slīpēt
slīpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
slīpēties darbības vārds; atgriezenisks
slīpējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
PiemēriSlīpēt parketu.
- Slīpēt parketu.
- Slīpēt granītu, marmoru.
- Slīpēt kristālu.
- Slīpēt un pulēt dārgakmeņus.
- Slīpēts dzintars.
- pārnestā nozīmē Tagad .. jauni cilvēki slīpē ielas un deldē kafejnīcu krēslus..
2.Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
PiemēriSlīpēt miežus.
- Slīpēt miežus.
- Slīpēti rīsi.
3.Sistemātiskā, parasti ilgstošā, darba procesā pilnīgot (ko, piem., iemaņas, prasmi).
PiemēriSlīpēt mūziķa talantu.
- Slīpēt mūziķa talantu.
- Slīpēt oratora dotības.
- Meitene slīpēja dejotprasmi.
- Dziedātājs katru dienu slīpē savu vokālo meistarību.