metināt
metināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Savienot neizjaucamā veidā (piem., metāla detaļas), ar īpašu aparātu (to) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
PiemēriMetināt caurules, tērauda loksnes.
- Metināt caurules, tērauda loksnes.
- Metināt sijas, sliedes.
- Metināt mašīnas slieksni.
1.1.intransitīvs Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
PiemēriMācīties metināt.
- Mācīties metināt.
- Metināt ar gāzi, elektrību.
1.2.Šādā veidā izgatavot (ko).
PiemēriMetināts žogs.
- Metināts žogs.
- Metināta konstrukcija.
2.Šujot apstrādāt (piem., drānas malas).
PiemēriMetināt vīles ar overloku.
- Metināt vīles ar overloku.