Paplašinātā meklēšana
Meklējam āda.
Atrasts vārdos (58):
- āda:1
- ādains:1
- aitāda:1
- armāda:1
- cūkāda:1
- dorāda:1
- jērāda:1
- kazāda:1
- lāčāda:1
- lakāda:1
- roņāda:1
- suņāda:1
- teļāda:1
- ūdrāda:1
- zaķāda:1
- zemāda:1
- zoļāda:1
- zosāda:1
- bebrāda:1
- caunāda:1
- čūskāda:1
- gļotāda:1
- hromāda:1
- juhtāda:1
- kirzāda:1
- lapsāda:1
- nercāda:1
- seskāda:1
- trušāda:1
- ūdeļāda:1
- vēršāda:1
- vilkāda:1
- virsāda:1
- zamšāda:1
- zirgāda:1
- zvērāda:1
- briežāda:1
- kažokāda:1
- sabuļāda:1
- smalkāda:1
- stirnāda:1
- ševroāda:1
- šķeltāda:1
- tīģerāda:1
- vāverāda:1
- plikādas:1
- stādaigs:1
- ādamābols:1
- safjānāda:1
- sermuļāda:1
- šagrēnāda:1
- karakulāda:1
- šinšillāda:1
- ziemišķāda:1
- melnādains:1
- tumšādains:1
- krokodilāda:1
- sarkanādains:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (6232):
- rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
- (pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
- plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
- naga valnītis ādas kroka, kas ietver nagu.
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
- erozija Ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas.
- sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
- direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
- pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- ņemt Aicināt, ļaut (kādam) doties kopā ar sevi.
- aizairēties Airējoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā.
- aizirties Aizairēties (kur, līdz kādai vietai).
- paraugs Aizgūstams, atdarināms (kāda cita) veiksmīgas darbības, rīcības veids.
- slāvisms Aizguvums no kādas slāvu valodas.
- somugrisms Aizguvums no kādas somugru valodas.
- superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
- pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
- aizdauzīties Aizklīst; klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
- pakaļā Aizmugurē (kādam, kam).
- aizsniegties Aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
- piekasīties Aizrādīt (kādam) par ko sīku, nenozīmīgu.
- rīvēt kantes godam aizskart kāda godu.
- vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
- aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- piemiegt ar aci aizverot vienu aci, dot kādam zīmi.
- nodalīties Aizvirzīties nost, savrup (no citiem, no kāda kopuma).
- pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
- septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- celties un krist (par ko) aktīvi iestāties par kāda idejām, rīcību.
- mundrs Aktīvs, darbīgs; možs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
- bronhiālā astma alerģiska slimība ar lēkmjveidīgu elpas trūkumu, ko izraisa bronhu gļotādas tūska un spazmas.
- kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
- ādminis Amatnieks, kas apstrādā jēlādas.
- notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
- skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- šautriņas Anglijā 19. gs. beigās radies bultu mešanas veids; šādas spēles bultas.
- mohēra Angoras kazas vilna; izstrādājums no šādas vilnas.
- pops Ansamblis, kas izpilda šāda stila mūziku, dziesmas.
- boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
- feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
- medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
- pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- magnetofons Aparāts skaņu ierakstīšanai magnētiskā lentē un šāda ieraksta atskaņošanai.
- kurpes Apavi (piem., no ādas), kuri ietērpj kāju ne augstāk par potīti.
- saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- godalgot Apbalvot (kādu) par nopelniem, panākumiem, sasniegumiem; piešķirt godalgu (kādam darbam).
- piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
- pārēsties Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), justies slikti.
- apvidus Apgabals, kam ir kādas noteiktas raksturīgas pazīmes.
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piem., augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- apgleznot zīdu apgleznot zīda audumu, arī šāda auduma izstrādājumu.
- rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
- polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
- panckas Apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
- baika Apģērbs (parasti jaka, džemperis) no šāda auduma.
- daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
- dotumi Apkopoti, savākti (kādas nozares, tematikas u. tml.) fakti, dati, materiāli.
- paņemt uz muļķi apkrāpt, izmantojot kāda lētticību, nezināšanu.
- diploms Apliecība par zinātniskā grāda, nosaukuma piešķiršanu.
- noņemt cepuri (kāda priekšā) apliecināt (kādam) savu cieņu, apbrīnu.
- paralakse Aplūkojamā objekta (piem., zvaigznes) šķietamā nobīde, pārvietošanās, ja novērotājs maina novērošanas punktu; šādas nobīdes leņķis.
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
- spalva Apmatojums (kažokādai, tās izstrādājumam).
- vilna Apmatojums, ko veido smalki mati (aitai, kazai, kamielim u. tml. zīdītājdzīvniekiem); no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- sērfot Apmeklēt dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
- kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
- piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- palikt Apmesties, dzīvot (kur, pie kāda).
- sapakot Apņemt, arī piepildīt (ko) ar kāda materiāla kārtu.
- piesēdināt Apsēdinot likt (kādam) darīt ko tādu, kas veicams sēžot.
- šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kāda rodas raudot.
- alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
- iemesls Apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums.
- tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
- kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tās) iegūtu vēlamās īpašības.
- karakulāda Apstrādāta karakuljēru āda (parasti kažokāda); karakuls.
- vilkāda Apstrādāta vilka āda (parasti kažokāda).
- oponēt Apstrīdēt kāda viedokli, uzskatus, iebilst (pret ko).
- mērķis Apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem.
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
- mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
- piecirst Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
- atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
- meli Apzināti nepatiess izteikums (kāda maldināšanai).
- iegriezt Apzināti nodarīt (kādam) ko sliktu, ļaunu.
- safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
- sastapt Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita acis, skatienu).
- sastapties Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita skatienu).
- segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
- spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
- lēkt Ar atspērienu atraujoties no pamata, pārvarēt augstumu, attālumu vai gaisā veikt kādas kustības.
- sviest Ar atvēzienu, strauju (rokas) kustību panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; šādi panākt, ka (kas) krīt (kur), trāpa (kur, kādam); mest.
- pieburt Ar buršanu piesaistīt (kādam ko).
- pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt (kāda, kā) labvēlību, pozitīvu attieksmi.
- pielabināties Ar dažādiem paņēmieniem, iztopot censties panākt (kāda) labvēlīgu attieksmi.
- degpudele Ar degmaisījumu pildīta pudele, ko lieto kāda objekta aizdedzināšanai.
- piedejot Ar dejošanu papildināt (kādam) priekšnesumu.
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, uztvert (skaņas, kāda teikto).
- uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
- pieglaimoties Ar glaimiem censties iegūt (kāda) labvēlību, iztapt (kādam).
- aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizkārpīties Ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- pielauzt Ar grūtībām pierunāt, panākt, ka piekrīt (kādai rīcībai).
- aizkustēties Ar grūtībām, lēnām aiziet (kur, līdz kādai vietai).
- aizmocīties Ar grūtībām, mokām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- saaudzēt Ar īpašām metodēm savienot (kāda materiāla gabalus, piem., palielinot to garumu).
- pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kādas iekārtas, ierīces darbības režīmu).
- celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
- atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
- kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
- kaitējums Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- kontingents Ar kopīgām iezīmēm raksturīgs (cilvēku) kopums, daudzums, kas veido kāda lielāka kopuma daļu.
- brašs Ar labu stāju; spēcīgs, stalts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ledus pūslis ar ledu pildāms apaļš (parasti gumijas) priekšmets, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
- sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
- iemest Ar metienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); metot trāpīt (kur, kādam).
- uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību, arī nesaudzīgu bardzību iemācīt (kādam ko); iedresēt.
- atstumt Ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē.
- instruēt Ar norādījumiem, pamācībām sagatavot kādai darbībai.
- uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzplaukšķināt Ar plaukšķi uzsist (kādam, pa ko).
- apolitisks Ar politiku nesaistīts, vienaldzīgs pret to; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizkulties Ar pūlēm, grūtībām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizdabūt Ar pūlēm, grūtībām nogādāt (kur, līdz kādai vietai).
- uzstiept Ar pūlēm, grūtībām uznest augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm, grūtībām uznest uz kādas vietas.
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
- sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
- uzsviest Ar savu kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar savu kustības enerģiju uzvirzīt uz kādas vietas.
- palīdzēt Ar savu rīcību sniegt atbalstu (kādam); veikt kādu darba daļu.
- darīt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādu stāvokli), sagādāt (kādam pārdzīvojumu).
- koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
- uzsist zilu aci ar sitienu, triecienu radīt zilganu zemādas asinsizplūdumu zem acs.
- ieskaitīt Ar skaitu iedalīt (kādam), ievietot (kur iekšā).
- pasekot ar acīm ar skatienu sekot (kādam, kam).
- raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (kādu) aiz kādas ķermeņa daļas, nodarot (tam) sāpes.
- atlauzt Ar spēku izgriezt, sagriezt (kāda roku) aiz muguras.
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
- sviestmaize Ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda apziesta šķēle ar uzgriežamiem, piem., desu, sieru.
- uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
- dzeltens Ar šādas krāsas ādu (kā rases pazīmi).
- purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- pūslis Ar šķidrumu pildīts veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies, piem., apdeguma rezultātā.
- virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
- portretēt Ar tēlotājmākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu.
- svētība Ar vai bez (kāda) atļaujas, akcepta, atbalsta.
- vibrofons Ar vālītēm spēlējams mūzikas instruments, kas sastāv no dažāda garuma metāla plāksnītēm ar noteiktu skaņas augstumu.
- aplaupīt Ar varu atņemt vai ielaužoties (kur), piesavināties (kāda) mantu, īpašumu.
- izmest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); likt atstāt, atbrīvot (telpu, dzīvokli).
- izsviest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); rupji likt atstāt (piem., kādu telpu); izmest.
- uzlaist Ar vēzienu uzsist (kādam, kam, pa ko).
- izlikt cilpas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izlikt slazdus ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
- gliemežnīca Ārējās auss daļa – skrimslis, ko sedz plāns ādas slānis.
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
- piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
- skaitļošana Aritmētisku vai loģisku darbību izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta.
- triumfa arka arka, kas uzbūvēta par godu kādai ievērojamai uzvarai.
- aizart Arot nokļūt (līdz kādai vietai).
- ārpuse Ārpus kāda kopuma.
- spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
- dvinga Asa, spēcīga un koncentrēta smaka, šādas smakas piesātināts gaiss.
- uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam, par ko).
- uzkrist Asi, kategoriski prasīt, izteikt pārmetumus (kādam).
- imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem.
- serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām sarecot; no šādas asins sastāvdaļas pagatavots medikaments.
- raupjš Ass, sasprēgājis, negluds (par ādu); tāds, kam ir asa, sasprēgājusi, negluda āda (par ķermeņa daļām).
- patikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
- tikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
- būt pa zobam atbilst kāda prasībām, iespējām.
- pa prātam atbilstoši kāda prasībām, priekšstatiem, gaumei.
- sērijveida Atbilstoši kādai sērijai un lielā apjomā.
- piemērots Atbilstošs (piem., kādām prasībām, kādai vajadzībai).
- atlaist Atbrīvot no kādas saistības (piem., maksājuma); samazināt (piem., maksājumu, cenu).
- tikt vaļā atbrīvoties (no kā, arī no kāda).
- izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
- novākt pie malas atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
- novākt no ceļa atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
- dabūt nost no ceļa atbrīvoties no kāda.
- dabūt pie malas atbrīvoties no kāda.
- atgriezt Atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
- izkrist Atdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
- ziedot Atdot (piem., materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- atkāpties Atiet (no kāda), atstājot vienu, arī netraucējot.
- kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums; rieva ādā, grumba.
- pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
- uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas, piemēram, kādam nav zināms); atklāt (kāda vai kā atrašanās vietu).
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
- noraut masku atklāt kāda īsto būtību.
- atmaskot Atklāt, pierādīt (kāda kaitīgu, noziedzīgu darbību, ko negatīvu, slēptu).
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
- izpirkšanas nauda atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
- izpirkuma nauda atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
- ziņa Atļauja (kādam, piem., ko darīt).
- palaist Atļaut (kādam, kam) doties, virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- palaist Atļaut (kādam) iet, doties (kur, uz kurieni).
- dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- fronte Atmosfēras robežjosla, kas šķir divas dažādas gaisa masas.
- noņemt Atņemt (kādam ko).
- denaturalizēt Atņemt (kādam) pilsoņa, pavalstnieka statusu.
- izņemt grožus no rokām atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
- izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
- izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- būt Atrasties (kā) rīcībā, zināšanā, arī eksistēt (kāda) apziņā.
- ciemoties Atrasties (pie kāda, kur), parasti kādu laiku.
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- sabiedrība Atrašanās (ar kādu) kopā, (kāda) klātbūtnē.
- atkarība Atrašanās (kāda) varā, ietekmē, pakļautībā u. tml.
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt [1].
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
- uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- atsviest Ātri, nevērīgi, arī asi atbildēt (kādam).
- piesteigties Ātri, steidzīgi pievirzīties; atsteigties (piem., lai sniegtu palīdzību kādam).
- atribūtika Atribūtu (kādai parādībai raksturīgu simbolu, priekšmetu) kopums.
- parādīt velnu Atriebties, atmaksāt (kādam).
- nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību).
- vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
- upurēt Atsacīties (no kā vērtīga, vajadzīga) kā labā, kāda mēŗka dēļ.
- pretimnākšana Atsaucība, palīdzība (kādam); atbalsts (kādam).
- atbildēt Atsaukties (piem., uz kāda jūtām).
- posms Atsevišķa kādas sistēmas vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
- rezervāts Atsevišķa teritorija, kurā nometināta kāda iedzīvotāju grupa (piem., indiāņi Amerikā, Kanādā, Brazīlijā).
- domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
- pārstāvis Atsevišķs indivīds (no kādas cilvēku grupas).
- posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
- krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
- norībēt Atskanot šādam troksnim, nodrebēt.
- spēlēt Atskaņot (ar mūzikas instrumentu) skaņdarbu, tā sastāvdaļu; būt tādam, kas prot spēlēt (mūzikas instrumentu).
- atlicināt Atstāt, pataupīt; iedalīt (kādam nolūkam).
- atrast Atsvešināties (no kā pierasta); kļūt tādam, kam zudušas agrākās iemaņas, ierašas; atradināties.
- laukums Atšķirīga kādas virsmas daļa; atšķirīga vieta (kādā virsmā).
- diferenciāls Atšķirīgs, dažāds (atkarībā no kāda nosacījuma).
- rādiuss Attālums (no kāda iedomāta, pieņemta centra) līdz (tā) robežai.
- atmest domu atteikties no kāda nodoma.
- sabuntoties Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- adresēt Attiecināt (uz kādu), paredzēt (kādam).
- cieņa Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas (kāda cilvēka) zināšanu, nopelnu atzīšana, arī godbijība (pret kādu, ko).
- reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
- noiet Attīstoties nonākt (līdz kādam rezultātam).
- gaidīt Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
- ieturīgs Atturīgs, savaldīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- atdalīties Atvirzīties, doties prom (no kāda kopuma); aiziet un palikt savrup.
- uzslava Atzinība, īsi pateikts atzinīgs vērtējums (kādam).
- tēze Atziņa, kas ir jāpierāda.
- leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piem., kādas tiesības).
- apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).
- vainot Atzīt par vainīgu (1), piedēvēt (kādam) vainu (1).
- piekāpties Atzīt, pieņemt (piem., kāda cita viedokli) un (tam) pakļauties.
- parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas.
- šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
- transparents Auduma vai kāda cita materiāla izstrādājums ar tekstu vai attēlu, kas iestiprināts ietvarā.
- ielāps Auduma, ādas u. tml. gabals, ar ko salāpa cauru, izdilušu vietu; materiāla (piem., koka, skārda) gabals, ar ko salabo bojāto vietu.
- apšuve Auduma, ādas u. tml. sloksne, ar ko apdarināts, apstrādāts (piem., apģērbs).
- aproce Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts piedurknes nobeigumā.
- pārveidne Auga daļa, kas radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
- bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids – sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
- uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fizisku un garīgu briedumu; izaugt (1).
- savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- izaugt Augot kļūt tādam, ka (apģērbs, apavi) ir par mazu, īsu.
- vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- papaha Augsta vīriešu kažokādas cepure.
- virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums.
- maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- feldmaršals Augstākā dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālis Augstākā militārā dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža u. tml. dienesta pakāpe.
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piem., kādu tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
- halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
- splīnīgs Augstprātīgs, untumains, kaprīzs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- masts Augsts stabs (kāda priekšmeta) piestiprināšanai.
- elites klase augstvērtīgākā, izcilākā kādas grupas (priekšmetu klases) daļa.
- haimorīts Augšžokļa (Haimora) dobuma gļotādas iekaisums.
- pārklāt Augt (uz kādas virsmas) kādā teritorijā, platībā.
- vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
- špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda žoga.
- vīte Augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
- pieaurot pilnas ausis aurot tā, ka kādam rodas nepatīkamas sajūtas.
- zaķene Ausaina zaķādas, arī trušādas cepure.
- parabellums Automātisko pistoļu sistēma, ko sāka ražot Vācijā 1900. gadā; šādas sistēmas pistole.
- autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
- bikls Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), piem., lai pievērstu uzmanību.
- iebakstīt Bakstot pieskarties, iedurt (kādam).
- rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums.
- laringīts Balsenes gļotādas iekaisums.
- kanons Baznīcas dogmas, likumi, ceremonijas; reliģisko tekstu kopums, ko atzinusi kāda konfesija.
- bebrs Bebrāda.
- uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
- audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas apgādībā un audzināšanā.
- tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; ādas sacietējums, kas radies no berzes.
- noberzt Berzējot, beržot radīt ādas iekaisumu, sāpes, arī ievainot (piem., par apaviem).
- rīvēt Beržoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (par apaviem, apģērbu); berzt.
- nezinot Bez (kāda) ziņas, līdzdalības.
- dancot pēc kāda stabules bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
- dzestrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dzedrs Bez maiguma, skarbs, ass; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- varžukrupju dzimta bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
- dīkdienīgs Bezdarbīgs, slinks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa daļa), kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
- ledains Bezjūtīgs, arī naidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu).
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; dubultzods.
- marcipāns Bieza, salda masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piem., ādas kopšanai, ārstēšanai.
- dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā veido otru zodu.
- raustīt Bieži likt (kādam) mainīt nodarbošanos, darbības virzību, vietu.
- iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
- štrumbante Bikšturi no šādas elastīgas gumijas lentes.
- biogrāfs Biogrāfijas autors; pētnieks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
- granula Blīva (kādas vielas) lodīte, graudiņš.
- kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums – ādas aizstājējs, no kā gatavo apavus.
- platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem).
- trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
- turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizbraukt Braucot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
- piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda).
- uzbraukt Braukšus, braucot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus, braucot uzvirzīties uz kādas vietas.
- stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
- likteņa stunda brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
- aizbrist Brienot attālināties; brienot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- uzbrist Brienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); brienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- manto Brīva piegriezuma sieviešu apmetnis (piem., no zvērādas).
- ūdenslīmenis Brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis.
- ūdens līmenis brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis.
- disponēt Brīvi rīkoties (ar ko, kas ir kāda rīcībā).
- talka Brīvprātīga, kopēja kāda darba veikšana bez atlīdzības.
- bronhīts Bronhu gļotādas iekaisums.
- iedegums Brūngana, tumšāka ādas nokrāsa, kas izveidojas (parasti) saules staru iedarbībā.
- kaparbrūns Brūns ar sarkanīgu nokrāsu (parasti par ādas krāsu).
- operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei.
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
- aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- piederēt Būt (kāda, kā) īpašumā.
- raksturot Būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm.
- piederēt Būt (kāda, kā) rīcībā.
- piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
- pakļauties Būt (kāda) pakļautībā, atkarībā.
- būt (kāda) rokās būt (kāda) pārziņā, rīcībā, īpašumā.
- sildīties Būt (kāda) pozitīvo emociju, to izpausmju iespaidā.
- uzkrist Būt (kādam) pamanāmam, ievērojamam (parasti pēkšņi, viegli).
- tupēt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- dzīvot (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- būt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- sēdēt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (piem., materiālā ziņā).
- celties Būt (kādas) izcelsmes, cilmes.
- pārstāvēt Būt (kur) izvietotam izlases veidā, parādītam (no kāda kopuma).
- pārstāvēt Būt (piem., kāda mākslas virziena) paraugam, piemēram.
- aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, arī aizsniegties (kādā virzienā, līdz kādai vietai).
- ēst kāda maizi būt kāda apgādībā.
- zvērot Būt kāda gaismas avota apgaismotam, spožam.
- redzēt pašam (ar) savām acīm būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt.
- palikt Būt kāda rīcībā (par laiku līdz kādam momentam).
- pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot); palīdzēt sagatavoties (kādam doties prom).
- pārklāt Būt klātam pāri (kādai virsmai).
- pazīt kā raibu suni būt labi iepazinušam kāda būtību, raksturu.
- saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (pēc satura, formas).
- būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
- baidīties pašam no savas ēnas būt ļoti bailīgam, baidīties bez kāda iemesla.
- riezt zobus būt naidīgi noskaņotam, gatavoties uzbrukt (kādam).
- būt ēnā būt neievērotam, nepamanītam, arī tādam, kas neizceļas.
- turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- jukt Būt nepareizi, neprecīzi (kādam) zināmam, tikt samainītam (piem., nosaucot) ar (ko, kādu) citu.
- trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
- balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta).
- tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) – piem., par upi, ceļu.
- saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
- paņemt Būt par cēloni (kāda) bojāejai, nāvei.
- uzmudināt Būt par cēloni (kādai) darbībai.
- kutēt Būt par cēloni gļotādas kairinājumam; izraisīt niezēšanu.
- dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
- sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piem., par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
- saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
- pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
- raustīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- lauzt gaismu būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
- lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
- izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
- uznest Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā; būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzdzīt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas, arī pietuvojas, kļūst sajūtams.
- spēcināt Būt par cēloni, ka kāda stāvoklis kļūst stabilāks.
- atsaldēt Būt par cēloni, ka zūd (kādam interese, labvēlība u. tml.).
- aizvadīt uz viņpasauli būt par iemeslu kāda nāvei.
- aizvadīt kapā būt par iemeslu kāda nāvei.
- aizraidīt uz viņpasauli būt par iemeslu kāda nāvei.
- mudināt Būt par ierosmi (kāda) darbībai; norisei.
- apsūdzēt Būt par pierādījumu kāda vainai.
- pīties pa kājām būt par traucēkli (kādam).
- vilkties astē būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā; atpalikt.
- iekļauties Būt piemērotam, atbilst (kādam kopumam, sistēmai).
- derēt Būt piemērotam, atbilstošam (kādam nolūkam).
- gulēt (kādam) pie kājām būt pilnīgi padevīgam, pakļāvīgam (kādam).
- būt aizņemtam būt precētam; būt tādam, kam ir draudzene (draugs).
- nolemt Būt priekšnoteikumiem, lai realizētos, notiktu (kas); būt tādam, ka realizējas, notiek (kas).
- vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) – piem., par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) – piem., par domām.
- durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds durtu ar ko asu.
- dalīties Būt tādam (skaitlim), ko var bez atlikuma izdalīt ar citu skaitli.
- mest Būt tādam vai būt par cēloni tam, ka (kas) virzās augšup vai uz visām pusēm.
- palielīties Būt tādam, ar ko var lepoties.
- mirdzināt Būt tādam, arī panākt, ka (kas) spīd, izceļas ar savu spožumu.
- kārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
- sakārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
- piemākties Būt tādam, kad debesis ir nedaudz apmākušās (par laikapstākļiem, laikposmu).
- sasarmot Būt tādam, kad ir sarma.
- uzaudzēt Būt tādam, kam (apmatojums aukstākā gadalaikā) izaug (garāks, biezāks).
- pazīt Būt tādam, kam (ar kādu) ir ciešāka saskare, kontakts.
- šņukstēt Būt tādam, kam (emocionālā stāvoklī, sāpēs) izraisās šņuksti.
- uzbiezināt Būt tādam, kam (kādā daļā) ir palielināts caurmērs, šķērsgriezums.
- vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
- plest Būt tādam, kam (kas, piem., zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm.
- stiept Būt tādam, kam (kas, piem., zari, stumbrs, stublājs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
- pārkrustot Būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri.
- turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu).
- pelnīt Būt tādam, kam (kas) pienākas.
- rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
- plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piem., par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina savstarpēju sapratni, labas attiecības, vēlamo saikni (ar to).
- nolemt Būt tādam, kam draud nāve, bojāeja, iznīcība u. tml.
- mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
- drīkstēt Būt tādam, kam ir atļauts (ko darīt); varēt, būt iespējamam.
- skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par Dieva esamību.
- uzputot Būt tādam, kam ir radušās putas.
- sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko).
- zināt Būt tādam, kam ir zināšanas, informācija.
- klepot Būt tādam, kam izraisās klepus; radīt klepum raksturīgas skaņas.
- turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kādā (tās) posmā.
- turpināties Būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
- paresnināt Būt tādam, kam kāda daļa, vieta ir resnāka.
- prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piem., par priekšmetiem, vielām).
- veikties Būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes.
- nokārt Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piem., zari, augļi) – par augiem.
- tikties Būt tādam, kam pastāv, veidojas šķietama vai reāla saskare (ar ko).
- siekaloties Būt tādam, kam pastiprināti izdalās siekalas.
- mīlēt Būt tādam, kam patīk darīt (ko).
- dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
- šķielēt Būt tādam, kam piemīt šķielēšana.
- puņķoties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
- putot Būt tādam, kam rodas daudz putu vai kurš rada putas.
- pūkot Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
- pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
- pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
- reducēties Būt tādam, kam samazinās oksidēšanās pakāpe.
- nokarāties Būt tādam, kam trūkst spraiguma un kas ir noslīdējis uz leju.
- sekties Būt tādam, kam veicas, sekmējas.
- sokties Būt tādam, kam veicas, sekmējas.
- sprogoties Būt tādam, kam veidojas sprogas (par matiem, apmatojumu).
- plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas; plūksnoties.
- pumpuroties Būt tādam, kam veidojas, riešas pumpuri (par augiem).
- krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas.
- ļumēt Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas; viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
- samigloties Būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums; kļūt neskaidram.
- savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piem., par parādībām dabā, mākslas darbiem).
- izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
- izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
- skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
- apasiņot Būt tādam, kas apgādā ar asinīm.
- vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piem., slavu, ievērību).
- rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
- vest Būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur).
- svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
- ziedēt Būt tādam, kas attīstās, darbojas veiksmīgi, arī būt attīstītam, izplatītam.
- pievilkt Būt tādam, kas bez ārēja spēka iedarbības pievirza, velk sev klāt (ko).
- kļauties Būt tādam, kas cieši apņem, aptver (ko) no vairākām vai visām pusēm.
- paust Būt tādam, kas dara (ko) zināmu, uztveramu (par tekstu, mākslas darbu u. tml.).
- streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem; būt tādam, kam ir traucējumi.
- nīkuļot Būt tādam, kas darbojas slikti, nesekmīgi; neattīstīties.
- valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais.
- beigties Būt tādam, kas drīz vairs nebūs spēkā; nebūt vairs spēkā.
- raustīt Būt tādam, kas funkcionē nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
- ņemt Būt tādam, kas griež, šķeļ vai citādi apstrādā (ko) – par darbarīkiem, ierīcēm u. tml.
- plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
- vilcināties Būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
- saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piem., vielu, siltumu).
- saistīt Būt tādam, kas ierobežo (kā) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
- uzrunāt Būt tādam, kas ietekmē (kādu) – piemēram, par mākslas darbu.
- iedarboties Būt tādam, kas ietekmē, pārveido (ko).
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (ko neredzamu, nezināmu, nenojaušamu).
- rotāt Būt tādam, kas ir izdaiļots (ar ornamentiem, attēliem u. tml.).
- saskanēt Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
- pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (piem., kādos apstākļos) – par parādībām sabiedrībā.
- turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvniekus).
- kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
- stagnēt Būt tādam, kas ir sastinguma, apsīkuma stāvoklī (par sabiedrisko dzīvi, kultūru u. tml.).
- zaļot Būt tādam, kas ir spēcīgs, spilgti izpaužas (piem., par laikposmu).
- nokarāties Būt tādam, kas ir vērsts uz leju (par ķermeņa daļām).
- nokārties Būt tādam, kas ir vērsts vai noliekts uz leju (par ķermeņa daļām).
- disharmonēt Būt tādam, kas izjauc saskaņu, harmoniju.
- izsmaržot Būt tādam, kas izplata smaržu.
- vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
- valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
- interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi, saista uzmanību; pievilkt, valdzināt.
- vilkt Būt tādam, kas izraisa patiku, interesi, piesaistīt (ko).
- dergties Būt tādam, kas izraisa pretīgumu, riebumu.
- sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (parasti par zāļu vielām).
- saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
- nodarbināt Būt tādam, kas izraisa, aktivizē noteiktus psihiskus procesus.
- vilkt Būt tādam, kas izraisa, arī kur izraisās nepatīkamas sajūtas, sāpes.
- klausīt Būt tādam, kas labi darbojas, ko (kāds) var lietot, izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
- turēt Būt tādam, kas labi saglabā (parasti siltumu).
- ost Būt tādam, kas liecina (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- badīties Būt tādam, kas mēdz badīt.
- spalvoties Būt tādam, kas met spalvu (par izstrādājumu).
- turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
- šokēt Būt tādam, kas nepatīkami pārsteidz.
- atkārties Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
- atļukt Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
- sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
- pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) – piem., par vielām, priekšmetiem.
- pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, veiksmīgāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
- savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
- pasargāt Būt tādam, kas nodrošina pret (kā) nevēlamu iedarbību.
- saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
- vainagot Būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu; būt tādam, kas noslēdz (kā) beigu daļu.
- spiest Būt tādam, kas pārāk cieši ietver, aptver (ķermeņa daļu), pārāk smagi gulst (uz kā), arī tāds, kas izraisa smaguma, sasprindzinājuma sajūtu.
- nosegt Būt tādam, kas pārsniedz (izdevumus, zaudējumus u. tml.).
- nokrāsot Būt tādam, kas pārveido (kā) krāsu vai (ko) notraipa.
- pievilkt Būt tādam, kas patīk, valdzina.
- likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību.
- pievilkt Būt tādam, kas piesaista, izraisa interesi.
- vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piem., ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
- spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukumu.
- savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piem., anatomisku, funkcionālu saistību organismā (par organisma daļu).
- saukt Būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, kurp doties u. tml.).
- komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
- uzlikt Būt tādam, kas saistīts (piemēram, ar augstu profesionalitāti, spēju pārvarēt grūtības) – par parādībām sabiedrībā.
- saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (piem., par teritoriju, reljefu).
- sasaistīt Būt tādam, kas savieno (ko, piem., vairākas ēkas, vienas ēkas daļas).
- saķepēt Būt tādam, kas savieno, sasaista kopā (par ko mīkstu, lipīgu).
- satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
- klāt Būt tādam, kas sedz, atrodas (uz kā virsmas).
- rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko).
- cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
- saturēt Būt tādam, kas spēj saistīt (kā) kopumu tā, ka (tas) paliek, atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
- žņaugt Būt tādam, kas spiežot (parasti kaklu) traucē elpošanu; būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
- zarot Būt tādam, kas stiepjas vairākos virzienos prom no galvenā, centrālā veidojuma.
- uzbarot Būt tādam, kas strauji palielina ķermeņa masu, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, ēdieniem, dzērieniem).
- barot Būt tādam, kas strauji palielina svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
- notecēt Būt tādam, kas tek lejā, nodalās nost.
- strādāt Būt tādam, kas veic darbību noteiktā apjomā, noteiktā veidā, ar noteiktiem rezultātiem.
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piem., par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
- sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
- vagot Būt tādam, kas veido garenus padziļinājumus (piem., apvidū).
- vagot Būt tādam, kas veido rievas (piem., sejā).
- trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- sagriezties Būt tādam, kas veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi.
- zelt Būt tādam, kas veidojas, attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā).
- krāsot Būt tādam, kas viegli atdalās un notraipa (ko).
- pievilkt Būt tādam, kas viegli uzsūc (ko).
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
- žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piem., par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
- valdīt Būt tādam, ko atzīst par pareizāko.
- dalīties Būt tādam, ko iespējams grupēt, klasificēt pēc kādām pazīmēm.
- stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīļu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
- pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras, arī asinis) – par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- palikt labā atmiņā būt tādam, ko patīkami atcerēties.
- saistīt Būt tādam, ko savieno audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) – parasti par audiem, to veidojumiem.
- ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties (kur iekšā).
- lasīties Būt tādam, ko var lasīt (kā, kādā veidā).
- noderēt Būt tādam, ko var lietot, izmantot (kādam nolūkam).
- sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
- ņirbēt Būt tādam, kur (kas) ir lielā daudzumā.
- ņudzēt Būt tādam, kur (kas) ir lielā daudzumā.
- mudžēt Būt tādam, kur (kas) ir ļoti lielā daudzumā.
- nobriest Būt tādam, kur (kas) ir pilnībā nogatavojies (par platību).
- saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko ierodoties sajūt.
- dārdēt Būt tādam, kur (kas) ļoti skaļi, dobji skan.
- grandēt Būt tādam, kur (kas) ļoti spēcīgi skan.
- zelt Būt tādam, kur aug un zaļo augi (par pļavu, tīrumu u. tml.).
- kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
- blāzmot Būt tādam, kur ir blāzma (1); būt tādam, kad ir blāzma (1).
- niezēt Būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeni, tā daļām).
- viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni; viļņoties (1).
- viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni.
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- ziedēt Būt tādam, kur plaukumā ir ziedaugi, ziedi.
- smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piem., par telpu, vietu, vidi).
- dimdēt Būt tādam, kur skan šāds troksnis (par vietu, telpu).
- sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piem., putas, viļņi, burbuļi) – par ūdenstilpi, šķidrumu.
- sviest Būt tādam, kur veidojas (piem., šļakatas).
- dunēt Būt tādam, kur veidojas spēcīgs zems, neskaidrs troksnis (par vietu, telpu).
- izpārdot Būt tādam, kur visas ieejas biļetes ir pārdotas.
- samigloties Būt tādam, kur, arī kad rodas migla.
- uzsist Būt tādam, kurā (arī no kura) strauji (kas) ceļas uz augšu.
- murdēt Būt tādam, kurā (atrodoties kam lielākā daudzumā) rodas pakluss, neskaidrs troksnis (par telpu, vietu).
- uzkrāt Būt tādam, kurā (kā) daudzums pakāpeniski palielinās – par parādībām dabā.
- piebirt Būt tādam, kurā (kas) atrodas lielākā daudzumā.
- pārblīvēt Būt tādam, kurā (kas) atrodas pārāk lielā skaitā.
- nodimdēt Būt tādam, kurā (kas) dimd un pārstāj dimdēt.
- saturēt Būt tādam, kurā (kas) ir saistīts (piem., par vielas sastāvu, ķīmisku savienojumu).
- kūsāt Būt tādam, kurā (kas) spēcīgi izpaužas.
- piestrāvot Būt tādam, kurā (kas) spilgti, spēcīgi izpaužas.
- uzņemt Būt tādam, kurā (kas) var ietilpt, ieplūst u. tml.
- velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) (kas) rodas, izplatās, līgojas.
- līkt Būt tādam, kurā (piem., koku zari no augļu smaguma) ir noliekušies.
- slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcijas dēļ) – par iekšdedzes motoriem.
- kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (piem., par krāsni); degt (par kurināmo).
- kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (piem., par krāsni); degt (par uguni, kurināmo).
- plandēt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
- plandīt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
- regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina organisma vai tā daļu funkcionēšanu (par orgāniem, vielām u. tml.).
- plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) – piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
- publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piem., raksts, daiļdarbs) – par preses izdevumiem.
- pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
- pukstēt Būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu).
- zaigot Būt tādam, kurā ir kas košs, spožs.
- zumēt Būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
- izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestās mokas.
- skanēt Būt tādam, kurā izplatās skaņas (par telpu, vietu, vidi).
- sāpēt Būt tādam, kurā izraisās sāpes (1).
- smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
- turēties uz goda vārda būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
- pāriet Būt tādam, kura malām (kas) plūst pāri.
- darboties Būt tādam, kurā noris aktīvs process (par parādībām dabā).
- vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni).
- prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
- nodarboties Būt tādam, kurā notiek (kā) izpēte.
- vārīties Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
- pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (piem., par mākslas darbu).
- pulsēt Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem, sirdi).
- sīkt Būt tādam, kurā rodas neskaidras, svilpjošas skaņas (piem., par elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
- rūkt Būt tādam, kurā rodas zems, pakluss troksnis (par iekšējiem orgāniem).
- dārdēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās šāds troksnis.
- strutot Būt tādam, kurā rodas, no kura izdalās strutas.
- klaudzēt Būt tādam, kurā rodas, skan šāds troksnis.
- svilpt Būt tādam, kurā signālierīce rada spalgu, stieptu skaņu.
- sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā augstas, smalkas, nepārtrauktas skaņas (parasti kādu organisma funkciju traucējumu dēļ); atskanēt šādām skaņām.
- rībēt Būt tādam, kurā skan vai atskan skaļš, dobjš troksnis; skanot šādam troksnim, vibrēt.
- trūkt Būt tādam, kura trūkumu izjūt, pārdzīvo.
- saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
- mezgloties Būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.).
- velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
- zvīņoties Būt tādam, kurā veidojas, rodas zvīņas (par ādu).
- plīvot Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
- staigāt Būt tādam, kuram ir kas raksturīgs tā ārienē (piem., apģērbā, matu sasukājumā).
- varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
- starot Būt tādam, kurš pauž vai kurā izpaužas pozitīvas jūtas (par cilvēku).
- sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku, dzīvnieku kopumu).
- nobirdināt Būt tādam, no kā (kas) atdalās nost, nobirst zemē (par augiem).
- sulot Būt tādam, no kā (parasti lēni, pamazām) izdalās šķidrums.
- velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
- nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (piem., visas lapas, skujas).
- mest Būt tādam, no kā atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
- sacīt Būt tādam, no kā ir iespējas ko secināt.
- putēt Būt tādam, no kā izplatās putekļi vai kādas vielas putekļveida daļiņas.
- sijāt Būt tādam, no kā izplatās sīkas (kā) daļiņas.
- runāt Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt informāciju.
- sviest Būt tādam, no kura (kas gāzveidīgs) virzās augšup, uz visām pusēm.
- pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
- notecēt Būt tādam, no kura (kas) tek lejā, nodalās nost.
- sulot Būt tādam, no kura (parasti lēni, pamazām) izdalās sula (1) – par augiem, to daļām.
- kūpēt Būt tādam, no kura atdalās, izplatās sīkas, smalkas daļiņas.
- nokūpēt Būt tādam, no kura īsu brīdi izdalās kvēpi, dūmi, smiltis, putekļi u. tml.
- pūžņot Būt tādam, no kura izdalās pūžņi.
- sveķot Būt tādam, no kura izdalās sveķi (par augiem, to daļām).
- tecēt Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
- sviest Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
- asiņot Būt tādam, no kura izplūst asinis (par ķermeņa daļām, brūcēm).
- dūmot Būt tādam, no kura izplūst dūmi.
- raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi.
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst, ceļas, piem., tvaiki.
- laistīties Būt tādam, no kura spīd vai atspīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma.
- čūlot Būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis.
- reprezentēt Būt tādam, no kura var gūt priekšstatu, informāciju (par ko).
- novest Būt tādam, pa ko var nokļūt (kur).
- skriet Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
- tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi); plūst (2).
- pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzvest Būt tādam, pa kuru var uzvirzīties augšā.
- plūst Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
- turēties cenā būt tādam, par ko ir daudz jāmaksā.
- rādīt Būt tādam, pēc kā var ko spriest.
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt kustības virzienu.
- orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
- laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
- izsvīst Būt tādam, uz kā palikušas sviedru pēdas.
- pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
- svīst Būt tādam, uz kura ķermeņa, ķermeņa daļām izdalās sviedri (parasti lielā daudzumā); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, ķermeņa daļām).
- nest Būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
- uzņemt Būt tādam, uz kuru iedarbojas (piemēram, spēki).
- novest kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, paātrināt (kāda) nāves tuvošanos.
- iedzīt kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, paātrināt nāves tuvošanos.
- derēt Būt vēlamam; būt tādam, kas rada kādu labumu.
- pievienoties Būt vienisprātis (ar kādu), piekrist (kāda izteikumam, domai).
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- sagaidīt Būt, atklāties pēc (kāda) ierašanās (piem., par apstākļiem).
- rādīties Būt, atrasties (kā) redzeslokā, tuvumā; ierodoties kļūt (kādam) redzamam.
- nokļūt (kāda) rokās būt, atrasties (kāda) pārziņā, rīcībā.
- valdījums Būt, atrasties kāda monarha, citas valsts pārvaldībā.
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
- viesoties Būt, dzīvot (pie kāda) viesos.
- sasāpēt Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
- sasāpēties Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
- atlikt Būt, palikt kāda rīcībā; palikt vēl ko iet, braukt.
- iznākt Būt, rasties (kādam stāvoklim, attieksmēm).
- pieturpunkts Būtiskākais, svarīgākais (tekstā), kas ņemams vērā, iegaumējams, dod pamatu kādai rīcībai u. tml.
- sabužināt Bužinot (kāda matus, apmatojumu u. tml.) samīļot.
- cauna Caunāda.
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- izvadcaurule Caurule (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas).
- nocietināt Celt, izveidot nocietinājumu (kāda objekta) aizsardzībai.
- vējdzirnavas Celtne, kurā ir uzstādīta šāda ierīce.
- klubs Celtne, telpas, kur darbojas šāda biedrība.
- robežceļš Ceļš, kas ved pāri (kādas teritorijas) robežai.
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- skalot smadzenes censties (kādam) uzspiest svešu pārliecību, ideoloģiju u. tml.; censties mainīt (kāda) domas, attieksmi (pret ko).
- taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
- piebraukt Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties.
- tīkot pēc (kāda) sirds censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
- rosināt Censties panākt, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās (ko darīt); mudināt.
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
- rakņāties citu netīrajā veļā censties uzzināt (par kādu) ko negatīvu; izrādīt ziņkārību par kāda privāto dzīvi.
- centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
- kotlete Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.).
- respektēt Cienīt un ņemt vērā (kāda, kā) gribu, viedokli, uzskatus u. tml.
- žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi saspiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
- skauties Cieši kļauties (pie kāda, kā).
- saslēgties Cieši saliedēties (kādai darbībai), savienoties (kopīgai norisei).
- paspiest roku cieši satvert kāda roku, parasti sveicinot.
- turēties uz papēžiem cieši sekot kādam.
- plomba Cietējoša masa, ar ko piepilda zoba cietajos audos radušos dobumu; šādas vielas kopums.
- oda Cildinošs, svinīgs slavinājuma dzejolis, kas veltīts kādam notikumam vai personai.
- rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
- tīstoklis Cilindriskas formas aprakstīts (ādas, pergamenta) vīstoklis.
- krūze Cilindriskas, arī citādas formas (parasti keramikas, stikla) trauks ar osu (šķidrumam).
- rullis Cilindrveida priekšmets, detaļa, kas darbībā ripo, rotē; ierīce iekārta, kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa; veltnis.
- virsaitis Cilts vadonis; novada valdnieks; kādas cilvēku grupas vadonis.
- epiderma Cilvēka vai dzīvnieka ādas virskārta.
- virsāda Cilvēka, dzīvnieka ādas virsējā kārta; epiderma.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, ko izdala īpaši ādas dziedzeri; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- dzinējs Cilvēks (arī dzīvnieks), kas (ko) dzen, virza uz priekšu, liek (kādam) doties noteiktā virzienā (piem., zvēru medībās).
- pakaļbraucējs Cilvēks (arī transportlīdzeklis), kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
- bālģīmis Cilvēks ar bālu sejas krāsu; cilvēks ar bālu ādas krāsu.
- moris Cilvēks ar tumšu ādas krāsu (piem., nēģeris).
- pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
- īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
- melnādains Cilvēks, kam ir melna ādas krāsa.
- parādnieks Cilvēks, kam ir morāls pienākums kādam ko atlīdzināt (piem., ar darbu, rīcību).
- soprāns Cilvēks, kam ir šāda balss.
- varoņtenors Cilvēks, kam ir šāda balss.
- balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
- dzeltens Cilvēks, kam ir šādas rases pazīmes; šīs rases piederīgais.
- gaiša galva Cilvēks, kam ir šāds prāts, šāda spēja.
- bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
- tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
- profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim); liels speciālists.
- neprofesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās nav viņa profesija; amatieris.
- recipients Cilvēks, kam pārlej donora asinis vai pārstāda audus, orgānus.
- talants Cilvēks, kam piemīt šādas spējas.
- viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
- ciemiņš Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
- pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību vai izturēšanos nodara (kādam) pāri.
- apgādājamais Cilvēks, kas atrodas kāda apgādībā.
- rokaspuisis Cilvēks, kas bez ierunām izpilda (kāda) rīkojumus, pavēles, aktīvi darbojas tā labā, cenšas viņam iztapt.
- pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc pēc kā, pēc kāda.
- kazaki Cilvēks, kas cēlies no šādas kopienas.
- sekotājs Cilvēks, kas dara, rīkojas tāpat kā kāds cits; kādas personas domu, ideju atbalstītājs un turpinātājs.
- ziņotājs Cilvēks, kas darbojas (piem., kādas iestādes, organizācijas labā), pienesot ziņas (par kādu, ko).
- entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas kādai lietai, strādā ar aizrautību, lielu pašatdevi.
- padomdevējs Cilvēks, kas dod kādam padomu.
- piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo pie kāda (parasti uzturot intīmas attiecības ar to).
- caurbraucējs Cilvēks, kas iebraucis kādā vietā uz īsu brīdi vai brauc kādai vietai cauri.
- ieliktenis Cilvēks, kas iecelts amatā ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
- fanāts Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanātiķis.
- fanātiķis Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanāts.
- pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm; cilvēks, kas darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, tās ideoloģijas labā.
- priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā jomā) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
- priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
- ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
- upuris Cilvēks, kas ir pakļauts kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
- vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piem., vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- mīlestība Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
- lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.); cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
- roklaiža Cilvēks, kas ļoti iztop kādam; pielīdējs; lišķis.
- pielūdzējs Cilvēks, kas ļoti jūsmo (piem., par kādu aktieri) un ar savu rīcību to izrāda.
- māceklis Cilvēks, kas mācās, izglītojas kāda vadībā.
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- pretimnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- disidents Cilvēks, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai, izrāda pretestību pastāvošajam režīmam (parasti autoritārās valstīs).
- špikotājs Cilvēks, kas no kāda cita ir ko izmantojis, pārņēmis.
- teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
- vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus, arī (ko) vēstī; ziņnesis.
- atkritējs Cilvēks, kas novērsies, izstājies (piem., no kādas grupas, organizācijas).
- dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop (kādam); pakalpiņš.
- verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
- upuris Cilvēks, kas pakļauts (kāda, kā) vardarbībai, cietis no vardarbības; cilvēks, kas gājis bojā karā, nelaimes gadījumā u. tml.
- palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko paveikt, cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot kādu tā daļu.
- vergs Cilvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu (Livonijā 13.–15. gs.); drellis [2].
- drellis Cilvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu jeb vergu (Livonijā 13.–15. gs.).
- pārtraucējs Cilvēks, kas pārtrauc (kāda cita darbību).
- pielīdējs Cilvēks, kas pielabinoties, iztopot u. tml. cenšas iegūt kāda labvēlību.
- ceļvedis Cilvēks, kas rāda ceļu, vada ceļā; pavadonis (ceļotājiem).
- seja Cilvēks, kas reklamē kāda uzņēmuma ražoto produkciju vai sniegtos pakalpojumus.
- bļodlaiža Cilvēks, kas savtīgos nolūkos iztop, pakalpo, lai iegūtu (kāda) labvēlību.
- pretimsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
- spiegs Cilvēks, kas spiego kāda uzdevumā.
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu pie kāda mājās; mājkalpotājs.
- kalps Cilvēks, kas strādā kāda vai kā labā.
- palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
- runātājs Cilvēks, kas teic runu (3); cilvēks, kas runā, izsaka savu (vai kāda cilvēku kopuma) viedokli (piem., sapulcē, sarunā).
- bēdu brālis cilvēks, ko skārusi tāda pati nelaime, liksta kā pašu.
- pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
- baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
- personība Cilvēks, kuram piemīt kādas iezīmīgas, parasti pozitīvas, spilgtas īpašības.
- sirdsāķītis Cilvēks, kurš (kādam) ir ļoti iepaticies, ir iekārots, iemīļots.
- brālis Cilvēks, kuru saista piederība pie kādas kopas.
- zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd spriedze.
- kaimiņš Cilvēku grupa (piem., tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
- brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota kāda uzdevuma vai darba veikšanai.
- maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc šāda laikposma izbeigšanās.
- ģimene Cilvēku grupa, kurus saista asinsradniecība – kāda cilvēka visi pēcnācēji; dzimta.
- saime Cilvēku kopums, kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
- rezerve Cilvēku kopums, no kura vajadzības gadījumā var izvēlēties kāda darba veicēju, pienākuma izpildītāju.
- mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
- eiropeīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīgs samērā liels augums, gaiša āda un mīksti, taisni vai viļņaini mati, izvirzīts deguns.
- rase Cilvēku tips ar noteiktām raksturīgām fiziskām pazīmēm (piem., noteiktu ādas krāsu, acu formu u. tml.).
- uzcīnīties Cīnīties (ar kādu, ko arī par ko) – parasti sportā; cīnoties nokļūt (līdz kādai vietai vērtējumā).
- nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
- kolumncipars Cipars, kas norāda (iespieddarba) lappuses numuru.
- pralinē Cukura, sasmalcinātu riekstu un kauleņaugu kodolu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šāda maisījuma pildījumu.
- cepeškrāsns Četrstūraina ietaise (plītī) ēdienu cepšanai; šādas formas ierīce (parasti elektriska) cepšanai.
- resursi Dabas bagātības, enerģijas avoti, izejvielu, materiālu krājumi, naudas līdzekļi, darbaspēks u. tml., ko var izmantot kādam mērķim, darbībai, norisei.
- faktoriāls Dabisko skaitļu rindas secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam noteiktam skaitlim.
- stāja Dabisks, parasti vertikāls, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
- iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, lietošanā, rīcībā (parasti kādas darbības rezultātā).
- apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
- lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
- diferencēt Dalīt, šķirt (pēc kādas pazīmes).
- iedalīt Dalot piešķirt (kam, kādam mērķim) no kāda kopuma.
- sīpols Daļa (matam), kas atrodas zem ādas.
- tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas ir paredzēta noteiktam nolūkam, arī ko piešķir, dod kādam.
- segments Daļa (no kāda kopuma, veseluma), kas grupējama pēc noteiktām pazīmēm.
- stumbenis Daļa (parasti kājai vai rokai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās).
- hipovitaminoze Daļējs kāda vitamīna trūkums organismā.
- konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras).
- programma Darba kārtība, plāns (kādam pasākumam, sanāksmei).
- zāģis Darbarīks, instruments ar asmeņiem, kuri izvietoti metāla plātnes vai diska malās, vai arī ir piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; darbmašīna ar šāda veida asmeņiem.
- šaušana Darbība --> šaut; šādas darbības radītais troksnis.
- reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas citas darbības, norises ietekme.
- atbilde Darbība, izturēšanās, ko izraisījusi kāda cita darbība vai jautājums; reakcija.
- pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, arī citas darbības ietekmē.
- pretdarbība Darbība, ko izraisījusi kāda cita darbība un kas ir vērsta pret to.
- akreditācija Darbība, process --> akreditēt (2); valsts institūcijas pilnvarojums, atļauja darboties (kādai mācību iestādei), īstenot (noteiktu mācību programmu).
- attece Darbība, process --> attecēt [1]; šķidruma plūsma prom (piem., no kāda orgāna).
- pietece Darbība, process --> pietecēt (2); ūdens daudzums, kas pietek klāt (kādai ūdenstilpei).
- akcija Darbība, rīcība, pasākumu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- uzraudzība Darbība, stāvoklis --> uzraudzīt; sistēma, kas nodrošina kāda procesa, parādības novērošanu un regulēšanu.
- vingrinājums Darbība, uzdevums, ko veic, lai attīstītu kādas iemaņas, spējas, arī iegūtu psihisku vai fizisku īpašību.
- stratēģija Darbības principu, darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- ciešamā kārta darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, ka darbība tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
- atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka runātājs atstāsta cita teikto, par kā patiesību nav pārliecinājies.
- veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
- nākotne Darbības vārda laika forma, kas norāda uz darbības norises laiku pēc runas momenta.
- tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai kādu sodītu.
- aktīvists Darbīgs, rosīgs, iniciatīvas bagāts (kādas organizācijas, kolektīva) biedrs.
- taurēt Darbināt (transportlīdzekļa) signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
- dispečers Darbinieks, kas centralizēti vada kāda objekta (piem., lidostas, autostacijas, elektrostacijas, ražošanas iecirkņa) darbību.
- zvanīt Darbinot signālierīci, radīt noteiktas frekvences skaņu; atskanēt šādai skaņai.
- veseris Darbmašīna ar āmurveida krītošām daļām; šādas darbmašīnas krītošā daļa.
- miecētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kur miecē jēlādas.
- uzņemt Darbojoties kāpināt (kā darbības ātrumu) līdz kādai pakāpei – piemēram, par ierīcēm, mehānismiem.
- vaidēt Darbojoties, pārvietojoties, radīt stieptas, mainīga augstuma skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
- stihija Darbošanās, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
- pretoties Darboties pretī (piem., kāda gribai); nepakļauties (piem., kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
- uzsākt Darboties, dzīvot, būt (kāda laika, mūža perioda) pašā pirmajā posmā; iesākt (2).
- sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
- godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
- raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
- knipelēt Darināt mežģīnes, diegus savijot un sienot dažāda veida mezglus.
- abižot Darīt (kādam) pāri; aizvainot (kādu).
- maksāt meslus darīt (ko) vai būt spiestam darīt (ko) kādam par labu, tam pakļaujoties, piekāpjoties.
- rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, (kādam) slepeni darīt sliktu.
- lēkt uz auguma darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
- posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; gatavoties (1).
- klausīties Darīt, rīkoties pēc (kāda) gribas, lūguma, padoma u. tml.; klausīt (1).
- klausīt Darīt, rīkoties, ņemot vērā (kāda) teikto, pēc (viņa) gribas, lūguma, padoma u. tml.
- rādītājs Dati, kas iegūti kādas darbības rezultātā un raksturo kādu parādību, jomu u. tml.
- serveris Dators, kas datortīkla lietotājiem nodrošina dažādas operācijas, piem., kopīgu failu izmantošanu.
- klons Dators, kas ir izveidots, lai veiktu identiski tādas pašas funkcijas, kādas veic cits dators.
- urķis Datoru izmantošanas entuziasts, kas pēta dažādas datoru sistēmas un atrod piekļuvi tajās uzglabātajai informācijai; hakeris.
- piestāstīt pilnu galvu daudz (kādam ko) sastāstīt.
- piestāstīt pilnas ausis daudz (kādam ko) sastāstīt.
- piedziedāt pilnas ausis daudz runājot, sastāstīt (kādam ko).
- piekūkot pilnas ausis daudz runājot, sastāstīt (kādam ko).
- piekliegt pilnas ausis daudz un skaļi kliedzot, radīt (kādam) nepatīkamas izjūtas.
- aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
- partija Daudzbalsīga skaņdarba sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai; šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- kaktuss Daudzgadīgs augs ar gaļīgu, ūdeni uzkrājošu dažādas formas stublāju (sukulents), kam parasti ir dzeloņi un (dažām sugām) krāšņi ziedi.
- pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas (visbiežāk rozā, sarkaniem vai baltiem) ziediem čemurveida ziedkopās un mīkstām, ieapaļām lapām.
- prīmula Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā.
- piecstūris Daudzstūris ar piecām malām; priekšmets, kam (pamatā) ir šāda daudzstūra forma.
- masu psihoze daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
- somu dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- soma dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- dūdas Daudzu tautu pūšaminstruments, ko darina no dzīvnieka ādas (gaisa rezervuārs) un (divām vai vairākām) stabulēm.
- disonanse Dažāda augstuma muzikālu skaņu nesaskanīga kopskaņa.
- burkšķis Dažāda augstuma un stipruma trokšņu kopums.
- brīvā strofika dažāda garuma dzejas panti, kas mijas nenoteiktā kārtībā; brīvais pants.
- nobiras Dažāda lieluma iežu atlūzu kopums stāvu kalnu piekājē un apakšējā daļā.
- plēvspārņi Dažāda lieluma kukaiņi ar diviem pāriem plēvveida caurspīdīgu spārnu.
- enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (piem., do diēzs – re bemols).
- priekšauts Dažāda piegriezuma, parasti darba, apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
- redundance Dažāda rakstura papildelementu kopums, ko iestrādā sistēmā tās darbības uzticamības paaugstināšanai.
- ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai.
- motosports Dažāda veida sacensības braukšanā ar motocikliem.
- slēpju parafīni dažāda veida sniegam paredzēti slēpju apstrādāšanas līdzekļi, kuru sastāvā ir parafīns.
- sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
- sports Dažādas fiziskas nodarbības sava ķermeņa stiprināšanai, savu fizisko, arī prāta spēju attīstīšanai, kāpināšanai.
- veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai.
- pods Dažādas formas un materiāla (parasti stāvs) trauks, piem., pārtikas uzglabāšani, pārvadāšanai.
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
- kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
- rūpniecības preces dažādas plaša patēriņa preces, izņemot pārtiku.
- takelāža Dažādas troses, ķēdes un tauvas, ko būvmontāžas u. c. darbos lieto celšanas ierīcēs.
- izsitumi Dažādi ādas un gļotādas pārveidojumi, kas parādās kā atsevišķi, reizēm saplūduši elementi (piem., plankumiņi, mezgliņi, pūslīši).
- pasta Dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida.
- jautājumu krustugunis dažādu jautājumu pēkšņa uzdošana kādam cilvēkam.
- variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
- zaļums Dažu augu (piem., diļļu, pētersīļu, seleriju) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus; augi, no kuriem iegūst šādas lapas, lakstus.
- mantija Dažu bezmugurkaulnieku (piem., gliemju) ādas kroka, kas apņem (tā) ķermeni.
- pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
- debess velve debess sfēra, kāda tā šķiet novērotājam no Zemes.
- aizraušanās Dedzīga nodošanās (kādai nodarbei); tas ar ko aktīvi, labprāt nodarbojas.
- fanātisms Dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību.
- apustulis Dedzīgs kādas mācības vai idejas aizstāvis, propagandētājs.
- laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu pēc kāda noteikta laika.
- zvērot Degt ar spožu liesmu; būt tādam, kur (kas) deg ar spožu liesmu.
- iesnas Deguna gļotādas iekaisums, kas rada gļotainus izdalījumus, apgrūtinātu elpošanu.
- rinīts Deguna gļotādas iekaisums; iesnas.
- šķaudīt Deguna gļotādas kairinājuma dēļ ar troksni izgrūst gaisu spēcīgā, īsā izelpā.
- kadriļa Deja, kas sastāv no vairākām figūrām ar dažāda taktsmēra mūziku un ko dejo pāra skaits dejotāju pāru; šīs dejas mūzika.
- aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- deja Deju mūzika; skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā.
- uzmava Dekoratīvs apģērba aksesuārs – elastīga dažāda materiāla aproce virs plaukstas locītavas.
- cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
- zieds Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
- ādiņa Dem. --> āda; (neliels) ādas gabals.
- plāksnīte Dem. --> plāksne; neliels šādas formas priekšmets.
- vēlēšanas Demokrātisks pasākumu un darbību kopums, ko veic vēlētāji ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
- doza Deva, noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums.
- saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
- veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
- umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa, piemēram, ä), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
- mīkstinājuma zīme diakritiska zīme, retāk burts, kas norāda, ka līdzskanis ir mīksts.
- ganu diena diena, kad (kādam) jāiet ganos.
- gadadiena Diena, kad aprit noteikts pilnu gadu skaits kopš kāda nozīmīga notikuma; diena, kad tiek atzīmēts (kā) pastāvēšanas pilnu gadu skaits.
- mičmanis Dienesta pakāpe (piem., Krievijas, Lielbritānijas) kara flotē; karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- jefreitors Dienesta pakāpe (piem., Vācijas, Krievijas armijā) pēc kareivja dienesta pakāpes; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- jūras kapteinis dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižmatrozis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; žandarmērijas darbinieks.
- diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa kā nedēļas septītā daļa.
- diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa, noteikts datums, kas saistīts ar kādu notikumu, darbību.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
- nodiktēt Diktējot norunāt, nolasīt (kādam, kas pieraksta).
- akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
- slēgt darījumu divām vai vairākām pusēm vienoties, paužot gribu par kāda darījuma norisi.
- balss saites divas balsenē esošas gļotādas krokas, kurām vibrējot, rodas skaņas.
- dvīņu māja divas vienādas mājas, kuras sabūvētas kopā ar vienu kopīgu sānu sienu.
- dūru cīņa divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām.
- ne- Divdabjos ar izskaņu "-ams", "-āms": norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
- ne- Divdabjos ar izskaņu "-ts": norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu.
- dubultstandarts Divējāda pieeja.
- iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
- īsslēgums Divu elektriskās ķēdes dažāda potenciāla elementu savstarpēja saslēgšanās vai to saslēgšanās ar vadītāju bez pretestības vai ar ļoti mazu pretestību.
- unisons Divu vai vairāku vienāda augstuma skaņu vienlaicīgs skanējums.
- trauks Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
- norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, pavēli, likt (kādam ko darīt, veikt), nosūtīt (kādā uzdevumā).
- izrīkot Dodot rīkojumu, likt (kādam) ko darīt.
- karte Dokuments (piem., apliecība vāciņos), kas apliecina (personas) identitāti, piederību (kādai organizācijai, apvienībai u. tml.).
- kvīts Dokuments, kas apliecina (kā, piem., maksājuma) saņemšanu; šāda dokumenta veidlapa.
- pavaddokuments Dokuments, kas pievienots kādai precei, sūtījumam u. tml.
- pavadraksts Dokuments, ko pievieno (kam, piem., kādam sūtījumam) un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
- saistībraksts Dokuments, kurā fiksētas (kāda) saistības.
- testaments Dokuments, kurā ir apliecināta kādas personas (testatora) griba attiecībā par savu mantu pēc šīs personas nāves.
- zemes grāmata dokuments, kurā reģistrēts kādam piederošais zemes īpašums.
- aizdomas Domas, sajūtas, nedroša pārliecība (par ko); pieņēmums, par kāda vainu, negodīgu rīcību u. tml.
- aizdomāties Domāšanas procesā nonākt (līdz kādai domai, atziņai); rasties domai, atziņai (par ko).
- dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi kādai cilvēku kopai.
- saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
- kukuļot Dot (kādam) kukuli (3).
- rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1); ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas biedru u. tml.
- sazāļot Dot (kādam) zāles, medikamentus lielākā daudzumā.
- sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piem., sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
- veltīt Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
- atļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko).
- ielaist Dot iespēju (kādam) ievirzīties (kur iekšā); atļaut uzturēties, apmesties (kur).
- piedāvāt Dot iespēju (kādam) paņemt, izlietot (ko).
- ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
- šķirties Dot kādam (naudu, materiālas vērtības).
- tēmēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, manīt (kādam ko); mērķēt (2).
- mērķēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, manīt (kādam ko).
- samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- dzirdīt Dot, arī ļaut (kādam) dzert.
- svētīt Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1).
- tikt Doties (pie kāda); gūt iespēju atrasties kopā (ar kādu, kādiem).
- aizceļot Doties ceļojumā; ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizvadīt Doties līdzi, pavadīt (kur, līdz kādai vietai).
- atstāt Doties prom (no kādas vietas).
- pamest Doties prom (no kādas vietas).
- aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar mantām, iedzīvi).
- lupata Drēbes gabals (nolietots, mazvērtīgs, arī tāds, ko izmanto kādai vajadzībai).
- varonīgs Drosmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiski principi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iere Dūmvads (krāsnij); sildoša virsma pie šāda dūmvada (piem., krāsns mūrītis).
- patentatslēga Durvīs iemontējama slēdzene, kurai iestrādāta īpaša, tikai šai vienai slēdzenei piemītoša un tās atslēgai atbilstoša tapiņu kombinācija; šādas slēdzenes atslēga.
- rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties pie kāda; teikt pārmetumus, bārt.
- sirdīgs Dusmīgs, nikns, arī sašutis (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- regulārā strofika dzejas teksta dalījums dažāda garuma pantos, kas regulāri atkārtojas.
- dzelte Dzeltena (ādas, audu) nokrāsa.
- uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- pārnesums Dzenošās un dzenamās (kāda mehānisma) daļas griešanās ātrumu attiecība; mehānisms, kas nodrošina šādu attiecību.
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
- nodzīt Dzenot panākt, ka (kas) noiet, aiziet (no kādas vietas), arī atvirzās nost, attālinās (no kā).
- aizdzīt Dzenot panākt, ka attālinās; dzenot panākt, ka (kas) dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai).
- uzdzīt Dzenot panākt, ka uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka uzvirzās uz kādas vietas.
- kakao Dzēriens, kas pagatavots no šāda pulverveida produkta.
- piedziedāt Dziedāt līdzi (kādam); ar savu dziedāšanu papildināt priekšnesumu.
- karaoke Dziesmas instrumentāla pavadījuma ieraksts; šāda ieraksta atskaņošana, kam var dziedāt līdzi; šāda veida dziedāšana.
- karbonāde Dzīvnieka (parasti cūkas) gaļas gabals, parasti ar kauliem (ribām); cepta vai cepšanai sagatavota šāda gabala šķēle.
- tārps Dzīvnieks bez ekstremitātēm, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem; arī kāpurs.
- totēms Dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko totēmismā uzskata par kādas cilvēku kopas, arī kāda cilvēka priekšteci, senci.
- palīgs Dzīvnieks, kas palīdz cilvēkam (piem., kāda darba veikšanā).
- draugs Dzīvnieks, kura izturēšanās iepazīta, kas ir pieradis (pie kā, kāda) u. tml.
- aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, ādas, arī spalvu krāsa, kas pielāgota vides dominējošai krāsai.
- namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- karavāna Dzīvojamā mājiņa uz riteņiem, ko, dodoties ceļojumā, piekabina automašīnai; šāda ceļojumiem paredzēta speciāla automašīna.
- dzīvot svešā maizē dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
- būt svešā maizē dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
- pusdienas Ēdiens šādai ēdienreizei.
- aiziet Ejot attālināties; doties prom; ejot nokļūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai).
- pieiet Ejot iegriezties (pie kāda).
- uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nonākt Ejot, nākot, skrienot u. tml. nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- cirks Ēka šāda veida priekšnesumiem; iestāde, kas organizē šāda veida priekšnesumus.
- dzirnavas Ēka, kurā uzstādīta šāda ierīce.
- pilotprojekts Eksperimentāls projekts, ko parasti izmēģina pirms kāda liela projekta īstenošanas; izmēģinājuma projekts.
- kontakts Elektriskās ķēdes vadu saskaršanās; savienojums šādas saskares vietā.
- termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
- izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
- vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- uzelpot Elpot virsū (kādam, kam).
- traheīts Elpvadu gļotādas iekaisums.
- dvēsele Emocionāli nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piem., kādai vietai, priekšmetam).
- žēlsirdība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas spējā just līdzi, izrādīt izpratni, gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- žēlastība Emocionāls stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- izjūta Emocionāls stāvoklis, ko izraisa kāda situācija, attieksme u. tml.
- dedzīgs Emocionāls, temperamentīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- energoietilpība Enerģijas daudzums, ko (kas) patērē kāda darba veikšanai.
- siltums Enerģijas veids, ko rada mikrodaļiņu (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotiska kustība; ķermeņa iekšējā enerģija, ko rada šāda kustība.
- dūšīgs Enerģisks, darbīgs, uzņēmīgs, arī drosmīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dzīvīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
- pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums; tas, kas izraisa šādas izjūtas.
- vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
- apsūdzība Fakti un liecības, kas pierāda kādas personas vainu un ļauj saukt (to) pie kriminālatbildības; attiecīgā procesuālā darbība tiesā.
- aizfilozofēties Filozofējot nonākt (līdz kādai domai, atziņai).
- potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks.
- īpatnējais svars fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar tāda ķermeņa svaru, kura tilpums ir vienu tilpuma vienību liels.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa vai rezultāta radīšanai.
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- disimilācija Fonētiska parādība, kad kādā vārdā divas vienādas skaņas kļūst dažādas vai viena no tām zūd, lai atvieglotu izrunu.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- fotokorespondents Fotogrāfs, kas sagādā fotogrāfijas kādam periodiskajam izdevumam vai televīzijas raidījumam.
- izvilkums Fragments (no kāda teksta).
- kanāls Frekvence, kurā kāda radio vai televīzijas stacija raida savus raidījumus.
- safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu.
- blokāde Funkciju izslēgšana uz laiku (kādam orgānam vai orgānu sistēmai).
- dušas aizkars gabals (no kāda materiāla), kas aizsedz dušas telpu.
- jubileja Gadadiena (parasti atzīmējot nozīmīgu, apaļu gadu skaitu kāda dzīvē, kā pastāvēšanā); attiecīgās svinības.
- sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piem., kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piem., kādam stāvoklim, darbībai).
- rūpes Gādība (par kādu), uzmanība (pret kāda vajadzībām).
- precedents Gadījums, kas noticis agrāk un noder par paraugu vai attaisnojumu sekojošiem šāda veida gadījumiem.
- slēpt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
- slēpt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
- slēpt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
- turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
- turēt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
- turēt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
- elpa Gaisa strāva, plūsma, arī smarža; kādai vietai raksturīgais gaiss.
- atspulgs Gaismas atspīdums (uz kādas virsmas).
- gabarītu uguņi gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
- gabarītlukturis Gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
- menāža Galda piederums – garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, kas novietots uz šāda statņa.
- galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe, pārmērība.
- skalps Galvas āda ar matiem, kas noņemta cilvēkam; šāda kaujas trofeja (piem., Amerikas indiāņiem).
- pamatmotīvs Galvenā, nozīmīgākā (kāda skaņdarba, daiļdarba) tēma.
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā kādas (cilvēku) grupas daļa.
- virsotne Galvenā, vadošā, visietekmīgākā (piem., kādas sociālas grupas, organizācijas) daļa.
- virsuzdevums Galvenais mērķis, uzdevums (kādai darbībai, rīcībai).
- pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (kādas rīcības, darbības) izraisītājs, pamatotājs.
- pamats Galvenais, nozīmīgākais elements; galvenā, nozīmīgākā (kāda kopuma) daļa.
- ticības mācība galveno kādas reliģijas dogmu kopums.
- šķiņķis Gaļas izstrādājums no šādas dzīvnieka liemeņa daļas.
- sekste Gaļīgs ādas veidojums uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa; šāds veidojums kopā ar spalvām.
- sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piem., metāla, ādas, koksnes) plāksne.
- josta Garena (ādas, auduma vai cita materiāla) sloksne, ko apņem ap vidukli.
- svira Garens priekšmets, mašīnas, ierīces detaļa, ko lieto (vai kas darbojas) atbilstoši šāda mehānisma principam.
- valnis Garens, samērā augsts (kādas vielas) uzbērums.
- strēmele Garens, šaurs (kāda materiāla) gabals, kas ir atdalīts no šī materiāla lielāka gabala; sloksne.
- pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam (parasti labākam).
- džins Gars (arābu folklorā), kas parasti mitinās pudelē vai eļļas lampā un spēj izpildīt dažādas sava saimnieka vēlēšanās.
- aršīna Garuma mērvienība – aptuveni 0,71 metrs (vecajā krievu mērvienību sistēmā); šāda garuma mērlineāls.
- vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
- taisīties Gatavoties kādai darbībai, pasākumam.
- aerosols Gāze, kurā sīku daļiņu veidā atrodas kāda viela.
- putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
- putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas rodas kādai vielai saskaroties ar gaisu vai ūdeni.
- sukāt Glaužot, kārtojot ar suku, kārtot (apmatojumu uz kādas ķermeņa daļas).
- guaša Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- konjunktīva Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
- smaganas Gļotāda, kas sedz žokļu izaugumus un zobu kakliņus.
- jaunavības plēve gļotādas kroka, kas daļēji aizsedz ieeju makstī un, uzsākot dzimumdzīvi, pārplīst.
- skaidrs Godīgs, atklāts, arī patiess; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kārtīgs Godīgs, krietns, arī tikumīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nošu atslēga grafiska zīme, kas norāda noteiktas skaņas (un līdz ar to arī pārējo skaņu) atrašanās vietu nošu sistēmā.
- atslēga Grafiska zīme, kas norāda skaņu atrašanās vietu nošu sistēmā.
- diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
- izgraizīt Graizot saīsināt, atdalot kādas daļas.
- gramatika Grāmata (piem., mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota kādas valodas uzbūves sistēma.
- grāmatzīme Grāmatā ieliekama lente, sloksne (no ādas, auduma, kartona u. tml.).
- pieļāvums Gramatikas kategorija, kas norāda uz kā iespējamu, varbūtēju ietekmi, kas nerealizējas.
- locījums Gramatiska kategorija, kas izteikta ar lokāma vārda gramatisko formu un rāda tā sintaktiskās attieksmes ar citiem vārdiem vārdkopā vai teikumā.
- bibliogrāfija Grāmatu vai citu izdevumu saraksts ar galvenajiem izdošanas datiem; literatūras rādītājs (piem., zinātniskā darbā); grāmata vai cits izdevums ar šāda veida sarakstu.
- sagrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
- aizgrauzties Graužoties nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu un iezīmē to.
- grebums Grebjot radīts attēls; šāda attēla novilkums uz papīra.
- klauvēt pie kāda durvīm griezties ar lūgumu, aicinājumu pie kāda.
- aizgriezties Griežoties apkārt, aizvirzīties prom, griežoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- kords Grods, ļoti izturīgs diegs no ķīmiskās šķiedras, ko izmanto zvejas tīklu, virvju, tauvu u. tml. izgatavošanai; audums, ko gatavo no šāda diega.
- niezulis Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi.
- strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
- klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteiktiem kritērijiem; sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
- sacivi Gruzīnu virtuves ēdiens – putna (parasti vistas) gaļa pikantā valriekstu mērcē; šāda pikanta mērce ar valriekstiem.
- šņākt Gulēt miegā, (parasti) radot šādas skaņas.
- celties (kāda) acīs gūt (kāda) atzinīgu vērtējumu, kas ir augstāks par iepriekšējo.
- augt (kāda) acīs gūt arvien lielāku autoritāti (kāda vērtējumā).
- seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
- regulārs Ģeometrijā – tāds, kam visas sastāvdaļas vai formu noteicošās sastāvdaļas ir vienādas (par ģeometrisku figūru).
- zvaigzne Ģeometriska figūra; šādas formas priekšmets.
- melnā avs ģimenes vai kāda kolektīva loceklis, kas ar savu rīcību, uzvedību apkauno šo ģimeni vai kolektīvu.
- melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
- Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
- psoriāze Hroniska ādas slimība, kurai raksturīgi sārti, plakani, krasi norobežoti plankumi, kuri klāti ar sudrabaini pelēcīgām zvīņām; zvīņēde.
- mīksts Iecietīgs, piekāpīgs, bez stingrības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paredzēt Iedalīt (kādam mērķim).
- vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (piem., ierīces, iekārtas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas) darbošanos noteiktā veidā; šāda iedarbību kopuma veids.
- savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
- ieskapēt Iedot, pārdot u. tml. (kādam, piem., ko nekvalitatīvu, nelietderīgu).
- apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk nekā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
- uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu), izsakot novēlējumu kādam, kam (piemēram, notikumam) par godu.
- pamatiedzīvotājs Iedzīvotāji, kas (kādā valstī, teritorijā) veido iedzīvotāju lielāko daļu; arī (kādas valsts, teritorijas) senākie iedzīvotāji.
- skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
- pienākt Iegriezties, ieiet (kur, pie kāda).
- izdabūt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību.
- iedegt Iegūt brūnganu, tumšāku ādas krāsu (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- pārkrāsoties Iegūt citu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
- atvieglot sirdi iegūt mierinājumu (izstāstot kādam visu, kas nomāc).
- atvieglināt sirdi iegūt mierinājumu (izstāstot kādam visu, kas nomāc).
- nokrāsoties Iegūt noteiktu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
- pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, garāmejot u. tml.
- piekāpt Ieiet, ienākt (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku vai garāmejot.
- sāga Ieildzis, pretrunīgs (kādas sabiedrībai nozīmīgas problēmas) risinājums.
- sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
- saprast Iejusties kāda pārdzīvojumos, domāšanas, uztveres veidā.
- mīkstsirdīgs Iejūtīgs, labsirdīgs; arī jūtīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spiedne Iekārta mitruma izspiešanai no kāda materiāla vai vielas.
- karaoke Iekārta šādai dziedāšanai.
- pults Iekārta vai tās daļa ar vadības ierīcēm, signalizācijas, kontroles un mērīšanas aparātiem u. tml. kādas sistēmas, procesa, sarežģītas iekārtas, aparāta darbības vadīšanai.
- skapis Iekārta, ierīce, kam ir šādas mēbeles forma.
- apakšstacija Iekārta, kurā pārveido saražoto augstsprieguma strāvu atbilstoši patērētāju vajadzībām; vieta, celtne, kur uzstādīta šāda iekārta.
- darbgalds Iekārta, mašīna kāda materiāla apstrādei vai kāda izstrādājuma izgatavošanai.
- gongs Iekārts metāla disks, kuru piesitot, rodas noteikta augstuma skaņa; šāda diska radītā skaņa.
- radiostacija Iekārtu komplekss informācijas uztveršanai un pārraidīšanai, izmantojot radioviļņus; informācijas pārraidīšana ar šāda iekārtu kompleksa palīdzību.
- ieplūdināt Iekļaut (kādā kopumā), pievienot (kādam kopumam).
- pievienoties Iekļauties kāda kopumā, to papildinot.
- iebrukums Iekļūšana ar varu (piem., kāda mājā).
- trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; bruka.
- bruka Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; trūce.
- iekārties (kādam) elkonī ieķerties (kādam) elkonī un spēcīgi atbalstīties.
- izmācīt Iemācīt (ko darīt); sagatavot (kādas darbības veikšanai).
- tehnika Iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai).
- personificēt Iemiesot sevī, iztēloties sevi kāda cita vietā.
- ieplūst Ienākt (kur), iekļauties (kādā kopumā), pievienoties (kādam kopumam).
- nonirt Ienirt (kur, līdz kādai vietai).
- nākt vietā ieņemt (kāda, kā) vietu.
- sēsties (kādā, kādam) krēslā ieņemt kāda amatu.
- piešaut roku iepraktizēties (kāda darba veikšanā).
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta rīcība, darbības veids, arī paņēmienu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
- agrākais Iepriekšējais; tāds, kāds bijis, pastāvējis pirms kāda laikposma.
- vizēt Ierakstīt vīzu (1) (parasti ārzemju pasē); iesniegt (parasti ārzemju pasi) šādas vīzas saņemšanai.
- metrika Ieraksts (piem., kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas vai baznīcas grāmatā.
- izvadierīce Ierīce (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas); izvads.
- solārijs Ierīce iedeguma iegūšanai ar garo ultravioleto starojumu; telpa, vieta u. tml. šāda iedeguma iegūšanai.
- tahometrs Ierīce kāda ķermeņa (piemēram, spoles) griešanās ātruma mērīšanai.
- termofors Ierīce kādas ķermeņa daļas sildīšanai.
- barbekjū Ierīce šāda ēdiena cepšanai; grils.
- svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
- ventilācija Ierīce vai ierīču komplekss šādai gaisa apmaiņai telpā.
- izvads Ierīce, ietaise (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas); izvadierīce.
- metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
- analizators Ierīce, kas analizē kāda kompleksa elementus.
- stabilizators Ierīce, kas nodrošina kāda objekta vai sistēmas stabilitāti.
- žirokompass Ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu (parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu).
- centrifūga Ierīce, kas sadala (maisījumu) dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
- līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku un priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
- piegriezt skābekli ierobežot (kāda, kā) darbību, piem., samazinot vai izbeidzot finansējumu.
- saistīt Ierobežot vai atņemt iespēju (kādam) brīvi kustēties, pārvietoties.
- mobilizēt Iesaistīt, organizēt (kāda uzdevuma veikšanai).
- samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piem., vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
- pielikt Iesaistīt, veltīt (kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
- aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
- sagriezties Iesākt pūst no citas puses; kļūt pilnīgi citādam.
- iesmilkstēties Iesākt radīt augstas, stieptas skaņas; iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas, svelpjošas skaņas (piem., par vēju); iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
- iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas).
- iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (uz kurieni).
- sapliķēt Iesist (kādam) vairākus pliķus; sapļaukāt.
- pacelt roku (pret kādu) iesist (kādam).
- uzšķipelēt Iesist (kādam).
- uzdot Iesist, parasti spēcīgi (kādam, pa ko).
- uzsist Iesist, parasti spēcīgi (kādam).
- atskaņa Iespaidi, arī sekas (pēc kāda notikuma).
- potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams kādai darbībai, norisei un noteiktos apstākļos var izpausties, īstenoties.
- izvēlne Iespēju saraksts, ko datu apstrādes sistēma parāda lietotājam un no kura lietotājs var izvēlēties ierosināmu darbību.
- piespļaut acis iespļaut acīs (kādam).
- krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
- redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
- pārstāvniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kas pārstāv kādas teritorijas iedzīvotāju intereses citā iestādē, institūcijā, organizācijā; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
- vēstniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kuras pamatmērķis ir kādas vērtības popularizēšana; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
- kultūras nams iestāde, kas (kādā rajonā, pilsētā) organizē ar kultūru vai izglītību saistītus pasākumus; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- nodaļa Iestāde, kas ir (kā) sastāvdaļa, atsevišķa vienība; kādas iestādes vai uzņēmuma daļa.
- pārvalde Iestāde, kas nodarbojas ar tās pakļautībā esošo iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; ēka, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- filharmonija Iestāde, kas rīko koncertus un citus mūzikas sarīkojumus; ēka, kurā atrodas šāda iestāde.
- muzejs Iestāde, kas vāc, glabā, sistematizē, izstāda apskatei, kā arī pēta noteikta veida materiālās un garīgās kultūras vērtības.
- planetārijs Iestāde, kur ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē zvaigžņotās debess ainas; ēka, kur darbojas šāda iestāde.
- aptieka Iestāde, kur pārdod ārstniecības līdzekļus, kā arī izgatavo zāles pēc individuālām receptēm; telpa, kur atrodas šāda iestāde.
- kurjerpasts Iestāde, organizācija, kas apkalpo klientus, nogādājot sūtījumus ar kurjeriem; šāda sūtījumu nogāde.
- stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu, piem., pētniecisku, darbību veikšanai; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
- laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, mērījumus; speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, mērījumiem.
- sienas avīze iestādes, uzņēmuma u. tml. iekšējs periodisks izdevums – parasti liela lapa, kas rāda kolektīva dzīvi un kuru izkar pie sienas.
- aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai).
- logs Iestikloti rāmji šādas atveres aizdarīšanai; ietvars šādu rāmju iestiprināšanai.
- iemetināt Iestiprināt, iestrādāt (kāda materiāla gabalu) kur starpā (piem., ko pagarinot, aizpildot).
- vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piem., lai rādītu ceļu; būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam), atvadītos (no tā).
- pavadīt Iet, braukt kādam līdzi; būt kādam par ceļabiedru, pavadoni.
- pārslēdzējs Ietaise kādas iekārtas, ierīces darbības režīma maiņai; pārslēgs.
- pārslēgs Ietaise kādas iekārtas, ierīces darbības režīma maiņai.
- izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, atbildīgam pienākumam u. tml.); izvirzīt.
- izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam), parasti izvēloties no vairākiem.
- precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru).
- pēcietekme Ietekme, kas sākas pēc kādas iedarbības izbeigšanās.
- uzspiest Ietekmēt (kādu), lai panāktu, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara u. tml. pretēji (tā) vēlmei.
- ieskaņa Ievadījums, sākums (kādai norisei).
- čipēt Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
- čipot Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
- elpināt Ievadīt un izvadīt (kādam) no plaušām gaisu.
- vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji.
- delegāts Ievēlēts vai iecelts kādas valsts, kolektīva vai iestādes pilnvarots pārstāvis; delegācijas loceklis.
- plejāde Ievērojamu kādas nozares, profesijas u. tml. pārstāvju kopums.
- elektrificēt Ieviest elektrisko enerģiju tautsaimniecībā, kādā tās nozarē, sadzīvē u. tml.; pievadīt elektrisko strāvu (kādam objektam).
- uzrūkt Īgni, neapmierināti pateikt (kādam).
- pūcīgs Īgns, dusmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- skābs Īgns, nelaipns, arī neapmierināts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- indivīds Ikviens patstāvīgi eksistējošs dzīvs organisms, īpatnis, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.
- gads Ilgāks (kādas norises, darbības) laika posms.
- nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), padarīt (to) sāpīgu.
- izjusties Ilgāku laiku ļoti just līdzi (kādam).
- klimats Ilggadēji laika apstākļi, kas raksturīgi kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
- vecmeistars Ilggadējs (kādas nozares) speciālists, kas savā darbībā ir guvis izcilus panākumus.
- veterāns Ilggadējs kādas nozares darbinieks.
- marinēt Ilgi novilcināt (piem., kāda jautājuma izlemšanu).
- investīcija Ilgtermiņa finanšu ieguldījums (kādas valsts ekonomikā).
- ķeizariene Impērijas valdniece; šādas valdnieces tituls.
- lepra Infekcijas slimība, kam raksturīga ādas, gļotādas un nervu bojājumi; spitālība.
- skarlatīna Infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
- leišmanioze Infekcijas slimība, ko pārnēsā moskīti un kas izraisa ādas un iekšējo orgānu bojājumus.
- kailā ēde infekcioza ādas slimība, kurai raksturīgi bojājumi galvas matainajā daļā.
- trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
- piodermija Infekcioza strutaina ādas slimība.
- fakss Informācija, ko saņem vai nosūta ar šādas iekārtas palīdzību.
- signāls Informācijas materiālais izteicējs un pārnesējs sakaru un vadības sistēmās; zīme (kādas ziņas, informācijas) pārraidīšanai.
- norāde Informatīva zīme, plāksne, kas norāda, piem., ceļa virzienu uz kādu objektu.
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kompass Instruments, kas ar magnetizētu adatu rāda ziemeļu virzienu.
- apbruņojums Instrumentu, ierīču kopums kāda procesa veikšanai.
- nodoties Intensīvi darīt (ko), padoties (piem., kādam netikumam).
- turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
- sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, aizvadīt mūžu; šādi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst (visi spēki).
- virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām); būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
- kaist Intensīvi norisēt psihē; būt tādam, kurā izpaužas intensīvi psihiski procesi.
- virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis.
- ūdensvads Inženiertehnisko būvju un iekārtu sistēma apgādei ar ūdeni; šādas sistēmas cauruļvads.
- sekretārs Īpaša mēbele ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai; šāda plātne, kas iebūvēta sekcijā.
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piem., banknote, monēta).
- vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
- veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- trollis Īpaši apmācīti, kādas struktūras algoti cilvēki, kuri interneta komentāros un sociālajos medijos, parasti informatīvā kara ietvaros, rada agresoru valstij labvēlīgu fonu.
- siksna Īpaši apstrādāta (ādas, auduma u. tml.) lente.
- nubuks Īpaši apstrādāta (liellopa) āda ar mīkstu, samtainu virsmu.
- zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
- pergaments Īpaši apstrādāta dzīvnieka (piem., aitas, kazas, teļa) āda, ko lietoja rakstīšanai.
- kažokāda Īpaši apstrādāta dzīvnieka āda ar apmatojumu, ko izmanto kažoku, cepuru u. tml. izgatavošanai.
- aktīvā ogle īpaši apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
- medicīniskā ogle īpaši apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
- uzlīme Īpaši izgatavots dažādas formas (parasti neliels) lietišķās grafikas darinājums (piemēram, uzraksts, zīmējums, ko apliecinoša zīme) uzlīmēšanai.
- nagaika Īpaši izveidota īsa ādas pletne, ko cariskajā Krievijā izmantoja kazaki.
- stiga Īpaši izveidota klaja josla sliežu ceļa ierīkošanai; šāda josla kopā ar sliežu ceļu.
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā pie kāda objekta) pauž godinājumu (kam).
- maģija Īpaši vārdi un noteiktas darbības, ar ko var izraisīt pārdabisku spēku ietekmi par labu vai par ļaunu kādam; buršana.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
- attieksmes adjektīvs īpašības vārds, kas norāda uz nemainīgu vai relatīvu priekšmeta pazīmi un kam nav salīdzināmo pakāpju.
- vadāmība Īpašību kopums (piem., iekārtai, ierīcei, kādai sistēmai), kas nodrošina iespēju vadīt (tās) darbību.
- drošība Īpašību, pasākumu kopums, kas nodrošina (kā) darbību, norisi bez kļūmēm, avārijām, traumatisma; šāda nodrošinājuma elements.
- gospelis Īpašs afroamerikāņu garīgo dziesmu izpildījuma veids; šāda stila reliģiska dziesma.
- uzpurnis Īpašs dzīvnieka purnam uzmaucams aizsargs (no ādas, stieplēm u. tml.), lai dzīvnieks nevarētu (kādam) iekost.
- mozaīka Īpašs glezniecības veids, kurā sīkus, dažādas krāsas akmentiņus, stikla vai keramikas gabaliņus iespiež ar lēni sacietējošu masu noklātā virsmā.
- valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
- noteikts Īpašs, kādam nolūkam izvēlēts, paredzēts.
- virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
- sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piem., kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- uzsaukt Īsi, parasti saucot (kādam), pateikt (ko).
- klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1); troksnis, kāds dzirdams, kādam klauvējot.
- kompendijs Īss (kādas tēmas, jautājuma) izklāsts, kopsavilkums.
- nekrologs Īss apraksts par kāda cilvēka dzīvi un darbību, kas uzrakstīts sakarā ar viņa nāvi.
- devīze Īss izteiciens, kurā ietverta kāda doma, ko savā dzīvē vai darbībā cenšas ievērot atsevišķs cilvēks vai kāda organizācija.
- starpsauciens Īss izteikums, arī izsauciens (parasti skaļš), paužot savu reakciju uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika.
- moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
- diagnoze Īss medicīniskajā terminoloģijā formulēts slēdziens par to, kāda slimība vai slimību kopums ir pacientam.
- uzsauciens Īss sauciens (kādam).
- sentence Īss, kodolīgs teiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība, filozofiska doma.
- sludinājums Īss, publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (piem., par kāda darījuma piedāvājumu, par kādu sadzīves faktu vai par kādu notikumu).
- ticības apliecība īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums.
- dibenistaba Istaba, kas atrodas aiz kādas citas telpas.
- patēriņa kredīts īstermiņa aizdevums (parasti bez nodrošinājuma), kas paredzēts gadījumiem, kad nepieciešami naudas līdzekļi (piem., kādam pirkumam).
- bona Īstermiņa saistību raksts, kas dod tiesības saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
- nopaukšķēt Īsu brīdi paukšķēt, atskanēt šādam troksnim.
- uzplikšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plikšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzplīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzpliķēt Īsu brīdi, arī reizēm pliķēt (kādam, kam, pa ko).
- pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē.
- provokācija Izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu rīcību), lai kādam kaitētu; nevēlamas situācijas izraisīšana.
- provocēt Izaicināt, kūdīt uz rīcību, lai (kādam) kaitētu; panākt, ka izraisās (nevēlama situācija).
- aizdzīt Izart, izveidot (līdz kādai vietai).
- pievadīt Izbūvējot (piem., vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam).
- asinis Izcelšanās, ar to saistīta piederība pie kādas tautas, šķiras u. tml.
- rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko).
- epigonis Izcilas personības, kāda virziena vai stila sekotājs, atdarinātājs.
- epigonisms Izcilas personības, tās darbu atdarināšana, sekošana kādam virzienam, stilam bez oriģinālas pieejas.
- puņķi Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
- grimšana Izdalīšanās no kāda šķīduma un pakāpeniska nogulsnēšanās.
- apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
- kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
- apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot.
- iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot noteiktu naudas summu; samaksāt daļu (no kādas summas).
- iegūt laiku izdarīt tā, ka (kādam nolūkam) atliek vairāk laika.
- izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk, ir pa prātam; iztapt.
- sagatavoties Izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījuma; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma).
- pakalpot Izdarīt, paveikt (ko), lai kādam izpalīdzētu.
- izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) labvēlību.
- izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi apstākļi, iespēja (kādai rīcībai).
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- kopotie raksti izdevums, kurā ietverti visi vai nozīmīgākie kāda autora darbi.
- safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
- pārdzerties Izdzert pārāk daudz (kāda dzēriena).
- ēnot (kādu) izglītojošā profesionālās orientācijas pasākumā, apmeklējot dažādas darbavietas, kļūt par darbinieku "ēnu".
- Ēnu diena izglītojošs profesionālās orientācijas pasākums, kurā skolēniem ir iespēja apmeklēt dažādas darba vietas un kļūt par darbinieku "ēnām".
- sastapties Izjust (kāda attieksmi, izturēšanos).
- pietrūkt Izjust (kāda) klātbūtnes trūkumu.
- iežēloties Izjust žēlumu, līdzjūtību (pret kādu); aiz žēluma, līdzjūtības izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
- atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (piem., kāda teksta saturu), vārdos attēlot (piem., notikumu).
- izmaukties Izkļūt, atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem, aptver).
- atkust Izkust, pazust (no kādas virsmas); kļūt brīvam (piem., no ledus).
- aizlasīt Izlasīt (līdz kādai vietai).
- sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotajā.
- tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
- spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
- patēriņš Izmantošana, izlietošana (kādai vajadzībai, procesam u. tml.); patērēšana.
- paķert uz muļķa izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
- patērēt Izmantot, izlietot (kādai vajadzībai, procesam u. tml.).
- ieguldīt Izmantot, izlietot (naudas līdzekļus, kapitālu kur, kādam mērķim).
- ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- izvēlēt Izmeklēt no kāda daudzuma, kopuma lietošanai piemērotāko, atbilstošāko; izvēlēties (1); izraudzīt.
- apkārtmērs Izmērs apkārt kādam ķermenim.
- agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
- plate Izņemama zobu protēze – plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
- prerogatīva Izņēmuma tiesības, priekšrocība (kādai valsts institūcijai, arī amatpersonai).
- simptoms Izpausme, pazīme (kādai parādībai, parasti sabiedrībā).
- izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi, būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko).
- izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
- izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas.
- parādīt dūri izpaust savas dusmas, neapmierinātību, draudēt, parādot (kādam) dūri.
- parādīt kulaku izpaust savas dusmas, neapmierinātību, draudēt, parādot (kādam) dūri.
- sadumpoties Izpaust savu neapmierinātību, atteikties paklausīt (kādam), pakļauties (kam).
- izskanēt Izpausties; būt tādam, kurā kas izpaužas.
- izlūkot Izpētīt (piem., apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- nokārtot formalitātes izpildīt noteiktās prasības, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
- smirdēt Izplatīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās smaka.
- zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu gaismu (par gaismas avotu); spoži spīdēt, atstarojot (kāda gaismas avota) gaismu.
- pārsniegt Izplatīties pāri (kādai teritorijai, robežai).
- atkost Izprast; atšifrēt (piem., kāda rīcību).
- piekļūt Izprast; izprotot iegūt (kāda) uzticību.
- novilkt (kādam) kreklu no muguras izputināt (kādu), atņemt (kādam) pēdējo.
- benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus saņem kāds (kādi) no māksliniekiem; šāds pasākums par godu kādam dalībniekam.
- leļļu teātris izrāde, kurā tēlus atveido ar lellēm; ēka, kurā notiek šādas izrādes.
- nēsāt uz rokām izrādīt (kādam) pārmērīgu uzmanību, lutināt.
- liekt muguru Izrādīt padevību (kāda priekšā).
- sarīkot (kādam, kam) linča tiesu izrādīt pašiniciatīvu un ātri, bez pietiekamas apstākļu noskaidrošanas izteikt nesaudzīgu nosodījumu (kādam, tā rīcībai).
- atsēdināt Izrādīt pretsparu (kādam, piem., pasakot ko asi kritisku).
- pavedināt Izraisīt (kādā) tieksmi, vēlmi stāties dzimumattiecībās; panākt, ka (kādam) rodas šāda tieksme, vēlme.
- kontuzēt Izraisīt (kādam) kontūziju.
- urbt Izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes.
- iepatikties Izraisīt (kādam) patiku, simpātijas (pret sevi).
- mocīt Izraisīt (kādam) psihiskas ciešanas, nepatīkamus pārdzīvojumus; arī ļoti nogurdināt, apgrūtināt (kādu).
- likt sevi manīt Izraisīt kādas sekas (piem., par parādību, notikumu).
- garšot Izraisīt patīkamu garšas sajūtu; būt tādam, ko labprāt ēd vai dzer.
- savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu, parasti seksuālu, interesi, arī patiku, labvēlību.
- tīksmināt Izraisīt tīksmi (kādam).
- lauzt Izraisīt trulas, smeldzošas sāpes; būt šādai sāpju sajūtai.
- saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
- iepriecināt Izraisīt, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni tam, ka (kāds) priecājas.
- priecēt Izraisīt, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni tam, ka (kāds) priecājas.
- pielipt Izraisīties organismā no kāda cita cilvēka (par slimību).
- ekscerpts Izraksts (no kāda teksta).
- aizrakt Izrakt (līdz kādai vietai, kam priekšā).
- izvēlēt Izraudzīt no kāda kopuma vēlamo, arī piemērotāko.
- izvēlēties Izraudzīties lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- izvēlēties Izraudzīties no vairākām iespējām (piem., kāda pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laiku).
- vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
- pasniegt Izsakot (kādam), parasti publiski, atzinību, pateicību, iedot (tam apbalvojumu, dāvanu).
- zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., uzmākties kādam, pieprasīt (ko) no kāda, aizskart (kādu).
- Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
- Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
- pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
- (kaut) jods būtu (pa)rāvis izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
- lai jods (pa)rauj izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
- būt uz pēdām izsekojot, meklējot atrast kādu, uzzināt kāda atrašanās vietu.
- apgriezt Izskaidrot pilnīgi citādi (piem., kāda teikto).
- tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā [1] (1); arī spriest tiesu.
- bloķēt Izslēgt uz laiku (kāda orgāna vai orgānu sistēmas) funkcijas.
- apklusināt Izslēgt, apturēt, arī panākt, ka pārstāj darboties (mašīna, ierīce, iekārta u. tml.), kas rada skaņas, troksni; panākt, ka izbeidzas šādas skaņas, troksnis.
- galants Izsmalcināti pieklājīgs, ļoti laipns (parasti pret dāmām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- grīns Izsmējīgs, nicīgs, arī īgns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sertificēt Izsniedzot sertifikātu, apliecināt (kāda) kvalifikāciju, (kā) atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
- luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota ietekmē.
- aizstāstīt Izstāstīt (līdz kādai vietai).
- silikāti Izstrādājums no šāda minerāla (piem., stikls, keramika).
- kaučuks Izstrādājums, kas izgatavots no šādas vielas.
- virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta.
- aitāda Izstrādāta aitas āda (kažokāda).
- bebrāda Izstrādāta bebra āda.
- briežāda Izstrādāta brieža āda.
- cūkāda Izstrādāta cūkas āda.
- čūskāda Izstrādāta čūskas āda.
- cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitāda.
- kazāda Izstrādāta kazas āda.
- lapsāda Izstrādāta lapsas āda (parasti kažokāda).
- roņāda Izstrādāta roņa āda.
- stirnāda Izstrādāta stirnas āda.
- suņāda Izstrādāta suņa āda.
- nutrija Izstrādāta šī dzīvnieka āda (parasti kažokāda).
- polārlapsa Izstrādāta šī dzīvnieka āda, parasti kažokāda; izstrādājums no šī dzīvnieka ādas.
- sudrablapsa Izstrādāta šī dzīvnieka āda, parasti kažokāda; izstrādājums no šī dzīvnieka ādas.
- šinšillāda Izstrādāta šinšillas (1) āda (kažokāda).
- teļāda Izstrādāta teļa āda.
- tīģerāda Izstrādāta tīģera āda.
- trušāda Izstrādāta truša āda (kažokāda).
- ūdrāda Izstrādāta ūdra āda (kažokāda).
- vāverāda Izstrādāta vāveres āda (parasti kažokāda).
- nolādēt Izteikt (kādam, kam) lāstu.
- pārfrāzēt Izteikt citiem vārdiem (kāda) teikto, pausto.
- pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
- piekarināt (kādu) birku izteikt noteiktu vērtējumu; piedēvēt (kādam ko).
- piekārt (kādu) birku izteikt noteiktu vērtējumu; piedēvēt (kādam ko).
- riet Izteikt pārmetumus (kādam).
- uzticēt papīram izteikt rakstiski (piem., kādas domas, pārdzīvojumus).
- izjautāt Izteikt vairākus jautājumus (kādam), lai (ko) uzzinātu.
- pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam).
- pārmetums Izteikta, arī citādi pausta neapmierinātība ar kāda rīcību, runu, attieksmi.
- iedzelt Izteikties tā, lai (kādu) sāpīgi aizskartu; būt tādam, kas sāpīgi aizskar (piem., par vārdiem).
- piedraudējums Izteikums vai darbība, ar ko (kādam) piedraud; draudu izteikšana.
- aizrādījums Izteikums, ar ko kādam norāda (uz ko), pievērš uzmanību (kam); kritiska piezīme.
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
- jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piem., ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- spriedums Izteikums, kurā ir ietverta kāda atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
- aforisms Izteikums, kurā pausta kāda filozofiska vai ētiska atziņa.
- izlietot Iztērēt, izmantot (naudu kādam nolūkam).
- paskatīties Iztirzāt, izvērtēt (no kāda viedokļa).
- mājiens Izturēšanās, rīcība, izteikums, ar ko (kādam) liek noprast, nojaust (ko).
- nodevība Izturēšanās, rīcība, kas ir pretēja cerētajam, gaidītajam un sagādā (kādam) vilšanos.
- pazemojums Izturēšanās, rīcība, kas nonicina, pazemo (kādu); emocionāls stāvoklis, ko izraisa šāda izturēšanās, rīcība.
- nolasīt no acīm (katru) vēlēšanos izturēties (pret kādu) ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt, izpatikt (kādam).
- lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, izdabāt (kādam).
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piem., nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); just līdzi (kādam).
- posties Izturēties noteiktā veidā pirms kādas darbības (par dzīvniekiem).
- no acīm nolasīt izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties uzminēt kāda domas, vēlēšanās.
- atstumt Izturēties vēsi, atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu; sakārtot, arī izrotāt (piemēram, telpu, teritoriju) kādam pasākumam.
- ievirzīt Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
- uzmūrēt Izveidot (ligzdu) no kādas masas.
- sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas; apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
- sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
- sadīgt Izveidot asnus; parādīties virs zemes; kļūt tādam, kurā izveidojas daudzi asni, jauni augi.
- iegūt Izveidot sev (kādas īpašības) – par cilvēku.
- uzdot Izveidot, noteikt (piemēram, kādas ierīces programmu, sistēmas stāvokli).
- sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
- uzkniebt Izveidoties tādam (parasti tik aukstam), ka atklātās ķermeņa daļas tiek sāpīgi kairinātas.
- izraudzīt Izvēlēt no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- izraudzīties Izvēlēties no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
- domāt Izziņas darbībā pievērsties (kādam jautājumam); rast (piem., atbildi, atrisinājumu).
- uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- jaukt kārtis jaukt (kāda) plānus, nodomus.
- kaprālis Jaunāko komandieru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- neofīts Jauns (piem., kādas reliģijas vai mācības) piekritējs.
- stāds Jauns, pilnībā vēl neizaudzis augs, ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
- ražošana Jaunu produktu radīšana (parasti no izejvielām) pārdošanai tirgū; šāda tautsaimniecības nozare.
- abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
- jērenīca Jērādas cepure.
- sliede Josla ierīcē, pa kuru virzās kāda detaļa.
- mala Josla, kas atrodas pie (kādas teritorijas, platības) robežas; krasts (ūdenstilpei).
- tanks Juhtādas saišzābaki.
- saistība Juridiskā aktā noteikts pienākums veikt kādas darbības.
- miertiesa Juridiska institūcija (dažās valstīs, arī Latvijā 1918.–1940. gadā), kurā izskata un iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī sastāda un apliecina juridiskus aktus.
- paskatīties acīs (kādam) justies godīgam, neapkaunotam kāda priekšā.
- kaunēties Justies neērti (par kādu); izjust (kāda) nepiemērotību, neatbilstību.
- identificēties Justies piederīgam pie kaut kā; iejusties kādā tēlā, iedomāties sevi kāda cita vietā.
- atstāt pēdas dvēselē jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību.
- dvēselisks Jūtīgs, ar dziļu, bagātu dvēseli (2); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- anestēzija Jutīguma zudums; šāda stāvokļa izraisīšana ar anestezējošiem līdzekļiem.
- filigrāns Juvelierizstrādājums no savītām smalkām zelta, sudraba vai vara stieplītēm, kas pēc izskata atgādina mežģīnes; šāda juvelierizstrādājumu izgatavošanas tehnika.
- augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
- oriģināldarbs Kāda autora patstāvīgi radīts literārs vai mākslas darbs (pretstatā tulkojumam, cittautu autora darbam).
- debija Kāda autora pirmā publikācija, pirmais publiski demonstrētais mākslas darbs.
- mundiera gods kāda cilvēka, amatpersonas, iestādes u.tm;. labā slava.
- promile Kāda daudzuma tūkstošdaļa, procenta desmitdaļa (‰).
- desmitnieks Kāda desmita (piem., 10 māju, 10 cilvēku) pārzinis.
- pārskate Kāda dokumenta, saistību u. tml. pārlūkošana, otrreizēja izskatīšana.
- tetroksīds Kāda elementa atoma savienojums ar četriem skābekļa atomiem.
- slēpties zem cita vārda kāda iemesla dēļ, kādā nolūkā saukties citā vārdā, uzvārdā.
- puķu valoda Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
- debates Kāda jautājuma, priekšlikuma, problēmas u. tml. apspriešana (piem., sapulcē, konferencē); domu apmaiņa, pārrunas.
- traktējums Kāda jautājuma, problēmas, fakta u. tml. aplūkojums no noteikta viedokļa.
- grupa Kāda kopuma daļa, iedalījums pēc noteiktām pazīmēm, kritērijiem.
- pamatfonds Kāda kopuma, krājuma nozīmīgākā, galvenā daļa.
- uz laiku kāda laika sprīža ietvaros; arī pagaidām.
- melodika Kāda laikmeta, žanra, komponista raksturīgāko melodiju kopums.
- regresija Kāda lieluma vidējās vērtības funkcionāla atkarība no cita lieluma vai lielumiem.
- pārklājs Kāda materiāla izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
- starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
- kombinācija Kāda mērķa sasniegšanai izplānots darbību vai paņēmienu kopums.
- momentuzņēmums Kāda mirkļa, kādas situācijas fotouzņēmums.
- naudas gabals kāda naudas vienība (piem., monēta).
- riketsioze Kāda no infekcijas slimībām, ko var izraisīt riketsijas (piem., izsitumu tīfs).
- maratons Kāda norise vai viena pēc otras sekojošas vairākas norises, kas aizņem ilgāku laiku.
- vieta Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa; kādas norises moments.
- novadniecība Kāda novada, teritorijas cilvēku apvienība (piem., studentu biedrība).
- plāns Kāda objekta rasējums, detalizēta shēma.
- makets Kāda objekta telpisks atveidojums samazinātā mērogā.
- viens Kāda persona, apstāklis, fakts, kāda parādība, darbība u. tml.
- eskalācija Kāda procesa (piem., bruņota konflikta) paplašināšanās, pastiprināšanās.
- iniciācija Kāda procesa ierosināšana, izraisīšana.
- punkts Kāda procesa maiņas robeža.
- nosvērties Kādā situācijā, norisē ieņemt noteiktu nostāju (par labu kādam, kam).
- spiediens Kāda spēka iedarbība uz virsmu.
- tīkls Kāda stāvokļa, procesa attēlojums ar, parasti perpendikulāru, līniju sistēmu.
- runa Kāda temata, satura (parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāds izklāsts rakstveidā.
- hermetizācija Kāda tilpuma, telpas vai tās daļas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzu un šķidrumu apmaiņu ar apkārtējo vidi.
- zeme Kāda valsts, teritorija, apgabals.
- puse Kāda veseluma, kopuma daļa.
- paplatinājums Kāda vieta vai daļa, kas ir kļuvusi vai padarīta platāka.
- sprūds Kādā virzienā virzāma detaļa (ierīcē, mehānismā) kādas noteiktas darbības norisei.
- kaut kuriene kāda, precīzi nezināma vieta.
- intonācija Kādai (parasti garai) zilbei raksturīgais skaņu augstums un spēks.
- korporatīvs Kādai grupai, uzņēmumam, organizācijai u. tml. raksturīgs.
- idiomātisks izteiciens kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķa vārdu nozīmes.
- aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, arī nepatiesu.
- fonds Kādam mērķim paredzētie naudas līdzekļi.
- koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
- aiz muguras kādam nezinot, slepeni.
- priekš kam kādam nolūkam, kādā nolūkā.
- vēstule Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts; attiecīgais pasta sūtījums.
- mode Kādam noteiktam laikam raksturīgs ģērbšanās, arī dzīves stila, uzvedības u. tml. veids.
- nekustamais īpašums kādam piederošā zeme, māja, būves.
- iedzīve Kādam piederošās, ikdienas dzīvē un saimniecībā lietojamās mantas.
- maniere Kādam raksturīgs uzvedības, paradumu, runas u. tml. veids.
- apakšnodaļa Kādas (grāmatas, manuskripta u. tml.) nodaļas sīkāka iedalījuma vienība.
- nominācija Kādas balvas, goda nosaukuma u. tml. pretendentu nosaukšana; šīs balvas, goda nosaukuma u. tml. konkrētā kategorija.
- piederīgais Kādas cilvēku kopas loceklis.
- noģiedamā runa kādas citas personas (ne daiļdarba autora) iespējamās runas vai domu satura izklāsts.
- verbalizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja darbības vārdos.
- ekipējums Kādas darbības veikšanai nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums.
- akcents Kādas domas, idejas u. tml. uzsvērums tekstā.
- kā velna apsēsts Kādas domas, idejas, nemiera pilnīgi pārņemts.
- ideologs Kādas ideoloģijas vadītājs vai aktīvs paudējs; politisks darbinieks, kas veic ideoloģisko darbu.
- galds Kādas iestādes atsevišķa nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas kārto noteikta veida jautājumus.
- palāta Kādas institūcijas (piem., parlamenta) sastāvdaļa.
- apvidvārds Kādas izloksnes vārds.
- skaitlis Kādas kopas nemainīgs elements, ko izmanto (kā) daudzumu konstatēšanai.
- ziloņslimība Kādas ķermeņa daļas (parasti kājas) palielināšanās limfas sastrēguma dēļ; elefantiāze.
- elefantiāze Kādas ķermeņa daļas palielināšanas limfas sastrēguma dēļ.
- valstsgriba Kādas nācijas vēlme dibināt savu valsti.
- starpprodukts Kādas norises laikā radies produkts, no kura tālākā procesā rodas, tiek iegūts cits produkts.
- pamatkurss Kādas nozares nozīmīgākā satura, arī būtiskāko prasmju un zināšanu izklāsts.
- cunfte Kādas nozares vai radniecīgu nozaru amatnieku apvienība (piem., viduslaikos).
- ģenerālsekretārs Kādas organizācijas (piem., partijas) vadītājs.
- sēdeklis Kādas organizācijas, amatpersonas u. tml. atrašanās un darbošanās vieta.
- recidīvs Kādas parādības (parasti nevēlamas) atkārtošanās.
- pirmā bezdelīga kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
- intensitāte Kādas parādības stiprums vai pakāpe.
- vārdisks portrets kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts.
- tiešā runa kādas personas runas tiešs atveidojums.
- apoteoze Kādas personas slavināšana, godināšana.
- ikonogrāfija Kādas personas vai sižetiskas ainas attēlošanas sistēma mākslā; šādu mākslas darbu izpēte, aprakstīšana, sistematizācija, skaidrošana u. tml.
- konfesija Kādas reliģijas (parasti kristietības) paveids ar tai raksturīgu rituālu; piederība pie noteikta reliģijas paveida.
- autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas vai institūcijas tiesības patstāvīgi lemt par šās organizācijas dzīvi, tās locekļu attiecībām.
- plēnums Kādas sabiedriskas organizācijas, partijas u. tml. vadošās institūcijas locekļu pilnsapulce.
- nobīde Kādas sistēmas daļu, elementu novirze (attiecībā pret ko).
- diaspora Kādas tautas pārstāvju kopums, kas dzīvo ārpus etniskās dzimtenes.
- tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību); cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
- tīkls Kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma.
- topogrāfija Kādas teritorijas ģeogrāfisko pazīmju kopums.
- mantāgs Kādas teritorijas vasaļu sanāksme, kas nodarbojās galvenokārt ar tiesas spriešanu (14.–16. gs.).
