sloksne
sloksne [sluõksne] dsk. ģen. -šņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piem., metāla, ādas, koksnes) plāksne.
PiemēriĀdas, auduma sloksne.
- Ādas, auduma sloksne.
- Finiera, linoleja sloksne.
- Tapešu sloksnes.
- Sagriezt papīru vienāda platuma un garuma sloksnēs.
- Kārkla mizas sloksnes.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas sastāv, ir veidots no divām vai vairākām kāda materiāla plāksnēm, arī kārtām.
PiemēriSlokšņu plates.
- Slokšņu plates.
- Slokšņu kartons.
- Slokšņu grīda.
- Slokšņu atspere.
1.2.Gara, samērā šaura (piem., virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus.
PiemēriUzartās zemes sloksne.
- Uzartās zemes sloksne.
- Priežu jaunaudzes sloksnes.
- Mašīnas brauca pa salaboto ceļa sloksni.
- Dažas tīruma sloksnes tika atstātas atmatā.