pacilāt
pacilāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Neilgu laiku, mazliet cilāt.
PiemēriPacilāt labo roku.
- Pacilāt labo roku.
- Sportojot pacilāt svaru stieni.
1.1.Ņemt rokā (piem., lai apskatītu, novērtētu, lietotu) un nolikt atpakaļ.
PiemēriPacilāt uz galda noliktās grāmatas.
- Pacilāt uz galda noliktās grāmatas.
- Pacilāt mapi ar dokumentiem.
- Pacilāt vecās fotogrāfijas.
1.2.Pastrādāt ar cilājamu darbarīku.
PiemēriNācās pacilāt dakšas.
- Nācās pacilāt dakšas.
2.Izraisīt emocionālu saviļņojumu, priecīgu satraukumu, možumu.
PiemēriDrauga klātbūtne viņu pacilā.
- Drauga klātbūtne viņu pacilā.
- Kopējā dziedāšana pacilā.
- Mūzika, kas pacilā garu.
- Labā ziņa pacilā garastāvokli.