dīkt
dīkt dīcu, dīc, dīc, pag. dīcu darbības vārds
1. Uzmācīgi, apnicīgi lūgt, prasīt; (paklusu) raudāt, činkstēt.
PiemēriDīkt pēc saldumiem.
2.intransitīvs; formā: trešā persona Radīt samērā smalkas, augstas stieptas skaņas; atskanēt tādām skaņām.
PiemēriMušas, odi dīc.
Stabili vārdu savienojumiDīc kā ods.