- infrastruktūra Kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u. tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas.
- ihtiofauna Kādas ūdenstilpnes, baseina, zooģeogrāfiska apgabala u. tml. zivju sugu kopums.
- grafētika Kādas valodas burtu un citu grafisko zīmju kopums, kas rakstos atspoguļo attiecīgās valodas skaņas.
- pasīvais vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saprot, bet nelieto.
- ortogramma Kādas valodas vienības (piem., skaņas, vārda) atveide rakstībā atbilstoši noteiktam pareizrakstības likumam.
- emfāze Kādas valodas vienības izcēlums (piem., ar akcentu, intonāciju, mainītu vārdu kārtību).
- substitūcija Kādas valodas vienības lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi.
- vēstnieks Kādas valsts augstākā ranga diplomātisks pārstāvis citā valstī.
- rezidentūra Kādas valsts izlūkošanas dienesta pārstāvniecība citas valsts teritorijā; šī dienesta darbinieku kopums.
- konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
- aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un pievienošana citai valstij.
- kolonizācija Kādas valsts vai teritorijas varmācīga pārvēršana par koloniju.
- konvertācija Kādas valsts valūtas apmainīšana pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
- dabasskats Kādas vietas (parasti ārpus pilsētas) kopskats; šāda kopskata atainojums mākslas darbā, fotogrāfijā.
- pārskate Kādas vietas aplūkošana, pārraudzīšana.
- ģeogrāfiskais platums kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
- postulāts Kādas zinātniskas teorijas princips, atzinums, sākotnējs pieņēmums, kurš šās teorijas ietvaros nav pierādāms; arī aksioma.
- kurss Kādas zinātņu nozares vai tās atsevišķu daļu sistemātisks izklāsts (piem., lekciju kopums, grāmata).
- santīms Kādreizējā naudas vienība Latvijas Republikā – lata simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- dažs Kāds nenoteikts, nenosaukts (no kāda kopums, daudziem līdzīgiem).
- gremdēt Kaitēt (kādam), nomācot, neļaujot gūt panākumus.
- medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
- nokalne Kalna vai pakalna nogāze, slīpums; šādas nogāzes apakšējā daļa.
- izkalpot Kalpojot, strādājot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
- CAD Kanādas dolārs.
- igla Kanādas eskimosu (inuītu) ziemas mītne – kupolveida celtne, kas būvēta no sniega blokiem un kuras sienas no iekšpuses izklātas ar ādām.
- kanādieši Kanādas iedzīvotāji.
- izvadkanāls Kanāls (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas).
- izvadkanāls Kanāls (kādas vielas) izvadīšanai (no organisma, orgāna u. tml.).
- uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizkāpt Kāpjot, rāpjoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- parāde Karaspēka svinīga skate; svinīgs gājiens (piem., kāda pasākuma atklāšanā).
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
- sargmainis Karavīrs, kas nostāda un maina sargus posteņos.
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls (parasti balts, pelēks, iedzeltens), kas satur kalciju un magniju; nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
- kārums Kāre (piem., pēc kāda ēdiena).
- suta Karsts, slapjš ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
- akurāts Kārtīgs, rūpīgs; precīzs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kardināls Katoļu baznīcā – augstākā garīgā amatpersona pēc Romas pāvesta; šādas amatpersonas tituls.
- monstrance Katoļu baznīcā – grezns trauks ar dievmaizi (hostiju), ko dievkalpojumos vai procesijās parāda ticīgajiem un godina.
- vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
- sarkt (par kādu) kaunēties (par kāda rīcību, izturēšanos u. tml.).
- ķīniešu ābece kaut kas grūti saprotams (kādam).
- vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- turēt Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom; neļaut (kādam) brīvi rīkoties.
- karakuls Kažokāda ar sīkām sprogām, ko iegūst no karakuljēru ādas; karakulāda.
- caunāda Kažokāda no izstrādātas caunas ādas.
- seskāda Kažokāda no izstrādātas seska ādas.
- jērāda Kažokāda no jēra vai jaunas aitas.
- lāčāda Kažokāda no lāča ādas.
- sabuļāda Kažokāda no sabuļa ādas.
- nercs Kažokāda no šā dzīvnieka.
- kažoks Kažokādas mētelis.
- untas Kažokādas zābaki.
- plikādas kažoks kažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu.
- kinorepertuārs Kinofilmu kopums, ko rāda kinoteātrī vai kinoteātros (kādā laikposmā).
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
- noklausīties Klausoties uztvert (kāda) runāto, atskaņoto u. tml.
- klavieru trio klavieru, vijoles un čella ansamblis; skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam.
- klavieru kvartets klavieru, vijoles, alta un čella ansamblis; skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam.
- aizklejot Klejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizklibot Klibojot aiziet; klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- nobļaut Kliedzot, bļaujot (kādam ko) pateikt.
- pārskaitījums Klienta dots uzdevums bankai pārskaitīt naudas summu uz kādu kontu; šāda uzdevuma izpildījums.
- aizklīst Klīstot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizkulties Klīstot, klaiņojot nonākt, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- korektūra Kļūdu konstatēšana un labošana tipogrāfiska salikuma novilkumā; šādam darbam paredzēts novilkums.
- atiet otrā plānā kļūt (kāda dzīvē) mazāk svarīgam.
- uzmesties Kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju u. tml., parasti savtīgā nolūkā).
- nākt Kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī), iegūt (kādu īpašību).
- pārveidoties Kļūt citādam, iegūt citas īpašības.
- pārvērsties Kļūt citādam, iegūt citas īpašības.
- izmainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
- mainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
- izlept Kļūt izlutinātam; kļūt tādam, kam ir lielas prasības.
- palielināties Kļūt lielākam, tikt palielinātam (par kāda kopuma sastāvdaļu skaitu).
- mākties Kļūt mākoņainam; kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas.
- uzgriezt muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu); novērsties (no kāda).
- saniķoties Kļūt neveselam, arī tādam, kura darbībā ir traucējumi.
- samežģīties Kļūt nevienādam (piem., aizķeroties).
- uzsēsties (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam); uzspiest savu gribu, uzkundzēties (kādam).
- uzsēsties (kādam) kaklā kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam); uzspiest savu gribu, uzkundzēties (kādam).
- pavērties Kļūt redzamam (no kāda skatu punkta).
- atvērties Kļūt redzamam, pavērties skatienam (no kādas vietas).
- silt Kļūt siltam kādas darbības rezultātā.
- saņemties Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt – par augiem, to kopumu; būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug.
- tirpt Kļūt stīvam, nejutīgam, arī tādam, kur rodas durstoši sāpīga, kņudoša sajūta.
- novecot Kļūt tādam, ka savu laiku ir pārdzīvojis un neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
- sasprēgāt Kļūt tādam, kā virsmā rodas vairākas, daudzas plaisas (par priekšmetu, materiālu u. tml.).
- samākties Kļūt tādam, kad debesis ir apmākušās; mācoties izveidoties.
- nomākties Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
- novilkties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas; apmākties.
- aplupt Kļūt tādam, kam (daudzās vietās) atlupusi virsējā kārta.
- parast Kļūt tādam, kam (piem., darbība, rīcība) izveidojas par pierastu, kļūst par paradumu.
- žūt Kļūt tādam, kam (piem., gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
- žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (piem., par muti, kaklu).
- tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot).
- noaugt Kļūt tādam, kam ir izaugusi bārda, izauguši (gari) mati.
- sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats; nošņurkt.
- nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats.
- nopinkāties Kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums.
- zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piem., kādas vielas daudzums).
- samākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī dusmīga izteiksme; kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- slāpt Kļūt tādam, kam ir slāpes, kas izjūt slāpes.
- apaugt ar utīm kļūt tādam, kam ir utis (parasti par cilvēku).
- uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, plecu daļa; kļūt tādam, kas ir izliekts.
- sazaroties Kļūt tādam, kam ir vairāki novirzieni.
- zaudēt Kļūt tādam, kam ir zudis (kas).
- sākt Kļūt tādam, kam izpaužas, ir uztveramas pirmās pazīmes (par parādībām dabā).
- rast Kļūt tādam, kam izraisās (psihisks stāvoklis).
- sasaistīties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saikne (ar kādu).
- sadzīvoties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu).
- saskarties Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ko).
- sazilēt Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku); kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
- plakt Kļūt tādam, kam mazinās apjoms, līmenis (parasti augstums, biezums u. tml.).
- migloties Kļūt tādam, kam nav redzes asuma.
- pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
- izvērsties Kļūt tādam, kam pastiprinās kādas īpašības.
- plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu); kļūt tādam, kam rodas atvere, caurums (piem., par tulznu, čūlu).
- slāpt Kļūt tādam, kam pilnīgi vai daļēji mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu).
- slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi, trūkst gaisa (piem., skābekļa nepietiekamības dēļ, elpvada sašaurinājuma dēļ); smakt (1).
- vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstoša slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piem., gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
- saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (piem., augstums, biezums).
- zaudēt Kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piem., ātrums, augstums).
- sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
- zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kas).
- pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nepiemīt (piem., kāda īpašība, stāvoklis).
- sadegt Kļūt tādam, kam zūd spilgts (parasti sārts) apgaismojums, (parasti sārta) krāsa.
- atradināties Kļūt tādam, kam zudušas agrākās iemaņas, ierašas; arī atsvešināties.
- savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanas ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- sārtoties Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
- sārtot Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
- tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piem., īpašība, skaitliskā vērtība).
- sakuplot Kļūt tādam, kas ir kupls, liels.
- pierast Kļūt tādam, kas neizjūt (piem., kādus apstākļus) par traucējošu, nepatīkamu.
- noķīlēt Kļūt tādam, kas neļauj (kam) kustēties, darboties.
- nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
- sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību.
- skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku nonāk pacilātā, līksmā, vieglam reibonim līdzīgā stāvoklī (piem., alkoholisku dzērienu, smaržu iedarbībā); reibt (1).
- bojāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam.
- pārdzīvot Kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laika posma prasībām, uzskatiem.
- noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci.
- tikt Kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko).
- novecot Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
- sacietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt.
- nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- klāties Kļūt tādam, ko klāj, sedz (parasti kāda viela).
- atdzīvoties Kļūt tādam, kur atsākusies rosība, kustība.
- uzzelt Kļūt tādam, kur augi labi saauguši, sazaļojuši.
- uzziedēt Kļūt tādam, kur augi sākuši ziedēt.
- saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
- sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi – par tīrumu, dārzu u. tml.
- pajukt Kļūt tādam, kur daļēji zudušas savstarpējas saiknes, attiecības.
- mosties Kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība.
- pamirt Kļūt tādam, kur uz laiku zudusi aktivitāte, rosība; kļūt klusākam.
- saskābt Kļūt tādam, kurā (parasti ievērojami) palielinās skābes vai skābju saturs.
- žūt Kļūt tādam, kurā (parasti siltuma iedarbībā) iztvaiko šķidrums – par ūdenstilpi, trauku.
- sadzeltēt Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena nokrāsa.
- noziedēt Kļūt tādam, kurā beidz ziedēt augi.
- uzburbuļot Kļūt tādam, kurā ir burbuļi.
- pārcukuroties Kļūt tādam, kurā ir izkristalizējies cukurs; sacukuroties.
- plaisāt Kļūt tādam, kurā ir plaisa vai plaisas.
- piesmakt Kļūt tādam, kurā ir smacīgs gaiss.
- sastingt Kļūt tādam, kurā izbeidzas kustība, darbība u. tml. (par vietu, vidi).
- saspringt Kļūt tādam, kurā izpaužas (parasti psihiska) aktivitāte, koncentrēšanās (par seju, acīm u. tml.).
- nogurt Kļūt tādam, kurā izpaužas nogurums, pārpūle.
- saīgt Kļūt tādam, kurā izpaužas saīgums, neapmierinātība.
- sagurt Kļūt tādam, kurā izpaužas slimība, arī nespēks.
- saplaukt Kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi.
- svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
- samilzt Kļūt tādam, kurā izveidojas lieli, tumši mākoņi; kļūt lieliem, tumšiem (par mākoņiem).
- sarētot Kļūt tādam, kurā izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties.
- sarētoties Kļūt tādam, kurā izveidojas rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētot.
- samezgloties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli.
- piesvīst Kļūt tādam, kurā jūtama sviedru smaka.
- uzvārīties Kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku, dzesēšanas sistēmu u. tml.).
- izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā (kas) notiek citādi nekā paredzēts.
- sasāļoties Kļūt tādam, kurā palielinās sāls vai sāļu daudzums.
- saplaisāt Kļūt tādam, kurā rodas vairākas, daudzas plaisas.
- uzstarot Kļūt tādam, kurā spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
- pārplūst Kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi); izraisīt plūdus.
- pigmentēties Kļūt tādam, kurā veidojas, uzkrājas pigmenti.
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
- sadzīt Kļūt tādam, kurā, parasti pilnīgi, atjaunojas audi.
- sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu).
- pelēt Kļūt tādam, uz kura vai kurā veidojas pelējums.
- sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas rodas oksidēšanās produktu kārta.
- sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas, piem., laikapstākļu ietekmē, rodas nogulsnes, putekļi, netīrumi u. tml.
- novecot Kļūt vecam (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir redzamas vecuma izraisītas ārējas pazīmes.
- spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, nepiekāpīgam; nepakļauties (piem., kāda gribai).
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī kam veidojas žuburi.
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1).
- apmākties Kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu).
- tumst Kļūt, būt tādam, kas pauž negatīvas emocijas (piem., par skatienu, seju).
- sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
- pārtapt Kļūt, tapt citādam, iegūt citādas īpašības; kļūt, tapt par ko citu.
- zārds Koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
- ķīlis Koka vai metāla darbarīks (parasti garens, galā sašaurināts klucītis) kā šķelšanai; šādas formas detaļa kā nostiprināšanai, nospriegošanai.
- skaida Koka, metāla vai cita materiāla sīka daļiņa, plēksne, kas rodas, apstrādājot šāda materiāla gabalu (parasti ar griezējinstrumentu).
- gateris Kokapstrādes darbmašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā; vieta, telpa, kur atrodas šāda darbmašīna.
- kokgriezums Koktēlniecības veids – griezums kokā; šāda veida darbs – skulptūra, ornaments, priekšmets.
- rezolūcija Koleģiāls lēmums, kas pieņemts pēc kāda jautājuma apspriešanas kongresā, konferencē, sapulcē u. tml.; dokuments, kurā atspoguļots šāds lēmums.
- krājums Kolekcija; (vienāda rakstura priekšmetu, materiālu) sakopojums, vākums.
- ekskursija Kolektīva (kādas vietas) apmeklēšana.
- skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
- polo Komandu sporta spēle, kuras dalībnieki, jādami ar zirgiem, cenšas ar īpašām nūjām bumbu iedzīt pretinieka vārtos.
- apakškomisija Komisija, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komisijai.
- rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu) kādam noteiktam uzdevumam.
- komunisms Komunistiskās partijas politika un ideoloģija; politisks režīms, kurā valda šāda ideoloģija.
- iecentrēties Koncentrēties, saņemties (kāda, parasti garīga darba veikšanai).
- bezē Konditorejas masa, ko pagatavo no saputota olas baltuma un cukura; izstrādājums no šādas masas.
- uzņemt laiku konstatēt kādas darbības, norises ilgumu (parasti sportā).
- organizēt Koordinēt (cilvēkus, cilvēku grupu) kāda mērķa sasniegšanai.
- vienība Kopējai darbībai, kādam noteiktam uzdevumam izveidota cilvēku grupa.
- tāme Kopējais kādas darbības paredzēto plānoto izdevumu un ieņēmumu summas iepriekšējs aprēķins.
- pieniņš Kosmētikas līdzeklis baltā krāsā, parasti sejas ādas tīrīšanai.
- pīlings Kosmētiska procedūra – ādas attīrīšana ar dažādiem līdzekļiem (jūras sāļiem, eļļām, auzu pārslām u. tml.).
- krēms Kosmētiska ziede (ādas kopšanai vai aizsargāšanai).
- skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
- tualetes ūdens kosmētisks šķidrums sejas ādas kopšanai.
- ķert Kost (kādam) – parasti par suni.
- izkrāpt Krāpjoties iegūt (ko no kāda).
- pamatkrāsa Krāsa, kas piemīt (kā) lielākajai daļai vai (kas) klāj kādas virsmas lielāko daļu.
- miesaskrāsa Krāsas tonis, kas atgādina cilvēka ādas krāsu.
- ietonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- begonija Krāšņumaugs ar dažāda lieluma un krāsas ziediem un asimetriskām, (parasti) spīdīgām lapām.
- krusts Kristīgo reliģiska zīme – (parasti) divas taisnes, kas krustojas; šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
- sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa – dažādas formas ledus kristālu sakopojums.
- pārsla Krītoša sniega sīka daļiņa – dažādas formas ledus kristālu veidojums; sniegpārsla.
- krokodilāda Krokodila āda (parasti izstrādāta).
- suņmirte Krūms ar mūžzaļām, šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs; suņu mirte; mūžzaļais buksis [Buxus sempervirens].
- ibēre Krustziežu dzimtas krāšņumaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
- kokgriezums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz garšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
- kokgrebums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz stāvšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
- tifons Kuģa signālierīce ar spēcīgu skaņu; šāda signālierīce, piem., bojās, kas skan miglas laikā.
- aizkūleņot Kūleņojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- kultūrvēsture Kultūras vēsture – kādas kultūras attīstības gaita; šādas gaitas izpēte, apraksts.
- gastrīts Kuņģa gļotādas iekaisums.
- miķelīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem; ziemastere.
- krizantēma Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem.
- dālija Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- kosmeja Kurvjziežu (asteru) dzimtas viengadīgs krāšņumaugs ar dažādas krāsas ziediem un plūksnaini dalītām lapām.
- uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā – par trauku.
- ieskrējiens Kustība no kāda (parasti miera) stāvokļa līdz vajadzīgā ātruma sasniegšanai.
- darbība Kustība, pāreja no kāda stāvokļa citā.
- turpgaita Kustība, plūsma uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas kustības, plūsmas sākuma vietas, punkta).
- rādītājs Kustīga bulta, adata (pie mēraparāta, mērierīces u. tml. skalas) kāda lieluma parādīšanai.
- jautrs Kustīgs, draiskulīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- priecīgs Kustīgs, skaļš, arī rotaļīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kultūra Kvalitāte, atbilstība normām (darba nozarē, darba procesā, kādas profesijas pārstāvim).
- kondīcija Kvalitāte, kādai pēc līguma noteikumiem vai normatīviem dokumentiem (piem., standarta) jāatbilst produkcijai, precei.
- stafilokoki Ķekarveidā sakopotu šūnu baktērijas, kas izraisa dažādas infekcijas slimības.
- uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- kosmētika Ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieni; mācība par cilvēka ķermeņa kopšanas paņēmieniem un līdzekļiem.
- miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda; ķermenis.
- kašķīgs Ķildīgs, strīdīgs; arī nesaticīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve.
- izomērija Ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības.
- drakons Ķirzaka (Dienvidaustrumu Āzijā) ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku.
- hameleons Ķirzakai līdzīgs dzīvnieks ar garu mēli un spēcīgu asti, kurš spēj mainīt ādas krāsu, pielāgojoties videi.
- sveiciens Laba vēlējums; draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
- labestīgs Labsirdīgs, labvēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.
- starplaiks Laika posms starp diviem laikposmiem, divām darbībām, norisēm, arī stāvokļiem; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts.
- seanss Laika sprīdis, kurā bez pārtraukuma notiek kāda darbība.
- pirms Laikposmā, kurā vēl nav sākusies kāda darbība, norise, iestājies kāds stāvoklis.
- priekšvakars Laikposms pirms kāda nozīmīga notikuma.
- pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise.
- termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
- gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai), lai ejot veiktu šo attālumu.
- brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai).
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
- lūgt Laipni, pieklājīgi izteikt vēlēšanos, arī prasību (kādam, lai tas ko dara, dod u. tml.).
- lādzīgs Laipns, atsaucīgs, izpalīdzīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- vijolīte Lakstaugs ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem.
- biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā); viens no iepriekš sagatavotiem jautājumu sakopojumiem kāda mācību priekšmeta eksāmenā.
- aplāpīt Lāpot uzturēt kārtībā (kāda drēbes).
- lapsa Lapsāda.
- izlasīt Lasot izmeklēt, izvēlēties (no kāda kopuma).
- aizlasīties Lasot nonākt (līdz kādai vietai).
- nepilsonis Latvijas iedzīvotājs, bijušās PSRS pilsonis, kam nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsonības.
- palīgsaimniecība Lauku saimniecība (piem., padomju laikā – kādam uzņēmumam, karaspēka daļai), kas palīdz nodrošināt ar pārtikas produktiem attiecīgā kolektīva locekļus.
- kvadrātkilometrs Laukuma mērvienība – tāda kvadrāta laukums, kura mala ir viens kilometrs [km²].
- kvadrātcentimetrs Laukuma mērvienība – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens centimetrs [cm²].
- kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²].
- uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
- lasījums Lekciju vai referātu cikls (parasti kāda izcila cilvēka piemiņai).
- saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piem., kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
- trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā); šādai uzšuvei paredzēts veidojums.
- minūte Leņķa grāda 1/60 daļa.
- sekunde Leņķa mērvienība –1/3600 no grāda.
- sasvere Leņķiska noliece no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
- sasvērt Leņķiski noliekt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
- grāds Leņķu un loku mērvienība, kas vienāda ar 1/360 no riņķa.
- uzlidināt Lidinot, arī metot izvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par putniem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ.
- turp un atpakaļ līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot).
- tiktāl Līdz tādam stāvoklim; līdz tai vietai.
- instruments Līdzeklis (kā, parasti kādas personas interešu) sasniegšanai, īstenošanai.
- rīks Līdzeklis kādas darbības veikšanai vai informācijas ieguvei.
- ierocis Līdzeklis, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai).
- represālijas Līdzekļi (piem., tirdzniecības sakaru pārtraukšana, vēstnieka atsaukšana), ar kuriem kāda valsts vēršas pret citu valsti, atbildot uz tās prettiesisku vai nepieņemamu rīcību.
- kosmētika Līdzekļi, ko lieto ķermeņa, piem., ādas, matu, nagu kopšanai.
- efekts Līdzekļi, paņēmieni šāda iespaida radīšanai.
- iedzimt Līdzināties (kādam no vecākiem) ar kādām īpašībām.
- mēlenis Līdzskanis, kuru izrunājot aktīvi darbojas kāda mēles daļa.
- noliekties Liecoties tuvināt ķermeņa augšdaļu (kam tādam, kas atrodas zemāk, pie zemes).
- glaimi Liekulīgi, lišķīgi cildinājumi, komplimenti, ko saka, lai kādam izpatiktu, arī lai ko panāktu, iegūtu.
- projekts Liela apjoma darbs kāda mērķa sasniegšanai.
- grāmata Liela kāda sacerējuma patstāvīga daļa.
- antrekots Liellopu gaļas starpribu gabals; ēdiens – cepts šādas gaļas gabals.
- ērģeles Liels mūzikas instruments, kas sastāv no vairākām dažāda lieluma stabuļu rindām, vienas vai vairākām klaviatūrām – manuāļiem, kā arī pedāļiem.
- lielforma Liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsas pamatiezīmes (piem., zemiene, augstiene).
- valis Liels ūdens dzīvnieks, zīdītājs ar lielu galvu un milzīgu mutes atveri, biezu zemādas tauku slāni (trānu) un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru.
- zebu Liels vēršu apakšdzimtas dzīvnieks ar kupri uz skausta un ādas krokām starp priekškājām, ko karsta klimata apstākļos audzē gaļai, darbam un piena ieguvei.
- ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
- stohastisks lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- gadījuma lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, aizvirzīties; šādā veidā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- fenomens Lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, notikums u. tml.), kāda tā parādās mūsu izjūtās un uztvērumos.
- viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- kuriene Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni, kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot.
- tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
- jā Lieto, lai atsauktos (kādam).
- Vai tam! lieto, lai brīdinātu, ka (kādam) notiks kas nevēlams.
- labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai), arī lai apstiprinātu iespējamo atbildi.
- pareizs Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- nu Lieto, lai izteiktu dažāda veida emocionāli intelektuālu attieksmi (draudus, šaubas, neticību u. tml.).
- johaidī Lieto, lai izteiktu dažādas emocijas piem., izbrīnu, pārsteigumu, nepatiku.
- vai Lieto, lai izteiktu dažādas izjūtas (piem., prieku, bailes, sāpes).
- ek Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (nepatiku, sarūgtinājumu, dusmas, nevērību u. tml.).
- eh Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (piem., nevērību, nopēlumu).
- kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- (nu) un tad? lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā.
- e Lieto, lai izteiktu pamudinājumu (kādam ko teikt, pievērst kam uzmanību u. tml.).
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā.
- Ej nu ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Ej, ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Ej tu! lieto, lai noraidītu kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
- ā Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
- a Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., nevērību).
- oi Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., pārsteigumu, izbailes, ciešanas).
- e Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, apmierinājumu).
- au Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
- ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, sajūsmu, atzinību).
- ē Lieto, lai paustu dažādas jūtas, noteiktu attieksmi (piem., nicinājumu, nevērību).
- ak Lieto, lai paustu dažādas sajūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes).
- oh Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
- oho Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., sajūsmu, pārsteigumu).
- o Lieto, lai paustu dažādas, parasti pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
- reku Lieto, lai pievērstu (kāda) uzmanību kam redzamam.
- klausies! lieto, lai pievērstu (kāda) uzmanību.
- ei Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību (piem., uzrunājot).
- paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam.
- uhū Lieto, lai sasauktu kādu, pievērstu sev kāda uzmanību.
- kuriene Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
- aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piem., braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
- nu Lieto, vēršoties pie kāda vai to uzrunājot.
- izlāpīties Lietojot dažādus paņēmienus, iztikt (ar ierobežotiem līdzekļiem), izkļūt (no kādas situācijas).
- sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
- izlietot Lietot, izmantot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (kā izgatavošanai); izmantot (ko kādam nolūkam).
- uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā kur, līdz kurienei u. tml.; līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- atsaukt Likt (kādai oficiālai personai) pārtraukt veikt pienākumus, atgriezties (no kurienes).
- uzgrūst kaklā likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
- uzlaist kaklā likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
- uzgrūst uz kakla likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
- uzlaist uz kakla likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
- dīdīt Likt (kādam) atkārtoti darīt, atkārtoti mācīt (kādam ko); dresēt.
- turēt Likt (kādam) atrasties (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
- nolikt Likt (kādam) atrasties (kur, piem., noteiktu pienākumu veikšanai).
- izmantot Likt (kādam) darboties, strādāt savā labā; gūt labumu (no kāda).
- notrenkāt Likt (kādam) daudz kustēties, skraidīt.
- spiest Likt (kādam) ko darīt pret tā gribu, vēlmi.
- komandēt Likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot.
- dzīt Likt (kādam) ko darīt.
- sūtīt Likt (kādam) mācīties (mācību iestādē), nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur).
- nozvērināt Likt (kādam) nodot zvērestu.
- sviest ārā (kādu) likt (kādam) pamest (piem., telpu, iestādījumu, mitekli).
- sviest laukā (kādu) likt (kādam) pamest (piem., telpu, iestādījumu, mitekli).
- piecelt Likt (kādam) piecelties.
- zvērināt Likt (kādam) solīt.
- nozvērināt Likt (kādam) stingri apsolīt (ko).
- zvērināt Likt (kādam) zvērēt; pieņemt zvērestu.
- izvest Likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas).
- aizvērties Likt apklust (kādam).
- parādīt durvis likt kādam aiziet, izraidīt (kādu); noraidīt (kāda) lūgumu.
- saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piem., tiesā) par savu nelikumīgo, nepareizo darbību, rīcību.
- pārsēdināt Likt kādam pārvietoties ar citu transporta līdzekli.
- izkalpināt Likt kādam smagi, grūti strādāt (par mazu atlīdzību vai bez atlīdzības).
- vilkt ādu pār acīm likt maksāt (kādam) pārmērīgi lielu naudas summu; nežēlīgi izmantot (kādu).
- maukt (nost) ādu (pār acīm) likt maksāt (kādam) pārmērīgi lielu naudas summu.
- parādīt velnu Likt piedzīvot (kādam) ko nepatīkamu.
- skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas.
- saukt pie kārtības likt, piespiest (kādam) izbeigt, pārtraukt nepareizu, nelikumīgu darbību, rīcību.
- uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- padarīt nekaitīgu Likvidēt, novērst (piem., kādas vielas, ierīces) nevēlamo iedarbību.
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piem., grafikā).
- kašķis Lipīga (cilvēku vai dzīvnieku) ādas slimība, stipra nieze, kuru izraisa īpaša ērce.
- cirpējēde Lipīga ādas sēnīšu slimība, kam raksturīga apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā.
- blūzs Liriska, melanholiska, lēnā tempā dziedama Amerikas nēģeru dziesma; džeza skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
- publicistika Literatūras nozare – populārā stilā rakstīti darbi par aktuāliem sabiedriski politiskiem, kultūras, sadzīves u. c. jautājumiem; šīs nozares (kāda autora, tautas daiļrades, laikposma) darbu kopums.
- lobisms Lobiju darbība; šāda darbība kā sistēma.
- sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
- loģiskais aplis loģiska kļūda: kādas tēzes pierādīšana ar citu tēzi, kas pati vēl pierādāma.
- minūte Loka grāda 1/60 daļa jeb 1/360 no riņķa.
- plastisks Lokans, vijīgs, arī harmonisks (par kustībām); tāds, kam ir raksturīgas šādas kustības (parasti par cilvēku); tāds, kas ir lokans, kustīgs (par ķermeni, tā daļām).
- līkne Lokveidā liekta līnija; šāda iedomāta līnija, kas atbilst kāda veidojuma daļai, priekšmeta virzīšanās ceļam u. tml.
- ampluā Lomu tips ar noteiktām mākslinieciskām īpatnībām; aktiera spējas, kas ļauj spēlēt kāda noteikta tipa lomas.
- traģikomēdija Luga ar komēdijas un traģēdijas elementiem; šādas lugas iestudējums.
- drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa; skatuves mākslas veids, kurā izmanto šāda veida darbus.
- dziesmu spēle luga, kurā ir paredzētas muzikālas starpspēles ar dziesmām un dejošanu; šāda izrāde.
- repertuārs Lugas, koncerti, kinofilmas u. tml., ko kādā noteiktā laika posmā izrāda (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī).
- pielūgties Lūgt, lūgties (kādam), lai piedod.
- dramaturģija Lugu kopums (piem., kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- palūgt Lūguma formā izteikt vēlēšanos, vajadzību (kādam, lai ko izdara vai atļauj ko darīt).
- izsmiekls Ļauni ironiska, nicīga attieksme, vērtējums; vārdi, izturēšanās, kurā izpaužas šāda attieksme, vērtējums.
- uzlaist Ļaut (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
- palaist pasaulē Ļaut (kādam) doties svešumā.
- laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
- laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
- pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties, pietuvoties.
- ņemt Ļaut (kādam) uzturēties, apmesties (kur).
- izlaist Ļaut aiziet, doties prom no kādas vietas.
- laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (no kurienes); ļaut, arī likt doties (no kurienes mājās).
- laist Ļaut, arī likt (kādam) nonākt (kur), mainīt dzīves apstākļus.
- pakļauties Ļauties (piem., kādam psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- rekordraža Ļoti augsta raža, kāda vēl nekad nav bijusi.
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas u. tml.) nopelniem, veikumu.
- pārdrošs Ļoti drošs, drosmīgs; arī pārāk drošs, nepiesardzīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bruņniecisks Ļoti drošsirdīgs, pašaizliedzīgs, augstsirdīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- trakulīgs Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pūderslotiņa Ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas.
- ledusauksts Ļoti neiejūtīgs, ļoti neatsaucīgs, arī ļoti nelaipns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nokalpināt Ļoti nostrādināt (kādu); likt (kādam) strādāt savā labā.
- kaulains Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvnikiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
- mūža darbs ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs; šādas darbības rezultāts.
- plēne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums, plēksne (1).
- plēksne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums.
- plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
- putekļi Ļoti sīkas kādas vielas daļiņas, kas atrodas gaisā vai uz kādas virsmas.
- putekļu ērcīte ļoti sīks kukainis, kas barojas ar cilvēku un dzīvnieku atlobījušās ādas mikroskopiskiem gabaliņiem.
- pūka Ļoti viegla, mīksta, smalka (piem., auduma, vates) atsevišķa šķiedra, šķiedras gabaliņš; arī kāda tekstilmateriāla daļa.
- ārstnieciskā kosmētika mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu defektu ārstēšanas paņēmieniem un līdzekļiem.
- izlaidums Mācību iestādes nobeigums; šādam nobeigumam veltīts sarīkojums.
- ievads Mācību kurss, kurā aplūko kādas zinātņu nozares pamatus.
- sākumskola Mācību un audzināšanas iestāde zemākās (1.–4. klase) izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- mācīt (kādu) amatā mācīt (kādam) amatu.
- pasniegt stundas Mācīt kādam privāti (ko).
- apmācīt Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam, specialitātei).
- aizvadīt Mācot, audzinot sagatavot (līdz kādai pakāpei).
- izmācīties Mācoties tikt sagatavotam (kādai profesijai); mācoties kļūt par ko.
- piedūdot pilnas ausis maigi, mīlīgi runājot, sastāstīt (kādam ko).
- piežūžot pilnas ausis maigi, mīlīgi runājot, sastāstīt (kādam ko).
- piemēroties Mainīt savu izturēšanos, uzvedību atbilstoši (kam); kļūt tādam, kas iederas, atbilst (kam).
- kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2), būt tādam, ko var kustināt.
- vērsties Mainīties, veidoties, arī kļūt citādam.
- nomainīt Mainot aizstāt ar citu (tāda paša veida priekšmetu).
- nomainīt Mainot iegūt ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
- nomainīt Mainot ieviest, sākt lietot ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
- laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, kļūt labākam nekā iepriekš.
- uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas.
- nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, pārziņā u. tml.).
- grozīties Mainoties kļūt citādam (par vēju, laiku).
- mājīpašums Māja, uz ko (kādam) ir īpašuma tiesības.
- nopirkt Maksājot (kādam) naudu, panākt, ka (kāds) sāk rīkoties naudas devēja interesēs.
- tips Mākslā, literatūrā – tēls, kurā ietvertas kādai cilvēku grupai tipiskas īpašības.
- kartons Mākslas darba mets uz šāda papīra iecerētajā lielumā.
- mūzika Mākslas veids, kurā mākslas darbus rada, savienojot un kombinējot dažādas vokālas un instrumentālas skaņas; šī mākslas veida darbu kopums.
- dermatīns Mākslīgā āda – blīvs audums, pārklāts ar sintētisku materiālu.
- imitēt Mākslīgi radīt, piem., situāciju, notikumu pēc kāda parauga; tēlot.
- kultūra Mākslīgi radīta vide šāda kopuma audzēšanai.
- alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, arī daiļrades paņēmienu kopums (piem., mākslas darbā, kāda rakstnieka daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
- epitets Māksliniecisks apzīmētājs, ar kuru autors tēlaini izsaka vai raksturo kādas parādības, priekšmeta vai cilvēka īpašību.
- duets Māksliniecisks priekšnesums divu cilvēku izpildījumā; abi šāda priekšnesuma izpildītāji.
- simbols Māksliniecisks tēls, ar kuru izteikta kāda ideja.
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
- vaginīts Maksts gļotādas iekaisums.
- svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piem., zirga, putna) veidolā.
- keramika Māls vai mālu saturoša masa; izstrādājumi no šādas masas.
- iemasēt Masējot panākt, ka iesūcas (kāda viela).
- invāzija Masveidīga kādas (parasti nevēlamas) sugas dzīvnieku vai augu ieviešanās (kādā teritorijā).
- darbmašīna Mašīna, iekārta kāda materiāla apstrādei vai kāda izstrādājuma izgatavošanai; darbgalds.
- kombinatorika Matemātikas nozare, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo savienojumu skaitu.
- sagatave Materiāla (piem., metāla, koksnes, plastmasas) gabals, kas sagatavots (nepieciešamajos izmēros, formā u. tml.) kādas detaļas, izstrādājuma izgatavošanai.
- ieņēmums Materiālās vērtības (parasti nauda), ko iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā); ienākums.
- ienākums Materiālas vērtības (parasti nauda), ko iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā).
- vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kāda veida enerģijas) pārnesi.
- inventārs Materiālo vērtību (priekšmetu, rīku, lopu u. tml.) kopums, kas ir nepieciešams kādas darbības veikšanai.
- vate Materiāls – irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piem., medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
- pārdoties Materiālu ieguvumu dēļ atteikties no saviem principiem, vērtībām, nodot sevi (kāda atkarībā).
- dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piem., ēteriskās eļļas, sveķus).
- vannot Mazgāt vannā (kādu); veikt (kādas ķermeņa daļas) peldi.
- plicināt Mazināt (kāda) īpašumu; mazināt kādam (materiālās vērtības).
- pakust Mazliet izkust (siltuma, kādas vielas iedarbībā).
- savlaicīgs Mazliet pirms kāda laika, laikposma; laikus (1), iepriekš.
- skumīgs Mazliet skumjš (1), tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; bēdīgs.
- garlaicīgs Mazrunīgs, nesabiedrisks (cilvēks); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mormiška Mazs, dažādas formas metāla zivju māneklis ar vienu, diviem vai trim āķiem.
- mušiņa Mazs, melns zīda gabaliņš, ko agrāk dāmas piestiprināja pie sejas, lai izceltu ādas gaišumu.
- grauds Mazs, parasti apaļš (kādas vielas) veidojums.
- plaukts Mēbele dažādu priekšmetu novietošanai – kopā sastiprinātas horizontālas plāksnes; šāda atsevišķa plāksne, kas piestiprināma pie sienas vai ievietojama skapī, bufetē u. tml.
- iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (kādai telpai); mēbeles un citi priekšmeti, kas atrodas (kādā telpā).
- dermatoloģija Medicīnas nozare par ādas slimībām, to profilaksi un ārstēšanu.
- pistole Mehāniskā ierīce, darbarīks, kam ir šāda šaujamieroča forma.
- maisījums Mehāniski sajaukts kopums no dažādām vielām vai sīkiem priekšmetiem; viela, kas veidota, samaisot dažādas sastāvdaļas.
- brīvgājiens Mehānisma kustība, kas neizraisa cita mehānisma kustību; attālums, kādā notiek šāda veida kustība.
- sameklēt Meklējot izraudzīt (kādu, arī ko piemērotu) kādam nolūkam.
- rast Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā.
- melns Melnādainais.
- meloss Melodiskais elements mūzikā; kādai tautai raksturīgo, tradicionālo melodiju kopums.
- izmantot Mērķtiecīgi iesaistīt (kādā norisē), piemērot (kādam uzdevumam); lietot (kādu paņēmienu, metodi, līdzekli).
- uzmērīt Mērot (parasti ģeodēziski) iezīmēt plānā, kartē apvidus, arī kādas platības reljefu, profilu, objektu izmērus, to novietojumu u. tml.
- pusstops Mērvienība – puse stopa vai apmēram 0,6 litri; šāda tilpuma trauks.
- krist Mesties, brukt (kādam virsū).
- apkalums Metāla detaļa, kas paredzēta kāda priekšmeta apkalšanai, rotāšanai.
- metālkeramika Metāliskie kompozītmateriāli, ko iegūst no metāla pulvera un dažiem neorganiskiem, nemetāliskiem savienojumiem, tos lielā spiedienā un augstā temperatūrā presējot un saķepinot; šāda materiāla izstrādājumi.
- redingots Mētelis vai žakete jāšanai – garš, no augšas līdz viduklim pogājams virsapģērbs ar jostu un divām apkaklēm, kas auguma augšdaļā ir pieguļošs, bet uz leju – zvanveida piegriezumā; šādam mētelim vai žaketei līdzīgs apģērba gabals valkāšanai ikdienā.
- juhtāda Miecēta un ar taukvielām piesūcināta (parasti liellopu) āda apavu virsām.
- šagrēnāda Miecēta, mīksta (parasti kazas) āda ar graudainu, spīdīgu virsmu, ko izmanto, piem., grāmatu iesiešanai.
- flegmatisks Mierīgs, gauss [1], līdzsvarots; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- omulīgs Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bārkstiņas Mikroskopiski gļotādas izaugumi.
- smalkāda Mīksta, īpaši apstrādāta, elastīga āda, no kā izgatavo augstas kvalitātes izstrādājumus.
- hromāda Mīksta, plāna āda, kas miecēta ar hroma sāļiem.
- zamšāda Mīksta, plūksnaina āda, ko izstrādā, jēlādu miecējot ar taukiem vai eļļām.
- seržants Militāra dienesta pakāpe (armijā, policijā u. tml.); cilvēks, kam ir šāda pakāpe.
- pulkvežleitnants Militārā dienesta pakāpe starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvedis Militārā dienesta pakāpe starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kontingents Militārpersonu grupa, kas pievienojusies kādai lielākai grupai kopīgas operācijas veikšanai.
- alauns Minerāls, kura sastāvā ietilpst šo sāļu kristāli un ko izmanto nelielu ādas brūču dezinficēšanai un savilkšanai.
- ahāts Minerāls, pusdārgakmens, kam raksturīgas plānas, dažādas krāsas kārtas.
- pamirkšķināt Mirkšķinot padot zīmi; signalizēt (kādam).
- letalitāte Mirstība; mirstība no kādas slimības attiecībā pret cilvēku skaitu, kas ar šo slimību ir slimojuši.
- sfinksa Mitoloģiska būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu; šādas būtnes skulpturāls atveidojums.
- Lieldienu zaķis mitoloģisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar krāsotām olām, arī šādas formas konditorejas izstrādājumiem (parasti no šokolādes).
- izsvīdums Mitrums, kas rodas, parādās uz kādas virsmas.
- mitoloģija Mītu kopums (parasti kādai tautai).
- izmocīt Mokot panākt, ka (kādam) rodas lielas fiziskas ciešanas; mocīt, līdz (kādam) pilnīgi izzūd spēki.
- karaliene Monarhijas valdniece; šādas valdnieces tituls.
- karalis Monarhijas valdnieks; šāda valdnieka tituls.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, tās pozitīvs vērtējums; arī šādas vērtības, vērtējuma izpausme.
- tiesības Morāls pamatojums (kādai rīcībai, darbībai).
- sprigans Možs, kustīgs, arī enerģisks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spridzīgs Možs, kustīgs, veikls (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; sprigans.
- sprauns Možs, veselīgs, izveicīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dzimtmuiža Muiža, kas ir kāda dzimtīpašumā.
- klosteris Mūku vai mūķeņu kopienas ēka vai ēku komplekss; teritorija, kur atrodas šādas ēkas.
- rustika Mūrējums vai noklāšana ar rupji apdarinātiem, nelīdzeniem akmeņiem (rustiem); šādas virsmas imitācija apmetumā.
- stomatīts Mutes dobuma gļotādas iekaisums.
- memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam ievērojamam, izcilam cilvēkam vai vēsturiskam notikumam; memoriālais muzejs.
- diskants Muzikāla partija šādai balsij vai mūzikas instrumentam ar augstu skanējumu.
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) vienmērīga maiņa un noteikts izkārtojums (skaņdarbā).
- kantri Mūzikas stils (radies 20. gs. 20. gados ASV), kam pamatā amerikāņu fermeru tautas mūzika ar tai raksturīgiem instrumentiem – vijoli, bandžo, ģitāru; šāda stila mūzika.
- brīvmākslinieks Mūziķis, kas beidzis pilnu konservatorijas kursu (piem., cariskajā Krievijā); šādam mūziķim piešķirtais nosaukums.
- kamēlija Mūžzaļš tropu koks vai krūms (vai telpās audzējams krāšņumaugs) ar ādainām lapām un lieliem baltiem vai sarkaniem ziediem.
- anakardija Mūžzaļš, 10 līdz 12 metrus augsts tropu koks ar ādainām elipsveida lapām, bāli zaļiem ziediem un bumbierveida augļiem, kuru galā atrodas īstais auglis – nieres formas rieksts; kešjukoks [Anacardium occidentale].
- uzmākties Naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam).
- uznākt Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
- uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vietas.
- fuksija Naktssveču dzimtas augs ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem.
- maks Nauda, kapitāls (kas ir kāda rīcībā).
- pabalsts Naudas līdzekļi, ko izsniedz (kādai personai) regulāri vai reizumis, lai materiāli palīdzētu.
- uzturnauda Naudas summa, ko dod, maksā (kādam) par uzturu.
- rokasnauda Naudas summa, ko viena puse iemaksā otrai pusei pirms kāda darījuma, lai nodrošinātu tā realizēšanu.
- dolārs Naudas vienība (ASV, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs), kas vienāda ar 100 centiem; attiecīgā naudaszīme.
- feniņš Naudas vienība (Vācijā līdz eiro ieviešanai) – vienas markas simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- kapeika Naudas vienība Krievijā un bijušajā Padomju Savienībā – rubļa simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- zlots Naudas vienība Polijā, vienāda ar 100 grošiem; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- būt zem (kāda) goda neatbilst (kāda) morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajiem principiem.
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību.
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā; centies būt kopā, nodibināt attiecības.
- sadzīt pēdas Neatlaidīgi meklējot, atrast (ko); ar pūlēm noskaidrot (kā, kāda) atrašanās vietu.
- vajāt Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu.
- uzstāt Neatlaidīgi, nepiekāpīgi prasīt (kādam ko veikt); neatlaidīgi, nepiekāpīgi apgalvot (ko), prasīt (ko atzīt).
- uzmākties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
- mākties Neatlaidīgi, uzbāzīgi vērsties pie kāda, (ko) prasot, lūdzot u. tml.
- bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi apgrūtināt kādu (ar lūgumiem, jautājumiem, vēstulēm u. tml.); nelikt kādam mieru.
- vajāt Neatlaidīgi, uzmācīgi vērsties (pie kāda) pieprasot, lūdzot u. tml.
- pēdu pēdā neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
- pa pēdām Neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
- uz pēdām Neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
- palikt Neatteikties (piem., no kāda viedokļa, uzskata).
- nenosliekt Neatvēlēt, neiedot (kādam ko).
- neticēt Nebūt pārliecinātam, apšaubīt (kāda godīgumu).
- pieklibot Nebūt tādam, kā vajag; būt ar trūkumiem, nepilnībām.
- pārstāt Nebūt vairs tam, kas bija, vai tādam, kāds bija.
- sīks gariņš necils, neievērojams cilvēks; cilvēks, kuram nav nekādas ietekmes.
- uzstrēbt Nedaudz iestrēbt, arī iedzert (ko, parasti pēc kāda ēdiena).
- piespiest (kādu) pie sienas nedot (kādam) izvēles iespēju.
- noņemt zāles nedot vairs (kādam) zāles, likt, lai (kāds) pārtrauc lietot zāles.
- bikls Nedrošs, nebrīvs (kautrējoties, mulstot); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rokeris Neformālas (jauniešu) kustības pārstāvis, kam raksturīga ģērbšanās ādas drēbēs, kolektīva braukāšana ar motociklu, aizraušanās ar rokmūziku.
- gadīties Negaidīti rasties kādai izdevībai.
- pārsteigt Negaidīti, pēkšņi uzbrukt (kādam).
- trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; stāvoklis, kad (kādam) trūkst nepieciešamo īpašību.
- saindēt dvēseli negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
- nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība; ļaunprātīga rīcība ar nolūku kādam kaitēt.
- nēģeri Negroīdās rases pārstāvji – Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji; melnādainie citu valstu iedzīvotāji, kuri senatnē cēlušies no šiem iedzīvotājiem.
- neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku attiecībās, strīdos; atturēšanās nostāties kāda pusē.
- neskaitot Neiekļaujot (kāda) skaitā, kopumā.
- nepievienošanās Neiekļaušanās, nepiesaistīšanās (kādai apvienībai, blokam u. tml.).
- ļaut Neierobežot (kāda) darbību, rīcību, (kā) izpausmi.
- dot vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- ļaut vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- pauze Neilga norise, darbība kādas citas norises, darbības pārtraukumā, starplaikā.
- uz sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma vai to sākumā.
- pie sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma vai to sākumā.
- pasekot Neilgu laiku, mazliet sekot (kādam).
- uzmest aci Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
- uzmest acis Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
- pataupīt Neizteikt, neizpaust (līdz kādam laikam).
- uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties kādam.
- uzsmaidīt Nejauši, negaidīti gadīties, rasties (kādam).
- uzspīdēt Nejauši, negaidīti gadīties, rasties (kādam).
- uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (piemēram, pie kādas celtnes, vietas).
- negadījums Nejaušs gadījums, kas rada materiālus zaudējumus, apdraud (kāda) veselību; traģisks nelaimes gadījums.
- rīvēt degunā nekautrīgi atgādināt (kāda) vainu, kļūdu u. tml.; pārmest.
- pulciņš Neliela cilvēku grupa ar kopīgām interesēm, mērķi u. tml.; šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
- druska Neliela daļa (no kāda kopuma).
- stūris Neliela daļa no kādas teritorijas.
- glāzīte Neliela glāze, no kuras dzer stipros alkoholiskos dzērienus; šāda glāze ar tās saturu.
- pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēts kādas šķirnes siers.
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
- ūziņa Neliela ūdenstece, kas savieno ezerus vai upi ar ezeru; šaurs ezera līcis pie šādas ūdensteces.
- kajaks Neliela, ar ādu apvilkta slēgta laiva, kurai ir cieši nosedzama atvere sēdēšanai (eskimosiem u. c. ziemeļu tautām); šāda tipa laiva (piem., no stiklplasta), ko lieto airēšanas sportā, ūdenstūrismā.
- skabarga Neliela, asa, smaila (no koksnes, retāk metāla) atlūzusi skaidiņa; šāda skaidiņa, kas iedūrusies miesā.
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
- kartīte Neliela, taisnstūrveida (parasti stingra papīra) lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai, nodošanai u. tml.
- sviedrene Nelieli izsitumi, kas rodas uz ādas, parasti ilgstošas, svīšanas rezultātā.
- bankas Nelieli stikla trauciņi, kurus ārstnieciskos nolūkos karstus liek uz kādas ķermeņa daļas (parasti muguras).
- šņauciens Neliels (kādas vielas) daudzums.
- raudze Neliels ārstnieciskas vielas daudzums, ko ievada organismā zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- kārpiņa Neliels gļotādas veidojums, izaugums.
- raudze Neliels kādas vielas daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
- īsais stāsts neliels prozas darbs, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam.
- slotiņa Neliels rīks (piem., kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un, parasti, roktura, kāta.
- piedēklis Neliels veidojums (organismā), kas atzarojas vai ir atkarīgs no kāda cita orgāna.
- atraitnīte Neliels vijolīšu ģints lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- grimulis Neliels, smags kāda materiāla gabals pie tīkla vai pie makšķeres auklas to iegremdēšanai ūdenī.
- cūcīgs Nelietīgs, zemisks, nekrietns, nejēdzīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- taupīt Nelietot, netērēt ar mērķi saglabāt (ko kādam nolūkam).
- kukuļdošana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma nodošana amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
- kukuļņemšana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma pieņemšana atlīdzības veidā par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
- uzticīgs Nelokāms, pastāvīgs (savos uzskatos, rīcībā, attieksmē pret kādu, ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas, parasti dzīvnieks) nemaina savu iepriekšējo stāvokli vai atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
- spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi rīkoties, dzīvot.
- apcirpt spārnus neļaut kādam ko darīt; ierobežot kāda rīcību vai darbību.
- virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
- ēst matu no galvas nost nemitīgi pārmest kādam nebūtiskas lietas.
- ēst Nemitīgi pārmest, sagādāt ciešanas (kādam).
- damokla zobens nemitīgs apdraudējums (kam, kādam).
- viegls Nenopietns, vieglprātīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekonsekvents Nenoteikts, svārstīgs (piem., spriedumos, rīcībā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nenovīdīgs Nenovēlīgs, skaudīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- skaitīt kumosus nenovīdīgi vērot, uzmanīt, cik daudz kāds apēd; žēlot uzturu kādam.
- nerēķināties Neņemt vērā, neievērot (kāda gribu, vajadzības u. tml.).
- piešūt Nepamatoti piedēvēt (kādam ko noziedzīgu, krimināli sodāmu).
- knifs Neparasta rīcība, paņēmiens u. tml., lai (ko) panāktu, īstenotu, padarītu interesantu, pievilcīgu u. tml.; šādas rīcības, paņēmiena u. tml. rezultāts.
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
- iegadīties Neparedzēti iznākt, notikt (parasti kāda laika posmā).
- izkropļojums Nepareiza, kļūdaina, aplama (piem., kāda procesa, norises) virzība.
- grūst rīklē nepelnīti, arī pret savu gribu dot (kādam naudu vai ko vērtīgu).
- prasts Nepieklājīgs, rupjš; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izstumt Nepieņemt (kur), izraidīt (no kādas vides, sabiedrības).
- ļauties Nepretoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
- nercāda Nerca kažokāda (parasti izstrādāta).
- likties Nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
- vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu.
- antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks.
- muļķīgs Nesaprātīgs, neapķērīgs, dumjš; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dumjš Nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- disonanse Nesaskaņa, ko rada neatbilstība kādai videi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
- cietsirdīgs Nesaudzīgs, bezjūtīgs (pret citiem), arī nežēlīgs, ļauns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot uzvirzīt uz kādas vietas.
- aizstaigāt Nesteidzīgi aiziet (kur, līdz kādai vietai).
- likt mierā netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
- likt mieru netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
- nevar izlēkt no savas ādas nevar mainīt savu raksturu, pēkšņi kļūt citādam.
- lācīgs Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- traips Nevēlams plankums uz kādas virsmas.
- blakne Nevēlams simptoms, blakusparādība, kas rodas, piem., lietojot kādas zāles.
- izlaidīgs Nevērīgs, nevīžīgs, arī nedisciplinēts, neuzvedīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spļaut acīs nievīgi, nicinoši, arī izaicinoši ko teikt (kādam).
- spļaut sejā nievīgi, nicinoši, arī izaicinoši ko teikt (kādam).
- plēsīgs Nikns (1), apgresīvs (parasti par mājdzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sirdīgs Nikns, agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jājampātaga No ādas sloksnēm pīta īsa pātaga (jātniekam).
- nometne No ārpasaules nošķirts un apsargāts ēku komplekss lielu ļaužu masu ieslodzīšanai; šāda ieslodzījuma un soda izciešanas vieta.
- žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- papīrs No celulozes gatavots materiāls rakstīšanai, tekstu un attēlu iespiešanai, iesaiņošanai u. tml.; šāda materiāla loksne, lapa.
- piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piem., kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
- vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
- vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
- izlase No kāda kopuma izraudzītu darbu sakopojums.
- klintsbluķis No kāda masīva atdalījies liels klints gabals.
- kolonija No kādas zemes vai kāda novada izceļojušu iedzīvotāju apmetne citā zemē; kādas tautas izceļotāji, kas dzīvo vienkopus citā zemē.
- maize No mīklas krāsnī cepts pārtikas produkts (parasti klaipa, kukuļa formā); šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
- sermuļāda No sermuļa iegūta kažokāda.
- mozaīka No sīkiem, dažādas krāsas akmentiņiem, stikla vai keramikas gabaliņiem izveidots attēls vai dekoratīvs rotājums.
- triko No šāda auduma šūts ķermenim cieši pieguļošs tērps (piem., sportistiem, baletdejotājiem).
- cinobrs No šāda minerāla iegūta krāsviela; krāsa šāda minerāla tonī.
- spalva No šāda putna ādas ragvielas veidojuma izgatavots rakstāmrīks.
- pīle No šāda putna pagatavots ēdiens.
- korķis No šāda vai cita materiāla izgatavots aizbāznis (parasti pudelēm).
- zīds No šādas dabiskās vai mākslīgās šķiedras izgatavots audums, apģērbs.
- marmelāde No šādas masas gatavotas konfektes.
- porcelāns No šādas masas gatavoti izstrādājumi.
- papiruss No šādiem augiem gatavots materiāls, ko senatnē izmantoja rakstīšanai; uz šāda materiāla uzrakstītais teksts.
- piebaidīt Nobaidot izraisīt (kādam ko).
- atbērt Nobērt (kādu daļu) citur; atlikt (kādam nolūkam).
- sekretariāts Nodaļa (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko darbu un izpilddarbu; šādas nodaļas darbinieku kopums.; telpa, celtne, kurā darbojas šāda nodaļa.
- kantoris Nodaļa uzņēmumā, iestādē, kas nodarbojas ar grāmatvedības, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
- kurss Nodarbību cikls kvalifikācijas celšanai, kādas prasmes, iemaņu iegūšanai.
- pāridarījums Nodarījums, kas aizskar (kādu), sagādā (kādam) ciešanas; pārestība.
- padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
- tiesa Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma daļa.
- piedēvēt Nodēvēt (kādu) par (piem., kāda izteikuma) autoru.
- vēršāda Nodīrāta, apstrādāta vērša āda.
