Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
āda
āda lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ārējais (cilvēka vai dzīvnieka) audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku.
PiemēriSejas, roku āda.
  • Sejas, roku āda.
  • Gluda, krunkaina āda.
  • Sausa āda.
  • Suņa āda.
  • Ādas slimības.
  • Čūska met (maina) ādu.
Stabili vārdu savienojumiDīrāt ādu. Dīrāt septiņas ādas.
1.1.Īpaši apstrādāts dzīvnieka ķermeņa ārējais apvalks, ko izmanto apavu, apģērbu u. tml. izgatavošanai.
PiemēriMākslīgā āda.
  • Mākslīgā āda.
  • Ādas apavi, mētelis.
  • Kurpes ar ādas zoli.
  • Ādas aizstājējs.
1.2.sarunvaloda Plāns apvalks; elastīga virskārta.
PiemēriNovilkt desai ādu.
  • Novilkt desai ādu.
Stabili vārdu savienojumi(Iz)just uz savas ādas. (Iz)līst no ādas laukā. (Iz)līst vai no ādas (ārā).