piesērēt
piesērēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
piesērējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pieplūstot smilts, dūņu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, arī netīram (par ūdenstilpi).
PiemēriEzers lēnām piesērē.
1.1.Piepildīties, pārklāties no iekšpuses ar nogulsnējumiem, netīrumiem.
PiemēriPiesērējušas caurules.