- iesūtīt Nodot (kam) ar kāda starpniecību.
- pasveicināt Nodot sveicienu (kādam) ar cita starpniecību.
- garantija Nodrošinājums (piem., kādai norisei, darbībai).
- skolot Nodrošināt (kādam) iespēju iegūt izglītību.
- sargāt Nodrošināt (kādu) pret ko nevēlamu, bīstamu; rūpēties par (kāda) drošību.
- aizdziedāt Nodziedāt (dziesmu līdz kādai vietai).
- novilkt Nodzīvot (līdz kādam noteiktam laikam).
- stodere Noenkurota vai gruntī nostiprināta navigācijas zīme garas kārts veidā, kas norāda, piem., kuģu ceļu, izliktus tīklus.
- aizsūtīt Nogādāt (ar pasta, kādas personas u. tml. starpniecību).
- pārgriezt rīkli nogalināt, atņemt dzīvību (kādam), pārgriežot kaklu.
- nogriezt matus uz nullīti nogriezt (nodzīt) matus līdz ādai.
- nodzīt matus uz nullīti nogriezt (nodzīt) matus līdz ādai.
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izspiesta zemes virspusē; šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
- paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
- nonākt (kāda) rokās Nokļūt (kāda) pārziņā, rīcībā.
- uzkosties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
- uzkosties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
- uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- pārdot savu dvēseli (kādam) nokļūt pilnīgā atkarībā no kāda.
- noslīgt Noliekties uz leju (no kāda smaguma).
- konsorcijs Nolīgums, vienošanās (piem., starp bankām vai uzņēmumiem) kopīgas finansiālas operācijas veikšanai; šāda apvienība komerciālu darījumu veikšanai.
- ģenitīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda piem., uz piederību, cilmi, ciešu sakaru un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kā".
- datīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda uz adresātu un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kam".
- iemērīt Nomērīt (lai kādam piešķirtu, iedalītu, pārdotu u. tml.).
- nomirt (kāda) rokās nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.
- paņemt līdzi kapā nomirt, neizpaužot kādas zināšanas u. tml.
- nokļūt (kāda) nagos nonākt (kāda) varā, pakļautībā.
- krist (kāda) rokās nonākt (kāda) varā; tikt ieņemtam (piem., par pilsētu).
- aizkļūt Nonākt (līdz kādam rezultātam).
- krist (kāda) nagos nonākt kāda varā, pakļautībā.
- sasniegt Nonākt līdz kādai (parasti skaitliska lieluma) robežai.
- dabūt mācību nonākt pie pamācošas atziņas (parasti pēc kaut kāda notikuma).
- atpirkt Nopirkt (no kāda, kas to pats ieguvis, pircis).
- uz Norāda (kā) novietojuma, atrašanās virzienu.
- ar Norāda (kā) sākumu (laika, vietas ziņā).
- kāds Norāda (parasti izsaukuma teikumos), ka īpašība, pazīme izpaužas intensīvi.
- uz Norāda ar ko aizņemtu platību, platības vietu, kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, arī notiek, noris.
- uz Norāda daļas, kurās kas tiek sadalīts.
- uz Norāda darbības, norises cēloni, iemeslu.
- uz Norāda darbības, norises mērķi, nolūku, arī rezultātu.
- uz Norāda darbības, norises veidu, pazīmi.
- -grāfs Norāda instrumentu, kas raksta, pieraksta, grafiski attēlo.
- uz Norāda kādas saiknes, attieksmes u. tml. objektu.
- uz Norāda kustības, darbības virzienu.
- uz Norāda ķermeņa daļu, ko izmanto par balstu vai kas saskaras ar kādu virsmu, pamatni.
- uz Norāda laikposmu, kas nomainīs iepriekšējo (uz beigām ejošo) laikposmu.
- uz Norāda laikposmu, kas norobežo kā norisi, pastāvēšanu.
- pēc- Norāda laiku, kas ir pēc tā, kurš izteikts salikteņa otrajā daļā.
- uz Norāda laiku, laikposmu, kad kas notiek, noris, pastāv.
- iekš Norāda objektu, uz ko vērsta psihiska vai intelektuāla norise.
- uz Norāda priekšmetu, kura virspusē kas notiek, noris; norāda ķermeņa daļu, kuras virspusē kas notiek, noris.
- uz Norāda runas, arī psihiskas darbības, iedarbības objektu.
- uz Norāda skatiena, uzmanības virzienu, objektu.
- uz Norāda to, kam virsū (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
- uz Norāda to, pret ko ir attiecināts kāda veseluma sadalījums.
- cits Norāda uz (cilvēku, priekšmetu, parādību) savstarpēju sakaru, secību.
- no Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, pazīmi, veidu, arī intensitātes pakāpi.
- aiz Norāda uz (darbības) iemeslu, cēloni.
- par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) nenoteiktu, nezināmu pazīmi, īpašību, par ko jautā.
- solīties Norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
- savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens; kāds (4).
- tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
- no Norāda uz (kā) atdalīšanu, nodalīšanu.
- tikreiz Norāda uz (kā) atkārtošanās skaitu; tik reižu.
- pirmais Norāda uz (kā) augstāku kvalitāti (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- tik vien norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes samazinājumu.
- rupj- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā lielo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu.
- nekāds Norāda uz (kā) īpašības, pazīmes noliegumu.
- no Norāda uz (kā) izgatavošanai, izveidošanai izmantoto vielu, materiālu.
- viens Norāda uz (kā) kopību.
- tāds Norāda uz (kā) līdzību, salīdzinājumu.
- tikpat Norāda uz (kā) līdzīgumu (kam citam).
- pats Norāda uz (kā) līdzīgumu, vienādību.
- kas Norāda uz (kā) lielu daudzumu vai pazīmes, īpašības spilgtu izpausmi.
- pa Norāda uz (kā) mēru, pazīmes pakāpi.
- nemaz Norāda uz (kā) neesamību, pilnīgu trūkumu.
- kas Norāda uz (kā) noliegumu, neiespējamību.
- tādēļ Norāda uz (kā) nolūku, arī cēloni, iemeslu; tāpēc (1).
- pie- Norāda uz (kā) papildināšanu.
- par Norāda uz (kā) pārmēru.
- pie- Norāda uz (kā) piepildīšanu.
- tāds pats norāda uz (kā) pilnīgu identitāti.
- viss Norāda uz (kā) pilnīgu kopumu, arī izpausmi.
- neviens Norāda uz (kā) pilnīgu neesamību.
- no Norāda uz (kā) pozitīvu vai negatīvu guvumu vai iespēju (ko) gūt, saņemt.
- viņš Norāda uz (kā) pretējo, attālāko, piem., pusi, malu, galu.
- no Norāda uz (kā) robežām.
- ar Norāda uz (kā) saturu vai piedevu.
- par Norāda uz (kā) saturu, nosaukumu.
- pēc Norāda uz (kā) secību laikā un telpā.
- pats Norāda uz (kā) svarīgumu, nozīmīgumu.
- par Norāda uz (kā) vērtējumu, kvalificējumu.
- viss Norāda uz (kā) vienotu veselumu, nedalītu kopumu.
- par Norāda uz (kāda) ieņemto, iegūstamo u. tml. amatu, profesiju, stāvokli.
- no Norāda uz (kāda) izcelsmes, dzīves vietu, arī piederību (kam).
- tāds Norāda uz (ko) zināmu vai iepriekš minētu ar nenoteiktām, īpašībām, pazīmēm.
- kā smejies norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
- neviens Norāda uz (personas) pilnīgu neesamību.
- tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika) aptuvenību, nenoteiktību.
- sa- Norāda uz (vairāku, daudzu) virzību kur, kādā vietā kopā.
- ap Norāda uz (vietas, laika, daudzuma) aptuvenību.
- pa Norāda uz apstākļiem, stāvokli, kādā norisinās darbība.
- bez Norāda uz aptuvenu laiku (pirms minētā laika apzīmējuma); pirms.
- tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
- līdz Norāda uz aptuvenu skaita, daudzuma, lieluma robežu.
- pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad kas notiek, norisinās, eksistē.
- at- Norāda uz atgriešanos iepriekšējā stāvoklī.
- zem- Norāda uz atrašanos, norisi zem salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- katrs Norāda uz atsevišķu (dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi) no attiecīgās grupas.
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem vai abiem minētajiem).
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem).
- pa Norāda uz atsevišķu vienību no kāda kopuma, arī uz šādu vienību grupu.
- līdz Norāda uz attālumu (no kā, starp ko u. tml.).
- pēc Norāda uz attālumu, aiz kura (kas) atrodas vai notiek.
- pa Norāda uz attālumu.
- par Norāda uz attiecībām, kas (kādam, kādu laulību rezultātā) izveidojas ar citiem.
- stāvus Norāda uz augstu darbības intensitātes pakāpi; ļoti strauji.
- dēļ Norāda uz cēloni, iemeslu.
- par Norāda uz cēloni, nolūku, sekām.
- no Norāda uz dalāmu, salīdzināmu kopumu.
- at- Norāda uz darbības iesākumu, aizsākumu.
- cauri Norāda uz darbības ilgumu un nepārtrauktību.
- tā Norāda uz darbības intensitātes augstu pakāpi.
- cik ļoti norāda uz darbības intensitāti (parasti izsaukuma teikumos).
- uz- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī nevienmērīgu norisi.
- pa- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī uz īslaicīgu pabeigtu darbību.
- ie- Norāda uz darbības īslaicīgumu, nejaušumu, tās iekļaušanos citā darbībā, procesā.
- no Norāda uz darbības nepārtrauktību.
- ar Norāda uz darbības nolūku.
- no- Norāda uz darbības pabeigtību, pārmaiņām darbības subjektā vai objektā.
- aiz- Norāda uz darbības pabeigtību.
- ap- Norāda uz darbības pabeigtību.
- iz- Norāda uz darbības pabeigtību.
- pa- Norāda uz darbības pabeigtību.
- sa- Norāda uz darbības pabeigtību.
- uz- Norāda uz darbības pabeigtību.
- iz- Norāda uz darbības pilnīgumu, pamatīgumu.
- ar Norāda uz darbības rīku vai līdzekli.
- ie- Norāda uz darbības sākumu vai īslaicīgumu.
- uz- Norāda uz darbības sākumu, arī īslaicīgu, parasti spēcīgu, tās norisi.
- sa- Norāda uz darbības sākumu, pēkšņumu, arī īslaicīgumu.
- reiz Norāda uz darbības secību.
- pār- Norāda uz darbības subjekta kļūdīšanos darbībā.
- uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu sastapšanos (ar kādu), pietuvošanos (kādam).
- pa- Norāda uz darbības vai īpašības pakāpenisku pastiprinājumu.
- ar Norāda uz darbības vai stāvokļa cēloni.
- ne- Norāda uz darbības vai stāvokļa noliegumu.
- pie- Norāda uz darbības vājinātu intensitāti.
- sevis Norāda uz darbības veicēja personu.
- pa Norāda uz darbības veidu, iemeslu, arī secību.
- ar Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi; norāda attieksmi pret ko.
- at- Norāda uz darbības veikšanu līdz pārmēram, apnikumam.
- no- Norāda uz darbības virzību (parasti tuvu) gar (ko), garām (kam).
- iz- Norāda uz darbības virzību ārā (no kurienes, cauri kam, caur ko).
- ie- Norāda uz darbības virzību iekšā (piem., telpā, vidē).
- no- Norāda uz darbības virzību lejā, zemē, arī nost (no kurienes).
- pār- Norāda uz darbības virzību pāri (kam), pār (ko).
- pie- Norāda uz darbības virzību pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk.
- aiz- Norāda uz darbības virzību prom, attālināšanos; norāda uz darbības virzību uz noteiktu galapunktu, mērķi.
- at- Norāda uz darbības virzību šurp (uz runātāja vai pieminētā objekta pusi).
- pār- Norāda uz darbības virzību uz citu vietu.
- pār- Norāda uz darbības virzību uz izejas punktu.
- uz- Norāda uz darbības virzību uz kādas vietas.
- iz- Norāda uz darbības virzību uz visām pusēm.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- pa- Norāda uz darbības virzību zem kā, kam apakšā.
- nemaz Norāda uz darbības, īpašības pilnīgu noliegumu.
- caur Norāda uz darbības, norises ierosinātāju.
- pats Norāda uz darbības, norises u. tml. patstāvīgumu.
- pēc Norāda uz darbības, norises, stāvokļa iemeslu, pamatojumu; dēļ.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes galējo pakāpi.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi; norāda uz pazīmes pakāpi.
- no Norāda uz darbības, norises, stāvokļa laiku vai laikposmu.
- aiz- Norāda uz darbības, procesa sākumu, īslaicīgumu.
- iz- Norāda uz darbības, procesa sākumu, pēkšņumu.
- tik Norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes pakāpi.
- tik tikko Norāda uz darbības, stāvokļa mazo intensitāti.
- tik Norāda uz darbības, stāvokļa zemu izpausmes pakāpi vai to noliegumu.
- pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
- pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, reaģējot, atbildot uz kāda cita iepriekšējo darbību.
- no- Norāda uz darbību, kuras rezultātā kāds zaudē dzīvību vai kas tiek iznīcināts, izpostīts.
- no- Norāda uz darbību, kuras rezultātā ko nolieto, kas nolietojas, tiek nolietots, patērēts.
- pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- tikpat Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, ko konkretizē.
- pēc Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kuram beidzoties, sākas cita darbība, norise, stāvoklis.
- pēc Norāda uz darbību, norišu secību saistībā ar citu iepriekšēju darbību, arī darbības rezultātu.
- kopš Norāda uz darbību, notikumu, no kura pagājis zināms laiks, laikposms.
- par Norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas ir saistīts ar kādu darbību.
- deci- Norāda uz desmitkārtīgu mērvienības samazinājumu.
- par Norāda uz domu, runas, interešu u. tml. priekšmetu, tematu, objektu; norāda uz parādību, kas ir psihiska, emocionāla stāvokļa cēlonis.
- starp Norāda uz dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas, pretstatītas u. tml.
- kas Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu.
- ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas piederīgs pie kādas kopas, grupas.
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt.
- priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
- viņš Norāda uz dzīvu būtni, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1).
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
- ar Norāda uz dzīvu būtņu slimības raksturu, veidu, arī uz slimo orgānu.
- kas Norāda uz emocionālu attieksmi vai stāvokli.
- pie Norāda uz grupu, kopumu, kurā (kas) ietilpst.
- tāpēc Norāda uz iepriekš minētas darbības, stāvokļa nolūku, cēloni, iemeslu; tādēļ (1).
- tikpat labi norāda uz iespējamo varbūtību; iespējams.
- vairāk Norāda uz ilgāku, produktīvāku, intensīvāku darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
- pa- Norāda uz īpašības pamazinājumu, nepilnīgumu.
- ie- Norāda uz īpašības pamazinājumu.
- pār- Norāda uz īpašības pastiprinājumu vai pārmēru.
- daudzkārt Norāda uz īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- nekas Norāda uz īpašības, pazīmes pavājinājumu vai neesamību.
- tik Norāda uz īpašības, pazīmes, parasti augstu, pakāpi.
- nedaudz Norāda uz īslaicīgu, vāju darbību; mazliet.
- bez Norāda uz iztrūkumu līdz kādam daudzumam; norāda, ka trūkst kāda laika sprīža līdz kādam laika momentam.
- aiziet Norāda uz jaunas darbības, procesa sākumu; lieto, lai izteiktu pamudinājumu turpināt iesākto darbību, procesu.
- neo- Norāda uz jaunu posmu tajā, kas nosaukts salikteņa otrajā daļā.
- tikpat Norāda uz kā aptuvenību, pavājinājumu, nepilnīgumu.
- tikai Norāda uz kā cita iespējamību.
- kur Norāda uz kā neiespējamību, noliegumu.
- pa Norāda uz kā piemērotību, atbilstību.
- līdz Norāda uz kādas grupas, kopas robežām.
- ar Norāda uz kādas rīcības pamatojumu.
- ar Norāda uz kādu papildu daudzumu, lielumu.
- nost Norāda uz kategorisku prasību aiziet, attālināties (no kā).
- pret Norāda uz ko atšķirīgu salīdzinājumā ar minēto.
- viņš Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piem., laikposmu, notikumu).
- pār- Norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
- šis (un) tas norāda uz ko nenoteiktu, arī konkrēti neminētu.
- kaut kas norāda uz ko nenoteiktu, nezināmu, arī neminētu.
- nekas Norāda uz ko nenozīmīgu, kas nav ņemams vērā, vai uz pilnīgu (kā) neesamību.
- šāds Norāda uz konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi u. tml. ar noteiktām īpašībām vai pazīmēm.
- tas un tas norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- nulle Norāda uz laika momentu, kad sākas attiecīgā diennakts stunda.
- vēl Norāda uz laika posmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
- līdz Norāda uz laikposmu starp (kā) sākumu un beigām.
- no Norāda uz laikposmu starp (kā) sākumu un beigām.
- priekš Norāda uz laikposmu, kam kas paredzēts, gatavots.
- no- Norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds.
- starp Norāda uz laikposmu, ko ierobežo citi laikposmi, laika moments.
- vēl Norāda uz laikposmu, kopš kura kas pastāv, atrodas (kur).
- pa Norāda uz laikposmu, kurā darbība notiek, ilgst; norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā kas turpina pastāvēt, atrasties.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim.
- te Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties; pēkšņi.
- pēc Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis.
- priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; pirms [3] (1).
- pirms Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis.
- līdz Norāda uz laiku, kad beidzas darbība, norise, stāvoklis.
- kopš Norāda uz laiku, no kura norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis.
- pa- Norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds; norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
- pus- Norāda uz līdzīgumu, līdzību salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- sa- Norāda uz lielu darbības intensitāti, pilnīgumu.
- sa- Norāda uz lielu darbības intensivitāti, pilnīgumu.
- savs Norāda uz lietvārdā minētā priekšmeta, parādības ierobežojumu.
- pats Norāda uz lietvārdā nosauktā priekšmeta, parādības robežu, pastiprina to.
- sa- Norāda uz mērķa, rezultāta sasniegšanu.
- daudz Norāda uz minētās īpašības, pazīmes ievērojamu pastiprinājumu.
- pret- Norāda uz neatbilsmi, arī to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- mazliet Norāda uz neilgu, īslaicīgu darbību.
- pa- Norāda uz neilgu, vājinātas intensitātes darbību.
- necik Norāda uz nelielu, niecīgu īpašību, pazīmes mēru vai pakāpi.
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
- tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1] (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1]; pretstats: tur.
- kāds Norāda uz nenoteiktu laika momentu vai nenoteiktu vietu.
- daudz Norāda uz nenoteiktu, (samērā) lielu skaitu, daudzumu.
- mazliet Norāda uz nenoteiktu, nelielu skaitu, daudzumu; nedaudz.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- maz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
- nedaudz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
- nost Norāda uz nepieciešamību rīkoties nevilcinoties, arī noteikti, konsekventi.
- ne no šā, ne no tā norāda uz nezināmu cēloni, iemeslu.
- cik Norāda uz nezināmu cenu, maksu.
- cik Norāda uz nezināmu darbības apjomu, īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
- ciktāl Norāda uz nezināmu darbības, stāvokļa izpausmes pakāpi.
- cik Norāda uz nezināmu matemātiskās darbības rezultātu.
- cik Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
- cikos Norāda uz nezināmu pulksteņa laiku.
- cik Norāda uz nezināmu skaitu, daudzumu.
- kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu laiku, par ko tiek jautāts.
- nekur Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības, norises, stāvokļa) vietu; nevienā vietā.
- nekurp Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības) virzienu; nevienā virzienā.
- labad Norāda uz nolūku, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- dēļ Norāda uz nolūku.
- no- Norāda uz nomaļu, arī nodalītu vietu.
- starp Norāda uz norisi, darbību, stāvokli, kura starplaikā kas notiek.
- par Norāda uz nosauktās īpašības, pazīmes spēcīgu izpausmi.
- tāls Norāda uz noteiktu attālumu.
- tālums Norāda uz noteiktu attālumu.
- šis Norāda uz noteiktu dzīvu būtni; viņš, viņa.
- viss Norāda uz noteiktu laiku no sākuma līdz beigām.
- šis Norāda uz noteiktu priekšmetu, parādību; tas, tā.
- tikos Norāda uz noteiktu pulksteņa laika momentu.
- reize Norāda uz noteiktu secību, skaitu.
- attālums Norāda uz noteiktu vai aptuvenu šādas līnijas garumu.
- tas Norāda uz noteiktu vai iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- tur Norāda uz noteiktu vietu, kur kas atrodas, notiek.
- tas viss norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
- viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
- šis Norāda uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi citu vidū.
- iekš Norāda uz objektu kur iekšā, kā iekšpusē.
- zem Norāda uz objektu, kam apakšā (kas) virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots.
- pie Norāda uz objektu, ko skar kāda darbība.
- priekš Norāda uz objektu, kura priekšā (kas) atrodas.
- pa Norāda uz objektu, uz kuru vērsta darbība (parasti sitiens).
- visai Norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi; arī ļoti.
- ļoti Norāda uz palielinātu vai ievērojami samazinātu daudzuma pakāpi.
- ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu, tā pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu.
- ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju noliegumu, darbības vai nozīmes nelielu izpausmi.
- ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktās īpašības noliegumu vai arī uz tās pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- bez- Norāda uz pamatvārdā nosauktās pazīmes trūkumu vai noliegumu.
- turklāt Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam.
- at- Norāda uz parādības, norises vai stāvokļa atkārtojumu.
- ar Norāda uz parādību, priekšmetu, personu, uz kuru vērsta darbība.
- pārāk Norāda uz pārlieku palielinātu vai samazinātu daudzumu.
- pārāk Norāda uz pārmērīgu īpašību, pazīmi.
- pats Norāda uz patstāvīgu darbības veicēju.
- pēc Norāda uz pazīmi, īpašību, kas ir kāda vērtējuma, iedalījuma pamatā.
- veids Norāda uz pazīmi, īpašību, kas raksturo kādu darbību, norisi.
- ar Norāda uz pazīmi, īpašību, piederumu.
- pie Norāda uz personu, ar kuru (kāds) stājas, nonāk noteiktās attiecībās.
- pie Norāda uz personu, ar kuru kopā (kāds) mitinās.
- tas Norāda uz pilnīgu atbilstību, līdzīgumu, vienādumu, arī uz ko parastu, zināmu.
- tāpat Norāda uz pilnīgu vai daļēju līdzīgumu (kādam, kam, norisei, stāvoklim u. tml.), arī uz darbības stāvokļa nemainīgumu.
- nekāds Norāda uz pilnīgu, kategorisku (kā) noliegumu.
- kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- pret Norāda uz psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa radītu attieksmju objektu.
- no Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts.
- no Norāda uz sabiedriska stāvokļa, tiesību u. tml. zaudēšanu, neturpināšanos.
- liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
- sīk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo lielumu.
- maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo lielumu, apjomu, skaitlisko vērtību, arī mazo skaitu, daudzumu.
- apakš- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakārtotību (iedalījumā), pakļautību (attieksmēs).
- rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā lielo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā mazo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radīto sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu.
- vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises, pastāvēšanas posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir, pastāv aptuveni vienāds laika sprīdis.
- par Norāda uz samaksas veidu, vērtību, cenu; norāda uz to (piem., mēru, daudzumu), kas saistīts ar kādu samaksas veidu, cenu.
- daudz Norāda uz samērā ilgu, atkārtotu, intensīvu darbību.
- padaudz Norāda uz samērā ilgu, biežu, diezgan intensīvu darbību.
- padaudz Norāda uz samērā lielu (kā) skaitu, daudzumu.
- tikko Norāda uz samērā neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
- sa- Norāda uz savstarpēju attiecību izveidošanos.
- sa- Norāda uz savstarpēju darbību.
- aiz Norāda uz secību laikā vai telpā.
- līdz Norāda uz skaita, daudzuma, lieluma robežu.
- uz- Norāda uz spēcīgu, parasti fiziskas, darbības virzību (pret kādu, ko).
- zem Norāda uz stāvokli, apstākļiem, kādos (kas, kāds) atrodas.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos, bezizejas situācijā.
- projām Norāda uz stāvokli, kad (kāds laikposms) ir pagājis.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) atrodas, ir ieradies u. tml. (kur) pirms (kāda, kā) cita, agrāk (par kādu, ko).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) atrodas (kur, piem., norises vietā), piedalās (piem., norisē, pasākumā).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies, atnācis, atbraucis, (kas) ir atsūtīts, atgādāts.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas kādam) ir līdzi, atrodas (pie viņa).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piem., psihisks vai fizisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
- pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas (kam) tieši priekšējā pusē.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālāk par citiem (noteiktā attālumā) no kā.
- projām Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālu (no kā), ir attālinājies, attālināts (no kā).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas) iestājas, sākas.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizsalis, sasalis.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts; aizstājot priedēkli aiz-, norāda, ka (kas) tiek aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
- pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu).
- garām Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir pagājis, beidzies.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, sakropļots, iznīcis; norāda uz stāvokli, kad (cilvēks, dzīvnieks) ir zaudējis dzīvību.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts, sasaistīts; aizstājot priedēkli sa-, norāda, ka (kas) tiek tverts, ķerts, saistīts, turēts.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir slēgts, nedarbojas.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atgūstams.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) nav aizvilcies ciet (piem., nav sadzijis, aizsalis, aizaudzis).
- ciet Norāda uz stāvokli, kad ir apgrūtināta elpošana, runāšana.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad kas notiek, norisinās, tiek veikts kāda klātbūtnē.
- vairs Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
- lāgā Norāda uz stāvokli, kad nav tā, kā vajadzīgs, vēlams; norāda uz stāvokli, kad (kā) nav pietiekami.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad virzoties tiek sasniegts (piem., ceļamērķis), kad piekļūst (kam) ļoti tuvu.
- pie Norāda uz stāvokli, kurā (kāds) atrodas, nonāk.
- par Norāda uz stāvokli, kvalitāti, kādā (kas) pārveidojas.
- nost Norāda uz stingru prasību (ko) nepieļaut, novērst, likvidēt (parasti lozungos).
- pa- Norāda uz subjekta spēju veikt darbību.
- pa Norāda uz sūtīšanas, pārraides veidu, līdzekli.
- labi ja norāda uz šaubu, nenoteiktības nokrāsu izteikumā.
- vēss Norāda uz tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
- ap- Norāda uz teritoriālu norobežojumu.
- priekš Norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts.
- pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kam stājas, aktīvi darbojas pretī, arī ko cenšas atvairīt, nostatīt pretī.
- pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas puses uz otru).
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās (parasti no vienas malas vai puses līdz otrai).
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas vai kam pāri, skarot tā virsmu, (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura augstāk kas atrodas, norisinās.
- turpat Norāda uz to pašu, līdzšinējo, parasti iepriekš minētu vietu.
- sa- Norāda uz to, ka darbība tiek pieļauta neviļus, negribēti.
- dēļ Norāda uz to, kā labā, interesēs, kas notiek vai tiek darīts.
- bez Norāda uz to, kā nav kādā darbībā, procesā.
- pēc- Norāda uz to, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais seko aiz kā.
- labs Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts; labad.
- pie Norāda uz to, kam (kāds) pielāgojas.
- pie Norāda uz to, kam (ko) piestiprina, piesaista.
- pie Norāda uz to, kam (ko) pievieno.
- zem Norāda uz to, kas atrodas kam apakšā, aiz kā.
- pēc Norāda uz to, kas ir kam līdzīgs.
- pēc Norāda uz to, kas ir pamatā kādam secinājumam, spriedumam.
- pirms Norāda uz to, kas laika un telpas secībā vēl nav sasniegts, paveikts u. tml.
- bez Norāda uz to, kas nav ietverts kopējā skaitā, daudzumā.
- pie- Norāda uz to, kas papildina.
- pār Norāda uz to, kas tiek pakļauts kādai darbībai, ietekmei.
- pie Norāda uz to, kas tiek papildināts.
- pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
- pēc Norāda uz to, ko grib iegūt, pēc kā tiecas.
- pie Norāda uz to, ko sasniedz, iegūst.
- pie Norāda uz to, ko satver, kam pieskaras.
- aiz Norāda uz to, ko satver, tur.
- pēc Norāda uz to, saskaņā ar ko, atbilstoši kam (kas) notiek, norisinās.
- kas Norāda uz turpmāk paužamo saturu, uzskaitījumu.
- pretī Norāda uz tuvošanos kādam laikposmam.
- maz Norāda uz vāju, nepietiekamu darbību vai procesu.
- virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto.
- virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras vai augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
- zem Norāda uz vietu, apakš kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris.
- kurp Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā virzība.
- pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, arī pret ko (kas) kustībā atduras.
- pa Norāda uz vietu, caur kuru (kas) virzās, izkļūst, notiek.
- aiz- Norāda uz vietu, kas atrodas aiz tā vai otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
- no- Norāda uz vietu, kas plešas lejup vai atrodas kā lejas daļā, zem kā.
- pār- Norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
- zem Norāda uz vietu, lejpus kuras (kas) atrodas, noris.
- no Norāda uz vietu, objektu, kas neatrodas (kā) tuvumā.
- no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas attālināšanās, izplatīšanās.
- no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas virzība, kustība lejā, zemē, ārā, prom, nost.
- pie Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt vai kam tuvāk (kas) virzās, tiek virzīts.
- pie Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt, blakus vai tuvumā (kas) atrodas, ir novietots vai novietojas.
- pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī vai tuvu (kas) atrodas, noris, arī kam pretī (kas) vēršas, virzās.
- pa- Norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
- pa Norāda uz vietu, telpu, vidi, kur (kas) virzās, tiek darīts.
- pie- Norāda uz vietu, teritoriju, kas atrodas blakus, klāt tam, ko izsaka pamatvārds.
- līdz Norāda uz vietu, uz kuru kas virzās, tiek virzīts, kuru kas sasniedz.
- apakš Norāda uz vietu, zem kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris; zem.
- līdz Norāda uz virzības vai atrašanās vietas tālāko punktu, izplatīšanās robežu.
- visvairāk Norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
- nekas Norāda uz vispārīgu (kā) noliegumu.
- tu Norāda uz vispārinātu personu.
- tā Norāda uz zināmu, noteiktu (arī iepriekš minētu, paredzētu) darbību, norisi, stāvokli, pazīmi u. tml.
- aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas atrodas vai noris.
- aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas virzās vai tiek virzīts, novietots.
- uz Norāda virzībā sasniedzamu vietu, objektu.
- tālāk Norāda, ka (aizsākta darbība, process, norise, stāvoklis) turpinās, tiek turpināts.
- sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, ķermeņa daļas kļūst, parasti viscaur, netīras, slapjas.
- -māns Norāda, ka (kādam) ir nepārvarama, patoloģiska tieksme, pārlieku liela aizraušanās ar to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā.
- pāri Norāda, ka (kāds laikposms) ir pagājis.
- sub- Norāda, ka (kāds) ir padots, kādam citam; norāda uz pakārtotības, padotības attiecībām.
- uz- Norāda, ka (kāds) tiek uzmodināts, piecelts kājās.
- līdzi Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
- par Norāda, ka (kam) ir kāda spilgta īpašība, pazīme.
- sa- Norāda, ka (kas, parasti pilnīgi, viscaur) iegūst kādas īpašības.
- nostāk Norāda, ka (kas) atrodas kur attālāk, nost (no kā), arī aizvirzās attālāk, nost (no kā).
- nost Norāda, ka (kas) atrodas kur tālāk, ne tieši līdzās, blakus.
- virspus Norāda, ka (kas) atrodas uz augšu (no kā), virs (kā), arī pirms (kā).
- lejpus Norāda, ka (kas) atrodas uz leju (no kā), tālāk (aiz kā).
- pāri Norāda, ka (kas) atrodas vai (ko) novieto virs (kā), uz (kā).
- ārpus- Norāda, ka (kas) atrodas vai noris salikteņa otrajā daļā nosauktajam ārpusē.
- klāt Norāda, ka (kas) atrodas vai norisinās, notiek līdzās, ļoti tuvu.
- ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu.
- virsū Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
- augšpus Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots, noris, virs (kā).
- pāri Norāda, ka (kas) atrodas, norisinās virs (kā), pār (ko).
- ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.); norāda, ka (kas) virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
- taipus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē (no kā), tālāk no runātāja.
- otrpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē.
- viņpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē.
- šaipus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek šajā pusē, salīdzinot ar ko citu.
- vienpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu.
- priekš Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, ir novietots cilvēka acu priekšā, cilvēka priekšā.
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, tiek novietots (cilvēka, dzīvnieka) priekšējā pusē, tā (redzeslokā).
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās u. tml. kā, piem., rindas, gājiena, grupas priekšgalā, priekšpusē.
- ap Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās vai tiek novietots apkārt.
- starp Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, arī virzās kam vidū, ir apņemts, ietverts no abām vai visām pusēm.
- virs- Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris virs salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- projām Norāda, ka (kas) atvirzās, attālinās (no kā).
- priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- piespiedu Norāda, ka (kas) darbojas ārēju spēku ietekmē.
- līdzi Norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- klāt Norāda, ka (kas) ir (kā) daļa, sastāvdaļa vai papildinājums.
- atšķirība Norāda, ka (kas) ir atšķirīgs.
- cauri Norāda, ka (kas) ir beidzies, pabeigts vai izlietots.
- līdzi Norāda, ka (kas) ir kopā (ar kādu).
- tikko Norāda, ka (kas) ir noticis, veikts tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā.
- sub- Norāda, ka (kas) ir otršķirīgs, zemāks (par ko citu tai pašā parādībā, grupā).
- pāri Norāda, ka (kas) ir pagājis, izbeidzies.
- tik tikko Norāda, ka (kas) ir sasniedzis kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
- tikko Norāda, ka (kas) ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
- sub- Norāda, ka (kas) ir tuvs (kam citam).
- lejpus Norāda, ka (kas) ir uz leju (no kā), zemāk par ko (citu).
- -grāfs Norāda, ka (kas) ir uzrakstīts vai uzzīmēts.
- -gramma Norāda, ka (kas) ir uzrakstīts, pierakstīts, ierakstīts vai attēlots.
- virsū Norāda, ka (kas) ir vērsts tieši uz ko (piem., kādu objektu), ietverot to redzeslokā.
- priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
- pāri Norāda, ka (kas) ir vērsts virs (kā), prom, tālumā.
- virspus Norāda, ka (kas) ir virs (kā cita), augstāk par (ko citu).
- uz- Norāda, ka (kas) izveidojas virsū (uz kā, kam).
- laukā Norāda, ka (kas) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā.
- pār- Norāda, ka (kas) kļūst par lietvārdā nosaukto.
- sa- Norāda, ka (kas) kļūst, pārvēršas par ko.
- priekšā Norāda, ka (kas) ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.; norāda, ka (kas) novietojas, (ko) novieto tā, ka ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
- ārpus Norāda, ka (kas) nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
- pāri Norāda, ka (kas) neietilpst (kur), pārsniedz (kā) robežu.
- piespiedu Norāda, ka (kas) nenotiek brīvprātīgi, bet izpildot kādu lēmumu, rīkojumu, pavēli u. tml.
- zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, rādītāju, daudzumu, skaitu).
- priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem; norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem, arī pārspēj citus, ir pārāks (par ko).
- ārpus Norāda, ka (kas) notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
- ārpus Norāda, ka (kas) notiek pirms vai pēc kāda laika posma.
- tikko Norāda, ka (kas) notiek, (ko) veic pēdējā brīdī, mirklī.
- tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās neatkarīgi no apstākļiem, arī kā parasti, bez nolūka u. tml.
- piespiedu Norāda, ka (kas) notiek, norisinās pret paša gribu, parasti nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
- tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
- tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
- tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, augstumu, lielumu u. tml.).
- virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piem., rādītāju, daudzumu, skaitu).
- līdzi Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko).
- pretī Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās, arī tuvojas no pretējās puses uz kā pusi.
- klāt Norāda, ka (kas) pieaug, palielinās, pavairojas.
- sa- Norāda, ka (kas) savienojas, sasaistās.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek (parasti pilnīgi) sabojāts vai iznīcināts.
- projām Norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā).
- līdzi Norāda, ka (kas) tiek iesaistīts vietas maiņā, pārvietots (kopā ar kādu).
- papildu Norāda, ka (kas) tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
- nost Norāda, ka (kas) tiek noņemts, atdalīts, arī atdalās (no kā).
- sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, traipains.
- līdzi Norāda, ka (kas) tiek pievienots, piesaistīts (kam).
- nost Norāda, ka (kas) tiek pilnīgi iznīcināts, nogalināts.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sadalīts, sasmalcināts (parasti vairākās) daļās.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sasaistīts, savienots, sastiprināts.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kur kopā, kādā veidojumā.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, precīzi.
- uz- Norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam).
- ap- Norāda, ka (kas) tiek vērsts vai pavēršas pretējā virzienā.
- virsū Norāda, ka (kas) tiek virzīts, novietots vai virzās, novietojas (virs kā).
- klāt Norāda, ka (kas) tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots, papildināts (ar ko).
- pretī Norāda, ka (kas) tiek virzīts, virzās uz ko, piem., noteiktu objektu, arī mērķi.
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piem., iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
- uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
- tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūliņ (2).
- tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūlīt (2).
- klāt Norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas ļoti tuvu (kam).
- pāri Norāda, ka (kas) virzās vai (ko) virza virs (kā) no vienas puses uz otru, no vienas malas uz otru.
- caur Norāda, ka (kas) virzās vai tiek virzīts (kam) cauri.
- nost Norāda, ka (kas) virzās, attālinās prom (no kā).
- tālāk Norāda, ka (kas) virzās, tiek virzīts, novietots kādā attālumā (no kā).
- tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
- tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
- priekša Norāda, ka (laikposms) turpinās.
- ie- Norāda, ka ar darbību (kas) tiek padarīts derīgs kādam nolūkam.
- ie- Norāda, ka ar darbību ieveido (piem., priekšmetā, virsmā).
- ie- Norāda, ka ar darbību ko ietver, apņem.
- aiz- Norāda, ka ar darbību novieto, aizliek (aiz kā, kam priekšā).
- aiz- Norāda, ka ar darbību novietojas, nokļūst (aiz kā, kam priekšā).
- sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kur, kādā vietā kopā.
- aiz- Norāda, ka ar darbību rezervē, saglabā vai nodrošina (ko).
- bez- Norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, samazināts, vājināts.
- ie- Norāda, ka ar priedēkļvārdu apzīmētais rodas, ir lietojams tajā, ko nosauc pamatvārds.
- ap- Norāda, ka ar priedēkļvārdu nosauktais atrodas kam apkārt.
- kilo- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir 1000 reižu lielāka par salikteņa otrajā daļā minēto mērvienību.
- nano- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljardā daļa no salikteņa otrajā daļā nosauktās mērvienības.
- mega- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljons reižu lielāka par salikteņa otrajā daļā minēto mērvienību.
- ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievada, ievirza (piem., ierīcē, iekārtā).
- kontrol- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē (ko), arī izmanto (kā) kontrolei.
- smalk- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veic (kā) sīkāku, sarežģītāku apstrādi.
- rupj- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu.
- zemē Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta virzienā pret zemi, lejup.
- laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā; ārā.
- nost Norāda, ka atbrīvojas (no kā).
- vairāk Norāda, ka attiecīgā īpašība kam piemīt lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu).
- tik tikko Norāda, ka attiecīgā nenoliegtā darbība ir iespējama, bet neīstenojas.
- tikko Norāda, ka attiecīgā nenoliegtā darbība ir iespējama, bet neīstenojas.
- māja Norāda, ka attiecīgais dzīvnieks ir mājdzīvnieks.
- māja Norāda, ka augs ir kultūraugs.
- maurs Norāda, ka augs sastopams šādā zālājā, arī veido šādu zālāju.
- tikai Norāda, ka citas iespējamības nav.
- tikiem Norāda, ka darba, pieņemšanas, darbības u. tml. laiks ir noteikts, pulksteņa laika momentu ierobežots.
- no- Norāda, ka darbība aptver kādu (parasti noteiktu) attālumu.
- no- Norāda, ka darbība aptver kādu (parasti noteiktu) laikposmu.
- no- Norāda, ka darbība aptver objekta vai subjekta virsmu pilnīgi vai daļēji.
- pār- Norāda, ka darbība aptver visu darbības objektu.
- iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
- pār- Norāda, ka darbība netiek turpināta, tiek izbeigta, neturpinās, izbeidzas.
- cik Norāda, ka darbība notiek ar lielu piepūli.
- ap Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku pie kāda objekta.
- sa- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku vai kādu laikposmu.
- iz- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, intensīvi, vairākkārt.
- no- Norāda, ka darbība notiek intensīvi, kamēr iestājas (kāds stāvoklis).
- no- Norāda, ka darbība notiek īsu brīdi.
- ap- Norāda, ka darbība notiek kādam par labu vai ļaunu.
- ap- Norāda, ka darbība notiek kam apkārt.
- cauri Norāda, ka darbība notiek vai tiek veikta, aptverot visu objektu.
- aiz- Norāda, ka darbība notiek, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti.
- jau Norāda, ka darbība pašreiz, tagad ir sākusies, stāvoklis tajā brīdī ir iestājies.
- ie- Norāda, ka darbība sasniedz ar pamatvārdu saistīto mērķi, tiek pabeigta.
- sa- Norāda, ka darbība skar vairākus, daudzus objektus, to lielāku daudzumu.
- ap- Norāda, ka darbība tiek veikta daļēji, nepilnīgi.
- aiz- Norāda, ka darbība tiek veikta kādam par labu.
- aiz- Norāda, ka darbība tiek veikta nepilnīgi, daļēji vai tās rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
- ie- Norāda, ka darbība tiek veikta nepilnīgi, daļēji vai tās rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
- at- Norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
- priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
- pa- Norāda, ka darbība tiek veikta, noris daļēji.
- pār- Norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti vai sasniedzot ļoti augstu pakāpi, intensitāti.
- sevis Norāda, ka darbība vai norise vērsta uz pašu darītāju vai norises izjutēju.
- ap- Norāda, ka darbība vai process aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
- cik Norāda, ka darbība vai process ir apstākļu nosacīts.
- at- Norāda, ka darbība vērsta atpakaļ (virzienā uz sākumpunktu vai uz aizmuguri).
- iekšā Norāda, ka darbība virzās, tiek virzīta uz kā iekšpusi, centru.
- pārāk Norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas par daudz pastiprināti.
- ļoti Norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas pastiprināti, spēcīgi, intensīvi.
- ie- Norāda, ka darbības gaitā tiek iegūtas iemaņas, prasme.
- sa- Norāda, ka darbības norisē (kāds) tiek savainots vai zaudē dzīvību.
- sa- Norāda, ka darbības norisē ķermeņa daļa tiek savainota.
- pa Norāda, ka darbības norisei ir raksturīga minētā īpašība.
- pie- Norāda, ka darbības objekta virsma no iekšpuses lielā mērā pārklājas (ar ko).
- pie- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek bagātīgi pārklāta vai pārklājas (ar ko).
- pār- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek klāta (ar ko), darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
- vaļā Norāda, ka darbības objekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
- laukā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietojas, bojājas.
- ārā Norāda, ka darbības objekts tiek iztukšots.
- no- Norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
- pār- Norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
- pār- Norāda, ka darbības objekts vai darbības subjekts tiek novietots, novietojas pāri (kam), pār (ko).
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri.
- iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) kļūst pilnīgi gatavs.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) pārmainās, iegūst kādu kvalitāti.
- aiz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek aizdarīts (ciet).
- aiz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek aizpildīts.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek izgatavots, izveidots.
- iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek iznīcināts, likvidēts, sabojāts.
- iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek iztukšots, atbrīvots (no kā).
- pie- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek padarīts netīrs, nekārtīgs.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, arī ievainots.
- no- Norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
- pār- Norāda, ka darbības rezultātā kas iegūst citu veidu, kvalitāti, kļūst par ko citu.
- at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atdalīts, atšķirts nost.
- at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā.
- pār- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek sadalīts, sadalās divos gabalos, divās daļās.
- pie- Norāda, ka darbības rezultātā ko iegūst, sagatavo lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- at- Norāda, ka darbības rezultātā objekts tiek atspoguļots, atkārtots (citā veidā).
- pār- Norāda, ka darbības rezultātā rodas caurums, bojājums, ievainojums.
- vaļā Norāda, ka darbības subjekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
- pār- Norāda, ka darbības subjekts kādā vietā, apstākļos aizvada visu laikposmu.
- aiz- Norāda, ka darbības, procesa rezultātā izveidojas šķērslis.
- bēgšus Norāda, ka darbību veic bēgot.
- mēgt Norāda, ka darbību veic bieži; būt paradušam (ko darīt).
- iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
- ap- Norāda, ka darbību veic vairāki vai visi, attiecas uz daudziem, visiem, visu.
- sa- Norāda, ka darbību veic vairāki, daudzi.
- pār- Norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
- ar Norāda, ka darītājs saistīts ar kādu savstarpējās attieksmēs; norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
- māja Norāda, ka dzīvnieks uzturas māju tuvumā vai mājoklī.
- ne- Norāda, ka fizikālais lielums, ko apzīmē pamatvārds, ir samērā mazs.
- ļoti Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē.
- pagalam Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas visaugstākajā pakāpē.
- samērā Norāda, ka īpašība, pazīme salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu tuvojas vidējai pakāpei, bet nesasniedz to.
- visai Norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
- div- Norāda, ka īpašību nosaka divas, ar salikteņa otrās daļas pamatvārdu nosauktas sastāvdaļas, vienības u. tml.
- pāri Norāda, ka ir pagājis kāds laika sprīdis pēc kāda cita pulksteņa laika momenta.
- vairs Norāda, ka ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme.
- sa- Norāda, ka izgatavo sev (ko) lielākā daudzumā, (kā) lielāku daudzumu.
- vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija; tagad.
- vaina Norāda, ka jāveic ar šādu lietvārdu saistītā darbība.
- simt- Norāda, ka jēdziens sastāv no simt vienībām.
- vairs Norāda, ka kāda darbība, process neturpinās, nevar turpināties.
- vairs Norāda, ka kāda darbība, process turpmāk neturpināsies, nenotiks.
- pirms- Norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- virsū Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
- pietikt Norāda, ka kādas darbības, stāvokļa sākšanās tūlīt izraisa citu darbību, stāvokli.
- viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds.
- kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība) ir nezināms, iepriekš neminēts.
- iekšpus Norāda, ka kas atrodas, notiek (kā) iekšpusē.
- gar Norāda, ka kas atrodas, tiek novietots līdztekus, blakus (kam).
- vairs Norāda, ka kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
- zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
- projām Norāda, ka kas notiek, noris tālu (no kā, no kurienes).
- no Norāda, ka kas pārvietojas starp divām vietām, diviem objektiem.
- pirms- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- priekš- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- uz- Norāda, ka kas tiek nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī izveidots virsū (uz kā, kam).
- pie- Norāda, ka kas tiek pievienots vai pievienojas pie kā, kam klāt.
- sa- Norāda, ka kas tiek sagādāts, sagatavots.
- pie- Norāda, ka kas tiek saistīts vai saistās pie kā, kam klāt.
- gar Norāda, ka kas virzās līdztekus, blakus, garām (kam).
- sub- Norāda, ka kaut kas atrodas apakšā (kam), zem (kā).
- pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
- pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā minētajam laikam atlikusi pusstunda – 30 minūtes.
- nedaudz Norāda, ka minētā īpašība, pazīme izpaužas mazliet, nelielā mērā.
- mazliet Norāda, ka minētā īpašība, pazīme piemīt nelielā mērā.
- krietns Norāda, ka minētā pazīme ir samērā palielināta, pastiprināta.
- maz Norāda, ka minētā pazīme izpaužas vājāk.
- visvairāk Norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
- kāds Norāda, ka minētais (piem., laika posms, attālums, skaits) ir aptuvens.
- ārpus- Norāda, ka nav saistījuma ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika atlikusi puse vai aptuveni puse.
- pagalam Norāda, ka norise izpaužas spēcīgi, intensīvi.
- paš- Norāda, ka otrajā daļā nosauktais noris pats no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības.
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- iekams Norāda, ka palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikuma darbības; pirms; kamēr.
- giga- Norāda, ka pamatvārdā minētā mērvienība miljardu reižu lielāka.
- arhe- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir (kā) sākums, kalpo (kam) par pamatu, ir galvenais.
- arhi- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir (kā) sākums, kalpo (kam) par pamatu, ir galvenais.
- sen- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen.
- ne- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais nav piemērots, izdevīgs.
- ne- Norāda, ka pamatvārdā nosauktajam piemīt kas nevēlams.
- vairāk Norāda, ka pārsniedz nosaukto skaitu.
- at- Norāda, ka priedēkļvārds apzīmē to, kas vērsts atpakaļ.
- fero- Norāda, ka saliktenī nosauktais satur dzelzi vai ir saistīts ar dzelzi, tā īpašībām.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrā daļā nosauktais pārvietojas, notiek aiz kā, seko kam aizmugurē.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais notiek vai ir kārtojams vēlāk.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētā īpašība ir daļēja, nav pilnīga.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir puse vai aptuveni puse no kā.
- minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītajam virzoties garām.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir pēc kādas citas darbības, parādības.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu vai ietekmi.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir tāda pati kā citam.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība izpaužas vairākos vai daudzos veidos.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās, arī daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt četrkārtīgā apmērā, izpaužas četrējādi.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt desmitkārtīgā apmērā, izpaužas desmitkārtīgi.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīves gājumu.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, nozīme aptver visa (kā) apjomu, kopumu.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, izmantošanu u. tml.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
- visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē; vis- (3).
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
- ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā militārā dienesta pakāpe ir paaugstināta.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā parādība pastāv daļēji, nepilnīgi.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona veic remontdarbus.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie (valsts) robežas.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā viela, materiāls izmantots daļēji, kopā ar citu vielu, materiālu.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (kādā sistēmā, kopumā) pastāv, darbojas papildus kam citam, galvenajam.
- tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (krava, pasažieri utt.) attiecīgajā vietā, teritorijā vai valstī atrodas tikai to caurvedot uz kādu citu vietu, teritoriju vai valsti.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
- aizsarg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aizsargā (no kā, pret ko).
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, norisi, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
- ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver visus, visu; vispārīgs.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.
- normāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst normai (2).
- standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standartam [1]; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standarta [1] nosacījumiem.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē; pakaļējais.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu daļā, pusē, malā, arī (kam) blakus.
- augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri (kam) vai (kā) augšējā daļā.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam tuvu klāt, ir pats tuvākais.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā.
- priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas, gar robežu, veido, iezīmē to.
- iekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
- apakš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
- zem- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko.
- vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv (kā) vidū (1).
- tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris samērā lielā attālumā.
- šķērs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris, virzās šķērsām (kam).
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) augstāko vai zemāko pieļaujamo pakāpi.
- arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju, tās izmantošanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu, ar to saistītām parādībām.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, to uzbūvi, īpašībām u. tml.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar to.
- avio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz aviāciju, lidaparātiem.
- antropo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz cilvēku, ir saistīts ar to.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz civiltiesībām.
- astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
- dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli vai ir saistīts ar to.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
- kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinematogrāfiju, filmu veidošanu un demonstrēšanu, saistīts ar to.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem, to izmantošanu.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metālu.
- moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml., ir saistīts ar tiem.
- motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
- nano- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz nanotehnoloģiju, ir saistīts ar to.
- cito- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz šūnām, ir saistīts ar šūnām.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu.
- vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci, saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz visiem vai daudziem.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenā, lielākā veidojuma.
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbības veids ir daļējs, nav pilnīgs.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, ir kopā, vienlaikus (ar ko).
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
- augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
- guļam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iekārtots, paredzēts, izmantojams gulēšanai.
- ievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iesāk, ievada (ko), atrodas (kā) sākumā.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ar pagājušo laiku modes, stila iezīmēm.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts no jauna, pirmoreiz.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir augstāka ranga; arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina, pārrauga kāds galvenais, arī augstāka ranga.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir automatizēts, darbojas automātiski.
- iepriekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijis, norisinājies pirms kā cita.
- eks- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijušais.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daļējs (attiecībā pret ko).
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir desmit.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divējāds.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divkāršs vai sastāv no divām līdzīgām daļām.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem.
- vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, noteicošais (kādā struktūrā, sistēmā).
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta meistarība.
- ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai sācies, bet nav paveikts vai norisinājies līdz galam.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns vai tikko vai nesen kļuvis par to, kas ir pašlaik.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piem., mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopējs kādām parādībām, pazīmēm, apvieno tās.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti liels.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto lielumu.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk nozīmīgs nekā galvenais, būtiskais.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāks, īsāks, nesasniedz parasto lielumu.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, aizņem nelielu teritoriju.
- miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
- mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams, arī saistīts ar ko neīstu, šķietamu.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgākais, galvenais, arī sākotnējais.
- veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
- vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir otrais pēc pakāpes, otrās vietas ieguvējs.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā tam, kas ir mainīgs).
- oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša autora radīts, nav tulkots.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša ierosināts, veikts, arī attiecas uz sevi pašu.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša veikts, paša darināts, arī darināts, audzēts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmais kādā secībā, kopumā.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
- oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmreizējs.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises u. tml. sākumu un beigām.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no senākiem laikiem.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) pamatu.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) remontu.
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (piem., ģeoloģisko) izpēti.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (valsts) robežas apsargāšanu.
- meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
- krio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar aukstumu, ledu, ļoti zemu temperatūru.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darba veikšanu ātrākā tempā.
- i- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darbībām interneta vidē.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrību vai elektrisko strāvu.
- e- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniku.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrotehniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
- sākum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kādas darbības, norises u. tml. sākumu, pastāv kādas darbības, norises u. tml. sākumā.
- kripto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko slepenu, apslēptu.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (1).
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (2).
- kredīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kredītu (1).
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu ražošanu.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metāla apstrādi.
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar militāro izlūkošanu.
- krimināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar noziegumu un (vai) tā atklāšanu.
- pils- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pili, attiecas uz pili.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, uztveršanu, izmantošanu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehniku.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstāmmašīnu.
- grafo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstīšanu.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, izmantošanu u. tml.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar sniegu.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā.
- komerc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tirdzniecību, peļņas ieguvi.
- treniņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar treniņu.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā.
- hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, ūdensbaseiniem, tajos notiekošajiem procesiem, kā arī ar ūdens izmantošanu.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrāciju vai iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru, arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu.
- ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko).
- savrup- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savrups.
- sen- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sens (1).
- luksus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sevišķi dārgs, grezns.
- speciāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir speciāls (1).
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas apzinās sevi, savas spējas, stāvokli u. tml.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vecs (1), ka tam ir liels vecums.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušiem laikiem, pagātni.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs vai ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens.
- vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, palīgs.
- izpild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izpilda (kādu uzdevumu), veic (kādu darbību, procesu).
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ko dara, spēj vāji, nepietiekami.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kontrolē, pārbauda (ko).
- tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks nekā pamattonis.
- gaiš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis.
- mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav ilgs.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, izraisās sevī pašā bez iedarbības no ārienes.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, noris tiešā saskarē, saistījumā (ar ko).
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais palīdz nodrošināt (kā) funkcijas, darbību, pastāvēšanu u. tml.
- savilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, izmantojams celtniecībā.
- signāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pārraida vai uztver signālus (1).
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris pirms cita, līdzīga; arī pirms- (1).
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī parastu normu.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
- jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais produkts vēl nav pilnībā apstrādāts, tā rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ražo, rada elektrisko enerģiju.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas celtniecības procesā.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas saskarē, saistījumā (ar ko).
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar daiļo, skaisto.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīves gājumu.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar enerģētiku, dažādu enerģijas veidu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar gaismas parādībām.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti liela izzināšanu, apstrādi.
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar mākslu.
- arheo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar senatni.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
- agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar zemi, lauksaimniecību.
- minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no minerāliem, ka tā sastāvā ir minerāli.
- savienotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais skan (parasti oktāvu) zemāk.
- caur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais strādā ar radio saistītā iestādē, uzņēmumā.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek darbināts ar elektrisko enerģiju vai izmanto to.
- papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, lietots, funkcionē papildus galvenajam, būtiskākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar elektrisko enerģiju, izmantojot elektrību.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar mašīnu.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen kur ieradies.
- vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada kā kustības virzienu, darbību.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ierīcē, mehānismā u. tml. ir izmantots velosipēda uzbūves princips.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst divas sastāvdaļas, vienības u. tml.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst septiņas sastāvdaļas.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst simt sastāvdaļu.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst tūkstoš sastāvdaļu.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir četras sastāvdaļas.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir trīs sastāvdaļas.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir vairākas vai daudzas sastāvdaļas.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā norisē, procesā tiek veikta (kā) kontrole, pārbaude.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā piedalās, to veic divas personas, divi spēki u. tml.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde.
