lobīt
lobīt [luôbît] -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Ņemt ārā (piem., augli, kodolu) no apvalka; ņemt nost, plēst (piem., augļa, kodola apvalku, kā virskārtu).
PiemēriLobīt zirņus.
- Lobīt zirņus.
- Lobīt pupas no pākstīm.
- Lobīt riekstus.
- Lobīt olas čaumalu.
- Lobīt mandarīna mizu.
- Lobītas garneles.
- Lobīt sarepējušo ādu.
1.1.pārnestā nozīmē Censties uztvert, saprast (no kā neskaidra, izplūduša u. tml.).
PiemēriLobīt no teiktā patiesību.
- Lobīt no teiktā patiesību.
- Lobīt informāciju no skopām ziņām.
2.Griezt (plānu kokmateriāla kārtu) ar īpašu mašīnu no rotējoša kluča.
PiemēriLobīt finiera lenti no bērza kluča.
- Lobīt finiera lenti no bērza kluča.
3.Apstrādāt (piem., tīrumu) uzirdinot, apvēršot augsnes virskārtu.
PiemēriLobīt rugaini.
- Lobīt rugaini.
- Lobīt novāktos laukus.