slinkot
slinkot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Vadīt laiku bezdarbībā; arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko.
PiemēriSlinkot caurām dienām.
- Slinkot caurām dienām.
- Viņš vairāk slinkoja nekā strādāja.
- Slinkot vairs nebija laika, jo strauji tuvojās eksāmeni.