- lāzer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā tiek izmantots lāzers.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe.
- velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir (kādā sistēmā) zemāka pakāpe.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir koncerta (1) veids.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2).
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem līdzīgiem.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neliels darbības, rīcības apjoms.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir sešas sastāvdaļas.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam pieder liels attiecīgais privātīpašums.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas īpašības, spēja darīt brīnumus.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas, izcilas spējas, arī īpašības, kas izraisa apbrīnu.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir četri.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki; norāda, ka salikteņa otrajā daļā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir divi.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir septiņi.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir seši.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir trīs.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki vai daudzi.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie virzās kam garām.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik, to paredzēts veikt drīzumā vai tā tikko ir paveikta.
- dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar dīzeļmotoru.
- motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar motoru; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir motors.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir tūkstoš.
- mēr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) mērīšanai.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē vai tajā notiek kontrole.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa radio.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa televīziju.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
- tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas no attāluma (uz ko).
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai tas attiecas uz pašu darītāju.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir simt.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā gaļā nosauktais ir saistīts ar sešus laikposmus ilgu periodu.
- -mānija Norāda, ka salikteņa pirmajā daļā nosauktā īpašība, darbība u. tml. ir nenormālība, patoloģiska tieksme.
- klavier- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli.
- desmit- Norāda, ka skaitleņa otrajā daļā nosaukto vienību ir desmit.
- pulksten Norāda, ka skaitļa vārds apzīmē pulksteņa laiku.
- projām Norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā).
- pretī Norāda, ka skatiens ir vērsts uz ko.
- starp- Norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā.
- pa- Norāda, ka telpā ierobežota darbība vērsta uz kādu vietu, notiek kādā virzienā.
- ie- Norāda, ka tiek ierosināts darbības, stāvokļa sākums.
- sa- Norāda, ka tiek izgatavoti, izveidoti daudzi objekti, to lielāks daudzums.
- virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (rādītājs, daudzums, skaits).
- bez Norāda, ka trūkst, nav kā; pretstats: ar.
- bez- Norāda, ka trūkst, nav tā, ko izsaka pamatvārds, tā sakne.
- sa- Norāda, ka vienlaicīgi kopā ar kādu veiktā darbība noris saskanīgi.
- uz- Norāda, ka, veicot nosaukto darbību, nejauši ierauga, atrod (ko), parasti vajadzīgu, vēlamu.
- gar Norāda, ka, virzoties (kam) līdztekus, garām, skar to.
- aiz- Norāda, kas ar izteikto darbību pārspēj kādu.
- gar Norāda, pret ko ir noteikta attieksme.
- gar Norāda, uz ko tiek vērsta darbība.
- uz Norāda, vērtējot iegūto (kā) aptuveno vērtību.
- priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
- ierādīt Norādīt, noteikt (vietu) kādam.
- apstrīdēt Noraidīt, nepieņemt (kādu izteikumu, apgalvojumu u. tml.), izsakot citādas domas.
- spļaut laimei acīs noraidoši, augstprātīgi atteikties no kādas iespējas, piedāvājuma.
- likt Norīkot (pie kāda darba).
- izlikt Norīkot, izvietot (cilvēkus) kāda pienākuma veikšanai.
- pielikt Norīkot, likt (kādam) ko darīt.
- beigt Norisēt (par kāda procesa pēdējiem mirkļiem).
- samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (atšķirībā no šāda stāvokļa traucējumiem, piem., slimības, traumas rezultātā).
- noteikums Normatīvs akts, norādījumu kopums, ar kuru noteikta kāda kārtība (piem., kādā jomā, nozarē, situācijā), paskaidrots, kā veikt kādu darbību u. tml.
- tikumība Normu un principu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
- cenzs Nosacījums, ar kuru tiek ierobežotas kādas personas tiesības.
- robeža Nosacīta līnija, kas nodala kādas valsts teritoriju; tas, kas veido šādu līniju.
- magnitūda Nosacīta mērvienība, kas rāda zemestrīces laikā izdalītās enerģijas daudzumu uz platības vienību.
- emblēma Nosacīts, simbolisks kādas idejas, organizācijas, iestādes u. tml. apzīmējums.
- simbolisks Nosacīts; tāds, kam ir kāda noteikta, īpaša nozīme.
- nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; pateikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
- izlocīt Nosaukt visas (kāda vārda) locījumu formas.
- dziļums Nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu no kā virsmas.
- sabuntot Noskaņot (vairākus, daudzus) kādas darbības veikšanai; sakūdīt.
- špikot Noskatīties (ko no kāda cita) un izmantot, pārņemt.
- pārkreditēt Noslēgt līgumu ar to pašu vai arī citu banku, lai pagarinātu, piem., parāda atmaksas termiņu, vai arī lai saņemtu izdevīgāku kredītu.
- noteikts Nosvērts, stingrs, nesvārstīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nodalīt Nošķirt, atdalīt (no kāda kopuma, daudzuma); nošķirt atsevišķi.
- atdalīties Nošķirties (no kādas vienības), kļūstot patstāvīgam.
- līga Nošu raksta grafiska zīme pusloka veidā, kas saista vienāda augstuma notis vai norāda, ka dažāda augstuma notis jāizpilda saistīti (legato).
- locīt Noteikt, arī nosaukt (kāda vārda) locījumu formas.
- posms Noteikta atsevišķa daļa (kāda pasākuma, parasti sporta sacensību) norises secībā.
- mājiens ar sētas mietu noteikta izturēšanās, rīcība, nepārprotami izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- ceremonija Noteikta kārtība, forma, kādā (kas) notiek; svinības, ko rīko pēc šādas kārtības.
- metode Noteikta mērķa sasniegšanas, konkrēta uzdevuma risināšanas veids; paņēmiens vai paņēmienu sistēma kādas darbības, uzdevuma veikšanai, pētīšanai u. tml.
- formalitāte Noteikta prasība, noteikums, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
- režīms Noteikta sistēma, kārtība (kādai darbībai, norisei).
- piebrauciens Noteikta veida darbība, paņēmiens, lai iegūtu kāda labvēlību.
- reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
- punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam, arī kurā veic speciālus darbus.
- polarizācija Noteikta virziena veidošanās, arī radīšana (kādai parādībai, tās izpausmei).
- veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums; parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
- raut vai no elles laukā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- raut vai no elles ārā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- velniņš Noteikts psihoemocionāls stāvoklis; šāda stāvokļa izpausme.
- nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko veic maksājumus vai ko dod, saņem (par ko).
- frekvence Noteikts viļņu diapazons, kurā raida kāda radiostacija.
- izturēts Noteikts, nemainīgs (piem., uzskatos, rīcībā); arī konsekvents; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- selekcija Noteiktu objektu, signālu izdalīšana, atlase (no kāda kopuma).
- aģitācija Noteiktu politisko ideju izplatīšana, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrību, lai iegūtu piekritējus (piem., kādai kustībai, partijai).
- statūti Noteikumi, kas reglamentē kādas organizācijas uzbūvi un darbību, kā arī visu organizācijas locekļu rīcību.
- instrukcija Noteikumu kopums, pamācība (kāda izdevuma izpildei).
- iegansts Notikums, apstāklis (parasti nejaušs), kas ir izraisījis (ko); notikums, apstāklis, ko min kā iemeslu (kādai rīcībai, darbībai u. tml.).
- rāmis Noturīga stieņu sistēma, ko izmanto par kādas konstrukcijas pamatu.
- novelistika Noveles žanrs; šā žanra darbu kopums (piem., kāda autora daiļradē).
- izvairīties Novērsties (no kāda cilvēka skatiena); novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- pagriezt muguru novērsties, atteikties (no kā, no kāda).
- raksturot Novērtēt un aprakstīt (kāda cilvēka) darbību, rakstura, personības īpašības.
- pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- paslēpt Novietot (ko), arī dot iespēju (kādam) novietoties tā, lai (to) nevarētu atrast, saskatīt.
- uzlikt (kādam) pieminekli novietot pie (kāda) kapa pieminekli, kapakmeni.
- uzlikt (kādam) kapakmeni novietot pie (kāda) kapa pieminekli, kapakmeni.
- nolikt Novietot, arī noglabāt (īpašā vietā, īpašos apstākļos) – parasti līdz kādam laikam, arī kādā nolūkā.
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
- noklāt Novietot, uzklāt (kam) virsū (kāda materiāla kārtu).
- noģērbt Novilkt (kādam) apģērba gabalu, apģērbu.
- izģērbt Novilkt apģērbu (kādam); atbrīvot no apģērba.
- nosvere Novirze no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
- nosvērties Novirzīties no kāda stāvokļa uz leju, sāniem u. tml.
- izzāģēt Nozāģēt no kāda kopuma (daudz vai visu).
- mazisks Nožēlojami sīkumains, niecīgs, arī zemisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- noņemt Ņemot iegūt (ko kādam nolūkam).
- ieļaunoties Ņemt (kādam) ko ļaunā; sākt turēt ļaunu prātu (uz kādu).
- vilkt Ņemt (piem., lozi) ārā no kāda kopuma, daudzuma.
- rēķināties Ņemt vērā (kāda) gribu, vajadzības, uzskatus u. tml.
- redzes loks Objektu kopums, kam pievērsta (kāda) uzmanība; (kāda) interešu, zināšanu kopums.
- legalizācija Oficiāla kāda darbības veida vai organizācijas atzīšana par likumīgu, legālu.
- pilsonis Oficiāla uzrunas forma; šāda uzrunas forma, ko pievieno personas uzvārda priekšā.
- galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds) izpildīs noteiktas saistības, prasības; garantēt (piem., parāda atmaksu).
- nolikums Oficiāli apstiprināts dokuments – noteikumu kopums, kas regulē (kā) darbību, nosaka (piem., kādas procedūras kārtību).
- piešķirt Oficiāli dot (kādas tiesības), nodrošināt (noteiktu statusu, stāvokli).
- protestēt Oficiāli paziņot, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmuma), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
- ceremoniāls Oficiāli pieņemta kārtība, piem., kāda pasākuma norisei.
- izrakstīt Oficiāli reģistrējot, nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- embargo Oficiāls aizliegums no kādas valsts izvest vai ievest tajā noteiktas preces, ieročus u. tml.
- pateicības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
- atzinības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
- protests Oficiāls paziņojums par to, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
- petīcija Oficiāls rakstveida iesniegums kādai iestādei (parasti augstākai valsts varas institūcijai) noteiktā jautājumā.
- norīkojums Oficiāls rīkojums, arī norādījums (kādam ko darīt); nosūtījums.
- galvojums Oficiāls solījums atbildēt par kādas personas noteiktu saistību, prasību izpildi (piem., parāda atmaksu).
- pavēle Oficiāls vadošas amatpersonas, iestādes vadītāja u. tml. rīkojums (piem., par kādas darbības veikšanu); attiecīgais dokuments.
- ragviela Olbaltumviela, kas veidojas ādas šūnās un ko satur mati, spalvas, ragi, nagi un zvīņas.
- joviāls Omulīgs, vēlīgs, laipns (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rokopera Opera rokmūzikas stilā; šādas operas uzvedums.
- krusts Ordenis, kas pēc formas līdzīgs šādai reliģiskai zīmei.
- volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portā.
- pārmantojamība Organisma īpašība atkārtot pēctečos kādas īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piem., saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
- iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
- kamera Organizācija, kas vada un sekmē kādas nozares darbu.
- evakuācija Organizēta iedzīvotāju, uzņēmumu, materiālo vērtību, karaspēka izvešana no kādas teritorijas (piem., no paredzamā karadarbības rajona).
- evakuēt Organizēti izvest iedzīvotājus, uzņēmumus, materiālās vērtības, karaspēku no kādas teritorijas.
- nodarbība Organizēts pasākums, kurā var iegūt (kādas) zināšanas, praktiskas iemaņas.
- regulators Orgāns, kas organismā regulē kādas funkcijas.
- jumtiņš Ornamenta elements – divi dažāda virziena stari, kas jumtveidā iziet no viena punkta.
- uzņemt Pa ceļam apstājoties, ļaut (kādam, parasti iepriekš neparedzētam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
- pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie sporta sacensību uzvarētāji.
- uzkāpt Pacelties (līdz kādai vietai) – piemēram, par kā līmeni.
- pacelt glāzi (par kādu, par ko) paceļot glāzi ar dzērienu, uzsaukt tostu (kādam, par ko).
- atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
- noslāpēt Padarīt (skaņu) klusu, nedzirdamu; būt tādam, kas nomāc (skaņu).
- automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
- staršina Padomju Savienības bruņotajos spēkos jaunākā komandējošā sastāva pakāpe starp seržantu un rotas komandieri; kareivis, kam ir šāda pakāpe.
- kapitulācija Padošanās, atteikšanās no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
- pasniegt Padot (kādam), arī uzlikt galdā (kādam dzērienu, ēdienu).
- kapitulēt Padoties, atteikties no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
- totēmisms Pagāniskās reliģijas forma, pārliecība par kāda cilvēka, tautas, sugas u. tml. radniecību ar kādu dzīvnieku vai augu valsts pārstāvi.
- uzgriezt Pagriežot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- noildzināt Paildzināt; aizkavēt (parasti līdz kādam noteiktam laikam).
- uzjautāt Pajautāt (kādam ko); uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
- uztaujāt Pajautāt (kādam ko); uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
- uzprasīt Pajautāt (kādam ko).
- spa Pakalpojumu kopums, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai; iestāde, kura piedāvā tradicionālos spa pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
- vidusmērs Pakāpe (kā kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga vidēja, arī bieža sastopamība, izplatība; tas, kas pēc kvalitātes, daudzuma atbilst šādai pakāpei.
- gradācija Pakāpeniska, vienmērīga pāreja no zemākās pakāpes uz augstāko vai otrādi; viena šāda pārejas pakāpe, iedaļa.
- mesties Pakāpeniski iegūt (kādu īpašību); pakāpeniski kļūt (kādam).
- novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nederīgam vai neatbilst attiecīgā laikposma prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto (par priekšmetiem).
- sēsties kādam uz kakla pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu, kādam pakāpeniski uzspiest savu gribu.
- pāriet Pakāpeniski pārmainīties, kļūt citādam.
- izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises), lai ko izpētītu, izprastu, izdarītu secinājumus.
- apstāties Pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
- sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
- uzmākt Pakļaujot savai gribai, panākt, ka (kādam) pretēji (savām) vēlmēm, vajadzībai jāpieņem, jāatzīst (kas).
- uzplīt Pakļaujot savai ietekmei, panākt, ka (kādam kas) jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- respektēt Pakļauties (kāda) gribai.
- iet (kāda) pavadā pakļauties (kādam); nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
- izlīdzēt Palīdzēt (kādam ar ko).
- līdzēt Palīdzēt (kādam ar ko).
- atbalstīt Palīdzēt (kādam, piem., materiāli, morāli), veicināt (kā) norisi.
- aizvadīt Palīdzēt (kādam) doties (kur, uz kurieni).
- vilkt Palīdzēt (kādam) dzīves grūtībās.
- aiz matiem izvilkt palīdzēt (kādam) izkļūt no sarežģītas situācijas, sasniegt (ko).
- bruģēt ceļu (kādam) palīdzēt (kādam) ko sasniegt, īstenot; veicināt.
- uzturēt dzīvību palīdzēt (kādam) saglabāt dzīvību.
- uzturēt pie dzīvības palīdzēt (kādam) saglabāt dzīvību.
- nolīdzināt ceļu (kādam) palīdzēt (kādam) sasniegt vēlamo, novērst šķēršļus.
- izpestīt Palīdzēt atbrīvoties (no kā), palīdzēt izkļūt (no kādas situācijas); izglābt.
- sabiezināt Palielināt (kā) biezumu, šķērsgriezumu; būt tādam, kam palielināts (kā) biezums, šķērsgriezums.
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu; prepozīcija.
- uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdot, ļaut (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
- uz goda vārda paļaujoties uz kāda godīgumu.
- uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā).
- uzticēties Paļauties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdodot, ļaujot (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
- piekāje Pamatne, pakāje (piem., augstai celtnei); vieta, teritorija pie šādas pamatnes.
- skelets Pamatstruktūra (kādai sistēmai).
- grafēma Pamatvienība kādas valodas rakstu zīmju sistēmā (piem., burts).
- sadīdīt Pamudināt, sakūdīt (piem., kādai rīcībai).
- pavedināt Panākt (ar vārdiem, rīcību, izturēšanos u. tml.), ka (kādam) rodas vēlēšanās darīt ko nevēlamu.
- izēst Panākt (parasti ar intrigām vai atklātu naidīgu rīcību), ka (kādam) jāatstāj (vieta, amats).
- uzgrūst Panākt (parasti atvieglojot sev darbu), ka (kādam, kam) jāveic (kas grūts), jāatbild (par ko grūti veicamu, izlemjamu u. tml.).
- uzrādīt Panākt ar savām spējām, darbu u. tml. (kādas darbības rezultātu).
- smacēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek apgrūtināta elpošana; vai nevar paelpot vispār.
- pievilt Panākt, būt par cēloni tam, ka nepiepildās (kāda) cerības, nodoms, ka (kāds) piedzīvo vilšanos.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskam stāvoklim, viņa darbībai) veidojas noteikta, arī citāda virzība (uz ko, pret ko).
- pārorientēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., darbība, norise) kļūst citāds.
- šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) šķīst citā vielā, veidojot šķīdumu.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko).
- nobaidīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās bailes, ka (kāds) nobīstas; nobiedēt.
- satriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums.
- sāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās sāpes (2).
- sāpināt sirdi panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums.
- uzbudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uzbudinājums (1).
- uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uztraukums.
- pievērst Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas saistība (ar ko).
- sabiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izraisās bailes; sabaidīt.
- sabaidīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izraisās bailes; sabiedēt.
- sadrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas drosme (ko darīt); iedrošināt.
- sakompromitēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
- maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
- sasāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sāpīgs pārdzīvojums.
- rūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sarūgtinājums.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas satraukums.
- sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, attīstās vajadzīgās īpašības, zināšanas, spējas u. tml.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, izraisās (interese, pozitīva attieksme u. tml.).
- veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) zūd vai mazinās (slāpes, arī sāpes).
- sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi rodas spars, griba (ko darīt).
- sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt).
- sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas griba, spars.
- sadumpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izpauž savu neapmierinātību, atsakās paklausīt (kādam).
- sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
- saskaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē, piem., psihes, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd, piem., psihes, personības vienotība.
- piešķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, izveidojas vai izpaužas (kādas īpašības).
- uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
- uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās uz kādas vietas.
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kas izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaismu (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- stindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj kustēties, veikt kādas darbības.
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
- smaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti kādas vielas iedarbībā, kļūst smaržīgs vai smaržīgāks.
- pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., kāda darbība, process) izbeidzas, neturpinās.
- sūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetā, materiālā) sūcas kāda viela.
- plēst pušu panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- raut pušu panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- plēst uz pusēm panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- raut uz pusēm panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- vienveidot Panākt, būt par cēloni, ka kas kļūst vienāds, arī vienāda veida.
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (piem., kādas parādības).
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka sākas (kāda darbība, notikumi u. tml.).
- uzvelt Panākt, ka (kādam, kam) jāveic (kas grūts, arī nepatīkams), jāatbild (par ko grūti veicamu, izlemjamu u. tml.).
- spīdzināt Panākt, ka (kādam) ir psihiski jācieš, (kas) jāpārdzīvo; mocīt.
- noēst Panākt, ka (kādam) jāatstāj (darbavieta, amats).
- izdzīvot Panākt, ka (kādam) jāatstāj vieta, telpa, kur tas dzīvo, strādā.
- kompromitēt Panākt, ka (kādam) rodas neslava, graut (kāda) reputāciju.
- iekārdināt Panākt, ka (kādam) rodas stipra vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- ieintriģēt Panākt, ka (kādam) rodas ziņkāre, interese.
- piešūt lietu panākt, ka (kādam) tiek ierosināts tiesas process (parasti nepamatoti).
- nodot Panākt, ka (kāds, kas) nonāk (noteiktu amatpersonu, iestāžu pārziņā); pakļaut (kādai rīcībai, darbībai).
- atvēsināt Panākt, ka (kāds) atjēdzas, mazinās (kāda) pārmērīga aizrautība.
- pārtvert Panākt, ka (kas kādam adresēts, sūtīts u. tml.) nenonāk līdz adresātam.
- turpināt Panākt, ka (kas, piem., tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- piekļūt Panākt, ka (kas) nonāk (kāda) rīcībā.
- novadīt Panākt, ka (kas) tiek izplatīts, nodots (kādam citam).
- sagādāt Panākt, ka (nepieciešamais, vajadzīgais) tiek iegūts, nokļūst kāda rīcībā, lietošanā.
- izdalīt Panākt, ka (piem., no ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) atdalās (kāda viela).
- uzlaist Panākt, ka (piemēram, kāda dienesta darbinieks) ierodas (pie kāda), lai pārbaudītu, sauktu pie atbildības u. tml.
- uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, policija, pārbaudošas iestādes darbinieki) ierodas (pie kāda), radot (tam) nepatikšanas.
- uzaudzēt Panākt, ka attīstās (muskuļi); pieļaut, ka attīstās (zemādas tauku kārta, parasti kādā ķermeņa daļā).
- potēt Panākt, ka kāds iegūst (piem., pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas).
- uzsist temperatūru panākt, ka ķermeņa temperatūras mērījums rāda paaugstinātu temperatūru.
- šaut Panākt, ka lode, šāviņš u. tml. izvirzās no ieroča un vēršas uz noteiktu objektu; būt tādam, no kura virzās ārā lode, šāviņš u. tml. un vēršas uz noteiktu objektu.
- izsist Panākt, ka pēkšņi pārmainās (kādam psihiskais stāvoklis).
- noklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (kāda darbība, norise).
- darbs Paņēmienu kopums, tehnika kādas darbības veikšanai.
- aizņemties Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika) atdotu.
- atņemt Paņemt (piem., ar varu) no kāda, lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt.
- pārņemt Paņemt, iegūt (ko) no kāda savā rīcībā, apsaimniekošanā.
- saldsaknīte Paparde ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām.
- papildspēki Papildu darītāji, kāda uzdevuma veicēji.
- transparents Papīra lapa ar biezām melnām, taisnām līnijām, ko rakstot paliek zem baltas papīra lapas, lai raksta rindas un atstarpes starp tām būtu vienādas.
- ciets Par iežu, arī sniega, ledus kārtu; tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta.
- skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (parasti īpašā konkursā); tituls, ko piešķir šādai sievietei.
- skaistumkaraliene Par visskaistāko atzītā sieviete (speciālā konkursā, arī svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
- skaņu mija parādība, kurā kādas vārda, morfēmas skaņas vietā rodas cita skaņa.
- pretspēks Parādību kopums, kas aktīvi darbojas pretī (kādai darbībai).
- pagodināt Parādīt (kādam) godu, cieņu.
- luncināties Parādīt (kādam) sevišķu laipnību, uzmanību; censties iztapt.
- aplidot Parādīt kādam cilvēkam sevišķu laipnību, uzmanību.
- parādīt garu degunu Parādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.
- pasniegt sevi parādīt sevi citiem, izpaust sevi no kāda viedokļa.
- iznirt Parādīties, kļūt redzamam (piem., izvirzoties no tumsas, kāda priekšmeta aizsega).
- jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1); tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam); pretstats: vecākais.
- vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1); tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam); pretstats: jaunākais.
- priekšroka Pārākums, pārsvars, arī nozīmīgums (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju kopuma u. tml.
- rombs Paralelograms, kura visas malas ir vienādas un diagonāles perpendikulāras.
- stiebrs Parasti savienojumā "mata stiebrs": mata daļa, kas atrodas virs ādas.
- rokasstiepiens Parasti savienojumā "rokasstiepiena attālumā": norāda uz ļoti nelielu attālumu.
- vare Parasti savienojumos "ar varēm", "ar vari", "par varēm", "pa varēm", "par vari": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
- varīte Parasti savienojumos "ar varītēm", "ar varīti", "par varītēm", "pa varītēm": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
- paraža Parasts (kāda cilvēka) rīcības, izturēšanās veids; paradums (1).
- sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
- priekšzīme Paraugs (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam).
- tips Paraugs, kam piemīt noteiktas, kādam objektam raksturīgas īpašības.
- pēcpārbaude Pārbaude, kas tiek veikta pēc kādas darbības vai procesa beigām.
- referāts Pārbaudes darbs par noteiktu (kāda mācību priekšmeta) tēmu.
- versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
- justies Pārdzīvot sevī (kādas jūtas).
- sajusties Pārdzīvot sevī (kādas jūtas).
- substantivēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos.
- uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam).
- noaugt Pārklāties, apaugt (ar augiem); kļūt tādam, ko klāj, sedz augi.
- fanātisms Pārmērīga nodošanās kādai reliģijai.
- uzbraukt Pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu).
- skaitīt pātarus (kādam) pārmest kādam, gari, apnicīgi kādu pamācīt.
- ieskatīties Pārņemt, noskatīties (no kāda).
- pārragojums Pārragojies ādas slānis.
- blaugznas Pārragojušās (galvas) ādas daļiņas, kas atlobās zvīņu veidā.
- zvīņas Pārragojušās, nedzīvas ādas šūnas.
- izrakstīt Pārrakstīt, pierakstīt (daļu no kāda teksta).
- ceremoniāls Pārspīlēti pieklājīgs, manierīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vārds Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties); pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
- žilbināt Pārsteigt, mulsināt; būt tādam, kas pārsteidz, mulsina.
- kongress Partija vai kāda cita politiska organizācija (dažās valstīs).
- slēgt Pārtraukt (kāda) līdzdalību kolektīvā, iestādē; izslēgt (2).
- modināt Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas.
- atņemt Pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
- uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- autokrātija Pārvaldes forma, kur vienai personai valstī ir neierobežota augstākā vara; patvaldība; valsts, kurā ir šāda valdīšanas forma.
- saņemties Pārvarot laiskumu, sakopot spēkus, sasparoties (kādas darbības veikšanai); pārvarot kautrību, neizlēmību u. tml.; iedrošināties, spēt (ko izdarīt).
- aizlauzties Pārvarot pretestību (piem., laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- pielāgot Pārveidojot padarīt (ko) piemērotu, atbilstošu (kādam nolūkam, kādām vajadzībām u. tml.).
- aranžēt Pārveidot, pārlikt (skaņdarbu) citādam atskaņojuma veidam vai citam izpildītāju sastāvam.
- pāraugt Pārveidoties, kļūt citādam, labākam, sabiedrībai derīgākam.
- kursors Pārvietojams simbols, kas monitora ekrānā norāda, kurā vietā parādīsies nākamā ievadītā zīme.
- aizkļūt Pārvietojoties nonākt (kur, līdz kādai vietai); nokļūt.
- satikties Pārvietojoties nonākt pie kāda cita transportlīdzekļa (par transportlīdzekli).
- uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- loks Pārvietošanās ceļš, veiktais gabals, kam ir šāda forma.
- taksija Pārvietoties spējīgu organismu, šūnu vai to daļu kustība kāda kairinātāja (gaismas, siltuma, ūdens, ķīmisko vielu) ietekmē.
- rāpties Pārvietoties uz augšu vai leju, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (aiz kā) ar kājām, ķepām vai asti.
- tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst (1).
- atsacīt Pasacīt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atteikt.
- norādīt Pasakot, aizrādot, ziņojot u. tml., vērst (kāda) uzmanību (uz ko).
- izstāde Pasākums, kurā publiskai apskatei parāda kādu (piem., mākslas darbu, dzīvnieku) kopumu; vieta, kur (kas) izstādīts.
- darbs Pasākumu kopums, kas raksturīgs kādas iestādes, uzņēmuma, organizācijas u. tml. darbībai.
- darbība Pasākumu kopums, ko savas pastāvēšanas laikā realizē, piem., kāda iestāde, organizācija.
- stāvēt klāt (kādam) pasargāt (kādu), palīdzēt (kādam) grūtā brīdī.
- atrunāt Paskaidrot, apstiprināt (piem., labojumu, atkāpi no kādas kārtības).
- uzmanīties Paslepus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- bojāt Pasliktināt, vājināt (piem., veselību, kāda orgāna darbību).
- bojāties Pasliktināties, vājināties (piem., par veselību, kāda orgāna darbību).
- uzsmaidīt Pasmaidīt (kādam).
- padot roku Pasniegt (kādam) roku atbalstam.
- pasniegt roku Pasniegt (kādam) roku atbalstam.
- iesniegties Pastāvēt (kādā laika posmā, no kāda laika posma).
- noturēties Pastāvēt (kādu laiku) – par noteiktiem laikapstākļiem; būt tādam, kad pastāv noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- sniegt Pastiepjot roku, tuvināt kādam (ko, parasti rokā saņemtu), lai tas (to) paņemtu, saņemtu.
- pats Pastiprina piederības vietniekvārda nozīmi; norāda uz piederību minētajai personai vai uz saistību ar to.
- zemē Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi; norāda, ka darbības rezultātā (kas, kāds) nonāk uz zemes, uz (kāda) pamata.
- sensibilizēt Pastiprināt organisma, tā daļu jutīgumu pret kādas vielas iedarbību.
- keratoze Pastiprināta ādas ragakārtas veidošanās.
- uzsaukt Pasūtīt, apmaksāt (kādam ko, piemēram, dzērienu, maksas pasākumu) par saviem līdzekļiem.
- upuris Pašaizliedzīga atsacīšanās no kā kāda labā, kāda mērķa dēļ.
- ziedot Pašaizliedzīgi atsacīties (no kā) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas kā labā, kāda mērķa dēļ; uzupurēties.
- pipka Pātaga (no ādas pītām sloksnēm); īpaša nūja, zizlis sišanai.
- atgādināt Pateikt (kādam), lai atceras, izdara, ievēro (ko).
- atteikt Pateikt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atsacīt.
- aizbilst Pateikt par kādu ko labu, pateikt kāda labā (ko).
- uzdot Pateikt, darīt zināmas (piemēram, kādas ziņas).
- atzīties mīlestībā pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- atklāt mīlestību pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- pavēstīt Pateikt, dot iespēju (kādam) uzzināt.
- izstāstīt ceļu pateikt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- piesacīt Pateikt, norādīt (kādam).
- uzkakāt Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- uzkāst Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- uzdirst Pateikt, uzrakstīt kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu.
- ēde Patoloģisks ādas bojājums, kam raksturīgs apsārtums, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās u. tml.; arī ekzēma.
- polips Patoloģisks bārkstveida vai sēņveida izaugums uz gļotādas.
- arhīvs Patstāvīga iestāde vai nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus; ēka, kur atrodas šāda iestāde.
- iesālīt Paturēt sev (ko kāda atraidītu, nepieņemtu).
- mācīt Paust (noteiktu uzskatu, atziņu); būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņu).
- sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
- nozibsnīt Paužot kādas jūtas, emocionālu stāvokli, strauji paskatīties (par cilvēku); pēkšņi iespīdēties (par acīm).
- izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni); aizvadīt.
- sadrumstalot Pavājināt, pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām.
- vizbulīte Pavasarī agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem [Hepatica nobilis].
- iemaksa Paveikta darbība --> iemaksāt; naudas summa, ko iemaksā (par ko); daļa no kādas samaksas.
- krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (1); krāsas kārta (uz kādas virsmas).
- krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (2); krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz sejas vai kādas tās daļas).
- pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
- pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu.
- paviršība Pavirša attieksme, rīcība; šādas attieksmes, rīcības rezultāts.
- drena Pazemes cauruļvads gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai; caurule šāda vada salikšanai.
- noplakt Pazemināties (par ūdens līmeni); kļūt tādam, kurā pazemināts ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- mīt ar kājām dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
- mīt ar kāju dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
- priekšvēstnesis Pazīme, kas iepriekš norāda uz (kā) tuvošanos, iestāšanos.
- dzīvības zīmes Pazīmes, kas norāda, ka kādā vietā kāds atrodas.
- dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kāds ir dzīvs.
- pēda Pazīmes, sekas, kas palikušas pēc kāda notikuma, darbības, procesa u. tml.
- pieteikt Paziņot par (kāda, kā) gatavību kur piedalīties, ko darīt; piereģistrēt.
- atsacīties Paziņot, ka vairs nepilda (kādas saistības), ka nav saistīts (ar ko).
- pazust bez pēdām pazust tā, ka vairs nav atrodams, tā, ka vairs nav nekādas informācijas.
- pazust ar galiem pazust tā, ka vairs nav atrodams, tā, ka vairs nav nekādas informācijas.
- ziņa Pēc (kādām) īpašībām, pazīmēm, to kopuma; no (kāda) viedokļa.
- zīlēt pēc rokas pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
- zīlēt pēc delnas pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
- veste Pēc formas šādam apģērba gabalam līdzīgs tērps, ko nēsā aizsardzības nolūkā.
- beidzot Pēc kāda (ilgāka) laika (piem., darbības, norises, rezultātā).
- kāda uzdevumā pēc kāda cilvēka norādījuma, rīkojuma (ko darīt).
- pēclaiks Pēc kāda laika, kad kas iepriekšējs ir beidzies.
- pamācīties Pēc kāda parauga veidot savas prasmes, iemaņas.
- izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- izziņa Pēc pieprasījuma saņemamie dati, informācija (piem., par vilciena atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu); uzziņa.
- vēlāk Pēc tam, turpmāk; pēc kāda laikposma.
- nobrīnīt Pēc tautas ticējumiem – apbrīnojot noskaust, izraisīt kādam ko nevēlamu.
- metodika Pedagoģijas nozare par (piem., kāda noteikta mācību priekšmeta) mācīšanas paņēmieniem un metodēm.
- beigas Pēdējā daļa (piem., grāmatā, rakstā); šādas daļas saturs.
- pēdējais mohikānis pēdējais kādas cilvēku grupas pārstāvis.
- uzklupt Pēkšņi (kādu) apstāt, uzmākties (kādam, piemēram, lai izjautātu).
- izbaidīt Pēkšņi izraisīt (kādam) bailes; sabaidīt.
- izsisties Pēkšņi izveidoties, rasties (uz ķermeņa, tā daļām); būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
- boja Peldoša zīme, kas novietota atklātā jūrā, jūras līcī u. tml., kas norāda kuģošanai bīstamas vietas u. c. objektus.
- aizpeldēt Peldot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- nopeldēt Peldot virzīties (no kurienes) un nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- biļetens Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes, organizācijas darba rezultāti.
- žurnāls Periodisks izdevums, kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
- uzslānīt Perot stipri iesist (kādam, kam, pa ko).
- oponents Persona, kas (piem., diskusijā) apstrīd kāda izteikto viedokli, uzskatus, iebilst pret ko.
- aizbildnis Persona, kas aizstāv kāda intereses.
- protežē Persona, kas ir kāda aizbildnībā, aizstāvībā.
- robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi dodas pāri kādas valsts robežai.
- robežas pārkāpējs persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai.
- spermas donors persona, kas nodod savu spermu, lai to varētu izmantot ģimenes gadījumos, kad kāda iemesla dēļ vīrieša sēkliniekos neveidojas sperma.
- koordinators Persona, kas saskaņo kādas kopdarbības atsevišķo darbu norisi, savstarpēji saistītu iestāžu, darba grupu u. tml. darbību.
- Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
- vietas izpildītājs persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā (v. i.); pienākumu izpildītājs (p. i.).
- valdītājs Persona, kuras faktiskā varā ir (kāda) lieta.
- kurators Persona, kuras pienākums ir pārraudzīt (parasti kādas iestādes, cilvēku grupas) darbību.
- kontaktpersona Persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas citas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām.
- imidžs Personas vai kāda objekta publiskais tēls, sabiedrībā radītais iespaids.
- prezidijs Personu grupa, kas ir ievēlēta (kongresa, sapulces, sēdes) vadīšanai; vieta, kas ir paredzēta šādai personu grupai.
- uzvārds Personvārds, kas norāda piederību pie noteiktas ģimenes, dzimtas.
- nozīmīte Pie apģērba piespraužama neliela zīme, ko izgatavo par godu kādam notikumam, piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.
- nozīme Pie apģērba piespraužama zīme, ko piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.; nozīmīte.
- slāvi Pie kādas no šīs grupas tautām piederīgais.
- starp citu piebilde, ar kuru runātājs norāda uz to, kas nav galvenais.
- piedāvāties Piedāvāt sevi (kādam amatam, profesijai) noteiktu pienākumu pildīšanai u. tml.
- tautība Piederība pie kādas nācijas, tautas u. tml.; etniskā piederība.
- nacionalitāte Piederība pie kādas nācijas; tautība.
- socialitāte Piederība pie kādas šķiras, sociālas grupas.
- prasts Piederīgs pie kāda zemāka sabiedrības slāņa; arī mazturīgs, nabadzīgs.
- iejūgs Piederumu kopums (piem., sakas, dažādas siksnas) darba dzīvnieka iejūgšanai.
- krimiķis Piedzīvojumu filma par kāda nozieguma izdarīšanu un atklāšanu; detektīvfilma.
- vesterns Piedzīvojumu filma, kurā parādīta ASV Rietumu pavalstu kovboju dzīve galvenokārt 19. gadsimta beigās; šādas piedzīvojumu filmas žanrs.
- detektīvliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kurā sižetu parasti veido kāda nozieguma atklāšana, izmeklēšana.
- detektīvromāns Piedzīvojumu romāns, kurā parasti attēlota kāda nozieguma atklāšana, izmeklēšana.
- pielīst Pieglaimoties, ļoti izdabāt (kādam).
- padoties Piekāpties, pakļauties (piem., kāda gribai).
- Dievs svētī pieklājības teiciens kādam, kas ēd.
- korekts Pieklājīgs, taktisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- atbalstīt Piekrist (kādai idejai, nodomam, rīcībai u. tml.), veicināt (to) ar savu darbību.
- piektdaļa Piektā daļa (no kāda veseluma vai kopuma).
- piekārtot Pielāgot (kāda vajadzībām, noteiktam mērķim u. tml.).
- triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; traipīt.
- ielaist Pieļaut, ka (kādam) rodas nevēlamas īpašības (vai nenostiprinās vēlamās īpašības, zināšanas u. tml.).
- kolonna Piemineklis, kam ir šāda balsta forma.
- aizskart Pieminēt, neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma, temata).
- suvenīrs Piemiņas lieta (parasti neliels priekšmets, kas īpaši raksturīgs kādai vietai).
- iemājot Piemist, būt raksturīgam (kādam).
- izmuļķot Piemuļķot, izjokot (piem., izmantojot kāda naivumu).
- saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā).
- salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- reģistrācija Pierakstīšana, fiksēšana (sarakstā, rādītājā, speciālā žurnālā, grāmatā u. tml.), lai veiktu uzskaiti vai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku.
- saskandināt Piesist (glāzes, kausus u. tml.) vienu pie otra, citu pie cita; viegli piesist savu glāzi, kausu u. tml. pie kāda cita glāzes, kausa u. tml.
- skūpsts Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piem., mīlestību, draudzību, cieņu.
- iedzelt Pieskaroties ādai, radīt dedzinošu sajūtu; ar dzeloņiem, asiem izaugumiem radīt sāpes (par dažiem augiem).
- kost Pieskaroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
- (pie)grūst pie sāniem pieskarties kāda sāniem ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
- sabiedroties Pieslieties, pievienoties (kādam, piem., politiskam, spēkam).
- varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piem., neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
- sodīt Piespriest (kādam) sodu.
- saukt Piešķirt (kādam, kam) iesauku; dēvēt; saukāt.
- privileģēt Piešķirt (kādam) īpašas tiesības vai priekšrocības.
- apveltīt Piešķirt (kādam) izcilas spējas, dotības, talantu u. tml.; būt ar šādām īpašībām.
- asignēt Piešķirt, atvēlēt (naudas summu kādam mērķim).
- pieiet Pietuvoties (kādam) un rast kontaktu.
- saistīt skatienu pievērst sev kāda skatienu.
- uzskatīt Pievērst skatienu (kādam, kam); uzlūkot (1).
- uzlūkot Pievērst skatienu (kādam, kam).
- vērst acis (uz kādu, uz ko) pievērst uzmanību (kādam, kam); interesēties (par kādu, ko).
- aizvirzīties Pievērsties (kādam jautājumam, tematam).
- aizrādīt Pievēršot kāda uzmanību, izteikt kritiku, brīdinājumu, norādīt uz trūkumiem u. tml.
- pieslēgt Pievienot (ko kādai sistēmai).
- pieslēgt Pievienot (ko pie kādas iekārtas, ierīces).
- ievadīt Pievienot (vielu kādam sastāvam).
- piepulcināt Pievienot, piepulcēt (kādam kopumam).
- piepulcēties Pievienoties (kādam kopumam).
- pieslēgties Pievienoties (piem., kādai tehniskai sistēmai), nodrošinot noteiktus pakalpojumus.
- piebalsot Pievienoties, piekrist (piem., kāda teiktajam).
- puktīgs Pikts; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- lasīt kā (atvērtā) grāmatā pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, pārdzīvojumus).
- iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), aizmirstot, neievērojot apkārtējo, neatlicinot laiku kam citam.
- atdoties Pilnīgi nodoties (kādai darbībai).
- iedziļināties Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka neievēro apkārtējo.
- uzmodināt Pilnīgi pārtraukt kāda miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- salauzt Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piem., kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
- salauzt Pilnīgi pārvarēt (piem., kāda tieksmi, īpašību).
- ticēt uz vārda pilnīgi ticēt kāda teiktajam.
- izlase Pilnvērtīgāko, labāko indivīdu vai eksemplāru izvēle, atlase (kādam nolūkam).
- sadraudzības pilsēta pilsēta, ar kuru kādai citai pilsētai ir sadraudzības līgums.
- geto Pilsētas daļa, kurā pārsvarā dzīvo kādas rases, tautas vai sociālās grupas piederīgie.
- municipalitāte Pilsētas vai kāda apgabala pašvaldība; ēka, kur izvietojusies šāda pašvaldība.
- klients Pircējs, pasūtītājs; cilvēks, kas izmanto (piem., kādas iestādes, uzņēmuma) pakalpojumus.
- aplikatūra Pirkstu izkārtojums mūzikas instrumenta spēlē, šāda pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem).
- sākumdaļa Pirmā (kādas darbības, norises u. tml.) daļa, sastāvdaļa.
- pirmizrāde Pirmā (skatuves mākslas darba, kinofilmas) izrāde vai kāda no pirmajām izrādēm.
- ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe armijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu karaflotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Latvijas un daudzu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- sākumposms Pirmais (kādas darbības, norises u. tml.) posms.
- sākums Pirmais (piem., kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml.
- sākums Pirmais posms, mirklis (kāda laika intervālā).
- asns Pirmās, sākotnējās pazīmes (kādai parādībai).
- visupirms Pirms pārējā; (kādas secības) pašā sākumā; vispirms.
- vispirms Pirms pārējā; (kādas secības) pašā sākumā; visupirms.
- dīglis Pirmsākums, aizmetnis (kādai parādībai).
- pirmdīglis Pirmsākums, aizsākums; pirmā, sākotnējā izpausme (kādai parādībai).
- pagānisms Pirmskristietības laika vai nekristīgo reliģiju kopums; kāda no šīm reliģijām.
- disks Plakana, apaļa ripas veida ierīces, mehānisma daļa; šādas formas priekšmets.
- plācenis Plakana, apaļas formas maize; šāda maize ar, piem., olu, biezpiena, krējuma maisījuma virsu.
- plāksne Plakans, samērā plāns kāda materiāla gabals (kā) nosegšanai.
- spirāle Plaknes līkne, kas tinas ap kādu punktu, tam tuvodamās vai no tā attālinādamās.
- galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam, piem., galda spēlēm; neliels galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
- trafarets Plāksnes veida paraugs, kuru izmanto, lai uz tā izgriezto tekstu vai attēlu, uzkrāsotu uz kādas virsmas; šablons (1).
- plānvidus Plāna [3] vidus; kāda laukuma vidus.
- bungādiņa Plāna āda, kas atdala ārējo ausi no vidusauss.
- stikls Plāna šāda materiāla loksne; priekšmets, kas ir izgatavots no šāda materiāla.
- plēve Plāna, blīva (piem., vielas, organiska veidojuma) kārta (uz kādas virsmas).
- safjāns Plāna, mīksta krāsota kazāda vai aitāda.
- safjānāda Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda; safjāns.
- reljefs Planētas vai kādas teritorijas virsas formu kopums.
- plēve Plāns (kādas vielas) materiāls, ko izmanto, piem., pārklāšanai, iesaiņošanai.
- spārns Plāns, plēvjains vai ādains veidojums (piem., uz lapas kāta, stumbra, pie sēklām).
- šķidrauts Plāns, viegls, parasti caurspīdīgs audums; izstrādājums no šāda auduma; plīvurs.
- špaktele Plastiska masa, ko izmanto sagatavojamu virsmu nogludināšanai, spraugu aizziešanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
- fronte Plaša cilvēku apvienība (kādam mērķim).
- kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās kādas organizācijas, profesionālās apvienības, partijas u. tml. pārstāvji vai pilnvaroti delegāti svarīgu jautājumu izlemšanai.
- palantīns Plata, gara sieviešu šalle, kas izgatavota no samta vai kažokādas.
- zemesgabals Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā īpašumā.
- zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam; lauksaimniecībā izmantojamā platība.
- pludot Plūst pāri (kā, piem., ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piem., par ūdenstilpi, trauku).
- virst Plūst, tecēt, parasti spēcīgi, strauji (par šķidrumu); būt tādam, no kura kas plūst, tek.
- valsts Politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana; zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija.
- partija Politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas sociālās grupas vai noteiktu politisko uzskatu pārstāvji, lai aizstāvētu šīs sociālās grupas vai politiskā novirziena uzskatus, intereses.
- sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāveido tāda iekārta, kur ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā.
- pārpotēt Potēt vēlreiz, no jauna; uzpotēt (uz kāda auga cita auga potzaru).
- pretenzija Prasība (parasti pēc kā tāda, uz ko ir tiesības), arī tīkojums (pēc kā), iebildums (pret ko).
- noteikums Prasība, ko izvirza (kādam); nosacījums.
- kondīcija Prasību kopums, noteikta kvalitāte, kādai jābūt lauksaimniecības dzīvnieka miesas stāvoklim.
- vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
- kaligrāfija Prasme rakstīt skaisti, ar mākslinieciski izveidotiem burtiem; šāda raksta veidošanas paņēmienu kopums; daiļrakstīšana.
- aprēķins Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba).
- punktīgs Precīzs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- korāļu prelūdija prelūdija (parasti ērģelēm), kurā izmantota kāda korāļa melodija.
- korāļprelūdija Prelūdija (parasti ērģelēm), kurā izmantota kāda korāļa melodija.
- korāļa prelūdija prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas; korāļprelūdija.
- par spīti Pretēji kāda gribai, norādījumiem, uzskatiem.
- spirināties Pretoties, nepakļauties (kāda) ietekmei, gribai.
- lauzties Pretoties, nepakļauties kāda gribai.
- stāties pretī Pretoties, nepakļauties kāda varai.
- stāties pretim Pretoties, nepakļauties kāda varai.
- stāties pret Pretoties, nepakļauties kāda varai.
- jautrs Priecīgs, līksms, dzīvespriecīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dis- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē sadalīšanu, nošķiršanu vai norāda uz pretstatu.
- ko- Priedēklis, kas (svešvārdos) norāda uz (kā) savstarpējo saistību, kopību, līdzdalību.
- di- Priedēklis, kas (svešvārdos) norāda uz divkāršojumu vai sastāvēšanu no divām daļām.
- dia- Priedēklis, kas (svešvārdos) norāda uz virzību caur, cauri.
- re- Priedēklis, kas svešvārdos norāda uz (kā) atkārtošanos, atjaunošanos vai pretēju darbību.
- skotele Priekšauts (parasti ādas vai bieza auduma).
- imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību); šādi darinātais priekšmets.
- vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam).
- spogulis Priekšmets ar īpaši apstrādātu virsmu, kas labi atstaro gaismu un rāda attēlu.
- rīks Priekšmets kāda darba vai kādas darbības veikšanai.
- piramīda Priekšmets vai veidojums, kas ir šāda daudzskaldņa formā.
- liecinieks Priekšmets, kas eksistē kāda notikuma laikā.
- eksponāts Priekšmets, ko izstāda apskatei (izstādē, muzejā).
- loks Priekšmets, priekšmeta daļa, veidojums, kam ir šāda forma.
- puslode Priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma.
- cilindrs Priekšmets, veidojums, kam ir šāda ķermeņa forma.
- lode Priekšmets, veidojums, kam ir šāda ķermeņa forma.
- rombs Priekšmets, veidojums, kam ir šāda paralelograma forma.
- spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni.
- konuss Priekšmets, veidojums, kas pēc formas ir līdzīgs šādam ģeometriskam ķermenim.
- inkrustācija Priekšmetu izrotāšana ar dažāda materiāla plāksnītēm, kuras iestrādā pamatmateriāla virsmā vienādā līmenī ar to.
- augsne Priekšnoteikumi, labvēlīgi apstākļi (kādas parādības pastāvēšanai, attīstībai).
- priekšistaba Priekštelpa kādai galvenajai telpai; uzgaidāmā istaba.
- orākuls Priesteris, kas kādas dievības vārdā pareģo vai sniedz atbildi uz cilvēku jautājumiem; viņa vēstījums.
- demokrātija Princips, kas nodrošina sabiedrības, kolektīva locekļiem vienādas tiesības un iespējas.
- absorbcija Process, kurā kāda viela (absorbents) ar savu tilpumu uzsūc kādu citu vielu.
- superpozīcija Process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu).
- abstrakcija Process, kurā tiek izdalītas un vispārinātas kāda priekšmeta vai parādības būtiskās pazīmes.
- iedarbība Process, norise, darbība, kas (ko) ietekmē, pārveido; šāda procesa, norises, darbības rezultāts.
- galaprodukts Produkts, kas rodas kāda (piem., fizioloģiska) procesa beigās.
- nodarbošanās Profesija, amats (kādam).
- vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības, piem., bojā datnes, dzēš vai piesārņo atmiņu u. c. veidā traucē datora darbību; datorvīruss.
- translators Programma, kas veic kādas citas programmas translēšanu no vienas programmēšanas valodas otrā; iekārta, kas pastiprina, pārveido un pārraida elektriskos sakaru signālus, radot iespēju uztvert dažāda veida informāciju (skaņu, attēlu u. c.).
- glezna Programmatisks skaņdarbs vai tā daļa, kurā tēlaini atspoguļota kāda parādība.
- izprojektēt Projektējot izstrādāt dokumentāciju (piem., kāda objekta celtniecībai).
- greizsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas mokošas šaubas par kāda uzticību un mīlestību.
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja pietiekami saprātīgi izturēties, rīkoties; šāda stāvokļa izpausme.
- psihotehnika Psihisku un fizisku treniņu sistēma, kas psihes darbību pakļauj apzinātai kontrolei un regulēšanai; kādas darbības, kāda darba veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
- speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- manuskripts Publicēšanai sagatavots kāda darba oriģinālteksts.
- trauks Pudele ar alkoholisku dzērienu; šādas pudeles saturs.
- ātrs pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- ātrāks pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- vēls pulkstenis pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- vēlāks pulkstenis pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- centrs Punkts, kurā krustojas kādas figūras vai ķermeņa asis, līnijas u. tml.
- puslaiks Puse no (kādai) sporta spēlei paredzētā laika; sporta spēles daļa, kas norisinās šādā laikā.
- puslaiks Puse vai aptuvena puse no kādai norisei paredzētā vai vajadzīgā laika.
- vējot Pūst (par vēju); būt tādam, kad pūš (stiprs) vējš (par laikposmu).
- izpūst Pūšot izveidot (no kādas masas).
- vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām un īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piem., tītari, rubeņi, irbes vistas, fazāni) [Galliformes].
- radiotranslācija Radio tiešraide no kāda notikuma (piem., sporta spēles, koncerta) darbības vietas.
- gārgt Radīt (elpošanas orgānos) dobju, sēcošu troksni (piem., sāpēs, agonijā); būt ar šādu troksni (piem., par balsi); atskanēt šādam troksnim.
- gārguļot Radīt (elpošanas orgānos) gārdzošu troksni; būt ar šādu troksni; atskanēt šādam troksnim.
- portretēt Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
- polarizēt Radīt (kādai parādībai, tās izpausmei) noteiktu virzienu.
- iedzīt stūrī radīt (kādam) bezizejas situāciju.
- riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu, sliktu.
- paņemt Radīt (kādam) noteiktus apstākļus, situāciju.
- dzīt kapā radīt (kādam) smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
- likt kāju priekšā radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
- skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
- stirkšķēt Radīt asu troksni, kas rodas, piem., plīstot audumam; atskanēt šādam troksnim.
- tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piem., par motoru, ierīci); atskanēt šādam troksnim.
- iecelt saulītē radīt atbilstošus, labus apstākļus (kādam).
- iecelt saulē radīt atbilstošus, labus apstākļus (kādam).
- celt saulē radīt atbilstošus, labus apstākļus (kādam).
- stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piem., par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem).; atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
- džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
- zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
- žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piem., par priekšmetiem kustībā); atskanēt šādam troksnim.
- pīkstēt Radīt augstu, parasti stieptu skaņu (piem., par ierīcēm, iekārtām); atskanēt šādai skaņai.
- savilkt cilpu ap kaklu radīt bezizejas situāciju (kādam).
- burkšķēt Radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidrus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
- mēdīties Rādīt dažādas grimases; mēdīt kādu vai citam citu.
- būkšķēt Radīt dobju troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- šķindēt Radīt dzidru, samērā skaļu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- švirkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par ko tādu, kas strauji deg, par priekšmetiem, kas beržas, tiek berzti); atskanēt šādam troksnim.
- plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piem., par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
- plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piem., par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
- ņerkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piem., par ko tādu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- šņirkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- šņerkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- larkšķēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piem., par rotējošām iekārtām); atskanēt šādam troksnim.
- žūžināt Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
- žūžot Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
- pakšķēt Radīt īslaicīgu troksni (piem., par krītošām šķidruma lāsēm); atskanēt šādam troksnim.
- kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
- sprakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
- sprakstēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt.
- pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- brakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni, kāds rodas, piem., lūstot zaram, plaisājot ledum; atskanēt šādam troksnim.
- skrapšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- baukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena troksni; atskanēt šādam troksnim.
- plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- knakšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
- strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (kas rodas, piem., kam plīstot, arī kam cietam beržoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piem., par priekšmetiem, kuros veidojas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piem., par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (par šķidruma lāsēm, priekšmetiem) kas atsitas pret ko vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- skraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
- kraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim.
- šņakstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- krikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas tiek spiests, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- sprikstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim.
- knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par lūstošiem sīkiem, sausiem zariem, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piem., par lūpām, mēli skūpstoties vai ēdot); atskanēt šādam troksnim.
- žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- klaudzēt Radīt īslaicīgus, samērā skaļus, citu citam sekojošus piesitiena, atsitiena u. tml. trokšņus (piem., braucot, ejot); atskanēt šādam troksnim.
- skrabēt Radīt īsu, citu citam sekojošu troksni, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržoties (gar ko), piem., par asiem, cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
- pavērt logu uz pasauli radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko redzēt, iepazīt).
- pašķirt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
- pavērt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
- smakot Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
- ņurdēt Radīt neskaidras paklusas skaņas, paužot dažādas emocijas; neskaidri, paklusu runāt.
- dūkt Radīt neskaidru, daudzu balsu troksni (par daudziem cilvēkiem); būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
- čerkstēt Radīt neskaidru, sēcošu troksni (par elpošanas orgāniem); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā); būt ar sēcošiem blakus trokšņiem (par elpu, balsi).
- klunkšķēt Radīt padobjas, guldzošas skaņas (par šķidrumu, ko lej no trauka vai skalina); atskanēt šādam troksnim.
- klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- žvīkstēt Radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piem., par priekšmetiem, kas kustībā saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- likties Radīt priekšstatu, sajūtu (arī maldīgu), ka piemīt (kāda īpašība), atrodas (kādā stāvoklī), līdzinās (kam) u. tml.
- zizināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem); sisināt.
- sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem).
- ņurkstēt Radīt raksturīgas, īpatnējas skaņas, paužot dažādas emocijas.
- šmakstēt Radīt raksturīgu īslaicīgu, paklusu troksni (par lūpām, mēli ēdot vai skūpstoties); atskanēt šādam troksnim.
- šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piem., par ko slapju, kas tiek virzīts); atskanēt šādam troksnim.
- plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī, arī par ūdeni, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
- gurkstēt Radīt raksturīgu, paklusu troksni, kāds rodas, piem., ejot pa sniegu; atskanēt šādam troksnim.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, smalku skaņu; atskanēt šādai skaņai.
- švīkstēt Radīt samērā klusu troksni (piem., par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim.
- žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
- kvarkšķēt Radīt skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (par dažiem putniem, arī vardēm).
