slinks
slinks -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
slinka -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
slinki apstākļa vārds
1.Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
PiemēriSlinks darbinieks.
- Slinks darbinieks.
- Slinka saimniece.
- Slinki celtnieki.
- Uzmundrināt slinkos talciniekus.
- Būt slinkai vēstuļu rakstītājai.
- Bērns bija slinks ēdājs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSlinki doties uz skolu.
- Slinki doties uz skolu.
- Slinki kustēties.
- Slinki darboties pa garāžu.
- Slinki strādāt.
1.2.Lēns, gauss (par dzīvniekiem).
PiemēriSlinks kaķis.
- Slinks kaķis.
- Suns bija slinks mājas sargs.
1.3.Lēns, gauss, arī ar mazu intensitāti (piem., par darbību, norisi).
PiemēriSlinki piecelties no krēsla.
- Slinki piecelties no krēsla.
- Slinki nokāpt lejup pa kāpnēm.
- Slinki raudzīties bērnu rotaļās.
Stabili vārdu savienojumiKā maita (slinks, skops u. tml.). Slinks kā (pelavu) maiss.
- Kā maita (slinks, skops u. tml.) idioma — vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa ļoti (slinks, skops u. tml.).
- Slinks kā (pelavu) maiss idioma — sarunvaloda saka par ļoti slinku cilvēku.