slīpēt
slīpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
slīpēties atgriezenisks, darbības vārds
slīpējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
PiemēriSlīpēt parketu.
2.Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
PiemēriSlīpēt miežus.
3.Sistemātiskā, parasti ilgstošā, darba procesā pilnīgot (ko, piem., iemaņas, prasmi).
PiemēriSlīpēt mūziķa talantu.