Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
baltrocis
baltrocis -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds
baltroce dsk. ģen. -ču lietvārds
Cilvēks ar nesastrādātām rokām; cilvēks, kas nav radis strādāt un izvairās no fiziska, netīra darba.
PiemēriReti kurš biroja baltrocis, zaudējis savu silto vietiņu, būtu ar mieru pastrādāt fizisku darbu.