iezāģēt
iezāģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds
iezāģējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.transitīvs Zāģējot ieveidot (kur, piem., robu).
PiemēriIezāģēt dēlī trīsstūrainu robu.
1.1.intransitīvs Zāģējot radīt (kur) bojājumu, ievainojumu.
PiemēriIezāģēt galda stūrī.
2.sarunvaloda, intransitīvs Tīšām sagādāt (kādam) nepatikšanas; ieriebt.
PiemēriAr savu rīcību gribi viņam iezāģēt?