp sīkos, neasos gabaliņos.
zaļbarība Termiski neapstrādāti augu valsts uzturlīdzekļi (cilvēka) pārtikā.
svaigs Termiski neapstrādāts (par pārtikas produktiem, parasti augļiem, dārzeņiem).
zaļš Termiski neapstrādāts.
notēst Tēšot apstrādāt, izgatavot (ko).
veidoties Tikt izstrādātam, gatavotam (par priekšmetiem).
vēlā papuve tīrā papuve, kuru sāk apstrādāt jūnija otrajā pusē.
rafinēts Tīrs, niansēs smalki izstrādāts.
tuneļkrāsns Tuneļveida krāsns, kurā tiek gatavota, apstrādāta u. tml. kāda produkcija.
glabāt Turēt, atstāt neizlietotu, nepārstrādātu u. tml.
uzplēst Uzart (neapstrādātu lauku, atmatu u. tml.).
boļševisms V. I. Ļeņina izstrādātā strādnieku šķiras revolucionārās cīņas teorija un taktika pārejai no kapitālisma uz sociālismu.
ļeņinisms V. Ļeņina izstrādātais marksisma variants – teorija par sociālistiskās revolūcijas uzvaru visā pasaulē.
kultūrtrēģerisms Vācu vēsturnieku izstrādātā teorija, kas (piem., Baltijas zemju) kolonizāciju skaidro kā palīdzību šo zemju kultūras attīstībā.
slinkot Vadīt laiku bezdarbībā; arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko.
līkņāt Vairākkārt pieliekties, noliekties (piem., ko meklējot); strādāt, ilgstoši noliecoties, pieliecoties.
rakties Vairākkārt, vairākās vietās rakt; rokot apstrādāt zemi.
izvalcēt Valcējot apstrādāt, izveidot vēlamajā formā.
pielaide Valsts drošības iestāžu atļauja piekļūt slepenai informācijai, strādāt ar to.
ventilēt Vēdināt (1); arī apstrādāt (piemēram, žāvēt) ar mākslīgu gaisa plūsmu.
rustikalizēt Veidot (ko) rupji apdarinātu, detaļās neizstrādātu.
velmēt Veidot, apstrādāt (ko), izmantojot spiedienu, kas rodas spraugā starp velmēm.
valcēt Veidot, apstrādāt (ko), spiežot starp rotējošiem veltņiem.
sākt Veidot, izstrādāt (ko) pirmajā (tā) posmā.
rīkoties Veikt kādas darbības, strādāt, apieties (ar ko).
iedvesma Vēlēšanās strādāt, darboties; darba prieks.
savērpt Vērpjot pārstrādāt (parasti tekstilšķiedras) dzijā.
translācija Vienā programmēšanas valodā izstrādātas programmas pārveidošana citā valodā.
apvīlēt Vīlējot (visapkārt, no visām pusēm), apstrādāt.
pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. pie kāda cita, kur citur.
dīrāt Vilkt, atdalīt (ādu beigtam dzīvniekam); apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot ādu.
apvirpot Virpojot apstrādāt (visapkārt, no virspuses).
novirpot Virpojot apstrādāt, noņemt (ko) nost.
pavirpot Virpojot mazliet apstrādāt (ko).
konstruktīvisms Virziens (20. gs. 20. gadu arhitektūrā), kurā tika izcelti ēku konstruktīvie pamatelementi, izstrādāti jauni, vienkāršoti ēku tipi, ieviesta standartizācija.
slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
apzāģēt Zāģējot apstrādāt (visapkārt, no visām pusēm).
zemes urķis zemes kopējs, apstrādātājs, zemnieks.
vecaine Zemes platība, kas nav apstrādāta vismaz vienas cilvēku paaudzes laikā.
priekšmets Zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas.
zirgāda Zirga āda (parasti izstrādāta).

strādāt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

strādāt

LLVV

strādāt

MEV

stràdât