- džerkstēt Radīt skarbu griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas darbojas ar traucējumiem, aizķeršanos); atskanēt šādam troksnim.
- pļerkšķēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piem., par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai.
- žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti, berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas skaras cits gar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- skrambāt Radīt skrambu (uz kādas virsmas).
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piem., par izšautu lodi, iedarbinātu ierīci); atskanēt šādam troksnim.
- šmiukstēt Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmīkstēt.
- šmīkstēt Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmiukstēt.
- smaržot Radīt smaržu, būt tādam, no kā izplatās smarža.
- brākšķēt Radīt spēcīgu troksni, kāds rodas, piem., gāžoties lielākiem (parasti koka) priekšmetiem; atskanēt šādam troksnim.
- krākt Radīt šādas skaņas (par dzīvniekiem).
- šņākt Radīt šādas skaņas (par dzīvniekiem).
- šņakstēt Radīt šādu troksni ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu); atskanēt šādam troksnim.
- žļakstēt Radīt troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
- atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu) no kādas pamatkategorijas (piem., formas).
- spokoties Rādīties, būt uztveramam (kādam) spoka veidolā.
- kratīt dūri rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- rādīt dūri rādot (kādam) dūri, draudēt.
- norādīt Rādot (parasti ar žestu), vērst (kāda) uzmanību (uz ko); rādot sniegt informāciju.
- sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (piem., šķidra, gāzveida) viela; būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (piem., šķidra, gāzveida) viela.
- sagatavot ceļu (kādam) radot vajadzīgos priekšnoteikumus, palīdzēt (kādam); veicināt (ko).
- izrāt Rājot izteikt (kādam), pārmetumu, nosodījumu.
- grafēmika Raksta zīmju kopums kādas valodas vienību (piem., fonēmu, zilbju, vārdu u. tml.) atveidei.
- Svētie raksti Raksti, ko kāds cilvēks (vai cilvēki) ir uzrakstījis kādas atklāsmes iedvesmots un ko kāda reliģiskā kustība atzinusi par autoritatīviem (piem., Korāns).
- pamācība Rakstiska instrukcija (piem., kādas iekārtas lietošanai).
- rakstīt Rakstiski vērsties (pie kāda).
- pilnvara Rakstisks dokuments, kas piešķir tiesības rīkoties kādas citas personas vietā.
- raksts Rakstīti, parasti iespiesti (kāda laikmeta, tautas, autora) darbi, darbu kopums; literatūra.
- problēmraksts Raksts, kurā ir aplūkota kāda problēma.
- atstāstījums Rakstu darbs (skolā), kurā jāatstāsta kāda teksta saturs.
- zīmogs Raksturīga pazīme, iezīme (kas radusies kāda notikuma, procesa u. tml. rezultātā).
- stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piem., mākslas darbā, autora daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
- steidzīgs Raksturīgs tādam, kas steidzas; ātrs, straujš.
- zīmīgs Raksturīgs; tāds, kas dod, veido priekšstatu (kādam par ko).
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizrāpot Rāpojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizrāpties Rāpus, arī rāpjoties aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- negroīds Rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; tāds, kas pieder pie šīs rases.
- iegūt Rast labumu (piem., no kādas vai kāda rīcības).
- apsvilt Rasties (ādas) iekaisumam (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
- augt Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem); būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām), iekaist.
- veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā). Siltuma un mitruma ietekmē veidosies gubu mākoņi.
- izstrādāties Rasties, izveidoties kāda procesa rezultātā (piem., par vielām organismā).
- krist Rāties, izteikt pārmetumus (kādam).
- krevele Raupja, atmirusi ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
- ass Raupjš, negluds, sasprēgājis (par ādu); tāds, kam ir raupja, negluda, sasprēgājusi āda (par ķermeņa daļām).
- uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizrausties Raušoties, rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- reducētājs Reaģējoša viela, kurā palielinās kāda elementa oksidēšanas pakāpe.
- sagaidīt Reaģēt (ar kādu izturēšanos) uz (kāda) ierašanos.
- pretreakcija Reakcija, ko izraisa kāda darbība, norise.
- pievienoties Refl. --> pievienot (3); tikt pievienotam (piem., kādai organizācijai).
- atrēķināt Rēķinot atņemt (daļu no kāda skaitliska lieluma); atvilkt.
- atommasa Relatīvs lielums, kas rāda, cik reižu ķīmiskā elementa atoma masa lielāka par pieņemtu standartvienību.
- svētsolījums Reliģisks solījums, ar ko cilvēks apņemas veikt kādas darbības, ievērot kādus principus.
- piekāje Reljefa paaugstinājuma, pacēluma apakšējā daļa; vieta, teritorija pie šāda paaugstinājuma, pacēluma.
- resgalis Resnākais (kāda priekšmeta) gals.
- apsvērums Rezultāts --> apsvērt; pamatots slēdziens; motīvs (piem., kādai darbībai, rīcībai).
- izraksts Rezultāts --> izrakstīt (1); tas, kas ir izrakstīts (no kāda teksta).
- efekts Rezultāts (kādai norisei, darbībai).
- starprezultāts Rezultāts, ko iegūst kādas darbības, norises starpposmā.
- palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
- pārestība Rīcība, kas izraisa ciešanas, aizskarot (kāda, piem., sociāli zemākstāvoša, arī fiziski vājāka) pašcieņu, intereses u. tml.
- demaršs Rīcība, pasākums (diplomātijā, politikā), arī pretrīcība kāda notikuma sakarā.
- laist suni virsū rīdīt suni (kādam) virsū.
- rietumnieks Rietumeiropas iedzīvotājs; kādas Rietumeiropas valsts pārstāvis.
- faringīts Rīkles gļotādas iekaisums.
- iespītēt Rīkoties (kā), izdarīt (ko) par spīti (kādam).
- uzupurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, uzņemoties veltīt savus spēkus, dzīvi, arī dzīvību kā labā, kāda mērķa dēļ; upurēties.
- upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltot visus savus spēkus, laiku, arī dzīvi kā labā, kāda mērķa dēļ.
- kārtot formalitātes rīkoties saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem kāda jautājuma kārtošanā.
- glābt Rīkoties tā, lai novērstu (kāda) bojāeju; sargāt (kādu) no bojāejas.
- sekot Rīkoties, izturēties pēc (kāda) parauga.
- palīdzēt Rīkoties, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu.
- pletne Rīks pēršanai – pie īsa kāta piestiprinātas ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes.
- instruments Rīks, piederums (kāda darba veikšanai).
- darbarīks Rīks, priekšmets, kas paredzēts kāda darba, kādas darbības veikšanai.
- tehnika Rīku, iekārtu, ierīču u. tml. kopums (kādā nozarē, kāda uzdevuma veikšanai).
- aprīkojums Rīku, priekšmetu u. tml. papildelementu kopums kādas darbības veikšanai, noteikta uzdevuma izpildei.
- sektors Riņķa daļa, ko ierobežo divi rādiusi un loks; ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, rotējot šādai riņķa daļai ap rādiusu.
- uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzripināt Ripinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu.
- uzritināt Ritinot uzvirzīt augšā vai uz kādas vietas.
- strofika Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piem., kāda autora, virziena) daiļdarbos.
- marka Robeža, robežas zīme (kādai teritorijai, joslai u. tml.).
- uzrakties Rokot (piemēram, bedri), rokoties (piemēram, zemē), parasti nejauši, uzdurties (kam tādam, kas izraisa interesi).
- aizrakties Rokoties aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa – slēgts iekšējais pagalms, kurā no augšas iekļūst dienasgaisma; šāda veida arhitektonisks elements mūsdienu celtnēs.
- jestrs Rosīgs, mundrs, možs, enerģisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
- stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības; panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
- trumulis Rotējoša, cilindriska (piem., kādas mašīnas, iekārtas) sastāvdaļa, tilpne.
- veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
- pārrūgt Rūgstot pārplūst (pāri trauka malām); kļūt tādam, kuram (kas) rūgstot pārplūst pāri malām (par trauku).
- aizskaitīt Runājot (ko) no galvas, nonākt (līdz kādai vietai).
- glaudīt pa spalvai runāt, darīt kādam pa prātam, izdabāt.
- aizrunāt Runāt, teikt, bilst (ko) kāda labā.
- kopt Rūpēties (par ķermeni, tā daļām), veicot dažādas higiēnas, kosmētikas procedūras.
- mīdīt kājām rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piem., tiesības).
- barbarisks Rupjš, brutāls, nekulturāls; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mežonīgs Rupjš, nežēlīgs; arī barbarisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- brutāls Rupjš, varmācīgs, arī nežēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ķīmiskā rūpniecība rūpniecības nozare, kurā iegūst ķīmiskās izejvielas un ražo dažādas vielas.
- saorganizēt Saaicināt, sarunāt (vairākus, daudzus) kādas kopējas darbības veikšanai.
- smalkās aprindas sabiedrības vai kādas daļas izcilākie pārstāvji, augstākais, ietekmīgākais slānis; elite.
- elite Sabiedrības vai kādas daļas izcilākie pārstāvji, augstākais, ietekmīgākais slānis.
- šefība Sabiedriskā kārtā (kādam vai kam) sniegts atbalsts, palīdzība.
- abolicionisms Sabiedriska kustība par kāda likuma atcelšanu (piem., par verdzības atcelšanu).
- pacifisms Sabiedriska kustība, kas vēršas pret jebkādu karu, noraida militārismu, nosoda ar militārismu saistītu rīcību; šādai kustībai raksturīgie uzskati.
- biedrība Sabiedriska organizācija, kurā brīvprātīgi apvienojas kādas nodarbes, sociālas grupas u. tml. cilvēki, lai sekmētu savu interešu, mērķu īstenošanu.
- restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni (parasti) tiek pienesti klāt; šāda sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma telpas.
- receklis Sabiezējusi, sarecējusi masa; šādas masas gabals.
- klons Sablietēts (māla, zemes u. tml.) slānis; grīda, kas veidota no šāda slāņa.
- sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai; sablīvējoties kam, tikt traucētam (par plūsmu).
- rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot (kāda veida tekstu).
- komponēt Sacerēt vokālu vai vokāli instrumentālu skaņdarbu (kādam tekstam).
- autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam); (idejas) ierosinātājs.
- garoza Sacietējusī (kādas irdenas masas, vielas) virsējā, ārējā kārta.
- uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu), parasti, uzaicinot klātesošos iedzert (par godu kādam, kam).
- sacīt priekšā sacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž; ieteikt kādam, piem., ideju, darbību, rīcību.
- izkomplektēt Sadalot izbeigt (kāda kopuma) pastāvēšanu.
- stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi; vieta, telpa, vide šādas saduras tuvumā; kakts (1).
- notekūdeņi Sadzīvē vai rūpniecībā izmantotais ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs; lietusūdens, kas notek no kādas platības.
- izblamēt Sagādāt (kādam) negodu; apkaunot (kādu).
- iegāzt Sagādāt (kādam) nepatīkamu, nelabvēlīgu situāciju, būt par cēloni, ka (kādam) rodas nelabvēlīga, nepatīkama situācija.
- piespēlēt Sagādāt, piedāvāt (kādam ko).
- sapost Sagatavot (kādam nolūkam).
- kvalifikācija Sagatavotība (kādam amatam, profesijai); specialitāte.
- kvalifikācija Sagatavotības pakāpe (kāda darba, aroda veikšanai); šādas sagatavotības pakāpes atzīšana.
- saspļaut Sagatavoties (kāda, parasti smaga) darba veikšanai; saņemties, sasparoties.
- saposties Sagatavoties (kādam nolūkam).
- sakārtoties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- sataisīties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- piemineklis Saglabājams objekts, kas atspoguļo kāda laikmeta kultūru, vēsturi.
- dzīvot Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piem., kāda atmiņā, domās, jūtās).
- atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam); nodot citu lietošanā, īpašumā; sakrāt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
- ta Saista atkārtotus vārdus un norāda uz to nozīmes pastiprinājumu.
- tā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmēm starp tiem.
- jeb Saista vienādas nozīmes vārdus.
- arī Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan.
- ņemt Saistīt (kādu) darbā; līgt, algot (kāda darba veikšanai).
- potenciāls Saistīts ar (kā) mijiedarbību telpā, šādai mijiedarbībai raksturīgs.
- pozicionāls Saistīts ar (kā) stāvokli, novietojumu (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu), šādam stāvoklim, novietojumam raksturīgs.
- ideoloģisks Saistīts ar ideoloģiju; tāds, kurā izpaužas kāda ideoloģija.
- terminoloģisks Saistīts ar kādas nozares terminu kopumu – terminoloģiju (2), tai raksturīgs.
- speciāls Saistīts ar kādu noteiktu darbības nozari, šādai nozarei raksturīgs.
- vēlākais Saistīts ar pēdējo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu.
- etnisks Saistīts ar piederību pie kādas tautas (etnosa).
- taktils Saistīts ar pieskārienu (cilvēka ādai).
- agrākais Saistīts ar pirmo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu.
- praktisks Saistīts ar praksi, arī ar kādas zinātnes nozares teorētisko atziņu izmantošanu praksē.
- subklīnisks Saistīts ar slimību, kurai ir vāja, grūti konstatējama izpausme; šādai slimībai raksturīgs.
- potenciāls Saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
- sakars Saistīts ar šādas sazināšanās organizēšanu, vadīšanu, nodrošināšanu, tām raksturīgs.
- tiesa Saistīts ar šādas valsts varas institūcijas darbību, tai raksturīgs.
- pozicionāls Saistīts ar valodas vienību novietojumu attiecībā pret citām valodas vienībām (piem., vārdā, teikumā, tekstā), šādam novietojumam raksturīgs.
- transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.; šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
- ko nu vairs saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
- sīpoli kož acīs saka par acu gļotādas kairinājumu, griežot sīpolu.
- sīpoli kož acis saka par acu gļotādas kairinājumu, griežot sīpolu.
- ar vienu slotu perami saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
- akls ierocis (kā rokās) saka par cilvēku, kas neapzināti palīdz īstenot kāda savtīgus nolūkus.
- kā izspļauts saka par kādu, kas ārēji ļoti līdzīgs kādam citam.
- uz kārā zoba saka par ko garšīgu, kārojamu, kas kādam paredzēts, tiek iedots u. tml.
- kā medus saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
- kā medus maize Saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
- kā medus uz maizes Saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
- kā grāfiene saka par sievieti, kurai nekas nav jādara.
- āķis lūpā saka par situāciju, kad kādam ir radusies interese par kaut ko.
- (kā) uguns pakulās saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
- ielikts šūpulī saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas.
- gudrais no austrumiem saka, apšaubot tāda cilvēka teikto, kas sevi uzskata par gudru.
- no kurienes vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
- no kuras puses vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
- Veseli ēduši! saka, atbildot kādam, kas pateicas par ēdienu, mielastu.
- Lai Dievs žēlīgs! Saka, brīdinot par (rīcības) bīstamām vai nevēlamām sekām, piedraudot (kādam).
- Es tev (arī viņam, jums u. tml.) parādīšu! saka, draudot kādu pārmācīt, atdarīt kādam.
- Ej (tu) dirst! saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret to.
- ne mats no galvas nenokritīs (kādam) saka, garantējot (kāda) drošību.
- nav (kāda) mazā pirkstiņa vērts saka, izceļot (kāda) pārākumu pār otru.
- bez vainas Saka, ja (kādam, kam) nav trūkumu, neatbilstību kādām prasībām.
- zobs uz zoba neturas saka, ja (kādam) ļoti salst, ka (kādam) ir drebuļi.
- širmis aiziet ciet saka, ja (kādam) zudusi spēja saprātīgi domāt, spriest.
- uzsist asinis saka, ja (kas, piem., notikumu pavērsiens) stiprina (kāda) apņēmību ko paveikt.
- barometrs kāpj saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
- barometrs ceļas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
- barometrs krīt saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
- barometrs krītas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
- prāts reibst saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
- sirds reibst saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
- galva reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai emocionāla stāvokļa iedarbību.
- mazgāt netīro veļu saka, ja citiem tiek izklāstītas ģimenes vai kāda kolektīva iekšējās nesaskaņas.
- amats rokā saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
- skola rokā saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
- stunda ir situsi Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai.
- tumši (negaisa) mākoņi savelkas (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
- melni (negaisa) mākoņi savelkas (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
- tumši (negaisa) mākoņi sabiezē (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
- melni (negaisa) mākoņi sabiezē (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
- ledus sakustējies saka, ja kāda darbība vai process ir sācies (parasti, pārvarot grūtības).
- ledus sāk kustēties saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti, pārvarot grūtības).
- ne redz, ne jūt saka, ja kāda klātbūtne nav pamanāma, jūtama.
- ne akmens uz akmens nepaliek saka, ja kāda vieta ir pilnīgi nopostīta.
- jūra līdz ceļiem saka, ja kādam (piem., reibumā) šķiet, ka viņš visu spēj.
- kā moris Saka, ja kādam āda kļuvusi tumša (iedegot vai nosmērējoties).
- kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
- cilpa kaklā saka, ja kādam draud nāve vai ļoti lielas nepatikšanas.
- galva pilna saka, ja kādam ir daudz jaunu domu, ieceru, plānu.
- vilka kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
- dziesma ir nodziedāta Saka, ja kādam ir jāmirst.
- ausis svilst saka, ja kādam ir kauns klausīties tajā, ko dzird.
- kurpe spiež saka, ja kādam ir materiālas grūtības.
- plāns maks (kādam) saka, ja kādam ir maz naudas.
- (ir) pirmā roka saka, ja kādam ir priekšroka, ja kas jāsāk pirmajam.
- gari nagi saka, ja kādam ir tieksme zagt, ja kāds zog.
- gari pirksti saka, ja kādam ir tieksme zagt, ja kāds zog.
- mute ir īstā vietā saka, ja kādam ir veikla, attapīga valoda.
- lunkana mēle saka, ja kādam ir veikla, glaimojoša valoda, ja kāds daudz un labprāt runā.
- ataust gaisma saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
- uzaust gaisma saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
- niez rokas saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- rokas niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- niez pirksti saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- niez nagi saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- mēle niez saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par ko runāt.
- (pats) nelabais dīda saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
- (pats) velns dīda Saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
- nav (ne) plika graša pie dvēseles saka, ja kādam nav naudas.
- nav (ne) sarkana graša pie dvēseles saka, ja kādam nav naudas.
- nav ne (plika) graša pie dvēseles saka, ja kādam nav nemaz naudas.
- (nav) ne kapeikas pie dvēseles saka, ja kādam nemaz nav naudas.
- grūta galva saka, ja kādam nepadodas mācīšanās (parasti skolā), ir grūti ko iegaumēt, izprast.
- pinas kā vista pa pakulām Saka, ja kādam neveicas.
- kuļas kā vista pa pakulām Saka, ja kādam neveicas.
- nauda turas (kabatā) saka, ja kādam parasti mēdz būt nauda.
- acis atveras saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams.
- acis atdarās Saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams.
- ēna krīt uz kādu saka, ja kādam tiek pārmests kas negatīvs.
- stīvi kauli saka, ja kādam trūkst kustīguma, lokanības.
- mute ir ciet (kādam) saka, ja kādam vairs nav ko teikt, ja kāds nezina, ko teikt, negrib runāt.
- laimīga roka saka, ja kādam veicas, laimējas (piem., loterijā, kāršu spēlē).
- kaut vai līdz pasaules galam saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
- kaut vai līdz pasaules malai saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
- būt pa plecam saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
- kā ēna Saka, ja kāds neatlaidīgi kādam seko, cenšas vienmēr būt kāda tuvumā.
- čakarēt smadzenes saka, ja kāds uzmācīgi cenšas ievirzīt (kāda) domas citā virzienā, panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- laika jautājums saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
- ar diegiem nav aršana saka, ja kas neatbilst, nav noderīgs, piemērots kādam mērķim, vajadzībai.
- par labu kādam saka, ja kas notiek vai tiek darīts kāda interesēs.
- tur tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
- te tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
- kur tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
- sirds saka saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
- nav nekāda gala saka, ja nav vēlamā rezultāta, ja nav nekādas nozīmes ko darīt; saka, ja nav nekādas jēgas, nekāda labuma.
- kas bijis, bijis saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas nokārtosies.
- liktenis uzsmaida saka, ja nejauši, negaidīti (kāda dzīvē) notiek kas labs.
- ne kauna, ne goda saka, ja nekādā situācijā kādam nav neērti, nepatīkami.
- Ej gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
- Lai iet gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
- pie visa gatava saka, ja pašam nav nekas jādara, viss ir sagādāts, sarūpēts, sagatavots.
- Nu kā? saka, jautājot par kādas darbības vai stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
- nevainīgs kā jērs saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.
- nevainīgs kā jēriņš saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.
- Taisies, ka tiec! saka, liekot kādam nekavējoties doties projām.
- Taisies, ka pazūdi! saka, liekot kādam nekavējoties doties projām.
- Stāvi pie ratiem! saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot neiejaukties citu darīšanās.
- slapjš aiz ausīm saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
- jo vairāk tāpēc saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
- jo vairāk tādēļ Saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
- dari kā gribi, lai dara kā grib saka, norādot, ka neinteresēsies par (kāda) turpmāko rīcību.
- tas (nu) ir par daudz saka, norādot, ka tā vairs nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (piem., kāda rīcība).
- Ko jūs! saka, noraidot kāda izteikumu, izturēšanos.
- Uz veselību! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
- Uz veselībām! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
- Dusi saldi! saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
- kas raus (kādu) saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks.
- Es tev gan (rādīšu)! saka, piedraudot kādam, brīdinot kādu.
- Ej (tu) ratā! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
- Ej (tu) pie velna! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
- Ej (tu) pa gaisu! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
- Ej bekot! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
- Ej tu (galīgi) šķērsām! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Vācies pie velna! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Lai iet (galīgi) šķērsām! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Ej pie velna! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Vācies pie visiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Ej pie visiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Vācies pie deviņiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Ej pie deviņiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Vācies ratā! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Ej ratā! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- lai Dievs (stāv klāt) žēlīgs Saka, vēlot kādam vai vēloties būt pasargātam no ļauna.
- spārnots izteiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- spārnots teiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- spārnota frāze sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- nacionālisms Sakāpināta nacionālā pašapziņa, izceļot savu nāciju pāri citām; šāda etniski politiska ideoloģija.
- pasts Sakaru iestāde, kas nosūta un piegādā dažādus sūtījumus (vēstules, banderoles, preses izdevumus u. tml.); celtne, telpa, kur darbojas šāda iestāde vai šīs iestādes nodaļa.
- simetriskais kabelis sakaru kabelis, kurā vadi sakārtoti pa diviem vai četriem tā, lai katra vadu pāra elektriskās īpašības būtu vienādas.
- mobilizācija Sakopošana, koncentrēšana kāda uzdevuma veikšanai.
- uzrunāt Sakot ko, vērsties (pie kāda); vērsties (pie kāda), lietojot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai.
- pirmmantinieks Sākotnējais mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai.
- uzņemt Sākt (kāda veida kustību); virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu).
- aizlīt Sākt ilgstoši līt; būt tādam, kad ilgstoši līst.
- iemīļot Sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam); iemīlēt (2).
- iemīlēt Sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam).
- iepazīties Sākt izprast, iegūt priekšstatu (par kādu, kāda raksturu u. tml.).
- sapūžņot Sākt pūžņot, strutot; kļūt tādam, no kura izdalās pūžņi, strutas.
- sastrutot Sākt strutot; kļūt tādam, no kā izdalās strutas.
- pievērsties Sākt veltīt savu uzmanību, laiku u. tml. (kādai interešu jomai).
- par Salīdzinājumā norāda uz to, kam nosauktā īpašība, pazīme piemīt citādā pakāpē.
- nolīgt Salīgt (pie kāda) darbā.
- nomenklatūras vārds saliktā nosaukumā ietilpstošais sugas vārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību.
- ierobežot Samazināt (daudzumu, skaitu u. tml.) līdz kādai normai.
- saīsināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) garumu, piem., atdalot kāda (tā) daļu, detaļu.
- leikoderma Samazināts vai pilnīgs pigmenta trūkums ādā, kas izpaužas kā gaiši plankumi uz ādas.
- modelis Samazināts, precīzs (kāda priekšmeta) atveidojums.
- pusdulls Samērā azartisks, aizrautīgs, gatavs īstenot dažādas (parasti riskantas) ieceres, nodomus.
- tuvums Samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. ml.).
- tuvums Samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. tml.).
- subkultūra Samērā patstāvīga, zemāka līmeņa garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros.
- šķēle Samērā plāns (no kādas vielas, materiāla, parasti augsnes) atdalīts gabals.
- stars Samērā šaurs, tievs veidojums, elements u. tml., kas ir vērsts prom no kāda centra.
- patāls Samērā tāls (no kādas vietas).
- vēsma Samērā vāji izteikta kāda jauna pazīme (piemēram, parādībai, norisei).
- pastingrs Samērā, arī pietiekami noteikts, nelokāms (par cilvēku, tā rakstura īpašībām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- regularitāte Samērīgums, kārtība; atkārtošanās pēc vienāda laika; ritmiskums.
- komprese Samitrināts (retāk sauss) apliekamais, pārsējs, ko uzliek (uz kādas ķermeņa daļas) ārstnieciskā vai kosmētiskā nolūkā.
- apaļais galds sanāksme, sarunas, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
- zem Saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū, iet, vest, turēt u. tml.
- paņemt zem rokas saņemt kāda roku elkoņa apvidū.
- saņemt no kāda rokām saņemt no kāda.
- saņemt (kādu) zem rokas saņemt, satvert (kāda) roku elkoņa apvidū.
- uzkāpt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- uzmīt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- lasīt dvēselē saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- saprast (kādu) no pusvārda saprast, izprast (kāda) līdz galam nepateikto, daļējo noklusēto.
- pilnsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedri.
- kopsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi; arī šāds administratīvs orgāns.
- likt trūkties (kādam) sarāt (kādu), izteikt rājienu (kādam).
- saspringt Sarauties, savilkties – par muskuļiem, muskuļaudiem; kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas – par ķermeni, tā daļām.
- partija Saražotais (kādas produkcijas) kopums.
- labirints Sarežģītu eju sistēma, kur ir grūti atrast ceļu; vieta, kur ir šāda eju sistēma.
- asinis Sarkans šķidrums, kas cirkulē organismā un veic dažādas dzīvībai svarīgas funkcijas.
- burgundietis Sarkanvīns no Burgundijas; šādas šķirnes vīns.
- sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir (parasti ļoti) sārta seja, tās daļas (par cilvēku); sarkstot kļūt (parasti ļoti) sārtam (par seju, tās daļām); pietvīkt.
- dialogs Saruna starp divām vai vairākām personām; šādas sarunas attēlojums daiļdarbā.
- sanēt Saskaroties, rīvējoties, vibrējot gaisa plūsmā u. tml., radīt paklusas, samērā augstas dūcošas skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
- avitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna pilnīgs trūkums organismā.
- kompresija Saspiešana, arī saspiedums (kādai ķermeņa daļai, orgānam).
- savilkt Sasprindzināt (muskuļus) kādā ķermeņa daļā; sasprindzināt (kādas ķermeņa daļas) muskuļus.
- piestāstīt Sastāstīt (kādam ko).
- miermīlīgs Saticīgs, draudzīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās; šādas joslas braucamā daļa (bez ietvēm).
- līnija Satiksmes maršruts; īpaša veida ceļš, iekārta šādam maršrutam.
- šaržs Satīrisks vai humoristisks kāda cilvēka portrets, kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības.
- sarullēt Satīt (ko) rullī, izveidot rulli (no kāda materiāla).
- kratīt roku (kādam) satvert (kāda) delnu un to dažas reizes kustināt (parasti sveicinot).
- uzsaukt Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- žēlastība Saudzējoša, piedodoša, rūpju pilna attieksme (pret kādu); šādas attieksmes izrādīšana.
- lamāt Saukt (kādu) rupjos, apvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; teikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
- līcis Sauszemes daļa šāda lokveida ievirzījuma krastā.
- nokantēt Savaldzinot atņemt (kādam draugu vai draudzeni, sievu vai vīru).
- sapinkoties Savelties pinkās (par apmatojumu, apspalvojumu); kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums, apspalvojums.
- transmisija Savienojumos "mantošanas tiesību transmisija", "mantojuma transmisija": mantošanas tiesību pāreja uz tādas personas mantiniekiem, kura ir mirusi pirms mantojuma atklāšanas.
- trioksīds Savienojums, kura molekulā kāda elementa atoms saistīts ar trim skābekļa atomiem.
- saistīt Savienot (valodas vienības), veidojot, piem., izteikumu, tā daļu; būt tādam, kas savieno (valodas vienības), piem., izteikumā, tā daļā.
- šūt Savienot kopā (kādas detaļas, priekšmetus).
- grupējums Savrupa cilvēku grupa apvienībā, kolektīvā u. tml.; vairāki cilvēki, kas apvienojušies kādai kopējai sadarbībai, uzdevumam, mērķim.
- pašpalīdzība Savstarpēja (kādas cilvēku grupas) palīdzība.
- mehānisms Savstarpēji saistītu elementu (sviru, vārpstu, zobratu u. tml.) kopums (piem., mašīnā, ierīcē) kustības pārveidošanai, spēka pārnešanai u. tml.; sarežģīta ietaise, ierīce kāda darba veikšanai.
- uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām.
- piesmērēties Savtīgos nolūkos iegūt (kā) labvēlību, pievienoties (kādai organizācijai, ļaužu grupai u. tml.).
- lišķēt Savtīgos nolūkos liekulīgi runāt (kādam) ko patīkamu, glaimojošu.
- plāns Secīgs (teksta) sadalījums (nodaļās u. tml.); šāda sadalījuma lakonisks formulējums.
- uzsegt Sedzot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
- pasāža Segta pāreja (starp ēkām); šāda pāreja ar abās pusēs izvietotiem veikaliem, kafejnīcām u. tml.
- virslūpa Sejas daļa starp degunu un augšlūpu; šāda sejas daļa kopā ar augšlūpu.
- kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka garenvirzienā, gan šķērsvirzienā.
- no pakaļas sekojot (kādam), ejot (aiz kāda).
- panākt Sekojot kādam, kas pārvietojas, sasniegt (to).
- iet (kāda) pēdās sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) aizsākto.
- mīt (kāda) pēdās sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) iesāktās tradīcijas.
- dzīt Sekot (kādam); meklēt.
- staigāt kāda pēdās sekot kāda paraugam, turpināt kāda aizsākto.
- privātsekretārs Sekretārs, kas kārto kādas personas sevišķus uzdevumus.
- kuņģa sula sekrēts, ko izstrādā kuņģa gļotādas šūnas.
- fetišisms Seksuāla perversija, kur uzbudinājuma objekts ir priekšmets, kas pieder vai ir piederējis kādam cilvēkam.
- siciliāna Sena sicīliešu deja, ko dejoja mērenā tempā; šāda rakstura skaņdarbs (izplatīts 17.–18. gs.).
- stops Sena tilpuma mērvienība – aptuveni 1,3 litri; šāda tilpuma trauks.
- linga Senatnē – metamais ierocis (cilpa, kurā ievieto akmeni vai īpaši sagatavotu lodi); šāda veida rotaļu rīks.
- argonauti Sengrieķu mitoloģijā: jūrasbraucēji, kuri ar kuģi "Argo" devušies uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
- sūtra Senindiešu literatūras žanrs – šādu tēžu veidā rakstīti dažāda satura darbi.
- septītdaļa Septītā daļa no kāda veseluma vai kopuma.
- sermulis Sermuļāda.
- sestdaļa Sestā daļa (no kāda veseluma vai kopuma).
- vājība Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko); tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas.
- kristāls Sevišķi caurspīdīgs stikls ar īpašu mirdzumu, dzidru skaņu un lielu spēju lauzt gaismas starus; no šāda stikla izgatavoti priekšmeti.
- uzsiet Sienot nostiprināt (uz kāda priekšmeta).
- uzrocis Sieviešu ziemas apģērba piederums (piemēram, no kažokādas), kurā iebāž un silda rokas.
- viešņa Sieviete, kas (kādu) apciemo, arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
- ciltsmāte Sieviete, no kuras cēlusies kāda dzimta.
- vīrietis Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda dzimuma būtne.
- plūksna Sīka kāda materiāla šķiedra; sīka daļa, kas rodas, saplucinot, sadriskājot kādu materiālu.
- izloksne Sīkākais vēsturiski izveidojies kāda novada valodas paveids; šī valodas paveida izpausmes forma.
- vasaras raibumi sīki iedzelteni, rudi vai brūngani pigmentācijas laukumi, kas rodas uz ādas pavasaros saules staru iedarbībā.
- dot norēķinu sīki izstāstīt (kādam par savu rīcību, darbību u. tml.).
- detālplānojums Sīki izstrādāts (kādas teritorijas, apbūves) plānojums.
- aprakstīt Sīki raksturojot, reģistrēt īpašā aktā (kādam piederošu mantu).
- pulveris Sīki saberzts ārstniecības līdzeklis; viena šāda līdzekļa doza.
- pūslītis Sīks (parasti ar šķidrumu pildīts) veidojums uz cilvēka ādas.
- grafiks Sīks (piem., kādas darbības, norises) iedalījums laikā; attiecīgais dokuments.
- pūte Sīks, strutains ādas audu iekaisums.
- sīktirgotava Sīktirgotāja veikals; vieta, kur pārdod dažādas sīkas preces.
- siltumspēja Siltuma daudzums, kas rodas, pilnīgi sadegot noteiktam kādas vielas daudzumam.
- īpatnējais siltums siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādas vielas vienas masas vienības temperatūra paceltos par vienu grādu.
- žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kā apliecinājumu par piederību (piem., kādai organizācijai) vai kā apbalvojumu.
- neilons Sintētiska polimēru šķiedra; izstrādājums (piem., audums) no šādas šķiedras.
- vairsīpoliņš Sīpoliņš, kas attīstās no tāda žākļu pumpura, kas parasti ieriešas starp sīpola zvīņām.
- samaukt Sist (kādam pa kurieni, parasti vairākkārt).
- krāmēt Sist (kādam).
- zilināt Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; piekaut.
- dipols Sistēma, kas sastāv no diviem vienāda lieluma, bet pretējas zīmes elektriskajiem lādiņiem, kuri atrodas noteiktā attālumā viens no otra.
- trenēt Sistemātiski vingrināt, lai iegūtu, attīstītu, saglabātu (kādas spējas, iemaņas, arī kādu psihisku vai fizisku īpašību).
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko).
- problemātiska situācija situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana vai tās risināšana; problēmsituācija.
- problēmsituācija Situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana vai tās risināšana.
- daļskaitlis Skaitlis, kas apzīmē daļu vai vairākas vienādas daļas no skaitļa viens.
- gradients Skaitlis, kas rāda (fizikāla lieluma) pieaugumu vai samazināšanos (kādā vidē).
- korelācijas koeficients skaitlis, kas rāda korelācijas pakāpi.
- lietderības koeficients Skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
- daļskaitļa skaitītājs skaitlis, kas rāda, cik ir vienādo daļu, kādās sadalīts skaitlis viens.
- drošības koeficients skaitlis, kas rāda, cik reižu izturības robeža pārsniedz pieļaujamo spriegumu.
- saucējs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīta kāda vienība.
- skaitītājs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīts veselais, un ko daļskaitlī raksta virs svītras.
- daļskaitļa saucējs skaitlis, kas rāda, kādās vienādas daļās ir sadalīts skaitlis viens.
- mazākums Skaitliski mazākā (kāda kopuma) daļa.
- koeficients Skaitlisks (kādas parādības) raksturojums.
- mīnus Skaitļa apzīmējuma priekšā norāda uz negatīvu lielumu.
- kārtas skaitļa vārds skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas vai seko cits citam, tos minot vai skaitot.
- aizskaitīt Skaitot nonākt (līdz kādam skaitlim).
- krokuss Skalbju dzimtas daudzgadīgs sīpolaugs ar šaurām lapām un dažādas krāsas zvanveida ziediem.
- izskaldīt Skaldot izdalīt (parasti no kāda veseluma).
- uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, pavēli).
- piebļaut (pilnas) ausis skaļi bļaujot, izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas.
- bazūnēt Skaļi runāt; izpaust (kādas ziņas) daudziem, plašā apkārtnē.
- pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
- tembrs Skaņai raksturīga īpatnēja nokrāsa, ar ko atšķiras vienāda augstuma skaņas.
- solis Skaņas, ko rada šādas kāju kustības.
- serenāde Skaņdarbs (parasti dziesma), ko izpilda vakarā vai naktī pie kādas personas (visbiežāk iemīļotās sievietes) loga.
- kameransamblis Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam.
- koris Skaņdarbs vai skaņdarba (piem., operas) fragments šādam ansamblim.
- koncertrepertuārs Skaņdarbu kopums, kas rakstīti kādam mūzikas instrumentam.
- dzīvesziņa Skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi; arī tradīciju, ieražu kopums (kādai tautai).
- izturēt skatienu skatoties kādam acīs, nenovērsties.
- pantomīma Skatuves mākslas veids, kurā aktieri tēlo bez vārdiem, tikai ar kustībām un mīmiku; šāda veida izrāde.
- kulise Skatuves sānu aizsegs (piem., iekārts garens audums, kāda materiāla plāksne).
- noskaust Skaužot izraisīt to, ka (kādam) notiek kas nevēlams, ļauns, ka (kāds) neiegūst, zaudē (ko).
- mājskolotājs Skolotājs, kas pasniedz stundas mājās vai māca un audzina kādas ģimenes bērnus (parasti dzīvodams kopā ar šo ģimeni).
- aizskriet Skrienot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- uzskriet Skrienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); skrienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- izskriet līdzi skrienot, ātri ejot, neatpalikt (no kāda).
- uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot nepatīkami pārsteigtam.
- sēras Skumjas, bēdas, kas ir saistītas ar kāda nāvi; šāda emocionāla stāvokļa izpausme.
- aizslaucīt Slaukot aizvākt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- noslaucīt Slaukot noņemt nost (ko no kādas virsmas).
- intriga Slepena, viltīga rīcība kāda (parasti ļaunprātīga, pret kādu vērsta) mērķa sasniegšanai.
- rozenkreicieši Slepenas biedrības locekļi (17., 18. gs.), kas nodarbojās ar misticisma studijām; šādas biedrības pārstāvji mūsdienās.
- saperināt Slepus, pakāpeniski un neatlaidīgi izveidot (piem., rīcības plānu), parasti, lai kādam kaitētu.
- uzslidot Slidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- izslīdēt Slīdot izvirzīties (piem., no kāda stāvokļa).
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
- uzslīdēt Slīdot, slīdoši uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); slīdot uzvirzīties uz kādas vietas.
- pelagra Slimība, ko izraisa nikotīnskābes un dažu citu B grupas vitamīnu trūkums organismā un kam raksturīgi ādas izsitumi, gremošanas traucējumi un psihiska disfunkcija.
- nātrene Slimība, kurai raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas izsitumi un nieze.
- ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā; hidrocefālija; patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šāda šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā.
- glazē Smalka, mīksta āda ar gludu un spīdīgu virspusi.
- taktisks Smalkjūtīgs, pieklājīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vējputenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā; laika apstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās; arī sniegputenis.
- putenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja ietekmē, parasti snigšanas laikā; laikapstākļi, kam raksturīga šāda sniega pārvietošanās; sniegputenis.
- informēt Sniegt (kādam) informāciju.
- dezinformēt Sniegt (kādam) nepatiesu vai nepareizu informāciju.
- dot roku Sniegt (kādam) roku atbalstam.
- mācīt Sniegt (kādam) zināšanas, informāciju vai praktiskas iemaņas; panākt, ka (kāds) apgūst (ko).
- dot Sniegt (priekšmetu ar roku), lai kāds paņemtu, saņemtu; atstāt, nolikt u. tml. (priekšmetu) kāda rīcībā.
- stiept Sniegt kādam (parasti priekšmetu).
- iedot Sniegt, dot (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem; atstāt, nolikt u. tml. (priekšmetu) kāda rīcībā.
- noziedzība Sociāla parādība, ko izraisa kādas sabiedrības daļas nevēlēšanās vai nespēja dzīvot saskaņā ar sabiedrībā pieņemtiem likumiem un ko raksturo noziegumu skaits, struktūra, dinamika u. tml.
- godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; goda vārds.
- goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; godavārds (1).
- solīties Solīt, ka kļūs par sievu (kādam).
- uzsoļot Soļojot parādes solī (piemēram, ierindā), uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzsoļot Soļojot, liekot soļus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); soļojot, liekot soļus, uzvirzīties uz kādas vietas.
- korektūras zīmes speciālas zīmes, ar kurām norāda labojumus salikumā.
- velūrs Speciāli apstrādāta teļāda.
- lakāda Speciāli apstrādāta, ar laku pārklāta āda.
- ševroāda Speciāli apstrādāta, mīksta kazāda; ševro.
- ševro Speciāli apstrādāta, mīksta kazāda; ševroāda.
- špalera Speciāli nostādīta cilvēku rinda abpus ceļam, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
- montieris Speciālists, kas montē un uzstāda dažādas (parasti elektrotehniskas) ierīces un iekārtas, ierīko elektrolīnijas u. tml.
- tehnologs Speciālists, kas pārzina kādas nozares tehnoloģiju.
- redaktors Speciālists, kas vada kāda literāra darba, plašsaziņas līdzekļa u. tml. sagatavošanu laišanai klajā un atbild par tā saturu.
- stilists Speciālists, kurš palīdz izveidot (kādam cilvēkam) atbilstošu, piemērotu (ģērbšanās, ārējā izskata) stilu.
- spiedogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas; zīmogs.
- zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas.
- zāģis Speciāls šāda veida instruments cietu priekšmetu zāģēšanai.
- drausmas Spēcīgas baiļu, briesmu izjūtas; stāvoklis; apstākļi, kas izraisa šādas izjūtas.
- uzlādēt Spēcīgi rosināt, padarīt spēcīgu (piemēram, kāda psihisko stāvokli).
- uzzvelt Spēcīgi uzist (kādam, kam, pa ko).
- uzdrāzt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzgāzt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzvilkt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzdauzīt Spēcīgi, arī vairākkārt uzsist (kādam, kam, pa ko), lai, piemēram, radītu troksni.
- plosīt Spēcīgi, parasti negatīvi, ietekmēt (kādu, kāda psihi) – piem., par jūtām, domām.
- sparīgs Spēcīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pretestība Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām).
- drosme Spēja rīkoties droši, bezbailīgi, nebaidoties briesmu; šāda rakstura īpašība.
- gribasspēks Spēja, prasme realizēt savus nodomus, sasniegt mērķi, pārvarot kādas grūtības.
- prasme Spēju, īpašību kopums (kādas darbības, uzdevumu veikšanai); mācēšana.
- domino Spēle ar plāksnītēm, kurā tās savieno rindā pēc punktu skaita (retāk attēliem) plāksnīšu galos; plāksnīšu komplekts šādai spēlei.
- izšķirt Spēt ar maņu orgāniem izdalīt (no kāda kopuma).
- turēties līdzi Spēt veikt to pašu, ko pārējie; būt ar tādām pašām īpašībām, kādas ir pārējiem.
- paspēt Spēt, varēt (piem., ko izdarīt, paveikt) pirms kādas citas sekojošas darbības.
- sazvanīt Spēt, varēt piezvanīt (kādam) pa telefonu.
- zvērot Spīdēt, atstarojot kāda gaismas avota gaismu.
- izspiegot Spiegojot izsekot (kādu, kāda darbību).
- nospiest Spiežot izraisīt (kādas ķermeņa daļas) notirpumu, sāpes u. tml.
- aizspiesties Spiežoties, spraucoties (kam cauri, garām) aizkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- efekts Spilgts iespaids, ko izraisa, piem., kāda parādība.
- greizais spogulis spogulis, kas rāda izkropļotu attēlu.
- jahtklubs Sporta klubs, organizācija, kuras biedri nodarbojas ar burāšanas sportu; būvju komplekss, kurā atrodas šāda organizācija un ir novietotas jahtas.
- meistarkandidāts Sporta kvalifikācijas pakāpe starp pirmo sporta klasi un sporta meistaru; sportists, kam ir šāda sporta klase.
- lode Sporta rīks (grūšanai tālumā), kam ir šāda ķermeņa forma.
- daiļlēkšana Sporta veids – lēkšana ūdenī no tramplīna vai torņa, gaisā izpildot dažādas kustības.
- skriešana Sporta veids – pārvietošanās skrienot dažādās distancēs, pa dažāda veida ceļiem, trasēm.
- daiļslidošana Sporta veids – slidošana uz ledus mūzikas pavadījumā, izpildot dažādas kustības.
- sinhronā peldēšana sporta veids, kurā sportistes individuāli vai 2–8 cilvēku grupā vienlaicīgi izpilda dažādas kombinācijas.
- aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- plīst Sprēgāt, plaisāt (par ādu); kļūt tādam, kam sprēgā, plaisā āda (par ķermeņa daļām).
- protons Stabila elementārdaļiņa, kam masa vienāda ar 1836 elektronu masām un kam ir pozitīvs elektriskais lādiņš.
- starpstadija Stadija starp kādas norises sākumu un beigām.
- lielums Standartizēts (apģērba, apavu) iedalījums pēc apjoma; šāda iedalījuma numurs.
- izmērs Standartizēts lielums (apģērbam, apaviem); šāda lieluma numurs.
- reiz Starp skaitļu apzīmējumiem norāda, ka šie skaitļi ir jāreizina.
- visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; kosmoss.
- GPS Starptautiska orientēšanās sistēma, kas, balstoties uz Zemes pavadoņu raidītajiem signāliem, ļauj noteikt kāda objekta atrašanās vietu vai tā pārvietošanos.
- satelīts Starptautiskajās tiesībās – formāli suverēna valsts, kas faktiski ir pilnīgi pakļauta kādai lielvalstij.
- satelītvalsts Starptautiskajās tiesībās – formāli suverēna valsts, kas faktiski ir pilnīgi pakļauta kādai lielvalstij.
- optācija Starptautiskajās tiesībās – pilsonības izvēle, piem., personām ar dubultpilsonību vai tādas teritorijas iedzīvotājiem, kas pārgājusi citā valstī.
- iztēlot Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par to).
- skaidrot Stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams.
- stāstniecība Stāstu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- mainīties Stāties citam kāda vietā.
- parādu verdzība stāvoklis (verdzības iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ; stāvoklis, kad cilvēks neatlīdzinātā parāda dēļ nokļūst kreditora pilnīgā atkarībā.
- atstumtība Stāvoklis, kad (kāda) dalība sabiedrības, kolektīva dzīvē ir ierobežota, liegta.
- trūkums Stāvoklis, kad (kāda) nav (kur, kādā cilvēku kopumā).
- piederība Stāvoklis, kad (kādam kas) pieder, kad (kas) ir (kāda, kā) īpašumā, valdījumā.
- nelīdztiesība Stāvoklis, kad (kādam, kam) ir liegtas līdzīgas tiesības (ar citiem).
- piederība Stāvoklis, kad (kāds, kas) pieder (kādai grupai, kategorijai u. tml.), ietilpst (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
- nespēja Stāvoklis, kad (kāds) nav spējīgs ko darīt, veikt; arī kādas spējas trūkums.
- piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir piesātināts (1), satur lielu (kādas vielas) daudzumu.
- pakļautība Stāvoklis, kad (piem., tauta, valsts) ir pakļauta kādai (parasti svešai) varai.
- neatkarība Stāvoklis, kad (tauta, valsts) nav pakļauta kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
- parādu kalpība stāvoklis, kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ (vergturu un feodālajā iekārtā).
- pārtraukums Stāvoklis, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise.
- izomērija Stāvoklis, kad kādam radioaktīvam elementam ir vairāki atomu kodolu paveidi ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
- trūkums Stāvoklis, kad nav kā nepieciešama (piem., līdzekļu, apstākļu, īpašību) kādas darbības norises, stāvokļa īstenošanai, nodrošināšanai.
- brīvība Stāvoklis, kad nav nacionālas, politiskas, ekonomiskas u. tml. atkarības, arī nav šāda rakstura spaidu un ierobežojumu.
- pamestība Stāvoklis, kas rodas kādā vietā, kad cilvēki to ir pametuši, atstājuši un tur neuzturas, neveic nekādas darbības.
- uzsteigties Steidzīgi, ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); steidzīgi, ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- savilce Stieņveida horizontāls elements, ar ko uztver kādas konstrukcijas stiepes spēku.
- aizstiept Stiepjot, velkot novietot (kādā virzienā, līdz kādai vietai).
- aizstiepties Stiepjoties aizsniegties (līdz kādai vietai).
- viskoze Stigra masa, ko iegūst no celulozes; no šādas masas iegūts ķīmiska šķiedra; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
- disciplīna Stingri uzvedības noteikumi, noteikta kārtība, kas jāievēro kāda kolektīva locekļiem; šīs kārtības, noteikumu ievērošana.
- triekt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt; trenkt (2).
- trenkt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt.
- nepielūdzams Stingrs, nelokāms (piem., savās prasībās); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ciets Stingrs, raupjš (par ādu); tāds, kam ir šāda āda (par ķermeņa daļām).
- ciets Stingrs, samērā grūti lokāms (piem., par audumu, ādu); tāds, kas izgatavots no šāda auduma, ādas.
- kāre Stipra vēlēšanās, patika (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
- valdnieks Stiprākais, izcilākais pārstāvis (kāda apgabala, apvidus dzīvnieku, augu valstī).
- mazgāt galvu stipri bārt, rāt (kādu); asi pārmest (kādam ko).
- salīkt Stipri ieliekties uz iekšu (no kāda smaguma) – parasti par priekšmetiem.
- kalpot Strādāt algotu darbu (pie kāda).
- priekšstrādnieks Strādnieks, kas, pats strādājot, vada kādas strādnieku grupas darbu.
- uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- uztriekties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- izraut Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu), atbrīvot (ko).
- aizlaist Strauji aizbraukt, doties (kur, līdz kādai vietai).
- palēkties Strauji atrauties (no kādas virsmas) un pavirzīties uz augšu.
- iekult Strauji maisot, pievienot (kādam šķidrumam).
- uzlēkt Strauji paaugstināties (līdz kādai pakāpei).
- sabrukt virsū strauji uzbrukt (kādam) – par vairākiem, daudziem.
- uzmest Strauji uzlikt (uz kādas ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt (mugurā).
- uzņirbēt Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzraut Strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
- iegrūst Strauji, ar grūdienu ievirzīt (dūri, elkoni u. tml. kādam kur).
- piegrūst Strauji, spēcīgi piebakstīt (kādam).
- mutuļot Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
- ugunīgs Straujš, dedzīgs, kaislīgs (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- urbānisms Strāvojums literatūrā un mākslā, kura pārstāvji attēlo lielpilsētas dzīvi, tās dinamiku; šāda strāvojuma, attēlojuma izpausme.
- tenteri Streipuļojošas kustības, kādas raksturīgas tam, kas tenterē.
- roze Streptokoku izraisīta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis un ādas iekaisums.
- katedra Struktūrvienība (augstskolā, fakultātē) ar mācībspēkiem un darbiniekiem vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; telpa, kurā darbojas šāda vienība.
- karbunkuls Strutains ādas un zemādas iekaisums, ko veido cieši kopā lokalizētu furunkulu grupa.
- pustula Strutām pildīts pūslītis uz cilvēka ādas.
- uzstumt Stumjot uzvirzīt (ko) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzstumt Stumjot uzvirzīt virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- uzdzīt Stumjot, velkot u. tml., uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot, velkot u. tml., uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzstumties Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzstumties Stumjoties, pārvietojoties uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- nosūdzēt Sūdzoties darīt (kādam) ko zināmu.
- monētu standarts summārā nominālā vērtība, par kādu no noteikta metāla daudzuma kaļamas dažādas nominālvērtības monētas.
- sveicināt Sūtīt (kādam) sveicienu (2) ar cita starpniecību; nodot (kādam) sveicienu no cita.
- raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka (kāds) dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nogādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. panākt, ka (kas) tiek pārvietots (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgādāt.
- labas dienas sveicieni, ko sūta kādam; labdienas.
- labdiena Sveicieni, ko sūta kādam.
- nosvētīt Svētījot dot, piešķirt (kādam, kam) svētību.
- pieņemšana Svinīga uzņemšana, ko rīko kāda persona.
- ditirambs Svinīgs dzejojums, kurā cildināti kāda cilvēka panākumi vai nopelni.
- bankets Svinīgs mielasts (par godu kādai personai vai notikumam).
- cienīgs Svinīgs, nopietns, pašapzinīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kotiks Šā dzīvnieka kažokāda.
- važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piem., apcietinātajiem, sagūstītajiem).
- kauss Šāda apziedņa daļa kopā ar ziedu.
- mute Šāda atvere dzīvnieka galvas priekšpusē.
- mācība Šāda atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai mācību iestādē.
- darbs Šāda darbība kā cilvēka eksistences līdzekļu ieguves avots.
- zars Šāda dzinuma sākuma vieta (koka dēlī).
- metro Šāda elektriskā dzelzceļa vilciens.
- telefons Šāda elektrosakaru veida tīkla abonenta numurs.
- maksi Šāda garuma apģērbs.
- burts Šāda grafiska zīme (kā) nosaukšanai, apzīmēšanai.
- kols Šāda grafiska zīme citās nozarēs (piem., matemātikā – dalīšanas zīme).
- ekslibris Šāda grāmatas īpašumzīme kā miniatūrgrafikas mākslas darbs.
- stāvs Šāda horizontāla konstruktīva daļa (transportlīdzeklī).
- nestuves Šāda ierīce (ar sēdekli) cilvēku pārvietošanai nešus.
- staigulis Šāda ierīce, kas ļauj stāvus pārvietoties invalīdiem, slimniekiem.
- milicija Šāda izpildu orgāna, iestādes darbinieku grupa, daļa, nodaļa.
- iela Šāda josla kopā ar namu rindām un citu apbūvi gar to.
- kauss Šāda karote kopā ar tās saturu; šādas karotes saturs.
- pūra lāde šāda kaste, kurā glabā līgavas pūru (audumus, apģērbus u. tml.).
- stumbrs Šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
- zinātne Šāda kopuma, sistēmas atsevišķa daļa, nozare.
- mugura Šāda ķermeņa daļa (mugurkaulniekiem).
- balets Šāda mākslas darba uzvedums.
- operete Šāda mākslas darba uzvedums.
- ziede Šāda masa, kas paredzēta, piem., koku zaru vietu apstrādei pēc zaru apgriešanas.
- ziede Šāda masa, piem., apavu, slēpju kopšanai.
- gumija Šāda materiāla neliels gabaliņš, ko lieto ar zīmuli uzrakstītā vai uzzīmētā dzēšanai; dzēšgumija.
- galds Šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem uz tās; ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts vienai reizei.
- Trojas unce šāda mērvienība (pēc Trojas pilsētas Francijā).
- sniegs Šāda nokrišņu kārta uz kādas platības, virsmas.
- ola Šāda olšūna (parasti vistas), ko lieto uzturā.
- lapa Šāda papīra plātne vai veidlapa speciālu ziņu, datu u. tml. ierakstīšanai.
- humors Šāda rakstura mākslas darbi.
- krāsa Šāda redzes sajūta, uztvere, kas tradicionāli saistīta ar kādu priekšmetu, vielu izskatu.
- opera Šāda sacerējuma uzvedums.
- saruna Šāda sazināšanās, izmantojot sakaru līdzekļus (piem., telefonu, internetu).
- urīnviela Šāda sintētiski ražota viela, ko izmanto, piemēram, par slāpekļa mēslojumu; karbamīds.
- troksnis Šāda skaņa, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē.
- runa Šāda teksta atveidojums daiļdarbā.
- puslitrs Šāda tilpuma degvīna pudele.
- pusstops Šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu.
- kanna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- kanna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- pudele Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- muca Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- spainis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- ķipis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums.
- glāze Šāda trauka saturs.
- katls Šāda trauka saturs.
- šķīvis Šāda trauka saturs.
- vairogs Šāda veida apbruņojuma daļa mūsdienās (piemēram, policijā).
- zelminis Šāda veida dekoratīvs elements virs durvīm, loga u. tml.
- cirvis Šāda veida kaujas ierocis.
- pepsīns Šāda veida medicīnisks preparāts, ko iegūst no dzīvniekiem.
- knupis Šāda veida priekšmets bez cauruma, ko (zīdainim, mazam bērnam) dod zīšanas ilūzijas radīšanai; māneklis.
- bulta Šāda veida rādītājs aparātos, kas norāda uz skalas iedaļām.
- uzpīpināt Šādā veidā signalizēt (kādam).
- medaļa Šāda veida zīme – novērtējums, ko (parasti starptautiskās izstādēs) piešķir kvalitatīviem, augstvērtīgiem rūpniecības, lauksaimniecības ražojumiem.
- bulta Šāda veida zīme virziena norādīšanai.
- gāze Šāda viela, kas spēj degt un ko izmanto sadzīvē, piem., ēdiena pagatavošanai, apkurei; deggāze.
