dīkā
dīkā apstākļa vārds
1.(Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
PiemēriVectēvs nestāv dīkā ne brīdi.
- Vectēvs nestāv dīkā ne brīdi.
- Mašīnas stāv dīkā.
Stabili vārdu savienojumiNostāvēt dīkā.
- Nostāvēt dīkā — netikt izmantotam, lietotam.
1.1.Tādā stāvoklī, kad netiek apstrādāts, izmantots (par zemi).
PiemēriZeme stāv dīkā.
- Zeme stāv dīkā.