loceklis
loceklis [lùoceklis] -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds
locekle dsk. ģen. -ļu lietvārds
1.formā: vīriešu dzimte Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (galvenokārt kāja vai roka).
PiemēriVisi locekļi notirpuši.
2.formā: vīriešu dzimte Savienojoša detaļa, elements.
PiemēriEnkura ķēdes loceklis.
2.1.Atsevišķa vienība (grupā, virknē, kopumā).
PiemēriŪdensdzīvnieku barības ķēdes locekļi.
Stabili vārdu savienojumiTeikuma loceklis.
3.Katrs no kādā kopumā, organizācijā, biedrībā u. tml. ietilpstošiem cilvēkiem.
PiemēriĢimenes locekļi.
Stabili vārdu savienojumiAkadēmijas īstenais loceklis.