piesērēt
piesērēt 3. pers. -ē, pag. -ēja intransitīvs, darbības vārds
piesērējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Pieplūstot smilts, dūņu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, arī netīram (par ūdenstilpi).
PiemēriEzers lēnām piesērē.
1.1.Piepildīties, pārklāties no iekšpuses ar nogulsnējumiem, netīrumiem.
PiemēriPiesērējušas caurules.