dīkā
dīkā apstākļa vārds
1.(Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
PiemēriVectēvs nestāv dīkā ne brīdi.
Stabili vārdu savienojumiNostāvēt dīkā.
1.1.Tādā stāvoklī, kad netiek apstrādāts, izmantots (par zemi).
PiemēriZeme stāv dīkā.