Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
metināt
metināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Savienot neizjaucamā veidā (piem., metāla detaļas), ar īpašu aparātu (to) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
PiemēriMetināt caurules, tērauda loksnes.
  • Metināt caurules, tērauda loksnes.
  • Metināt sijas, sliedes.
  • Metināt mašīnas slieksni.
1.1.intransitīvs Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
PiemēriMācīties metināt.
  • Mācīties metināt.
  • Metināt ar gāzi, elektrību.
1.2.Šādā veidā izgatavot (ko).
PiemēriMetināts žogs.
  • Metināts žogs.
  • Metināta konstrukcija.
2.Šujot apstrādāt (piem., drānas malas).
PiemēriMetināt vīles ar overloku.
  • Metināt vīles ar overloku.