slota
slota [sluôta] sieviešu dzimte, lietvārds
1.Rīks (piem., telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai – vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
PiemēriBērza žagaru slotas.
Stabili vārdu savienojumiKā (ar slotu) izslaucīts.
1.1.Lapainu (parasti bērza) zaru vai augu (piem., vībotņu, vīgriežu) saišķis, ar ko peras pirtī; pirtsslota.
PiemēriBērza, ozola slotas.
Stabili vārdu savienojumiAr vienu slotu perami.
1.2.Rīks (piem., telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes, skavas u. tml. ar tajā iestiprinātiem vairākiem sīkiem vai atsevišķu lielu (dabiskas vai mākslīgas) šķiedras saišķi, kas savienots ar kātu.
PiemēriSlota grīdu slaucīšanai.
Stabili vārdu savienojumiCiema slota.