- zibspuldze Šādai funkcijai paredzēta ierīce viedtālrunī.
- krēpes Šādam apmatojumam līdzīgs veidojums (par parādībām dabā).
- suka Šādam rīkam līdzīga detaļa, elements iekārtā, ierīcē.
- kauss Šādam traukam līdzīgs dekoratīvs izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājam.
- kolba Šādam traukam līdzīgs stikla veidojums.
- sekste Šādam veidojumam līdzīgs izvirzījums, izaugums.
- tīksme Šādas emocionālas izpausmes (dzīvniekam).
- cilpa Šādas formas (auklas, ādas u. tml.) priekšmets.
- ķīlis Šādas formas ielaidums (apģērba gabalā).
- lete Šādas formas paaugstinājums ēdienu vai dzērienu novietošanai.
- plāksne Šādas formas priekšmets, ko lieto kādam nolūkam, piem., informatīvu materiālu piestiprināšanai.
- sfēra Šādas formas telpa, vide, kurā (kas) izplatās, uz kuru (kas) iedarbojas.
- medaļa Šādas formas veidojums, ko piešķir par īpašiem nopelniem (piem., sportā).
- turbāns Šādas galvassegas formā ap galvu aptīts auduma gabals.
- bekons Šādas gaļas produkts (mazsālīts vai žāvēts).
- glāzīte Šādas glāzes saturs.
- policija Šādas institūcijas darbinieku grupa, nodaļa u. tml.
- katorga Šādas izsūtīšanas un smaga, piespiedu darba vieta.
- balts Šādas krāsas tērpā.
- melns Šādas krāsas tērpā.
- kabala Šādas mācības ietekme un izpausme dažādās maģijas formās (buršanā, astroloģijā u. tml.).
- studija Šādas mācību iestādes audzēkņu kopa.
- galds Šādas mēbeles atvilktne, skapītis.
- māksla Šādas radošās darbības nozare.
- pārestība Šādas rīcības izraisīts emocionālais stāvoklis.
- reibonis Šādas sajūtas un apziņas skaidrības zudums, ko izraisījusi alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu lietošana.
- dubļi Šādas slapjas masas pikas, netīrumi, daļiņas (uz kādas virsmas).
- skaņa Šādas svārstības, svārstību kopums, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos.
- platība Šādas teritorijas lielums.
- nūja Šādas vai līdzīgas formas rokā turams priekšmets, ko lieto dažās sporta spēlēs vai sporta nodarbībās.
- tiesa Šādas valsts varas institūcijas darbību kopums civillietu un krimināllietu izskatīšanā.
- tiesa Šādas valsts varas institūcijas locekļi, kas spriež tiesu.
- krāsa Šādas vielas kārta (uz kādas virsmas).
- sārmi Šādas vielas šķīdums, ko izmanto mazgāšanai.
- mežniecība Šādas vienības pārvalde; celtne, telpa, kurā darbojas šāda pārvalde.
- laiks Šāds (parasti neilgs) posms, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
- kniede Šāds metāla stienītis auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai.
- laiks Šāds posms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (sabiedrības dzīvē).
- laiks Šāds posms, kas saistīts ar (kāda cilvēka) dzīves periodu.
- trauks Šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs.
- kauss Šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs.
- turza Šāds veidojums kopā ar tā saturu; šāda veidojuma saturs.
- tūta Šāds veidojums kopā ar tā saturu; šāda veidojuma saturs.
- saskanība Šādu attiecību, šādas saprašanās izpausme.
- koraļļi Šādu dzīvnieku skeleta kaļķu masa; izstrādājumi no šādas masas.
- metāls Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
- šagrēns Šagrēnāda.
- turēt aizdomās (kādu) šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu.
- apmale Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (piem., apģērba, cepures, apavu) malai.
- strēle Šaura, garena teritorija; kādas teritorijas daļa.
- plaisa Šaurs padziļinājums (priekšmetā, materiālā), kas parasti rodas kādas deformācijas rezultātā.
- ugunslīnija Šaušana no šādas līnijas kādā (piem., biatlona) sacensību posmā.
- šinšilla Šī dzīvnieka kažokāda.
- signatūra Šifrēta atzīme (piem., uz grāmatas, dokumenta), kas norāda tā atrašanās vietu (piem., bibliotēkā, katalogā, arhīvā).
- kornišoni Šīs šķirnes marinēti gurķi; šāda lieluma citu šķirņu marinēti gurķi.
- šķeltne Šķeltādas gabals.
- losjons Šķidrs kosmētisks līdzeklis ādas kopšanai (piem., tīrīšanai).
- zīds Šķiedra, ko iegūst no zīdtauriņu kokoniem; šādai šķiedrai līdzīga mākslīgā šķiedra.
- iedalīt Šķirojot, klasificējot, atzīt (ko) par piederīgu (kādai grupai).
- uzšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties uz kādas vietas.
- dziedzeris Šūnas vai šūnu grupas (augiem), kas izdala dažādas vielas (piem., nektāru, sveķus, gļotvielas).
- nopakaļ Tā (piem., palikt, iet), ka atrodas aiz kāda, kā, seko kādam, kam.
- tuvu Tā, ka (virzoties) atrodas samērā mazā attālumā (no kā, kāda).
- gaume Tā, ka atbilst, ir pieņemams (kādam).
- pakaļ Tā, ka atkārto, atdarina (kāda runāto, darīto u. tml.).
- priekša Tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē; arī atklāti.
- tuvu Tā, ka līdz (kā, piem., kāda stāvokļa, darbības) sākumam ir samērā īss laikposms.
- pakaļ Tā, ka seko kādam (kas pārvietojas) no aizmugures.
- sēdus Tā, ka sēžamvieta balstās uz kāda pamata.
- rīcība Tā, ka var izmantot kādai darbībai (par laika posmu).
- ālava Tāda (dzīvnieku mātīte), kas nedod pēcnācējus; neauglīga.
- ausains Tāda (galvassega), kam ir sānu atloki.
- daudzbērnu Tāda (ģimene), kurā ir trīs vai vairāk bērnu.
- četrklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot pamatskolas pirmās četras klases.
- deviņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās deviņas klases, apgūstot deviņu klašu programmu.
- sešklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, pabeidzot skolā pirmās sešas klases.
- politiskā korupcija tāda (kādas partijas vai politiska grupējuma) darbība parlamentā un valdībā, kas kalpo šauru aprindu interesēm.
- īsmetrāžas Tāda (kinofilma), kuras garums nepārsniedz 1200–1500 metrus un kurā nav vairāk par 4–5 daļām.
- bezšķiru Tāda (sabiedrība, iekārta), kurā (pēc padomju ideoloģijas) nav šķiru.
- divkopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē divas pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
- trīskopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē trīs pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
- grūts Tāda (sieviete), kas ir grūtniecības stāvoklī.
- zems Tāda (skaņa), kas ietilpst lielajā oktāvā.
- augstums Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā.
- amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
- divgājienu Tāda (vītne), kurai ir liels solis un divas vītņu līnijas.
- izslāpis Tāda (zeme, augsne), kas ir izkaltusi.
- mīksta govs tāda govs, kuru ir viegli slaukt.
- diferenciālais tarifs tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pieaugot pārvadājuma attālumam.
- zelta standarts tāda naudas apgrozības sistēma, kurā par nominālvērtības mēru un pilnvērtīgu apgrozības līdzekli izmanto zeltu un kur banknotes var brīvi mainīt pret zeltu.
- reglamentēta profesija tāda profesija, kurā var darboties tikai pēc īpašas atļaujas saņemšanas.
- uzstādījums Tāda programmatūras un datora konfigurācijas izveidošana, kas var nodrošināt noteikta veida uzdevumu atrisināšanu.
- decimāllogaritms Tāda skaitļa logaritms, kura bāze ir 10.
- jaunattīstības Tāda valsts (parasti bijusī kolonija), kas nav vēl pietiekami attīstījusi savu ekonomiku un kultūru.
- dekoltēts Tāda, kas ģērbusies tērpā ar dekoltē (par sievieti).
- uniāts Tādas reliģiskas organizācijas loceklis, kura ir noslēgusi savienību ar katoļu baznīcu.
- brīvās vārsmas tādas sillabotoniskā sistēmā rakstītas vārsmas, kurās pēdu skaits nav noteikts.
- pusvilnas Tāds (audums), kura sastāvā daļēji ir vilnas dzija, daļēji – citas šķiedras; tāds, kas izgatavots no šāda materiāla.
- puszīda Tāds (audums), kura sastāvā daļēji ir zīda diegi, daļēji – citas šķiedras; tāds, kas izgatavots no šāda materiāla.
- mīksts Tāds (augs), kam kāda daļa (piem., stumbrs) ir samērā viegli saliecama, saspiežama (salīdzinot ar citas tās pašas ģints, sugas augiem).
- zarains Tāds (augs), kura daļas (piem., saknes, stublājs) veidojas, stiepjas dažādos virzienos; šādas (auga) daļas.
- vispusīgs Tāds (cilvēks), kam ir plašas, daudzpusīgas zināšanas, intereses; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- burvīgs Tāds (cilvēks), kam piemīt šādas īpašības; apburošs.
- asinskārs Tāds (cilvēks), kas alkst, kāro nogalināt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- augstsirdīgs Tāds (cilvēku), kas atsakās no sava labuma, upurē savas intereses citu labā; pašaizliedzīgs, nesavtīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gudrs Tāds (dzīvnieks), kam ir labi attīstītas kādas spējas, iemaņas, kam var labi (ko) iemācīt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kareivīgs Tāds (dzīvnieks), kas izrāda agresivitāti (piem., aizstāvot savu teritoriju, ligzdu).
- pārdrošs Tāds (dzīvnieks), kas nebaidās, nevairās no cilvēkiem vai citiem dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- garspalvains Tāds (kažoks, kažokāda u. tml.), kam ir gara spalva.
- beidzamais Tāds (laika moments, laika posms), kas ir noteiktai rīcībai piemērotā laika beigās vai tieši pirms kāda paredzēta pasākuma, notikuma.
- pēdējais Tāds (laikposms), kas noris pašās beigās, pirms kāda cita notikuma, darbības u. tml.
- nātns Tāds (piem., audums), kas izgatavots no linu, kaņepju u. tml. šķiedrām; tāds (apģērbs), kas izgatavots no šāda auduma.
- izdevīgs Tāds (piem., novietojums, atrašanās vieta), kas ir ērts, rada priekšrocības, arī ir piemērots kādam nolūkam.
- klibs Tāds (priekšmets), kam kāda kāja ļogās, ir īsāka, trūkst u. tml.
- rada Tāds, ar ko (kādam) ir radniecības attiecības.
- tuvs Tāds, ar ko ir tieša radniecība; tāds, ar ko ir laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, arī labi pazīstams, mīļš (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- noliegt Tāds, ar ko izsaka noliegumu; tāds, kas norāda uz noliegumu.
- savs Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.); tāds, kas atbilst kādam (piem., pēc rakstura, personības īpašībām).
- smags Tāds, ar kuru ir grūti veidot kontaktu, saikni (par cilvēkiem); arī nesaticīgs, ķildīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pasmags Tāds, ar kuru ir samērā grūti veidot kontaktu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- traks Tāds, kam (emociju, pārdzīvojumu ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi spriest, pareizi izturēties, rīkoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mērens Tāds, kam galēji (kas, piem., kādas īpašības) piemīt nelielā mērā.
- līdzīgs Tāds, kam ir aptuveni tādas pašas īpašības, pazīmes kā (kam) citam.
- prestižs Tāds, kam ir autoritāte, cieņa, ietekme (sabiedrībā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pūkains Tāds, kam ir daudz pūku (2); tāds, kam kādas daļas (piem., lapas) klāj mīksti, smalki matiņi.
- dažādmalu Tāds, kam ir dažāda garuma malas.
- raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, raksti.
- raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā dzimtā, ģintī.
- apgarots Tāds, kam ir dziļas, cildenas jūtas, domas, bagāta garīgā pasaule; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- balts Tāds, kam ir gaiša ādas krāsa (kā rases pazīme).
- izklaidīgs Tāds, kam ir izkliedēta, nenoturīga uzmanība, nespēja koncentrēties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jauneklīgs Tāds, kam ir jaunam cilvēkam raksturīgas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nepilnīgs Tāds, kam ir kādas psihiskas novirzes.
- kārs Tāds, kam ir kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
- kristāltīrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības, ļoti godīgs.; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izsmalcināts Tāds, kam ir ļoti laba, izkopta gaume, manieres, spējas; arī pārspīlēti smalks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- melns Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (kā rases pazīme).
- indiferents Tāds, kam ir ļoti vāja iedarbība, kas neizraisa kādas izmaiņas.
- melnādains Tāds, kam ir melna ādas krāsa.
- lēnprātīgs Tāds, kam ir mierīgs, lēns raksturs; miermīlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izsmējīgs Tāds, kam ir nievīga, nicīga attieksme (pret kādu, pret ko); tāds, kurā izpaužas šāda attieksme.
- neadekvāts Tāds, kam ir novirzes, psihiski traucējumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mantkārīgs Tāds, kam ir pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību, iedzīvoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- manierīgs Tāds, kam ir pārspīlēti smalkas, nedabiskas manieres (1); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- melnīgsnējs Tāds, kam ir patumša, brūngana ādas krāsa.
- apzinīgs Tāds, kam ir pienākuma apziņa, atbildības izjūta; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzņēmīgs Tāds, kam ir pietiekami daudz gribas un enerģijas ko uzņemties, veikt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- priekšniecisks Tāds, kam ir raksturīga augstprātība, pavēlnieciska attieksme pret citiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
- kundzisks Tāds, kam ir raksturīga pārākuma apziņa, nevērīga, arī nievājoša attieksme pret citiem cilvēkiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- puritānisks Tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi stingra tikumība; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- delikāts Tāds, kam ir raksturīga smalkjūtība, pieklājība, taktiskums; tāds, kurā izpaužas tādas īpašības.
- žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība pret citiem; tāds, kas ir saudzīgs pret citiem; tāds, kas parāda (kādam) žēlastību (1).
- neomulīgs Tāds, kam ir raksturīgas šādas izjūtas.
- mietpilsonisks Tāds, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kraupjains Tāds, kam ir raupja, sarepējusi āda; raupjš, sarepējis, grumbuļains (piem., par ķermeņa daļām).
- sarkanādains Tāds, kam ir sarkanīgi brūna ādas krāsa (parasti par indiāņiem).
- kārs Tāds, kam ir spēcīga seksuāla tieksme; tāds, kurā izpaužas šāda tieksme.
- iznesīgs Tāds, kam ir stalta stāja, labas manieres; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kārs Tāds, kam ir stipra vēlēšanās, tieksme (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tvanīgs Tāds, kam ir stipra, reibinoša smarža; tāds, kur izplatās šāda smarža.
- jēls Tāds, kam ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta (par ķermeņa daļām).
- sirms Tāds, kam ir šāda matu krāsa.
- pūtains Tāds, kam ir šāda seja, sejas āda.
- ruds Tāds, kam ir šādas krāsas apmatojums.
- šķīvis Tāds, kam ir šādas sastāvdaļas (par lauksaimniecības mašīnām).
- slepkavniecisks Tāds, kam ir tieksme slepkavot; tāds, kurā izpaužas šāda tieksme.
- tumšādains Tāds, kam ir tumša ādas krāsa.
- izotermisks Tāds, kam ir vienāda vai pastāvīga temperatūra.
- vienlīdzīgs Tāds, kam ir vienādas tiesības, pienākumi u. tml. ar citiem.
- līdztiesisks Tāds, kam ir vienlīdzīgas vai vienādas tiesības (ar kādu citu); līdztiesīgs.
- līdztiesīgs Tāds, kam ir vienlīdzīgas vai vienādas tiesības (ar kādu citu).
- izlaidīgs Tāds, kam ir zems morāles līmenis, netikumīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- baigs Tāds, kam kāda īpašība piemīt ļoti lielā mērā.
- pēdējais Tāds, kam kāda īpašība, pazīme piemīt vislielākajā mērā; pilnīgs, galīgs.
- liels Tāds, kam kāda rakstura, personības īpašība piemīt ļoti izteikti.
- pēdīgais Tāds, kam kādas īpašības, pazīmes piemīt vislielākajā mērā; pēdējais (6).
- saspiests Tāds, kam kādas plaknes izmērs ir (parasti ievērojami) samazināts.
- plikādas Tāds, kam kažokādas miecētā, gludā puse vērsta uz āru (par apģērbu).
- miegains Tāds, kam nāk miegs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezspēcīgs Tāds, kam nav iespēju ko izdarīt, panākt, iedarboties uz ko; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sēdošs Tāds, kam nav kāta un kas ir piestiprināts tieši pie kāda cita augu orgāna (par lapām, ziediem, augļiem).
- anonīms Tāds, kam nav norādīts autors; tāds (autors), kas neuzrāda savu vārdu; bez paraksta.
- nemākulīgs Tāds, kam nav pietiekamas prasmes, iemaņu, zināšanu (kāda darba, darbības veikšanai).
- bezspēcīgs Tāds, kam nav spēka; vārgs, nespēcīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mīkstčaulīgs Tāds, kam nav stingra rakstura, gļēvs, izlutināts; tāds kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevienāds Tāds, kam nav vienāda forma, vienādi izmēri salīdzinājumā ar ko citu.
- nevienāds Tāds, kam nav vienāda skaitliskā vērtība ar ko citu.
- vājš Tāds, kam nav zemādas tauku kārtas vai tā ir ļoti plāna (par cilvēku vai dzīvnieku, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- alkatīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk un vairāk; mantkārīgs, negausīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- politkorekts Tāds, kam nepiemīt dzimuma, rasu, cilvēku ar netradicionālu seksuālo orientāciju u. c. minoritāšu diskriminācija; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neitrāls Tāds, kam nepiemīt kāda īpaša, specifiska iedarbība un kas neizraisa nevēlamas blakus parādības.
- dzimis Tāds, kam no dzimšanas piemīt kāda īpašība, spēja.
- cēls Tāds, kam piemīt augstas ētiskas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- cildens Tāds, kam piemīt augstas ētiskas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lepns Tāds, kam piemīt liela pašcieņa, pašapziņa; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nelāgs Tāds, kam piemīt nevēlamas rakstura, personības īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sievišķīgs Tāds, kam piemīt sievietei raksturīgas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- caurspiedīgs Tāds, kam piemīt spēja izspiesties cauri (piem., kādam ķermenim, atmosfērai).
- tālredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situāciju nākotnē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gaišredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt, kas notiks nākotnē; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- izkalpīgs Tāds, kam piemīt tieksme izkalpoties, izpatikt; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- iztapīgs Tāds, kam piemīt tieksme iztapt, tāds, kas cenšas iztapt; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- juteklīgs Tāds, kam piemīt tieksme pēc erotiskas baudas; tāds, kurā izpaužas šāda tieksme.
- tolerants Tāds, kam piemīt tolerance; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pazemīgs Tāds, kam raksturīga padevīga, bijīga, cieņas pilna attieksme pret citiem, sava nepilnīguma apzināšanās; tāds, kas neizrāda, neuzsver savus nopelnus, panākumus u. tml.
- trauksmains Tāds, kam raksturīga trauksme, arī nemiers, satraukums (par cilvēku, tā raksturu, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- cēlsirdīgs Tāds, kam raksturīgas cēlas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; augstsirdīgs.
- kaislīgs Tāds, kam raksturīgas spēcīgas, dziļas jūtas, dedzīgums; tāds, kurā izpaužas šādas jūtas.
- viesmīlīgs Tāds, kam raksturīgas šādas īpašības (parasti par vietu ar tās iedzīvotājiem).
- čakls Tāds, kam raksturīgas šādas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- egoistisks Tāds, kam raksturīgs egoisms; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- godprātīgs Tāds, kam raksturīgs godīgums, apzinīgums, tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pavēlniecisks Tāds, kam raksturīgs kategoriskums, valdonība; tieksme pavēlēt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vienādsānu Tāds, kam sānu malas ir vienādas (par ģeometrisku figūru).
- mazdūšīgs Tāds, kam trūkst drosmes, uzņēmības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šaursirdīgs Tāds, kam trūkst iejūtības, labvēlības (pret citiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vienādmalu Tāds, kam visas malas ir vienādas.
- skops Tāds, kam žēl dot (ko) citam; tāds, kam žēl tērēt, lietot materiālās vērtības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nopietns Tāds, kas (kādā darbības jomā) ir līdzvērtīgs (kādam) vai pārāks (par kādu).
- svešs Tāds, kas (kādam, kam) nav raksturīgs, būtisks, arī piemērots; tāds, kas (kādam) nav pieņemams; tāds, ar ko (kādam) nav saikņu, attiecību.
- komplementārs Tāds, kas (ko) papildina līdz kādam kopumam, veselumam; papildinošs, papildu.
- terciārs Tāds, kas (no kāda viedokļa) atrodas (secības, sistēmas u. tml.) trešajā vietā, pakāpē.
- primārs Tāds, kas (no kāda viedokļa) ir pirmais (kādā secībā), arī galvenais (kādā sistēmā, kopumā).
- badīgs Tāds, kas (pastāvīgi) ir izsalcis, izbadējies; rijīgs, negausīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārejošs Tāds, kas (pēc kāda laika) izzūd, neturpinās; tāds, kas nav paliekošs.
- vārgs Tāds, kas (piem., psihes īpašību, prasmju, zināšanu trūkuma dēļ) nespēj veikt kādas darbības, kādus uzdevumus.
- īsts Tāds, kas (terminos) norāda uz pamatjēdzienu.
- miermīlīgs Tāds, kas aizstāv mieru, cīnās par miera saglabāšanu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dzīvs Tāds, kas aktīvi reaģē; mundrs, možs, dzīvespriecīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pietiekams Tāds, kas apmierina kādas prasības, vajadzības.
- neticīgs Tāds, kas apšauba (ko), netic (kā reālai iespējai, pastāvēšanai u. tml.); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vēss Tāds, kas apvalda, arī atklāti nepauž savas jūtas, domas u. tml.; arī noslēgts, atturīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ļaunprātīgs Tāds, kas apzināti izvairās no savu pienākumu izpildes, tāds, kura rīcība neatbilst juridisku likumu, morāles normām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- viltīgs Tāds, kas apzināti, mērķtiecīgi maldina citus, lai īstenotu savus savtīgos nodomus (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas pretēji (kāda) gribai, uzskatiem, parasti, lai (tam) nodarītu ko nevēlamu.
- pārāks Tāds, kas ar kādām īpašībām (piem., talantu, darba prasmi) ir labāks, spējīgāks par citiem, līdzīgiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- labs Tāds, kas atbilst morāles normām, ir tuvs ideālam; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- onomatopoētisks Tāds, kas atdarina kādas skaņas.
- ievērīgs Tāds, kas ātri ievēro, uztver; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- galējs Tāds, kas atrodas (kā) galā, pēdējais; tāds, kas atrodas vistālāk (no kādas vietas).
- atkarīgs Tāds, kas atrodas kāda varā, ietekmē, pakļautībā u. tml.
- saistīts Tāds, kas atrodas mijiedarbībā ar citām elementārdaļiņām vai ar ārējo lauku (par elementārdaļiņām); tāds, ko ierobežo šāda mijiedarbība (par fizikālām parādībām).
- nomaļš Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas centra vai lieliem ceļiem.
- proksimāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa vidusasij vai kādam orgānam.
- kontinentāls Tāds, kas atrodas uz kontinenta, pretstatā tādam, kas atrodas uz salām.
- zemāda Tāds, kas atrodas, noris zemādā; tāds, kas atrodas, noris zem ādas.
- subkutāns Tāds, kas atrodas, noris, pastāv zem ādas; zemādas.
- aizrobežu Tāds, kas atrodas, pastāv aiz kādas zemes vai valsts robežām; ārzemju.
- agrs Tāds, kas attiecas uz kāda (piem., bērnības, jaunības) posma sākumu cilvēka mūžā.
- personisks Tāds, kas attiecas uz kādu konkrētu personu; tāds, kas paredzēts kādai konkrētai personai; personīgs (3).
- personīgs Tāds, kas attiecas uz kādu konkrētu personu; tāds, kas paredzēts kādai konkrētai personai; personisks (3).
- lētticīgs Tāds, kas bez pietiekama pamatojuma, viegli, naivi notic, uzticas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pretimnākošs Tāds, kas brauc (kādam, kam) pretī, pretējā virzienā (parasti par transportlīdzekli); pretimbraucošs.
- koķets Tāds, kas cenšas piesaistīt sev citu (parasti pretējā dzimuma) uzmanību; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rijīgs Tāds, kas daudz un negausīgi ēd (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- bramanīgs Tāds, kas dižojas, ir lielīgs, arī nekaunīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- līdzcietīgs Tāds, kas emocionāli pārdzīvo citu bēdas, nelaimi; ciešanas un vēlas palīdzēt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; līdzjūtīgs.
- primitīvs Tāds, kas garīgi ir vāji attīstīts, tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iedomīgs Tāds, kas iedomājas sevi pārāku par citiem un to izrāda.
- turpejošs Tāds, kas iet, virzās uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- konsekvents Tāds, kas ievēro noteiktus principus; noteikts, mērķtiecīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmācīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucē, dzeļ u. tml. (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- devums Tāds, kas ir (ie)dots (kādam).
- provinciāls Tāds, kas ir atpalicis no laikmeta sabiedriskās dzīves; tāds, kam piemīt uzskatu šaurība, aprobežotība; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pretimnākošs Tāds, kas ir atsaucīgs, izpalīdzīgs (kādam); tāds, kas atbalsta (kādu).
- patstāvīgs Tāds, kas ir brīvs no kādas ietekmes vai iespaida, tāds, kam ir pašam savi noteikti uzskati, nostāja; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kaņepāji Tāds, kas ir darināts no šādas šķiedras.
- ieteicams Tāds, kas ir derīgs, piemērots (kādam nolūkam, vajadzībai).
- parocīgs Tāds, kas ir ērti lietojams, labi piemērots kādas darbības veikšanai (piem., par darbarīku, kādu priekšmetu).
- stieple Tāds, kas ir gatavots no šāda izstrādājuma; tāds, kurā šāds izstrādājums ir galvenais elements.
- pilnpiens Tāds, kas ir gatavots no šāda piena.
- kaujiniecisks Tāds, kas ir gatavs cīnīties vai cīnās (par ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nepacietīgs Tāds, kas ir gatavs, nobriedis (kādam procesam).
- smalks Tāds, kas ir gluds, arī maigs (par ādu); tāds, kam ir gluda, arī maiga āda (par ķermeņa daļām).
- visgudrs Tāds, kas ir gudrs, arī gudrāks par citiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- melns Tāds, kas ir ģērbies šādas krāsas tērpā.
- speciāls Tāds, kas ir īpaši paredzēts kādai noteiktai darbībai, kādam noteiktam nolūkam; saistīts ar kādu noteiktu darbību, parādību, priekšmetu.
- vilna Tāds, kas ir izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju, audumu, apģērbu).
- glums Tāds, kas ir izmanīgs, viltīgs, prot veikli pielāgoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izmisis Tāds, kas ir izmisumā; ļoti satraukts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- specializēts Tāds, kas ir izveidots, organizēts kādas noteiktas darbības, noteikta uzdevuma veikšanai.
- pašsacerēts Tāds, kas ir kāda paša sacerēts.
- personīgs Tāds, kas ir kādas personas īpašumā.
- personisks Tāds, kas ir kādas personas īpašumā.
- personisks Tāds, kas ir kādas personas tiešā rīcībā; tāds, kas strādā pie kādas personas.
- priekšējs Tāds, kas ir kādas secības, virziena u. tml. pašā sākumā; arī pirmais.
- vilnains Tāds, kas ir klāts ar vilnas apmatojumu (par aitu, kazu, kamieli u. tml. zīdītājdzīvniekiem); tāds, kas ir izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju, audumu, apģērbu).
- ādveida Tāds, kas ir līdzīgs ādai.
- samts Tāds, kas ir līdzīgs šādam audumam; samtains.
- pielaizīts Tāds, kas ir ļoti cieši, gludi pieķemmēts pie galvas ādas (par matiem).
- aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts kritiskos brīžos, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- labsirdīgs Tāds, kas ir miermīlīgs, nav nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- subfebrils Tāds, kas ir nedaudz paaugstināts (parasti līdz 37,3 Celsija grādiem) – par ķermeņa temperatūru; saistīts ar mazliet paaugstinātu ķermeņa temperatūru; šādam stāvoklim raksturīgs.
- noslēgts Tāds, kas ir nesabiedrisks, arī mazrunīgs, neatklāj savas domas, pārdzīvojumus; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- puņķains Tāds, kas ir notraipījies, notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas.
- paliekas Tāds, kas ir palicis, saglabājies (no kāda laika perioda).
- mirstams Tāds, kas ir paredzēts kāda apbedīšanai, bērēm.
- rotaļa Tāds, kas ir paredzēts šādai darbībai, darbība kopumam; tāds, kas ir saistīts ar šādu darbību, darbību kopumu.
- spēle Tāds, kas ir paredzēts šādai darbībai, darbību kopumam, tāds, kas ir saistīts ar šādu darbību, darbību kopumu.
- mācība Tāds, kas ir paredzēts šādam procesam, izmantojams šādā procesā; tāds, kur notiek šāds process.
- salkans Tāds, kas ir pārmērīgi jūtīgs, pārspīlēti laipns, maigs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesalaužams Tāds, kas ir psihiski spēcīgs un nelokāms (savā pārliecībā, savos uzskatos); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pilns Tāds, kas ir saistīts ar (kā, piem., kāda stāvokļa, norises, apstākļu) pastiprinātu, spēcīgu izpausmi.
- sēras Tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, bērēm.
- personisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli; tāds, kas raksturīgs kādai personai individuāli; personīgs (2).
- personīgs Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli; tāds, kas raksturīgs kādai personai individuāli; personisks (2).
- sarkans Tāds, kas ir saistīts ar kreisu politisko orientāciju, šādai politiskai orientācijai raksturīgu ideoloģiju, kreisi revolucionāru darbību.
- pragmatisks Tāds, kas ir saistīts ar prakticismu, praktisko lietderību, izdevīgumu; tāds, kurā izpaužas šāda attieksme.
- spīvs Tāds, kas ir skarbs, nepiekāpīgs, iecirtīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nelokāms Tāds, kas ir stingri pārliecināts, noteikts, neietekmējams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dzeltens Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- pelēks Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- sarkans Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zils Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, notiktā priekšmetu, vielu grupā.
- smalks Tāds, kas ir veidots ar dziļu izpratni, zināšanām, arī ar labu gaumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šablonisks Tāds, kas ir veidots pēc kāda parauga, šablona.
- neiecietīgs Tāds, kas ir vērsts (pret ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- prettautisks Tāds, kas ir vērsts pret kādu tautu; tāds, kas ir pretrunā ar kādas tautas politiskajām interesēm, raksturu būtību.
- solidārs Tāds, kas ir vienisprātis (ar ko, kādu); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- sākotnējs Tāds, kas ir, pastāv pirms kādas norises, stāvokļa u. tml. (par psihisku stāvokli).
- pirmšķirīgs Tāds, kas izceļas ar savām spējām, talantu, amata prasmi; arī izcils; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kauls Tāds, kas izgatavots no šādas dzīvnieku skeleta sastāvdaļas.
- pārpilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) ļoti pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam (kāda īpašība, pazīme) piemīt ļoti izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- pilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku); tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piem., par skatienu, balsi).
- apmierināts Tāds, kas izjūt apmierinājumu, apmierinātību; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svētbijīgs Tāds, kas izjūt bijību pret ko svētu; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; dievbijīgs.
- kaunīgs Tāds, kas izjūt kaunu, jūtas neērti, ir kautrīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- visgudrs Tāds, kas izliekas gudrs, arī gudrāks par citiem; pārgudrs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- visžēlīgs Tāds, kas izrāda lielu žēlsirdību.
- liktenīgs Tāds, kas izraisa (kāda, kā) bojāeju; tāds, kas ir saistīts ar (kāda, kā) bojāeju.
- pikants Tāds, kas izraisa erotiskas, juteklīgas sajūtas, arī mazliet nepieklājīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stindzinošs Tāds, kas izraisa nespēju kustēties, veikt kādas darbības.
- izšķērdīgs Tāds, kas izšķērdē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- godbijīgs Tāds, kas izturas ar bijību, cieņu (pret ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzvedīgs Tāds, kas izturas atbilstoši labas uzvedības normām; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- uzmanīgs Tāds, kas izturas ieinteresēti, laipni, arī iejūtīgi, gādīgi (pret kādu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- familiārs Tāds, kas izturas ļoti nepiespiesti, pārāk brīvi, arī vaļīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bargs Tāds, kas izturas ļoti stingri, skarbi; tāds, kas iedveš bailes; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lēnīgs Tāds, kas izturas mierīgi, lēnprātīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- laipns Tāds, kas izturas pieklājīgi, arī labvēlīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- aušīgs Tāds, kas izturas vai rīkojas bez nepieciešamās nopietnības un cieņas; vieglprātīgs; draiskulīgs, nenopietns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mierīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā līdzsvaroti, bez satraukuma; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- prātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā saskaņā ar pārdomātiem, apzināti pieņemtiem lēmumiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izvairīgs Tāds, kas izvairās skaidri izpaust, darīt zināmu (piem., savu viedokli, nostāju); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- darāms Tāds, kas jāveic, jādara.
- nenopietns Tāds, kas joko, smejas, neizturas nosvērti; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- savs Tāds, kas kādā secībā ir paredzēts, piemērots, pienākas (kādam, kam); atbilstošs, attiecīgs.
- savējais Tāds, kas kādam pieder, piemīt; savs.
- pakļāvīgs Tāds, kas kādas iedarbības rezultātā viegli mainās, pārveidojas.
- uztiepīgs Tāds, kas ko uztiepj; tāds, kurā izpaužas šāda rīcība, attieksme.
- gauss Tāds, kas kustas, darbojas, strādā lēni, nesteidzīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- labs Tāds, kas kvalitatīvi atbilst (kāda) vēlmēm, apmierina (kādu).
- slikts Tāds, kas kvalitatīvi neatbilst (kāda) vēlmēm, neapmierina (kādu).
- praktisks Tāds, kas labi izprot ikdienas dzīves vajadzības, prot labi atrisināt sadzīves jautājumus (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- viesmīlīgs Tāds, kas labprāt uzņem, cienā viesus, tāds, kas pret viesiem ir laipns, sirsnīgs, tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tūļīgs Tāds, kas lēni, vilcinoties, arī neveikli ko dara, rīkojas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ļāvīgs Tāds, kas ļaujas (kāda rīcībai, iedarboties uz sevi u. tml.); piekļāvīgs.
- pieķērīgs Tāds, kas ļoti pieķeras (kādam).
- balamutīgs Tāds, kas mēdz daudz runāt, lielīties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pļāpīgs Tāds, kas mēdz daudz, bieži pļāpāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gražīgs Tāds, kas mēdz gražoties; untumains, kaprīzs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- prasīgs Tāds, kas mēdz izvirzīt stingras prasības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nepastāvīgs Tāds, kas mēdz mainīt savus uzskatus, nostāju, ir viegli ietekmējams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- agresīvs Tāds, kas mēdz uzbrukt; naidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pretimnākošs Tāds, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- nepiederošs Tāds, kas nav (kāda) īpašumā.
- nedraudzīgs Tāds, kas nav draudzīgs, labvēlīgs, ir naidīgs (pret kādu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pasīvs Tāds, kas nav enerģisks, rosīgs, aktīvs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nepabeigts Tāds, kas nav pabeigts, kam trūkst kādas daļas, elementa u. tml.
- neatkarīgs Tāds, kas nav pakļauts kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
- svešs Tāds, kas nav pazīstams (par vietu, teritoriju u. tml.); tāds, kas (kādam) nav dzimtā vieta, arī pastāvīga dzīvesvieta.
- nepiederīgs Tāds, kas nav piederīgs (piem., kādai sabiedrībai, kolektīvam); svešs.
- nenosvērts Tāds, kas nav pietiekami noteikts, līdzsvarots, mierīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neuzmanīgs Tāds, kas nav pietiekami uzmanīgs; tāds, kas neizrāda, nepievērš (kam) pietiekamu uzmanību; izklaidīgs, nevērīgs.
- nepilns Tāds, kas nav pilns; tāds, kurā kādas daļas (no daudzuma, skaita, lieluma u. tml.) trūkst.
- mierīgs Tāds, kas nav saistīts ar nevēlamu sasprindzinājumu, satraukumu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mīksts Tāds, kas nav stingrs, ciets, ir samērā viegli lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu); tāds, kas ir izgatavots no šāda auduma, ādas.
- mīksts Tāds, kas nav stingrs, raupjš (par ādu); tāds, kam ir šāda āda (par ķermeņa daļām).
- necienīgs Tāds, kas neatbilst kādas personas statusam; nepiedienīgs.
- cītīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas ko sasniegt; centīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzbāzīgs Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda (piemēram, prasot, piedāvājot), cenšas kur iekļūt, būt.
- uzmācīgs Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
- centīgs Tāds, kas neatlaidīgi, rūpīgi ko dara, cenšas sasniegt (iecerēto, nodomāto); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmedots Tāds, kas neatvairāmi tiecas iegūt kādu par sievu (vīru), arī iegūt (kāda) draudzību.
- neitrāls Tāds, kas neiejaucas citu cilvēku attiecībās, strīdos; tāds, kas atturas nostāties kāda pusē.
- nepiekritīgs Tāds, kas neietilpst (piem., kādas konkrētas tiesas) kompetencē, tai paredzētajos pienākumos.
- nepateicīgs Tāds, kas neizjūt, neizrāda pateicību; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- indiferents Tāds, kas neizrāda interesi; vienaldzīgs.
- neapstrīdams Tāds, kas neizraisa nekādas šaubas, neticību.
- nekustīgs Tāds, kas nemēdz pietiekami kustēties, rosīties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izlase Tāds, kas nenotiek vienlaidus, bet izvēloties, izraugoties (no kāda kopuma).
- auksts Tāds, kas nepakļaujas jūtām; neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tualete Tāds, kas nepieciešams šādai ārienes sakopšanai.
- nevērīgs Tāds, kas nepievērš (kam) vajadzīgo uzmanību, atstāj bez ievērības (ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mazs Tāds, kas nesasniedz citu šāda paša nosaukuma objektu lielumu, apmērus.
- nesapratīgs Tāds, kas nespēj (ko) saprast, izprast; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neizturīgs Tāds, kas nespēj izturēt (kāda veida) nelabvēlīgu iedarbību.
- slikts Tāds, kas nespēj nodrošināt, veicināt (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
- tuvredzīgs Tāds, kas nespēj paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezdievīgs Tāds, kas netic Dievam; grēcīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dzimis Tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai (cilvēku) grupai.
- priekšzīmīgs Tāds, kas noder par pozitīvu paraugu (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam); arī ļoti labs, teicams, nevainojams.
- dedzīgs Tāds, kas nododas (kam) ar lielu enerģiju, aizrautību, sajūsmu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- aizrautīgs Tāds, kas nododas kam, rīkojas dedzīgi, jūsmīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezkonfliktu Tāds, kas noliedz vai neparāda konfliktus (par 50. gadu padomju dramaturģijas darbiem).
- draudīgs Tāds, kas norāda uz iespējamām briesmām, nelaimi.
- draudošs Tāds, kas norāda uz iespējamām briesmām, nelaimi.
- spraigs Tāds, kas noris aktīvi, arī strauji (par darbību, procesu u. tml.); tāds, kurā izpaužas šāda darbība, process u. tml.
- vēls Tāds, kas noris, iestājas, sāk pastāvēt pēc kā cita, arī pēc kāda laikposma.
- liktenīgs Tāds, kas nosaka, būtiski ietekmē (kāda) turpmāko dzīvi.
- pretapdeguma Tāds, kas novērš, ārstē ādas apdegumu.
- piekasīgs Tāds, kas pamana sīkas nepilnības, trūkumus un norāda uz tiem; sīkumaini kašķīgs.
- selektīvs Tāds, kas pamatojas uz atlasi, izvēli pēc kādas noteiktas pazīmes, iedarbojas uz noteikta veida objektiem (par vielām, procesiem u. tml.).
- gļēvulīgs Tāds, kas parasti ir gļēvs; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- parazītisks Tāds, kas parazitē (2); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- līdzjūtīgs Tāds, kas pārdzīvo un izprot citu bēdas, nelaimi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- siena Tāds, kas paredzēts novietošanai, piestiprināšanai pie šādas konstrukcijas vai iebūvēšanai tajā.
- uzgaidāms Tāds, kas paredzēts, iekārtots pasažieru, klientu u. tml. vajadzībām, gaidot (piemēram, transportlīdzekli, pieņemšanu pie kāda).
- augstprātīgs Tāds, kas pārliecināts par savu pārākumu un izrāda to; nicīgi iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šāda pārliecība, attieksme.
- sterils Tāds, kas pārmērīgi cenšas atbilst kādam standartam, kritērijiem; tāds, kam pietrūkst individuālu, atšķirīgu iezīmju.
- liels Tāds, kas pārsniedz citu šāda paša nosaukuma priekšmetu vai veidojumu izmērus.
- pretenciozs Tāds, kas pārspīlē savu nozīmību, oriģinalitāti u. tml.; pārāk pašapzinīgs, iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šķietams Tāds, kas pastāv (kāda) uztverē, priekšstatos un īstenībai neatbilst vai tikai daļēji atbilst; apšaubāms.
- atdevīgs Tāds, kas pašaizliedzīgi atdod savus spēkus, spējas (darbam, daiļradei); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ādains Tāds, kas pēc izskata atgādina ādu, ir līdzīgs ādai.
- perlamutrs Tāds, kas pēc krāsas, spīduma ir līdzīgs šādam slānim.
- svešs Tāds, kas pieder kādam citam, ir saistīts ar kādu citu; tāds, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
- nepazīstams Tāds, kas piemīt šādam cilvēkam.
- paļāvīgs Tāds, kas pilnībā paļaujas (uz ko, uz kādu); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- suga Tāds, kas pilnīgi atbilst šīs pamatvienības, arī kādas šķirnes parasti saimnieciski nozīmīgajām, pazīmēm.
- biedrisks Tāds, kas raksturīgs labiem biedriem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- individuāls Tāds, kas raksturīgs tikai kādam indivīdam vai atsevišķai parādībai; īpatnējs, savdabīgs.
- sērijveida Tāds, kas ražots, izgatavots pēc vienotiem, kādai noteiktai sērijai atbilstošiem standartiem.
- apdomīgs Tāds, kas rīkojas ar apdomu; piesardzīgs, uzmanīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekrietns Tāds, kas rīkojas, izturas negodīgi, zemiski; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- reaktīvs Tāds, kas saistīts ar kustību, kuru rada pretējā virzienā ejoša gāzes vai šķidruma plūsma, arī šāda kustība.
- uzkalniņkaps Tāds, kas saistīts ar šāda veida apbedījumu.
- vēlākais Tāds, kas sāk pastāvēt, norisēt pēc kāda laikposma.
- patiess Tāds, kas saka taisnību, atklāti, godīgi pauž savas domas, uzskatus, jūtas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sloksne Tāds, kas sastāv, ir veidots no divām vai vairākām kāda materiāla plāksnēm, arī kārtām.
- četrprocentīgs Tāds, kas satur četrus procentus (kādas vielas).
- desmitprocentīgs Tāds, kas satur desmit procentus (kādas vielas).
- netīrs Tāds, kas satur nevēlamus dažāda veida piemaisījumus; piesārņots.
- piecprocentīgs Tāds, kas satur piecus procentus (kādas vielas).
- stiprs Tāds, kas satur samērā daudz kādas vielas; koncentrēts.
- vājš Tāds, kas satur samērā maz kādas vielas vai kādu vielu (piem., par šķidrumu, šķīdumu).
- viegls Tāds, kas satur samērā maz kādas vielas vai kādu vielu, arī tāds, kas nav stiprs (piemēram, par šķīdumu, novārījumu).
- simtprocentīgs Tāds, kas satur simt procentus (kādas vielas).
- trīsprocentīgs Tāds, kas satur trīs procentus (kādas vielas).
- lišķīgs Tāds, kas savtīgos nolūkos liekulīgi runā (kādam) ko patīkamu, glaimojošu.
- lielisks Tāds, kas sevišķi veicina, nodrošina (kāda) darbību, eksistenci.
- pretimsēdošs Tāds, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
- perēkļains Tāds, kas skar atsevišķas kāda orgāna, ķermeņa daļas vietas.
- pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas vidum vai nedaudz pāri tam.
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- asprātīgs Tāds, kas spēj radīt un trāpīgi lietot humoristiskus, atjautīgus izteicienus; tāds (sacerējums, runas veids u. tml.), kurā izpaužas šādas īpašības.
- ortodoksāls Tāds, kas stingri turas pie kādiem principiem, uzskatiem; tāds, kas ir stingrs, konsekvents kādas mācības, uzskatu, reliģijas sekotājs.
- nepacietīgs Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt ko darīt, ātrāk ko sasniegt, dabūt; tāds, kurā izpaužas šādas vēlmes.
- ticīgs Tāds, kas tic (2); tāds, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
- dievbijīgs Tāds, kas tic dievam, jūt bijību pret to un cītīgi ievēro reliģiskās ceremonijas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ārišķīgs Tāds, kas tiecas pēc ārējiem efektiem, pārspīlējuma; neīsts, samākslots; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- godkārīgs Tāds, kas tiecas pēc goda, slavas, kam piemīt godkāre; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzplijīgs Tāds, kas uzmācīgi vēršas pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- modrs Tāds, kas uzmanīgi, neatslābstoši ko vēro, uztver; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; uzmanīgs, vērīgs.
- āķīgs Tāds, kas var sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- auglīgs Tāds, kas veicina kādas parādības attīstību; tāds, kas labvēlīgi ietekmē.
- paklausīgs Tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, izturas cilvēkam vēlamā veidā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pirmējs Tāds, kas vispirms rodas kādas ķīmiskas reakcijas, procesa rezultātā; primārs.
- tauta Tāds, ko (piem., vēlēšanās) ir izveidojuši (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji; tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
- pamests Tāds, ko cilvēki ir pametuši, atstājuši un tur neuzturas, neveic nekādas darbības.
- liktenīgs Tāds, ko ir noteicis liktenis; tāds, kas ir saistīts ar (kāda) likteni.
- narkotisks Tāds, ko izraisa šādas narkotiskās vielas.
- mežonīgs Tāds, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ekskluzīvs Tāds, ko nepublicē, nerāda, neraida citur.
- vienaldzīgs Tāds, ko pārņēmusi vienaldzība, tāds, kas neizrāda interesi (par ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iemīļots Tāds, ko sāk izjust kā tuvu, piemērotu kādam nolūkam, vairākkārt (tam) pievērsties.
- paklausīgs Tāds, ko var veiksmīgi lietot, izmantot; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vienots Tāds, kur ir (parasti pozitīva) savstarpēja saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības (par cilvēku kopumu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sīkstulīgs Tāds, kur izpaužas šāda īpašība.
- draisks Tāds, kurā (arī kura saturā) izpaužas šādas īpašības.
- divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības; tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
- radioaktīvs Tāds, kura atomu kodoli spontānā sabrukšanas procesā pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa kodolos.
- mīlestība Tāds, kurā attēlotas vai kura saturs atspoguļo šādas jūtas.
- labvēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu) ir vēlīga, laipna, draudzīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nelabvēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu) nav labvēlīga, ir negatīva, noraidoša; tāds, kurā izpaužas šāda negatīva attieksme.
- labsirdīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir iejūtīga, labvēlīga, miermīlīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- maigs Tāds, kura attieksme pret citiem ir labsirdīga, mīļa; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- necilvēcīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, nežēlīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neģēlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir zemiska, ļaunprātīga, nelietīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- labdabīgs Tāds, kura attieksme, izturēšanās pret citiem ir labvēlīga, miermīlīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kodoltermisks Tāds, kurā augstā temperatūrā noris vieglo elementu atomu kodolu sintēze (par reakciju); tāds, kas saistīts ar šādu sintēzi; tāds, kurā izmantota šāda sintēze.
- tumšs Tāds, kurā dzīvo cilvēki, kam ir raksturīgas šādas īpašības.
- varietē Tāds, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus (par teātri).
- slimīgs Tāds, kurā izpaužas kādai slimībai raksturīgas īpašības, pazīmes; tāds, kas saistīts ar slimību, slimības izraisīts.
- kārs Tāds, kurā izpaužas kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
- īpatnējs Tāds, kurā izpaužas šāda atšķirība no citiem, savdabīgums.
- apņēmīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; stingrs, noteikts.
- attapīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- divkosīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- ēdelīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- ietiepīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- liekulīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- lielīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- neapmierināts Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pacietīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pašapmierināts Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pastulbs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- piekāpīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- saudzīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- visžēlīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- viszinīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- viszinošs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- saskanīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība, arī savstarpējā saskaņa, harmonija.
- nešķirams Tāds, kurā izpaužas šāda saistība.
- sāpes Tāds, kurā izpaužas šāda sajūta; tāds, kas ir saistīts ar šādu sajūtu.
- saprotošs Tāds, kurā izpaužas šāda spēja.
- atriebīgs Tāds, kurā izpaužas šāda tieksme.
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par acīm, skatienu).
- neveikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības, arī precizitātes, ātruma trūkums.
- pazemīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības, šāda attieksme.
- vieds Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; arī domām, atziņām, idejām, atklāsmēm bagāts.
- ģeniāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; ļoti izcils, vienreizējs.
- nešaubīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; pilnīgi pārliecināts, drošs, noteikts.
- lempīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; tāds, kas padara (ko) neveiklu, neizskatīgu.
- konservatīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; tradicionāls, vispārpieņemts.
- apķērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- aprobežots Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- atjautīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- atturīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezbailīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezkaislīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezpalīdzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezrūpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- darbīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- draiskulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dumpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ekspansīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- enerģisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ērcīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gādīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gļēvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- hameleonisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- īdzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iecietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iecirtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iedomīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iejūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iespītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- īgns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jūsmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kaprīzs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kareivīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- karstasinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- karstgalvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- karsts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- karsts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kārtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kautrīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ķildīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- krietns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lielisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lielmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lietišķs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lietpratīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lišķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mīļš Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- možs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- naivs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neapdomīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neatkarīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neatlaidīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neciešams Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nedrošs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negausīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negodīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neiecietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neitrāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nejūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekaunīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekautrīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neķītrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekompetents Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nelaipns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nelīdztiesīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nelietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nenovēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nepiekāpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nerātns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nervozs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesaimniecisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesamierināms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesaticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesavaldīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesavtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nešpetns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- netaktisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- netikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neuzkrītošs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neuzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevaldāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevaļīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevarīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevarīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevīžīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nežēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nīgrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- niķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nolaidīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nomākts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nopietns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- noslēpumains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nosvērts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- objektīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- omulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pacietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pacilāts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- padevīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pakalpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paklausīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pakļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārgalvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārpilns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pašaizliedzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pasalts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pašapzinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pašgudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pašpaļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pašpārliecināts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pateicīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- patmīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pavēss Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paviegls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- piekasīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- piekļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pieļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- piemīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rafinēts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rātns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- reliģiozs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rotaļīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rūpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rūpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rupjš Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- salts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- saprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šarmants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- saticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- saulains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- savaldīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- savtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sīkmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sīksts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sīksts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sīkumains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sirsnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- skarbs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šķelmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- slinks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- smalkjūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- solīds Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sparīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- špetns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stingrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stulbs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stūrains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stūrgalvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svaidīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svārstīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svētulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- švītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- taupīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- temperamentīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tiešs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- traks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- trakulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tramīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- truls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tumsonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- untumains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzbāzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzcītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmācīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzpūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzstājīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vainīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- valdonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vaļsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- valšķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- varmācīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- varonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- veikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vieglprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vientiesīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- visuvarens Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vitāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vīzdegunīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vīzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vulgārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zaļoksnējs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zaļoksns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- žēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- žēlsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zemisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zemsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zinātkārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ziņkārīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ziņkārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- žultains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bērnišķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas, bērnam raksturīgas īpašības; bezrūpīgs, nenopietns; naivs, lētticīgs.
- netaisnīgs Tāds, kurā izpaužas tiesību neievērošana, līdztiesības trūkums, nevienāda attieksme.
- pārbagāts Tāds, kurā kāda sastāvdaļa ietilpst pārāk lielā daudzumā; tāds, kas ir pārāk lielā daudzumā.
- pēdējais Tāds, kurā kādas īpašības, pazīmes izpaužas vislielākajā mērā.
- regulārs Tāds, kurā kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā; simetrisks.
- tranzistors Tāds, kura konstrakcijā ir šādas pusvadītāju lences.
- veltnis Tāds, kura konstrukcijā ir šādas detaļas, elementi.
- šķirne Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
- pavājš Tāds, kura ķermenī ir samērā maz tauku; tāds, kam ir samērā maza zemādas tauku kārta.
- starains Tāds, kura malām, galiem u. tml. ir samērā šauri, tievi, no kāda centra virzīti veidojumi.
- pusmiris Tāds, kurā nav gandrīz nekādas dzīvības, rosības (par vietu, teritoriju).
- avitaminozs Tāds, kurā nav kāda vitamīna; tāds, kas saistīts ar avitaminozi.
- bezpersonisks Tāds, kurā neizpaužas kāda cilvēka individuālās iezīmes; tāds, kam nav spilgtu iezīmju.
- neitrāls Tāds, kurā nenotiek nekāda darbība.
- netaisnīgs Tāds, kurā nepastāv, netiek ievērotas kādas tiesības, vienlīdzīga attieksme; tāds, kas nepamatojas uz kādu tiesību ievērošanu.
- precīzs Tāds, kura parametra īstā vērtība atbilst tā nominālajai vērtībai; tāds, kurā izpaužas šāda atbilstība.
- neapšaubāms Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.
- godīgs Tāds, kura rīcība atbilst morāles prasībām; tikumīgs, apzinīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ļaunprātīgs Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, nenovīdīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ļauns Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir naidīga, nekrietna, nežēlīga, arī noziedzīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- netikumīgs Tāds, kura rīcība, izturēšanās (īpaši seksuālajā sfērā) neatbilst morāles normām; tāds, kurā izpaužas šāda neatbilstība.
- tīrs Tāds, kura sastāvā nav nevēlamu dažāda veida piemaisījumu.
- samērīgs Tāds, kura sastāvdaļām ir vēlamās (piem., formu, vērtības) attiecības; tāda (sastāvdaļa), kam ir vēlamās (piem., formas, vērtības) attiecības (ar pārējām kā sastāvdaļām).
- spārnots Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
- zems Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
- pārāks Tāds, kurā spēcīgi izpaužas (piem., kāda īpašība).
- izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas kāda īpašība, pazīme.
- izšķirošs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirīgs.
- izšķirīgs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirošs.
- neķītrs Tāds, kura uzvedība, rīcība vai runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu; netikumisks, amorāls.
- vienvērtīgs Tāds, kura vērtība ir tāda pati kā (kam) citam; līdzvērtīgs.
- līdzvērtīgs Tāds, kura vērtība, nozīme ir tāda pati kā (kam) citam.
- bezbērnu Tāds, kuram nav bērnu; tāda (laulība), kur nav bērnu.
- paškritisks Tāds, kuram piemīt paškritika; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- daudzkulturāls Tāds, kurš pārzina dažādas kultūras.
- daudzfunkcionāls Tāds, kurš pilda dažādas funkcijas.
- tiešs Tāds, kuru attiecībās (ar kādu, ar ko) nepastāv kāda cita starpniecība (par cilvēkiem).
- nezināms Tāds, par ko (kādam) nav nekādu ziņu, datu, arī zināšanu; nepazīstams, svešs.
- svešs Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml. (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- neatņemams Tāds, uz ko (kādam) ir likumīgas tiesības.
- vāzt Taisīt, vērt (kārbu, trauku u. tml., kam vāka malas apkļaujas, iekļaujas); taisīt, vērt (vāku šādai kārbai, traukam u. tml.).
- taisns Taisnīgs, godīgs, patiesīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lapa Taisnstūrveida papīra plātne; šāda plātne kā vienība (grāmatā, žurnālā u. tml.)
- tālākvirzība Tālāka (kā) virzība (kādas attīstības pakāpes sasniegšanai).
- ziedojums Tas (parasti materiālas vērtības, nauda), ko (kāds) atdod kā labā, kāda mērķa dēļ.
- parāds Tas (parasti morāls pienākums), kas (kādam) ir atlīdzināms, piem., ar darbu, rīcību; šāda morāla saistība.
- tiesa Tas (parasti zemes platība), kas kādam pieder, ir kāda rīcībā.
- marķieris Tas (piem., ierīce, detaļa, arī viela), kas iezīmē, norāda (kā) robežas u. tml.
- satelīts Tas (piem., iestāde, organizācija), kas ir pilnībā atkarīgs no kāda cita, kalpo tā interesēm.
- iebrucējs Tas (piem., karaspēks, šāda karaspēka karavīrs), kas iebrūk kādā valstī, teritorijā.
- pienākums Tas (piem., konkrēts darbs, uzdevums), kas (kādam) ir jāveic.
- temats Tas (piem., parādība, fakts, problēma, to kopums), ko aplūko, iztirzā, pētī (kādā tekstā, mākslas darbā, sarunā u. tml.); īss šāda aplūkojuma, iztirzājuma, pētījuma satura formulējums.
- zīme Tas (piem., priekšmets, atveids, attēls), kas apzīmē (ko), norāda (uz ko).
- operators Tas (piem., uzņēmums), kas nodrošina kāda pakalpojuma sniegšanu.
- padomdevējs Tas (tāds), kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma kolektīvā apspriešanā, bet nav tiesību piedalīties izlemšanā.
- atlīdzība Tas, ar ko atlīdzina, samaksā (kādam par darbu, pakalpojumu).
- trijstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma; trīsstūris.
- astoņstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
- četrstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
- sešstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
- trīsstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
- kvadrāts Tas, kam ir šāda taisnstūra forma.
- vēdeklis Tas, kam ir šādam priekšmetam raksturīgā forma.
- taisne Tas, kam ir šādas līnijas forma, veids.
- sfēra Tas, kam ir šādas telpas punktu kopas forma, veids.
- parodija Tas, kam ir tikai ārēja līdzība ar (kādas parādības) būtību.
- pārijs Tas, kam ir zemāks statuss nekā pārējiem; no kāda kopuma, sabiedrības izstumtais.
- nulle Tas, kam nav nekādu zināšanu, nekādas prasmes (kādā jomā).
- naivs Tas, kam piemīt šādas īpašības.
- redzesleņķis Tas, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība; redzesloks (2).
- pēdējais Tas, kas (kādam) ir atlicis.
- pienākums Tas, kas (kādam) ir jādara, atrodoties kādā amatā, strādājot kādā profesijā.
- svētums Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs; tas, kas ir saistīts ar (kāda) visdziļākajām jūtām, godu.
- dārgums Tas, kas (kādam) ir ļoti vērtīgs, nozīmīgs, arī mīļš, tuvs.
- daļa Tas, kas (kādam) pienākas, pieder (no kā kopēja).
- vadītājs Tas, kas (ko) vada (1;2); cilvēks, kas organizē (kāda kolektīva, iestādes) darbu, ir atbildīgs par to.
- spogulis Tas, kas ataino, parāda (kā) īpašības, stāvokli u. tml.
- atbalsts Tas, kas atbalsta (kādu), palīdz (kādam).
- saturs Tas, kas atklāj visu kāda objekta elementu vienību, īpašības, iekšējos procesus, attīstības tendences.
- savs Tas, kas attiecas (uz kādu, uz ko), ir paredzēts, piemērots (kādam, kam).
- līdzgājējs Tas, kas iet (kādam) līdzi.
- ieradums Tas, kas ir ierasts (kādam cilvēkam); paradums.
- trapece Tas, kas ir līdzīgs šādam četrstūrim.
- dubultnieks Tas, kas ir ļoti līdzīgs kādam citam.
- svētība Tas, kas ir ļoti noderīgs, arī labvēlīgs (kādam, kam).
- pielikums Tas, kas ir papildus pielikts, pievienots klāt (piem., kādam dokumentam, iespieddarbam).
- atradums Tas, kas ir veiksmīgi atrasts, ļoti noderīgs (kādam nolūkam).
- mīlestība Tas, kas izraisa šādas jūtas.
- darāms Tas, kas jādara, jāveic.
- medusmaize Tas, kas kādam ir ļoti pa prātam, ļoti patīkami, ar ko var pievilināt.
- kārums Tas, kas kādam ļoti garšo (piem., saldumi).
- manta Tas, kas kādam pieder, uz ko kādam ir tiesības; īpašums.
- līdznācējs Tas, kas nāk (kādam) līdzi.
- nepiederošs Tas, kas nav (piem., kāda kolektīva, organizācijas) loceklis; sveša persona.
- priekšmets Tas, kas noder, ir par objektu, avotu u. tml. (kāda darbībai, domām, jūtām u. tml.).
- ziņnesis Tas, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņas; vēstnesis.
- indikators Tas, kas norāda uz (kā) stāvokli vai līmeni; rādītājs.
- zīme Tas, kas norāda uz apbalvojumu, piederību kādai organizācijai u. tml.
- robeža Tas, kas nošķir, atdala divus pretstatus, divas dažādas parādības, priekšmetu grupas u. tml.
- palīgs Tas, kas palīdz (kā) veikšanai, kādas funkcijas realizēšanai.
- tā saucamais tas, kas pēc kādas raksturīgas pazīmes tiek saukts, dēvēts kādā vārdā.
- svešs Tas, kas pieder kādam citam, ir saistīts ar kādu citu; tas, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
- motivācija Tas, kas rada vēlmi, gribu ko darīt; kādas darbības, rīcības stimuls.
- produkts Tas, kas radies cilvēka darba vai kāda procesa rezultātā.
- raksturotājs Tas, kas raksturo, parāda (ko).
- starpnieks Tas, kas rīkojas kādas personas, organizācijas, uzņēmuma, valsts uzdevumā.
- motīvs Tas, kas rosina, pamudina (uz kādu darbību, rīcību); (kādas darbības, rīcības) iemesls, cēlonis.
- sēras Tas, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, skumjas sakarā ar kāda nāvi.
- sabiedrotais Tas, kas veicina (ko), palīdz (kādam).
- uzdevums Tas, ko (kādam, kam) ir uzdots darīt, veikt, sasniegt; darbība, kas (kādam, kam) jāpaveic.
- dāvana Tas, ko (kādam) dāvina, kas ir uzdāvināts.
- skats Tas, ko (kāds) var ietvert redzes lokā (piem., apkārtne vai kāda tās daļa); aina.
- žēlastības dāvanas tas, ko dod kādam, kas nonācis trūkumā.
- implants Tas, ko implantē organismā; kāda orgāna mākslīgs aizstājējs.
- līdzeklis Tas, ko izmanto kādam nolūkam, mērķim; tas, kas ir nepieciešams, lai veiktu, panāktu (ko).
- maska Tas, ko uzziež vai uzliek uz kādas ķermeņa daļas ārstnieciska vai kosmētiska efekta panākšanai.
- ādinieks Tas, kurā izmantota āda (piem., apģērbā, mēbelēs, apdares materiālos).
- liecība Tas, piem., priekšmets, dokuments, notikums, kas ko apstiprina, pierāda.
- īpašums Tas, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; manta, kas (kādam) pieder.
- pataupīt Taupot atstāt neizlietotu, neizmantotu; taupot saglabāt (ko kādam, kam).
- aiztaustīties Taustoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- inuīti Tauta Kanādas ziemeļos.
- operete Teātris, kurā galvenokārt iestudē šāda žanra darbus; šāda teātra celtne.
- varietē Teātris, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus; šāda teātra celtne.
- operteātris Teātris, kurā iestudē un izrāda operas; šāda teātra ēka.
- opera Teātris, kurā iestudē un izrāda šī žanra izrādes; šāda teātra ēka.
- opcija Tehniskām ierīcēm, informātikā – papildiespēja, ko norāda lietotāja programmā un ko var izmantot, lai modificētu parasto izpildes režīmu.
- modulis Tehnoloģiska iekārta, kas var funkcionēt patstāvīgi vai kādas sistēmas sastāvā.
- teikt priekšā teikt kādam tekstu, kas tam jāpauž.
- aizmest kādu (labu) vārdu teikt ko kāda labā, aizrunāt par kādu.
- aizlikt (labu) vārdu teikt ko kāda labā, aizrunāt par kādu.
- solīt Teikt, apgalvot, ka (kādam ko) iedos, nodos lietošanā, piešķirs u. tml.
- parunāt Teikt, lūgt (kādam ko), cenšoties (ko) panākt, vienoties (par ko).
- papildinātājs Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības objektu, rezultātu vai darbības veikšanas līdzekli.
- apstāklis Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības vietu, laiku, cēloni u. tml., uz pazīmes mēru vai pakāpi.
- konteksts Teksta daļa, arī teksts, kas nepieciešams, lai pareizi saprastu (kādas valodas vienības, piem., vārda, teikuma) nozīmi.
- dziesma Teksts šādam skaņdarbam.
- adrese Teksts, kas norāda adresāta atrašanās vietu.
- MTV Televīzijas kanāls, kas pārraida dažāda veida populāras mūzikas videoklipus un reklāmas.
- realitātes šovs televīzijas žanrs, izklaidējoša raidījuma un tiešraides translācijas paveids, par kura sižetu kalpo kādas cilvēku grupas darbība dzīves īstenībai pietuvinātos apstākļos.
- triept Tēlotājā mākslā – klāt krāsu uz (kā) virsmas samērā biezā kārtā, reljefi; šādā veidā klāt (kāda materiāla virsmu) ar krāsu.
- kapitula zāle telpa (parasti baznīcā, katedrālē), kurā pulcējas šāda kolēģija.
- klase Telpa (skolā), kurā notiek šādas skolēnu grupas mācības.
- dibentelpa Telpa, kas atrodas aiz kādas citas telpas.
- velve Telpa, ko pārsedz šāda vai tai līdzīga būvkonstrukcija.
- spēļistaba Telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties bērns (lielveikalā, viesnīcā u. tml.) kāda pieaugušā uzraudzībā.
- mulāža Telpisks kāda priekšmeta atveidojums dabiskā lielumā.
- projekcija Telpisku ķermeņu attēlojums uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- loma Tēls, darbības persona, kas jāatveido uz skatuves vai kinomākslas darbā; šāda tēla, darbības personas atveidojums.
- siltums Temperatūra, kāda nepieciešama organismu dzīvības norisei; temperatūra, ko organisms sajūt kā patīkamu.
- aiztenterēt Tenterējot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- filozofija Teorētiskais pamats (piem., kādai zinātņu nozarei).
- skola Teorija, ideju vai metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza kāda persona vai personu grupa un uz kā savā darbībā balstās tā sekotāji; attiecīgā (parasti neformālā) zinātnieku, mākslinieku kopa.
- autoģenēze Teorija, ka dzīvā daba attīstās organismu iekšējo faktoru darbības dēļ; dzīvības evolūcija šādas teorijas skatījumā.
- metateorija Teorija, kuras pētīšanas objekts ir kāda cita teorija.
- kartogramma Teritoriālā iedalījuma karte, kurā grafiski (ar svītrojumu, krāsojumu) attēlota kādas parādības intensitāte kādā teritorijas vienībā.
- ģeogrāfija Teritoriālais izvietojums (kādai noteiktai nozarei); teritoriālā pārstāvība.
- gaisa teritorija teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
- gaisa telpa teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
- placdarms Teritorija, kurā kāda valsts koncentrē savu karaspēku, sagatavodama uzbrukumu citai valstij.
- zona Teritorija, kurā notiek kāda meteoroloģisko parādību izpausme.
- rajons Teritorija, kurai ir kādas īpašas, no citām teritorijām atšķirīgas pazīmes, īpatnības.
- aizbilstamās teritorijas teritorijas, kas atrodas kādas citas valsts pārvaldībā saskaņā ar ANO statūtiem.
- žoržets Tērps, kas šūts šo šāda auduma.
- tautas tērps tērps, kurā izpaužas kādas tautas kultūras savdabība.
- uztetovēt Tetovējot izveidot (piemēram, zīmējumu uz kermeņa daļas ādas).
- uzticēties Ticēt (kādam), paļauties (uz kādu), ka (tam) iespējams izpaust, piemēram, noslēpumu.
- uzticība Ticība (kādam), paļaušanās (uz kādu), ka (tā) attieksme, rīcība (kādu uzdevumu veikšanā) būs godīga, labvēlīga.
- uzticēt Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam, piemēram, noslēpumu).
- sasmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, kļūt tādam, kurā ir sastāvējies gaiss (parasti par telpu).
- spītība Tieksme, rakstura īpašība rīkoties pretēji kāda gribai, uzskatiem; šīs īpašības izpausme.
- krimināltiesības Tiesību normas, kas reglamentē, kāda veida darbība kvalificējama par noziegumu, kādi ir sodi par šādas darbības izdarīšanu un kādā kārtībā šie sodi piespriežami; attiecīgā tiesību nozare.
- tievgalis Tievākais (kāda priekšmeta) gals.
- viennozīmība Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); monosēmija.
- monosēmija Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); viennozīmīgums.
- rastrs Tīklveida sistēma, kas sastāv no daudziem noteiktā veidā izvietotiem vienāda tipa elementiem (piem., caurumiem, lēcām, spoguļiem) un sadala gaismas staru plūsmu atsevišķos elementos (izmanto, piem., attēla reproducēšanā); tīklaine.
- tīklaine Tīklveida sistēma, kurā noteiktā veidā uz virsmas izvietoti vienāda tipa elementi (piem., caurumi, lēcas, pikseļi displeja ekrānā).
- atkrist Tikt (kādam) – par labumu, peļņu u. tml.
- atlēkt Tikt (kādam) – par labumu, peļņu u. tml.
- krist Tikt (kādam), nonākt (kāda) rīcībā (lozējot, sadalot pienākumus u. tml.).
- iet Tikt atdalītam, atdotam, tērētam (kādam nolūkam).
- kalpot Tikt izmantotam kādam mērķim.
- nokļūt (kāda) zobos tikt kāda dzīvnieka nomedītam (par dzīvnieku).
- klāties Tikt klātam, ziestam (uz kādas virsmas).
- uzķerties uz mušpapīra tikt maldinātam, pieviltam, noticot, piem., kādam solījumam.
- krist par laupījumu tikt nolaupītam, nonākt kāda varā, arī īpašumā.
- sagult Tikt novietotam horizontāli, arī uz kāda horizontāla pamata (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
- sagulties Tikt novietotam horizontāli, arī uz kāda horizontāla pamata.
- nākt Tikt pakļautam (kādai darbībai).
- saņemt Tikt pakļautam (kādai fiziskai iedarbībai).
- dabūt Tikt pakļautam (kādai iedarbībai); piedzīvot, pārciest (piem., ko nepatīkamu).
- saņemt Tikt pakļautam (piem., kāda cilvēka, sabiedrības morālai iedarbībai), izjust (kāda cilvēka, sabiedrības) attieksmi.
- lēkāt Tikt rakstītam nelīdzeni, nevienādi (piem., par burtiem); būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu).
- aplīt Tikt saslapinātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
- pietikt Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav iespējams.
- kubikcentimetrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens centimetrs [cm³].
- kubikdecimetrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens decimetrs [dm [3]].
- kubikkilometrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens kilometrs [km³].
- kubikmilimetrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens milimetrs [mm [3]].
- kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs [m³].
- paraugs Tipisks, raksturīgs (piem., kāda virziena) mākslas darbs.
- cinkogrāfija Tipogrāfijas nodaļa, kur izgatavo šādas klišejas.
- tirdzniecības centrs tirdzniecības vieta, kurā izvietoti daudzi dažāda profila veikali.
- sofisms Tīša loģiska kļūda, ko izmanto aplama atzinuma pierādīšanai; pierādījums, slēdziens (2) u. tml., kurā izmantota šāda kļūda, lai kādu maldinātu.
- iezāģēt Tīšām sagādāt (kādam) nepatikšanas; ieriebt.
- sariebt Tīši sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt (kādam) ļaunu.
- cūkot Tīšuprāt kaitēt (kādam); tīšuprāt bojāt.
- matrjoška Tradicionāla krievu rotaļlieta – dažāda lieluma koka lellītes, kas ieliekamas cita citā.
- rituāls Tradicionāli izveidojies vai speciāli radīts noteiktu darbību kopums (piem., lai atzīmētu kāda procesa sākumu, noslēgumu vai pāriešanu jaunā kvalitātē).
- aiztransportēt Transportējot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai); ar transportlīdzekli aizvest.
- mezgls Transportlīniju, maģistrāļu u. tml. krustošanās vieta; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība.
- kavēt Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- trijstūris Triju cilvēku kopa, starp kuriem ir kādas īpašas attiecības.
- akords Triju un vairāku dažāda augstuma skaņu kopskaņa.
- berzt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu).
- muskats Tropu koks, retāk krūms ar veselām, ādainām lapām un viendzimuma ziediem lapu žāklēs.
- žēlastības maize trūcīgs uzturs, paši nepieciešamākie eksistences līdzekļi, ko saņem no kāda, parasti pazemojošā veidā.
- milzt Tūkt, pampt (parasti rodoties zemādas sastrutojumam).
- atdzejot Tulkot (dzejas darbu); tulkot (kāda autora) dzejas darbus.
- dzimumzīme Tumšāks plankums uz cilvēka ādas.
- melanīns Tumšs pigments, kas atrodas cilvēka, dzīvnieka un augu audos un nosaka ādas, kā arī augļu mizas un kukaiņu segaudu krāsu.
- ugunszīme Tumšs, liels pigmenta laukums uz ādas.
- purpurs Tumšsarkans audums ar viegli violetu nokrāsu; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- tuneļkrāsns Tuneļveida krāsns, kurā tiek gatavota, apstrādāta u. tml. kāda produkcija.
- lielmanis Turīgs, lepns saimnieks; bagāts cilvēks, kam jāizrāda cieņa.
- pārņemt stafeti turpināt kāda iesākto darbu, darbību.
- sniegt Tuvināt kādam (ko), pieļaujot skārienu, sitienu u. tml.
- sēsties Tuvoties (kādai virsmai) – par miglu, dūmiem u. tml.
- ūdeļāda Ūdeles (parasti Amerikas ūdeles) kažokāda.
- ūdensnotece Ūdens notecēšana (no kādas vietas).
- ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni; gultne, zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda plūsma (piemēram, tērce, strauts, upe).
- iekšējie ūdeņi ūdenstilpju kopums kādas valsts iekšienē.
- IP Unikāls kādas ierīces (parasti datora) identifikators, kas ir pieslēgts lokālajam tīklam vai internetam.
- robežupe Upe, kas tek gar (valsts, retāk kādas teritorijas) robežu un iezīmē to.
- aizurbties Urbjot, veidojot caurumu, aizvirzīties (līdz kādai vietai).
- izūtrupēt Ūtrupē izpārdot; izpārdot (kāda) īpašumu ūtrupē.
- izsitumu tīfs utu pārnēsāta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
- uz (kāda) birkas uz kāda rēķina.
- sastādīt numuru uz kādas iekārtas attiecīgās ierīces nospiest ciparu kombināciju, kas iedarbina šo iekārtu.
- uz krīta uz parāda.
- lejā Uz pirmo stāvu vai zemes līmeni (no kāda augstāka stāva).
- Dieva tiesa uz reliģiskiem ticējumiem balstīts paņēmiens kāda cilvēka vainas vai nevainības noteikšanai.
- karte Uz šāda attēlojuma pamata izveidota shēma, kas parāda valstu iedalījumu, ceļus, tūrisma objektus u. tml.
- audekls Uz šāda auduma gabala gleznots darbs, glezna.
- pergaments Uz šāda materiāla rakstīts teksts.
- sturmēt Uzbrukt (kādam objektam), parasti, bruņotā cīņā.
- uzklupt Uzbrukt; strauji mesties, klupt virsū (kādam).
- darbs Uzdevums, pienākums; tas, kas jādara.
- sadurt Uzdurt (ko uz kāda priekšmeta) lielākā daudzumā.
- montāža Uzfilmētā materiāla atlase un izvēlēto kadru mākslinieciska savienošana kopā; šādas darbības rezultāts.
- uzlīst Uzkāpt, uzrāpties; rāpjoties, rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nogrimēt Uzklāt grimu (sejai), pārveidot (kāda) izskatu, uzklājot grimu.
- biktēt Uzklausīt kāda grēksūdzi.
- uztikt Uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzkļūt uz kādas vietas.
- dancot pa galvu uzkundzēties kādam.
- slēgt rokas uzlikt roku dzelžus kādam, arī roku un kāju dzelžus kādam.
- saslēgt (kādu) dzelžos uzlikt roku dzelžus kādam, arī roku un kāju dzelžus kādam.
- saslēgt (kādu) važās uzlikt roku dzelžus kādam, arī roku un kāju dzelžus kādam.
- uzplīties Uzmācīgi vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; uzmākties.
- uzklausīt Uzmanīgi klausīties (kādu, kāda teikto), parasti pilnībā, cenšoties saprast; attiecīgi reaģēt, ņemt vērā dzirdēto (piemēram, lūgumu, norādījumu).
- lasīt (kāda) domas uzminēt, nojaust (kāda) domas.
- lasīt domas uzminēt, nojaust (kāda) domas.
- uzkrāt Uzņemot organismā kādas vielas, palielināt (to) daudzumu.
- administrācija Uzņēmuma, iestādes, organizācijas vai kāda procesa vadīšana.
- koncesija Uzņēmums, kas dibināts pēc šāda līguma.
- zelta laikmets uzplaukuma periods kādas tautas (piem., mākslas, zinātnes) vēsturē.
- uzdvest Uzpūst elpu (kādam, kam).
- aizrakstīt Uzrakstīt (līdz kādai vietai).
- vizēt Uzrakstīt vīzu (2); iesniegt (dokumentu) šādas vīzas saņemšanai.
- uzrāpot Uzrāpties; rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzlaist Uzrīdīt (kādam).
- atiet Uzsākt kustību (no kādas vietas) – par transportlīdzekļiem.
- uzšaut Uzsist (kādam, kam, pa ko).
- ilustrācija Uzskatāms piemērs, kas kaut ko paskaidro, pierāda.
- piedēvēt Uzskatīt (ko) par (kādam, kam) piemītošu.
- atzīt Uzskatīt (par kādu); nonākt līdz kādai atziņai; izteikt kādu atziņu.
- skaitīt Uzskatīt par (kāda laikposma, notikuma) sākuma momentu.
- historisms Uzskats, ka sociālie un kultūras procesi un parādības ir vēsturiski nosacīti; vēsturiska pieeja, piem., kādas parādības izskaidrojumā.
- ideoloģija Uzskatu un ideju sistēma, kas ir kādas politiskas vai ekonomiskas teorijas pamatā un atspoguļo kādas grupas vai šķiras ideālus un intereses.
- uzrīdīt Uzsūtot (kādam, piemēram, varas pārstāvjus, pārbaudītājus), panākt, ka (tam) rodas nepatikšanas, grūtības.
- nodot Uzticēt (kādam) savu darba pienākumu turpināšanu.
- nodot grožus (kādam, kāda rokās) uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
- deleģēt Uzticēt, nodot (kādam) pilnvaras, tiesības, varu utt.
- apmilzt Uztūkt (parasti par ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam.
- maisiņš Uztūkums, arī nokarena āda (zem acīm).
- nodzīvot Uzturēties, atrasties (kādu laikposmu kur, pie kāda).
- dzirdamība Uztveramība ar dzirdi; šādas uztveramības skaidrības pakāpe; iespēja dzirdēt (ko).
- atšķirt Uztverot (piem., ar redzi, dzirdi), izdalīt (no kāda kopuma).
- nomanīt Uztvert (kādas pazīmes, īpatnības); nojaust, noprast.
- samanīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības).
- redzēt Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības); ievērot.
- piešūt bārdu uzvelt atbildību (kādam).
- ietērpt Uzvilkt (kādam apģērbu); panākt, ka (kāds) uzvelk, valkā (kādu apģērbu).
- ieģērbt Uzvilkt (kādam apģērbu); panākt, ka uzvelk (ko).
- apģērbt Uzvilkt (kādam) apģērbu.
- savilkt Uzvilkt, uzģērbt (vairākus, daudzus apģērba gabalus vienāda veida vai dažādus apģērba gabalus).
- dzirdēt Uzzināt (kādas ziņas, informāciju).
- sazināt Uzzināt, arī noskaidrot; arī savākt kādas ziņas (par ko).
- ādgrauzis Vabole, kuras kāpuri pārtiek, piem., no ādas, vilnas.
- izvadāt Vadājot panākt, ka nokļūst (kādas teritorijas vairākās vai visās vietās).
- zagt dienas vadīt laiku bezdarbībā, slaistīties; vadot dienas bezdarbībā, slaistoties, sagādāt kādam zaudējumus.
- hegemonija Vadoša vai valdoša (piem., kādas valsts) pozīcija, stāvoklis; pārākums.
- uzvadīt Vadot (piemēram, dodoties līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzvadīt Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) uz kādas vietas.
- cisterna Vagons vai automobilis, uz kura uzmontēta šāda tvertne.
- kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
- grupa Vairāki cilvēki, kurus vieno kas kopīgs (darbs, intereses, uzdevums u. tml.); kāda cilvēku kopuma, organizācijas u. tml. sīkāka nodaļa.
- savienotie trauki vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- bukņīt Vairākkārt kādu pagrūst, arī viegli (kādam) iesist.
- skalot Vairākkārt mērcot, kustinot (parasti ūdenī, kādas vielas šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama, kļūst tīrs; tīrīt ar šķidruma strūklu.
- lauzīt Vairākkārt pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm; būt šādai sāpju sajūtai.
- grozīties Vairākkārt pievērsties (kādam tematam, jautājumam).
- nopērt Vairākkārt sitot (Pūpolsvētdienas rītā) ar pūpolzariem, veikt rituālu, lai (kādam) būtu laba veselība.
- piekaut Vairākkārt sitot, lietojot fizisku spēku, nodarīt (kādam) miesas bojājumus.
- sperties Vairākkārt spert kādam, kam.
- knābāt Vairākkārt teikt (kādam) ko asu, dzēlīgu.
- piestaigāt Vairākkārt, regulāri iegriezties (pie kāda), apmeklēt (ko).
- kāpnes Vairāku pakāpienu kopums (starp dažāda augstuma vietām).
- trepes Vairāku pakāpienu kopums (starp dažāda augstuma vietām).
- liet eļļu ugunī vairot (ar vārdiem, rīcību) kāda dusmas, naidu u. tml.
- izvairīties Vairoties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara.
- krēsla Vāja, izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; laiks, kad ir šāda gaisma.
- mape Vākiem līdzīgs (parasti kartona, plastmasas vai ādas) priekšmets ar atlokāmām malām vai plāns portfelis bez roktura kā (piem., dokumentu, zīmējumu, nošu) ielikšanai, glabāšanai; šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
- marionešu valdība valdība, kas atrodas kādas ārvalsts politiskajā ietekmē.
- princese Valdnieka dinastijas locekle, kas neieņem troni; šādas locekles tituls.
- princis Valdnieka dinastijas loceklis, kas neieņem troni; šāda locekļa tituls.
- despotisks Valdonīgs, nežēlīgs, cietsirdīgs (pret citiem cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svešvaloda Valoda, kas (kādam) nav dzimtā valoda.
- kreoliskā valoda valoda, kas izveidojusies, sajaucoties, piem., kādai eiropiešu valodai ar vietējo cilšu valodu un kļūstot par kāda etnosa dzimto valodu.
- dzīvā valoda valoda, ko kāda cilvēku kopa lieto par sazināšanās līdzekli; pretstats: mirusī valoda.
- dialektisms Valodas parādība, īpatnība, kas raksturīga kādam dialektam, vietai, kur runā kādā dialektā.
- leksika Valodas vārdu krājums; vārdu krājums, kas raksturīgs kādai sociālai grupai, izloksnei, indivīdam vai, piem., literāram darbam.
- lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā – konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā u. tml.
- nepievienošanās politika valsts atteikšanās miera laikā pievienoties jebkādam militāram blokam.
- muita Valsts iestāde, kas kontrolē pār robežu vedamās preces un iekasē nodevas par preču kustību pāri robežai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- cenzūra Valsts iestāde, kurā notiek šāda pārbaude.
- milicija Valsts izpildu orgāns, iestāde sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (piem., bijušajā PSRS); ēka, telpas, kur darbojas šāda iestāde.
- licence Valsts vai pašvaldības izdota oficiāla atļauja nodarboties ar ko vai veikt (piem., sniegt kādas darbības pakalpojumus, tirgoties ar precēm, piedalīties sacensībās).
- tiesa Valsts varas institūcija, kas likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas; celtne, telpas, kur darbojas šāda institūcija.
- puskolonija Valsts, kas ir formāli patstāvīga, bet faktiski atkarīga no kādas citas valsts.
- dalībvalsts Valsts, kas pieder pie kāda kopuma.
- tēvzeme Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme; tēvija; arī dzimtene.
- tēvija Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme; tēvzeme; arī dzimtene.
- kundzība Vara, kas izpaužas (kādas tautas, iedzīvotāju grupas) apspiešanā, izmantošanā; stāvoklis, kurā izpaužas šāda vara.
- daudzskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka ir vairāki priekšmeti, personas u. tml.
- vienskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka ir viens priekšmets, viena persona u. tml.
- etniskā tīrīšana vardarbīgas metodes, arī kādas etniskas grupas vai tautas fiziska iznīcināšana, lai panāktu vienveidīgu iedzīvotāju nacionālo sastāvu.
- piespiest ar varu vardarbīgi, draudot likt (kādam) ko darīt.
- draudi Vārdi vai darbība, ar kuru sola vai gatavojas sagādāt kādam ko ļoti nepatīkamu.
- tēzaurs Vārdnīca, kas aptver visus kādas valodas vārdus vai kādas tematikas vārdus; ļoti liela, plaša vārdnīca.
- tulkojošā vārdnīca vārdnīca, kurā doti kādas valodas vārdiem vai citām leksiskām vienībām atbilstoši ekvivalenti vienā vai vairākās citās valodās.
- minimumvārdnīca Vārdnīca, kurā ir iekļauti (kādam nolūkam) visnepieciešamākie vārdi.
- salīdzinājums Vārdos izteikts divu priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, satuvinājums, kas pamatojas uz to līdzību; vārdu savienojums, kam ir noteikta sintaktiska forma šāda saistījuma, satuvinājuma izteikšanai.
- uzruna Vārds (vai vārdu savienojums), ar ko norāda uz vēršanos pie kāda, sāk (to).
- eifēmisms Vārds vai teiciens, ko lieto kāda cita vārda vietā.
- atslēgvārds Vārds vai vārdu grupa, ko izmanto kāda teksta vai dokumenta satura noteikšanai un meklēšanai.
- onomatopoētisms Vārds, kas attēlo kādas skaņas.
- žargonvārds Vārds, kas raksturīgs kādam žargonam.
- lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds.
- lamu vārds vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
- de Vārds, ko pievieno (piem., franču, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- di Vārds, ko pievieno (piem., itāliešu, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- fon Vārds, ko pievieno vācu uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- profesionālisms Vārds, vārdu savienojums, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kas nav termins.
- saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma daļām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu; šīs vārdšķiras vārds; konjunkcija.
- vietniekvārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas norāda uz priekšmetiem, parādībām, to īpašībām vai skaitu.
- citēt Vārdu pa vārdam atkārtot (tekstu vai teksta fragmentu); ierakstīt burtisku izrakstu no kāda teksta.
- citāts Vārdu pa vārdam atkārtots teksts vai teksta fragments; burtisks izraksts no kāda teksta.
- vārdu kārta vārdu secība, kas raksturīga kādas valodas teikumiem.
- vārdu kārtība vārdu secība, kas raksturīga kādas valodas teikumiem.
- skaitāmpantiņš Vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai; skaitāmais pantiņš.
- skaitāmais pantiņš vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai; skaitāmpantiņš.
- pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, sekojošas darbības.
- virst Vārīties (1); būt tādam, kurā kas vārās.
- kūsāt Vārīties, radot burbuļus, arī strauji ceļoties uz augšu; būt tādam, kurā (kas) šādi vārās (par trauku).
- varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to; ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības.
- savārīt Vārot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
- mūžamaize Veca, darba nespējīga u. tml. cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šāda veida eksistences līdzekļi.
- aizvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka aiziet, nonāk (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzvest Vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- ievest Vedot sev līdzi (kādu), padarīt zināmu (kādai sabiedrībai, sabiedrības daļai).
- iztaisīt Veicot kādas darbības, izdarīt (ko).
- trāpīt Veicot kādas darbības, skart ko, virzīt, virzīties uz ko u. tml., lai sasniegtu noteiktu rezultātu.
- slīpslāņojums Veidojums no (kā, piem., iežu) dažāda slīpuma slāņiem.
- ziedonis Veidošanās, attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piem., kādai parādībai).
- plānot Veidot (kāda objekta) plānu, projektu.
- maketēt Veidot (kāda objekta) telpisku atveidojumu.
- jaukt Veidot (maisījumu), apvienojot dažādas sastāvdaļas.
- uzkalpoties Veidot karjeru ar iztapību, pielabinoties (kādam).
- virpuļot Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē); būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
- raisīties Veidoties, attīstīties (par pumpuriem, ziediem, lapām u. tml.); būt tādam, kam veidojas pumpuri, ziedi, lapas u. tml.
- ceļš Veids, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai).
- universālveikals Veikals (parasti vairākstāvu), kurā ir dažādas nodaļas plaša patēriņa preču (piemēram, apģērbu, apavu, mājturības preču, elektronikas preču, rotaļlietu) pārdošanai un parasti arī pārtikas nodaļa.
- manevrs Veikla, viltīga rīcība; taktisks paņēmiens kāda mērķa sasniegšanai.
- manīties Veikli, arī slepus, nemanāmi virzīties (piem., nost no kā, kādam klāt).
- nocelt no deguna (priekšas) veikli, negaidīti, aizsteidzoties kādam priekšā, iegūt sev ko cita iecerētu, arī citam piederošu.
- nocelt no degungala veikli, negaidīti, aizsteidzoties kādam priekšā, iegūt sev ko cita iecerētu, arī citam piederošu.
- izdarīgs Veikls, darbīgs, aktīvs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- Labu ceļa vēju! veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
- Laimīgu ceļu! veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
- dievpalīgs Veiksmes novēlējums; sveiciens (kādam, kas pašreiz ko dara).
- reizināt Veikt (kāda skaitļa) reizināšanu.
- izpildīt Veikt amata pienākumus kāda cita vietā (parasti uz laiku).
- rotaļāties Veikt kādas darbības (bez īpaša nodoma vai īsinot laiku).
- rīkoties Veikt kādas darbības, strādāt, apieties (ar ko).
- spēlēties Veikt kādas spēlei (2) raksturīgas darbības (parasti par bērniem); rotāļāties (1).
- strādāt Veikt šādas darbības sistemātiski, ilgāku laiku (kādā nozarē, specialitātē).
- strādāt Veikt, parasti ilgāku laiku, šādas darbības (piem., iestādē, uzņēmumā), saņemot par to atlīdzību.
- parastais vekselis vekselis, kurā ietverta kādas personas saistība samaksāt vekselī minētajai personai norādīto naudas summu noteiktā termiņā un vietā.
- pārvedu vekselis vekselis, saskaņā ar kuru maksātājs ir kāda trešā, vekseļa devēja norādītā, persona.
- trata vekselis vekselis, saskaņā ar kuru maksātājs ir kāda trešā, vekseļa devēja norādītā, persona.
- gradients Vektors, kas rāda, kādā virzienā attiecīgais lielums mainās visstraujāk.
- tīkot pēc (kāda) dzīvības vēlēties (kādu) nogalināt, arī vēlēties kāda nāvi.
- uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- pārvilkt Velkot (piem., apģērba gabalu), pārvirzīt (to) pāri (kādai ķermeņa daļai).
- aizvilkt Velkot aizgādāt (prom), nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ziedot Veltīt (laiku, laikposmu) kādam mērķim, neizmantojot (to) sev.
- ieguldīt Veltīt, atdot (spēkus, zināšanas u. tml. kādam mērķim).
- apveltīt Veltot (kādam vārdus, skatienu, smaidu u. tml.), paust emocionālu attieksmi (pret to).
- uzvelt Veļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot uzvirzīt uz kādas vietas.
- virspusējās vēnas vēnas, kas atrodas zem ādas un savāc asinis no ādas un zemādas audiem.
- barkarola Venēcijas laivinieku dziesma; šāda tipa vokāls vai instrumentāls skaņdarbs.
- darāmā kārta verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
- rādīt Vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
- sniegties Vērsties (pagātnē, nākotnē) līdz kādam laikposmam (par stāvokli, norisi, darbību).
- griezties Vērsties (pie kāda, kur).
- uzrunāt Vērsties (pie kāda, piemēram, ar piedāvājumu).
- taujāt Vērsties (pie kāda) ar (parasti vairākiem) jautājumiem; jautāt, izprašņāt.
- jautāt Vērsties (pie kāda) ar jautājumu.
- sūdzēt Vērsties (pie kāda) ar nosodījumu, pārmetumiem (par kādu).
- vaicāt Vērsties (pie kāda) ar vaicājumu; jautāt.
- nākt Vērsties (pie kāda), ierosināt (ko).
- pievērsties Vērsties (pie kāda), veltīt (tam) savu uzmanību.
- veltīt Vērsties pie kāda (piemēram, ar vārdiem, runu); vērsties pie kāda, paužot savu attieksmi (piemēram, ar smaidu, skatienu).
- piedraudēt Vērsties pie kāda ar draudiem.
- piekasīties Vērsties pie kāda, lai uzsāktu ķildu.
- stādīt Vērtējot izvirzīt (kādu, ko) kāda grupējuma, kopuma u. tml. noteiktā vietā, līmenī.
- novērtēt Vērtējot noteikt (kāda, kā) kvalitāti, atbilstību noteiktām prasībām.
- skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
- tiesāt Vērtēt (kāda personību, darbību u. tml.); nosodīt (kādas personības, tās darbības) trūkumus, atzīt, ka (kas, kāds) ir nevēlams, peļams.
- aromterapija Veselības un labsajūtas uzlabošana, izmantojot dažādas smaržvielas.
- jundīt Vēstīt (parasti kāda laikposma sākšanos).
- hronoloģija Vēstures palīgnozare, kas pēta, pēc kādām sistēmām dažādas tautas skaitījušas gadus un kādi tām bijuši kalendāri.
- zellis Vidējā amata kvalifikācijas pakāpe profesionālā korporācijā; cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe.
- dalmācietis Vidēja lieluma suns ar īsu, baltu spalvu un tumšiem (parasti melniem) plankumiem; šāda suņu šķirne.
- trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam; šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas būvēm, iekārtām.
- prizma Viedoklis, aspekts, kas parasti izriet no kādas situācijas, notikuma u. tml.
- aspekts Viedoklis, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas; skatījums, griezums.
- skatpunkts Viedoklis, nostāja, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas, notikumi; skatījums; aspekts.
- mijkrēslis Viegla krēsla neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; laiks, kad ir šāda gaisma.
- vēdas Viegla, vienmērīga (kā, piemēram, koku, to zaru) šūpošanās, arī trokšņi, ko rada šāda šūpošanās; viegla, vienmērīga (ūdenstilpes virsmas) viļņošanās.
- nojume Vieglas konstrukcijas būve ar jumtveida pārsegumu, ar sienām vai bez tām; šāda piebūve pie ēkas sienas.
- fanu telts vieglas konstrukcijas pajumte, kas izveidota, lai kolektīvi skatītos kādas sporta spēles čempionātu televizorā un izklaidētos.
- pastalas Viegli ādas apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu auklu vai siksnu augšmalā.
- sandales Viegli apavi ar zemu papēdi vai bez papēža, kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
- uzsist Viegli pasitot (parasti ar roku kādam uz pleca), paust labvēlīgu, uzmundrinošu attieksmi.
- virmot Viegli svārstīties, vibrēt (piem., par gaisu); būt tādam, kurā izplatās šādas svārstības.
- virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā, strāvot (par ūdeni ūdenstilpē); būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
- iekrāsot Viegli, mazliet nokrāsot; panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- pumeks Viegls, porains pelēks, balts, iesārts, dzeltenīgs vulkānisks iezis; šāda ieža gabals.
- indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kā klātbūtni ķīmiskā savienojumā.
- inhibitors Viela, kas palēnina vai aptur kāda procesa (piem., ķīmiskas reakcijas) norisi.
- grims Viela, ko klāj, ziež uz sejas; šāda viela un citi līdzekļi, kurus lieto, lai pārveidotu izskatu, nomaskētu sīkas nepilnības u. tml.
- keramīdi Vielas, kas ādu aizsargā no mitruma zuduma, stiprina saites starp ādas šūnām.
- substitūcija Viena (kāda kopuma sistēmas u. tml.) elementa, sastāvdaļas aizstāšana ar citu, ievērojot attiecīgus nosacījumus, likumsakarības.
- kortelītis Viena ceturtā daļa litra; šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu.
- paaudze Vienā laikposmā dzīvojošs samērā vienāda vecuma cilvēku kopums.
- stāvs Viena no (kāda veidojuma) horizontālajām daļām, kārtām.
- mūza Viena no 9 dievietēm sengrieķu mitoloģijā – kādas zinātnes vai mākslas nozares aizbildne.
- reizināšana Viena no četrām aritmētiskajām darbībām – kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju.
- vējamāte Viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vēja māte.
- vēja māte viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vejamāte; vējmāte.
- puse Viena no divām (kāda laikposma) daļām.
- paralēlklase Viena no divām vai vairākām (klasēm skolā), kurās vienā un tajā pašā mācību gadā tiek apgūtas vienādas programmas.
- homoforma Viena no divām vai vairākām dažādas nozīmes vārdformām, ko izrunā un raksta vienādi.
- taktsdaļa Viena no metriski vienādajām daļām taktī.
- šķērslīnija Viena no numurētām (kāda rajona) šķērsielām.
- vāks Viena no šāda ietvara divām daļām.
- vienlīdzīgi teikuma locekļi viena nosaukuma teikuma locekļi, kam ir vienāda sintaktiskā funkcija, kas teikumā ir saistībā ar vienu un to pašu vārdu un kas savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
- monopols Viena ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja dominēšana tirgū, ierobežojot konkurenci un nosakot cenas; šāda veida lieluzņēmums vai uzņēmumu apvienība.
- iekārta Viena tipa ietaišu komplekss; darba līdzekļu kopums kāda uzdevuma izpildei.
- biotips Viena un tā paša genotipa organismu grupa, kam kāda īpašība izpaužas līdzīgā mērā.
- elements Viena vienība no kāda kopuma.
- kā nomērīti vienāda lieluma.
- reģistrs Vienāda tembra veida stabuļu (ērģelēm) vai mēlīšu (akordeonam) kopa.
- gredzens Vienāda vai ļoti līdzīga teksta atkārtojums (daiļdarba vai tā daļas) sākumā un beigās.
- vienprātīgs Vienāds (par domām, uzskatiem); tāds, kurā izpaužas vienādas domas, uzskati.
- superpozīcija Vienas funkcijas ievietošana otrā funkcijā kādā tās mainīgā vietā; šādas ievietošanas rezultāts.
- kolonija Vienas sugas dzīvnieku (parasti putnu) grupa, kas dzīvo kopā; vieta, kur mīt šāda dzīvnieku grupa.
- gels Viendabīga želejveida masa; ārstniecisks vai kosmētisks līdzeklis, kas pagatavots no šādas masas.
- šķīdums Viendabīgs divu vai vairāku vielu maisījums, kas rodas, šķīstot kādai vielai citā vielā.
- sinkrētisms Viengabalainība, sadalījuma trūkums kādai parādībai (piem., mākslai) tās veidošanās sākumposmā.
- dedestiņas Viengadīgs vai daudzgadīgs kāpelētājaugs ar dažādas krāsas puķuzirnīšiem līdzīgiem ziediem.
- līgt Vienoties par strādāšanu (pie kāda, par ko) uz laiku par noteiktu atalgojumu.
- dokumentu unifikācija vienotu veidlapu izstrādāšana vienādas nozīmes plaši lietotiem dokumentiem.
- šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (1); troksnis, kas rodas šādas darbības laikā.
- paka Viens kāda produkta iesaiņojums (piem., papīrā, četrstūrainā kartona kārbā), kas paredzēts tirdzniecībai; šāds tukšs iesaiņojums.
- lapa Viens no augstāko augu pamatorgāniem – dažādas formas un lieluma (parasti zaļa) plātne, kurā norisinās fotosintēze un citi auga dzīvībai svarīgi procesi.
- pols Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomāta rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu; apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
- sinonīms Viens no diviem vai vairākiem vārdiem, kam ir vienādas vai tuvas nozīmes.
- variants Viens no priekšmetiem, veidojumiem, dzīvām būtnēm, parādībām u. tml., kas mazliet atšķiras no kāda to tipa, modeļa.
- oktāva Viens no šāda apjoma intervāliem, kuri sākas ar skaņu do un kuros ir sadalīta muzikālā skala.
- tīkla acs viens no šāda materiāla četrstūrainiem caurumiem.
- līdzpilsonis Viens no vairākiem (kādas valsts) pilsoņiem, kas dzīvo vienlaikus, kopā ar citiem.
- versija Viens no vairākiem atšķirīgiem (kāda fakta, notikuma u. tml.) aprakstiem, skaidrojumiem.
- papūst Vienu vai vairākas reizes uzpūst (kādai vietai), cenšoties remdēt sāpes.
- riņķa dziesma viesību spēle, kad katram dalībniekam pēc kārtas jāsāk dziedāt kāda dziesma.
- kakts Vieta (telpā, celtnē), kur saskaras sienas, veidojot leņķi; (telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
- ūdenskritums Vieta upes gultnē, kur ūdens gāžas pāri kādam (piemēram, dolomīta slāņu) slieksnim, kraujai; upes ūdens, kas krīt šādā vietā.
- sākuma punkts vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml.
- sākumpunkts Vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml.; sākuma punkts.
- telpa Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
- perifērija Vieta, kas atrodas tālu no kāda ģeogrāfiska centra, nomalē.
- izeja Vieta, kas paredzēta izkļūšanai vai pa kuru var izkļūt (no kādas telpas, vietas).
- centrs Vieta, kur (kas) koncentrēts, kur atrodas (kādas nozares) vadība; galvenā, vadošā daļa (kādā sistēmā).
- jēlums Vieta, kur ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta vai gļotāda; brūce, čūla.
- orākuls Vieta, kur notiek šāda pareģošana vai atbilžu sniegšana.
- slēpnis Vieta, kur paslēpties (no kāda), arī kur slepus veikt, darīt (ko).
- pozīcija Vieta, kurā (kas) atrodas, parasti kādas darbības veikšanai; vieta, kas paredzēta kādai darbībai, norisei.
- depo Vieta, orgāns (organismā), kurā uzkrājas, piem., kādas vielas.
- zeme Vieta, teritorija, kas (kādam) saistās ar ko (piemēram, ar kādu dzīves posmu, ar kādu stāvokli).
- pievārte Vieta, teritorija, kas atrodas (kādas lielas apdzīvotas vietas) tuvumā.
- Meka Vieta, uz kuru dodas ļoti daudz cilvēku; vieta, kas ir izveidojusies par kādas nozares nozīmīgu centru.
- pašvaldība Vietējā šādas pārstāvības iestāde.
- patiesais laiks vietējais laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
- norādāmais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz konkrētām, runas situācijā atpazīstamām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai to pazīmēm.
- piederības vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz to, kuram kas pieder vai kurš ir saistīts (ar ko).
- refleksīvais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda, ka darbība vērsta uz darītāju.
- aizvīties Vijoties aizstiepties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā).
- pievilināt Vilinot panākt, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. pie kāda cita, kur citur.
- skrāpēt Vilkt ar ko asu pa (kā) virsmu, ar švīkām radot brūci (ādas virskārtā), sabojājot (priekšmetu).
- slīpēts Viltīgs, izmanīgs, apķērīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mahinācija Viltīgs, negodīgs paņēmiens, viltīga, negodīga rīcība (kāda mērķa sasniegšanai).
- plīva Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (plānos, vieglos, parasti vienā galā, malā, piestiprinātos priekšmetos, veidojumos u. tml.) kādas plūsmas iedarbībā.
- ievingrināties Vingrinoties, daudzkārt ko darot, iegūt veiklību, labas iemaņas, prasmi (piem., kāda darba veikšanā).
- sieviete Vīrietim pretēja cilvēku dzimuma būtne; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne pretstatā meitenei, pusaudzei.
- pielūdzējs Vīrietis, kas izjūt un izrāda (sievietei) savas simpātijas, patiku.
- ciltstēvs Vīrietis, no kura cēlusies kāda dzimta.
- plakne Virsma (piem., priekšmetam), kam ir šādas punktu kopas forma; arī skaldne.
- šķērsgriezums Virsma, figūra, kas rodas, šķeļot (ko) ar plakni (piem., rasējumā); attiecīgais šāda šķēluma attēls.
- kapteiņleitnants Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un citu valstu kara flotē) starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un daudzu citu valstu bruņotajos spēkos); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- rotmistrs Virsnieka dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam piešķirta šāda dienesta pakāpe.
- jesauls Virsnieku dienesta pakāpe Krievijas kazaku karaspēka daļās; virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virsniecība Virsnieku kopums kādas valsts armijā.
- tikpat Virsteikumā norāda uz (kā) izpausmes pakāpi, ko konkretizē palīgteikums.
- tik Virsteikumā norāda uz (kā) izpausmes pakāpi, ko paskaidro apstākļa palīgteikums.
- tā Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, nolūku, sekām u. tml., ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
- te Virsteikumā norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tur Virsteikumā norāda uz nenosauktu, samērā tālu vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek, stāvoklis eksistē tik ilgi, līdz sasniegts palīgteikumā nosauktās darbības rezultāts; norāda, ka abas nosauktās darbības notiek vienlaikus.
- tas Virsteikumā vispārināti norāda uz to, ko konkretizē ar sekojošu palīgteikumu.
- herpesvīruss Vīruss, kas ierosina pūslīšveida izsitumus uz ādas vai gļotādas, kā arī dažas slimības, piem., vējbakas.
- kārpa Vīrusu izraisīts ciets veidojums uz ādas.
- gultne Virziens, ceļš (kādai norisei, attīstībai u. tml.).
- tuvināt Virzīt, pārvietot (ko) tuvāk, uz vietu, punktu mazākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
- skarties Virzīties, arī virzīt (piem., ķermeņa daļu) tā, ka nonāk saskarē (ar kādu, ko); kļūt tādam, kas ko skar (1).
- sekot Virzīties, pārvietoties (kādam, kam) līdzi, aiz (kā).
- spiesties Virzīties, pārvietoties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kāda, pie kā); arī novietoties ciešā kopumā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- tuvoties Virzīties, tikt virzītam tuvāk (kādam, kam).
- aizvirzīt Virzot pārvietot (kur, līdz kādai vietai).
- aizvirzīties Virzoties (noteiktā virzienā) pārvietoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, kam priekšā).
- visuriene Visas, dažādas vietas.
- zenīts Visaugstākā pakāpe, vislielākais sasniegums (kāda, kā) attīstībā.
- sastāvs Visi (kāda cilvēku kopuma) locekļi, kas ir apvienoti pēc noteiktām pazīmēm.
- piliens Visniecīgākais kāda šķidruma daudzums; lāse.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (1), šīs parādības konkrēta izpausme; zemkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no kādas platības noteiktā laikposmā.
- utainība Vispārināta īpašība --> utains; utu esamība (kādam); pedikuloze.
- viss Vispārināti norāda uz (kā) kopumu.
- tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir attālināts sakars.
- tas Vispārināti norāda uz priekšmetu, parādību, arī norisi, kas saprotams no situācijas vai konteksta.
- apcerējums Vispusīgs kāda jautājuma aplūkojums, iztirzājums (parasti garākā rakstā).
- pārējais Viss cits (no kāda kopuma), salīdzinājumā ar minēto, zināmo.
- garderobe Viss kādam cilvēkam piederošo apģērbu kopums.
- telpa Visums, kosmoss, arī kāda tā daļa.
- pūpols Vītolu dzimtas augs, kam ir šādas ziedkopas.
- uzvizināt Vizinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vizinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzzagties Zagšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); zagšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- zaķāda Zaķa āda (parasti kažokāda).
- zaķenīca Zaķādas, arī trušādas cepure; zaķene (2).
- koncertzāle Zāle koncertiem; celtne, kurā ir šāda zāle.
- sinepju krāsa zaļgani dzeltena krāsa, kāda ir sinepju pulverim.
- zamšs Zamšāda.
- ziemišķāda Zamšāda.
- velūrs Zamšam līdzīga āda.
- polips Zarndobumaiņu tipa (parasti jūras) dzīvnieks ar cilindrisku ķermeni, kura vienā galā tam ir taustekļi, bet ar otru galu tas ir piestiprinājies pie kāda pamata.
- zemu krist (kāda) acīs zaudēt savu labo slavu, reputāciju pēc kāda uzskatiem, vērtējuma.
- liekties Zaudēt taisnumu (kāda spēka iedarbībā), iegūt lokveida formu.
- satumst Zaudēt uztveres spēju, apziņu (parasti kāda fiziska stāvokļa dēļ).
- zila acs zemādas asinsizplūdums pie acs vai ap aci (parasti sitiena rezultātā).
- speķis Zemādas tauku slānis (cūkai); šāda tauku slāņa šķēle, gabals; šāda tauku slāņa šķēle, gabals, kas ir sagatavots ēšanai.
- atašejs Zemākais diplomātiskais rangs; šāda ranga darbinieks, kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis.
- svešatne Zeme, kas (kādam) nav dzimtene; nepazīstama, sveša zeme, vieta.
- stūris Zemes gabals (parasti neliels), kas ir kāda īpašumā, lietošanā; arī apmešanās vieta, miteklis (parasti neliels).
- feods Zemes īpašums (parasti kopā ar zemniekiem) vai citāda veida materiāls labums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora; lēnis.
- kažoks Zīdītājdzīvnieku apmatojums, arī āda ar šādu apmatojumu.
- čemurs Ziedkopa ar vienu galveno asi, no kuras starveidīgi atiet vienāda garuma sānasis – ziedkāti.
- ķekars Ziedkopa, kam uz galvenās ass, sākot no apakšas, veidojas ziedi ar aptuveni vienāda garuma kātiem; attiecīgais augļu sakopojums.
- nekārtns zieds zieds ar nevienāda lieluma un nevienādas formas vainaglapām.
- pižiks Ziemas kažokādas cepure; ausaine.
- mokasīni Ziemeļamerikas indiāņu apavi, kas šūti no zvērādas.
- saziest Ziežot izlietot (kādu vielu) lielākā daudzumā; ziežot izlietot (kādas vielas lielāku daudzumu).
- cianoze Zilgana ādas un gļotādas nokrāsa, kas rodas, ja ir skābekļa trūkums asinīs.
- punkts Zīme (.), kas aiz nots vai pauzes zīmes norāda, ka to ilgums ir palielināts par pusi no to vērtības.
- apostrofs Zīme ('), ar ko norāda, piem., burta izlaidumu.
- dubultdiēzs Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas paaugstinājumu par vienu toni; dubultdiēzs.
- bemols Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas pazeminājumu par pustoni.
- dubultbemols Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas pazeminājumu par vienu toni; dubultbemols.
- diēzs Zīme nošu rakstā (#), kas norāda uz skaņas paaugstinājumu par pustoni.
- robežzīme Zīme, ar ko norāda (kādas teritorijas) robežu.
- miroņgalva Zīme, kas norāda uz ko bīstamu – cilvēka galvaskausa un zem tā sakrustotu kaulu attēls.
- tabele Zināmā secībā veidots saraksts, kurā iekļautas dažādas ziņas, skaitļi, dati u. tml.; tabula.
- priekšmets Zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas.
- redzeslauks Zināšanu, interešu kopums (kādam cilvēkam); redzesloks (2).
- kosmetoloģija Zinātne, kas pētī ādas kosmētiskos defektus, arī to ārstēšanas metodes.
- etnoloģija Zinātne, kas pētī dažādas tautas, etniskās grupas un attiecības starp tām.
- sociālantropoloģija Zinātnes nozare, kas pēta dažādas kultūras un sabiedrības sistēmas salīdzinošā aspektā.
- artilērija Zinātnes nozare, kas pētī šāda tipa ieroču konstruēšanu un izmantošanu.
- teoloģija Zinātnes nozare, kas pētī un interpretē kādas reliģijas svētos rakstus, veido sistemātisku šīs reliģijas mācību.
- referāts Zinātnieka darba, pētījuma rezultātu izklāsts; priekšlasījums, ziņojums par kādu tematu; šāda ziņojuma rakstveida teksts.
- promocija Zinātniska grāda piešķiršana.
- habilitētais doktors zinātniskais grāds (doktora grāda augstākā pakāpe), ko (Latvijā) piešķir personai, kas aizstāvējusi habilitācijas darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
- komentārs Zinātniskas piezīmes, papildinājumi, paskaidrojumi (kādam tekstam).
- hipotēze Zinātnisks pieņēmums kādas parādības cēloņu un likumsakarību izskaidrošanai.
- filoloģija Zinātņu kopums par kādas tautas vai tautu grupas valodu un literatūru.
- nāves ziņa ziņa par (kāda) nāvi; šāds paziņojums presē.
- zirgāda Zirga āda (parasti izstrādāta).
- apzagt Zogot paņemt, piesavināties (kāda mantu, naudu); zogot (kādā vietā), paņemt, piesavināties.
- pundurzvaigzne Zvaigzne, kam salīdzinājumā ar citām tādas pašas temperatūras zvaigznēm ir mazs diametrs, blīva atmosfēra un maza starjauda.
- korespondents Žurnālists, kas sūta ziņojumus, aprakstus (parasti no kādas citas vietas).
āda citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV