lobīt
lobīt [luôbît] -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Ņemt ārā (piem., augli, kodolu) no apvalka; ņemt nost, plēst (piem., augļa, kodola apvalku, kā virskārtu).
PiemēriLobīt zirņus.
1.1.pārnestā nozīmē Censties uztvert, saprast (no kā neskaidra, izplūduša u. tml.).
PiemēriLobīt no teiktā patiesību.
2.Griezt (plānu kokmateriāla kārtu) ar īpašu mašīnu no rotējoša kluča.
PiemēriLobīt finiera lenti no bērza kluča.
3.Apstrādāt (piem., tīrumu) uzirdinot, apvēršot augsnes virskārtu.
PiemēriLobīt rugaini.