Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pacilāt
pacilāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Neilgu laiku, mazliet cilāt.
PiemēriPacilāt labo roku.
1.1.Ņemt rokā (piem., lai apskatītu, novērtētu, lietotu) un nolikt atpakaļ.
PiemēriPacilāt uz galda noliktās grāmatas.
1.2.Pastrādāt ar cilājamu darbarīku.
PiemēriNācās pacilāt dakšas.
2.Izraisīt emocionālu saviļņojumu, priecīgu satraukumu, možumu.
PiemēriDrauga klātbūtne viņu pacilā.