piesēdēt
piesēdēt -sēžu, -sēdi, -sēž, arī -sēdu [-sȩ̂du], -sēdi, -sēd [-sȩ̂d], pag. -sēdēju intransitīvs, darbības vārds
1.Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku, arī kam blakus).
PiemēriNāc, piesēdi!
1.1.konstrukcijā: vārdu savienojums "piesēdēt klāt" Būt blakus, tuvumā (lai ko pieskatītu, uzmanītu).
PiemēriDiemžēl skolotājs klasē ir tikai viens un nevar katram piesēdēt klāt.
2.Ilgstoši sēžot, intensīvi strādāt (pie kā).
PiemēriPiesēdēt pie grāmatas rakstīšanas.
3.kopā ar: "ko nu" Lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
PiemēriKo nu daudz te abi piesēdēsim, iesim labāk gulēt!