Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
piesavināt
piesavināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Patvaļīgi, nelikumīgi paņemt (ko); nozagt.
PiemēriPiesavināt svešu mantu.
  • Piesavināt svešu mantu.
  • No uzņēmuma teritorijas mēģināts piesavināt metāla izstrādājumus.
1.1.Iegūt sev (ko); padarīt (ko) par savu.
PiemēriViņš mēģinājis piesavināt kādu baznīcai piederošu zemes gabalu.
  • Viņš mēģinājis piesavināt kādu baznīcai piederošu zemes gabalu.
  • Bankai ir iespēja parādnieka īpašumu pārdot vai piesavināt.
2.Pārņemt (ko).
PiemēriPiesavinātas īpašības.
  • Piesavinātas īpašības.