piesēdēt
piesēdēt -sēžu, -sēdi, -sēž, arī -sēdu [-sȩ̂du], -sēdi, -sēd [-sȩ̂d], pag. -sēdēju darbības vārds; intransitīvs
1.Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku, arī kam blakus).
PiemēriNāc, piesēdi!
- Nāc, piesēdi!
- Piesēdiet, lūdzu, un mirklīti uzgaidiet!
- Es piesēžu viņai blakus uz soliņa.
1.1.konstrukcijā: vārdu savienojums "piesēdēt klāt" Būt blakus, tuvumā (lai ko pieskatītu, uzmanītu).
PiemēriDiemžēl skolotājs klasē ir tikai viens un nevar katram piesēdēt klāt.
- Diemžēl skolotājs klasē ir tikai viens un nevar katram piesēdēt klāt.
2.Ilgstoši sēžot, intensīvi strādāt (pie kā).
PiemēriPiesēdēt pie grāmatas rakstīšanas.
- Piesēdēt pie grāmatas rakstīšanas.
3.kopā ar: "ko nu" Lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
PiemēriKo nu daudz te abi piesēdēsim, iesim labāk gulēt!
- Ko nu daudz te abi piesēdēsim, iesim labāk gulēt!