locījums1
locījums [lùocĩjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Paveikta darbība → locīt; redzama, iespiedusies līnija, pa kuru (kas) locīts.
PiemēriGalvas locījums sveicinot.
- Galvas locījums sveicinot.
- Karte ieplīsusi locījuma vietās.
- Izgludināt locījuma vietas.
2.joma: mūzika Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē.